1
ir
vēnas ar savām bruņotajām robežām, kas tās noslēdz no
^ta im spgļga tSotāja Moira atkal Čen. Indonēzijā dzimusi Ho-
gu zem krastā Keo uh
atpakaļ. Jāpiezīmē, ka Keo un neatstātu kom- nqprata pddēt, un viņai nebija sies par moddi itd^^^ tērpu
ari iespējas iepriekš pavingri- industrijā un tēlojusi arī pāris sām"vko izmanto valsts pasā- nāties,Irvingemam tātad ya- sakkMnss nefevērpjamās itaMu kūmos. Sarežģītas dzeloņžo-jadzga viņu vilkšus aizvilkt filmās. Lai gan Čen drā^
zem Mens pāri platajai Me-
pārtiju bez ' 'darba ļaužu ma-
gu, mmu
un sargu tor-
ņu sistēmas apjož Krieviju un kongai uz Taizemes krastu, tās satelltvalstis.^ stā- l91S.g. fantastiskais pasākums
voklis izvektojies jui loopg Afena^ un Kam-bodiju pārvalda komunisti. Savā laikā Laosas galvaspilsētu Vientišni daudzināja par ievērojamu kultūras centru,, un tajā bija plaša
ruļlaivu
kā izglītība trūcīga (bet varbūt tieši tāpēc), režisoram Bartletam veicies izdabūt no vērā pat- viņas ticamu, emocionāli sa-un gr^ātas, abi spriegtu tēlojumu, kas dara
zemūdens bēgļi^ pusdzīvi, bet melodrāmatizētos, romantis-neievainoti sasniedza Taizemi, kos epizodus gandrīz ticamus. Notikums plaši atbalsojās
krievu ieroču palīdzību 1975.
rietumu presē, un amerikāņu filmdaris, Hals Bartlets tūdaļ nolēma šo dēku atveidot filmā, pieaicinot Irviņgemu par galveno
gadā sagrāba varu, valsts pār- padomdevēju.Dažādu sarež-
d^ pagāja 6^ gadi^ ie-
vērtusies par tautas cietumu.
No Krievijas ieradās čekas spe- kām projekts īsteno jās. Bart-im padomnieki noorga- Iets ir paas-
nizēt Laosas slepenpoliciju un tams ar neatlaidīgu nodoša-
ievadlt sistemātisku režīma nos saviem projektiem, kas
pretinieku ižnīcināšaniļ,palai- dažkārt šķiet pavisam neīste-
kam likvidējot veselas ģime- nojami. Tā savā nes, lai — hepamestu "ļaunu sēklu".
ar Zdta CHobu apbalvoto pilna garuma filmu Jo-nothan livirigston S^iguU, lie-
Smagi cieta kalniešu
ās paturēt zināmu neatkarību. Tās komunisti apkaroja ar "dzelteno lietu" np lidmašīnām izkaisītām indīgām ļpi^^ reiz izveidojis fābuhi par cīņu ja kabiiešu ciemus un nomet- Laosas aizsardzības vadītāja
krievu ģenerāļa Kaplera un žurnālista Irvingema starpā par iekāroto skaistuli Keo.
mācītas kaijas. —
Palaikam Bartlets pats sa-savus scenārijus, uri šo-
Vā redzam angļu Šekspīra tioi Edvardu Vudvārdu (Wood-ward, kas ieguva pēkšņi starptautisku slavu, taodmņs austrāli^ filmā "Br^ker^ M Viņš tāo britu armijas nirēju treneri, kas sagatQyo livingāBu vi^ kai. Vulvārds izcili noniriā garus tekstus, gan brīdinot Irvingšnu no bīstamā pasākuma, gan vSāk to atkal uzmudinot. Neliela loma piešķirta Priscillai Preslijai, daudzinātā mirušā rokdziedoņa šķirtajai sievai, kas jau kopš gadiem mēģina ielauzties filmās. Var pabrīnīties, kāpēc tas viņai ar VĪŠU slaveno vārdu līdz ām ndrija izdevis. Viņas tēlojums ir mundrs un raits, ne sliktāks kā daudzām sek-
Mekonga ir Strauja, n^^ šama upe ar brūnu, duļķainu Odoii, kas kļūst caurskatāmāks tikai dziļumā. Arī dienas
Aktieru izvēle ir laimīga. ,. . . , ,,
Žurnālistu tēlo populārais ^^S^
Jāvirzās uz pnekšu ne tikdaudz
nes. bāRas masu Degšana ņo Laosas pāri Hekongas upei, kas veido lielāko daļii no robežas starp Laosu un Taizemi. Taču piekraste un upe tika
rūpīgi apsargāta. Kad sargu televīzijas aktieris un režisors ,. . . ,
kuteri bez žēlastības sašāva Maikls Landons. Ir patīkami peldus, ka rapcyot gar dibe^^ un saspridzināja ar buliem redzēt spēj^^^ aktieri pēc da- vairoties no siekstām un daža irpildītās laivas, bēgšanas žu^
ikļuvapar retumu. Little House on the Prairie) ieku kolonija saru- nopietnā dramatiskā lomā. par niecīgu diplomātisku Arī izskatā viņš pšc iespējas
tuvu atveido blondo^ kuplma-
mi
pārstāvriiecību. Kādu laiku
rietumu Žurnālisti, kā peaejm^ tainō, atlētisko Irviņgemu. austraietis Džons Irvi^^^
vādjas aktieris^
pasauU par notikurnien^ L^^
kad J^uva populārs ar dramatisko zemūdens kapteiņa lo-
vācu
sā, bet arī viņu apcietināja uņ pēc papiatīģas mocīšanas pa cietumiem 1977.g. izraidīja. Irvingen^am bija jāpamet Vie-tianē līgava labsiete Keo Sori-sofāne.
Būdams labs peldētājs un nirējs, Ivringems izstrādāja varmācības ideju interesantu plānu, kā izglābt līgavu no Laosas^ar skuba niŗ-šanas ierld
Viņam ir plaša skatuves aktiera pieredze, un tās iespaidī-
(Sēriiā' ^^^^ šķēršļiem. Zemūdens skati ir iespaidīgi, bet
to ^ināk jau par daudz, jo Indētājs šķērso Mekongu divas reizes—- pirmais mēģinājums neizdodas. Bet tā tas noti-cis arī īstenībā. -^^
Dīvaini tikai, ka rūdītais filmdaris Bartlets nav izvairījies no neveiklām klišejām. Upmalā, kad Irvingēms aicina Keo ienirt un kad piekrastes sargi bēgļus jau pamanījuši^, Keo ceremoniāli atvadās no mazās māsas, dzi uz
un par
loas
tainē.
tomēr filma risinās u, kurā tikai retu reizi ticami un spraigi un allaž at° pazib kāda divējas atblāzma. ^ ^^^^^d^
t^ām. Plaši parādītas arī In-doķmas pilis, budistu tempļi, peldoSe tirgi, dārzi, dažādas ceremonijas un festivāli, kas viss filmēts lielāko tiesu Ban-kokā. Arskatiem izmantota Taizeiries ziemeļu province pie Kvai upes. 2. pasaules kara laikā šo upi bieži pieminēja sakarā ar japāņu gūstekņu lem ziediem un sirsnīgajiem nometnēm tās tuvumā^ uii tā sanā uz pēdējo dusu sitiil- ^'iemūžināta" arī populārajā
filmā Bridgeon the River Kwai". (kas gan savukārt til filmēta —
sirsnīgu pateicību ikvienam un visiem — ra-m, labvēļiem, kas bija ar mums mūsu mīļās omammas
6. Vispasaules Latviešu jaunatnes Kongresā Dukī lauksaimniecības koUedžā, Viktorijā, pulcinās ap 300 jauniešu no visām pasaules malām ar dažādām interesēm un nodarbošanos. Lai pievilktu tik daudz atšķirīgu cilvēku uz tālo Austrāliju, jāgatavo sekmīgs darbības plāns, tādēļ koiigresa rīcības komiteja bijusi pēdējā laikā ļoti rosīga, locekļiem tiekoties gandrīz vai reizi nedēļā. Līdz šim uzmanība pievērsta trim punktiem — sludinājumiem, programmai un līdzekļu sagādei.
Sludinājumi neveicina tikai kongresu propagandēt, bet arī mēģina iepazīstināt aizjūras latviešus ar latviešu dzīvi Austrālijā un Austrālijas zemi. Esam gatavojuši diapozitīvu izrādi pa Dukī un Melburnu, ko nosūtījām VL-^ JK pārstāvjiem ārzemēs un kas jau rādīta Ziemeļamerikā un
iu sarīkojumos.
daudz ārzemju dalībnieku. Vairākus tematus i apskatīs vai nu referenti vai paneļu veidā: 1. Latviešu kultūrai trimdā un Latvijā. Kāda ir trimdas kultūras nākotne?
2. Sabiedrības analizē 7 paš-analize, kur spriedīs par latviešu identitāti un veidošanos kā trimdā, tā arī Latvijā. Iesaistīti no Latvijas nesen iz» braukuši jaunieši.
3. Politikas novirzieni Latvijā. Te nepārrunās tikai sen noskaidroto kultūras sakaru jautājumu, bet mēģinās apskatīt visplašākajā veidā mūsu attieksmes ar} Latviju. Rīcības komiteja vēl spriež, kā kongresā sastādīt darba grupas atsevišķos jautājumos.
Vakara programma ietverta jaungada sagaidīšanas un nobeiguma balle, kurā notiks kabarē uzvedums. Aicināti arī teātra un mūzikas jauniešu ansambļi, kuri spēlē' gan rokmūziku, gan tautiska mūziku. So-
Bijušais LJAA priekšsēdis
ies
ies
an^
— 1981. gadam Gatis Puide patlaban devies turnejā pa Ameriku, rādot šos diapozitīvus. Bez tam vēl sniedzam specifisku materiālu par 6. VLJK, regulāri sūtot latviešu žurnāliem rakstus un fotogrāfijas. Vairāk nekā 600 žetoni, 400 plakāri un 4000 brošūras izdalītas kā Austrālijā, tā arī citos kontinentos.
PiOgrammas izveidošanas darbs strauji top. Centīsimies aplūkot jautājumu par stratēģiju latviešu tautas pastāvēšanai. Piedalīsies iespējami
sambļi kā Akacis, Kolibri un
s. - ' ■ Vesels vakars būs veltīts dzejai un dziesmām. Gribam ierosināt ansambļa vadītājiem, ar ko vā neesam sazinājušies, bet kam būtu interese uzstāties, pieteikties pie rīcības komitejas.
Referentu braucieni no ārzemēm prasa daudz līdzekļu, tāpēc plānoti vairāki sarīkojumi, lai segtu kongresa izdevumus. Pašlaik rīko loteriju un vairākas ,,kabarē pēc-
pilsētās.
6. VLJK iMb komiteja rāda Austrālijas kartē, kongress notiksv No kr.: Lelde Ramma, Roberts Bren-nērs, Edgars Krūmiņš, Uldis Ozoliņš, Gunārs Nāģels un RolaHsds Lappuķe. Sēž Juris Beņķis.
āmber
AMBER PRINTERS & PUBLISHERS LTO. 125BR0ASVIEWAVENUĒ
TORONTO.OMTARIO
izīrējams dzīvoklis
Willow aven^fi, tuvu pie ezera, klusfi nesmSķetfijumājfi, ar garāžu. 691—8329,
"ĪSU
4185-7902
i-
No sirdi bas važās mums Ui no kura vairīties! novēršani ļa, samuld dlšanās i( maldu iļ Brikmani.1
nomodā stāju, lai devumus; J da apspieļ (L. Reit( priekšsēdi cik smagļ un nebrnl mēs esai tietn, k< dēļ ļauj mēģina darbībjai nolaupīji nākotni !| dze tri] Lūsis, ai Ka visi aicināju] ši vaini bijis vēr( kongresgJ
99
voļ raksturlg sa delegļ Spilners des sekli kultursai zEāju'' gu. Dell darbinief tā bals( kandidāj jiem ti! par pieļ noticis, ALA pi ves nepļ liei
su Stuc notika dums. pie Mii dza 17 nekļi ui šiem prļ
aktīvie
dzīves tādi, kj kās atzj Šas, ki saņēma ļ
mācib ma ak ja, ka paidag ces (vie viņa s Rīgas nājums lokaiti
Vai ta? jiens Sl māk braukti cijas niekiēi
