sai-at>lii jīs-
[aksis: Izcilais la 10;
ļ2>:ju-
izvadī-
išg: ār
spor-īvi: un
ļās brī-|u -ļāu-Ižīvoja
izlases
a
un
līgi bi-valsts
as
■a gāi-
jmetņē
iāsTp-: :sis ie-Irtā ko-sporta idus ir trenē-
laši pēc
rnazām kdribas. )a, bet un at-ļlt. Viņš [s savas
jturgal-
jviSv'; .
ist sie-is Hzim-
linēsies no vis-artistiem '
IZentiņš.
SesMieāa, 1983. gaila 9. jUSiJs, 28. aumurs LATVIJA AMERIKĀ 9
Metimne
( turpinājums.)
Ziņas ir milziīgs.zirnekļu tīkls, kas -apneņ
visu pasauli. Modernos laikols valstis vairs nespēj daudz ko noslēpt --nepavisam ne tādas lietas 9 ko zina masas. Pat dzelzs aizkars ir porainsj, kam milzīgais ziņu zirneklis velk cauri savus diegus. Zinas pagrima sava godīgumā uņ kļuva Baumas^ kas izplatījās kā lipīga slimība. Ziņas bet baumas bija vēi ļaunākas. Padomju vara gribēja tās sa^ mīt, kā samiii purva odzi. Ja noķēra kādu baumotāju^ sodīja to ar pārmācības gadiem, ļjn cilvēki smaka "■M^i aiz bailim no tiesas uri bailēm no draudošā pc^ta. Draugi^ kas varēja viens otram uz ticēties^ čukstēja^ ka partijas dižvīri kārtojot pārcelšanos uz KriiiiUs Kaukāzu ^Grūziju^^^^
metīs mazos cilvēkus savām liktenim bez valdības,^ bez kārtībasf bez aizsardzības. Tad nu uzņēmīgākie un drošsinlīgie latvieši sāka dom par atdalīsanos no Padomi jās un neatkarīgās Latvijas atjaunošanu« Grūtsirdīgie āizrādījap ka tā būtu mirstoša vaļstSp kas aizietu bojā ledū un sniegā. Varēja sāpņot par izceļošanu uz kādu siltāku zemi, lai kaut vai m^u^ mežā dibinātu Latvijas valsti. Bet ārze^m^^ vēstīja, ka siltās zemes savas robežas noslē^uša^. Vai mēģināt slepus kaut kur aizlavīties? Ja milicis noķersj tad nošausp vai arī tiesa kaut kur Sibirijā moku nāvē.
omju pilsoņi padevās panikai vairāk neka mokratiju ļaudis^ kur u vairums A^ēl domāja par savu pilsoņu pienākumu izturēties mierīgi un apzinīgi. Padomiļā reti kāds bēdāja par citiem cilvēkiem un valsts interesēm. Daudzi pat izmantoja izdevību atriebties. Kad policijas uzraudzība atslāba, pieņēmās yardarbība9laupīšanas9zagšanas,^^ spekulācijas. pieraduši pie cietas valsts vams, pa--domju ļaudīm nebija jiejēgas^ pašiem sevi saval-^
Izņēmums šāi Padomijas kopainā bija Balt ' valstis. Jau agrāk tās bija izcēlušās kā parauga lielajām republikām ar' saviem sasniegumiem m ļaužu morāli. Arī reliģiskā dzīve Balt Krievijas izsūtītie partijas dižvīri izsmēja dievbiļī-goš^ slēdza baznīcās un vajāja mācītājus. Dievlii' dzēji tad pulcējās atsevišķās mājās. Ja viņus pie nāca milicija, bija jāmaksā sods pafri^ iešanas organizēšanu» Bet ticīgie| sodu samaksājusi^ nākošajā svētdienā pulcē jās citās mājās. Viņi bija aizrautīgi ka cīruļi, un Dievs viņus gaišu dzīves prieku, Izdzirduši pār ledus laikmeta tuvošanos9 latvieši, leiši un igauņi meklēja mieri-nāiumu Dieva lūgšana. Bija, protams,^
a, kas ļoprojām zaimoja Dievu^ bet viņu skaits lāpen i sk i sa maz i n ā j ās. B ries mu la ik ā ci 1 vēks ai-ažrneklē Dieva palīdzību.
da |)ak
, l; Tā-arī; Ja dv ins M ežra ups ;a rs i e vuA nn 0^ a iz vien ^ vairāk meklēja stiprinājumu lūgšanās. Tās nomieri-nājā; ļāva aizmirst nabadzību, neražu un bezcerīgo rītdienu, Jo vairāk Jadvinsiūdzā|,ļo atraisītākas
va
lūgsnu^vārdi viegli plūda pār \w pām. Viņš sajuta tuvumā Dieva garu, kas viņu pada° rīja ^udru kā zintinieku, Likās: viņš ar sievu dzīvoja atjaunotu dzīvi, kas pēc viņu miesīgās nāves pār-v; ieS;.mūžīgadzīvosan Kādu sve^^^
Dieva aicinājumu runāt uz bazuīcēniem, Kad. ļaiidiš ja saņēmuši svētību un vienolas pēdējā dziesma Ivins piesteidzās pie in acī tā j ,,Vai JŪS man atļautu ŗunat uz levs mani aicinājis sacīt viņiem mierinājuma ue drošinājuma yārduš,"^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ ^ .
IVļācītājs^^p^^^^ ŗā,;ātklātav apgarota,^ SKaidrsi-Jadviņs..bija atdzimis
>vētā;.Garā.-
„Labi9 jadvin; ieņem^ v Pēc dziesmas .dod ļaudīm; žīmi^' lai- teyi*uzM Es pa-; išu pie tevis," ■
««■ • •
Jadvins bija sajūsmāp kaut gan nebija izdomājisp 0 sacīs Zināja tikai pāris aicinājumu, ko vēstīs baznīcēniem: tiem |ākļūstDieva^^ vi^ā pasaulē un jāizlūdzas no Dieva žēlastība^^ te Viņš nesūta pasaulei ledus lāstu.
Tā Jadvms arī runāja uz dievlūdzējiem: vienkārši, bet āŗ drošu pārliecību. Visi viņu uzklausīja nopietni. Neviens nedomāja par to, ka Jadvins bija vienkāišs, neskolots vīrs, no tīrītājsc ^
Svarīgi^bija tas, ka Jadvins bija atradis izeju no draudošā posta. Nobeidzot savu uzrunuj, Jadvins aicināja ikvienu izplatīt šo ziņu un aicināt visus— ticīgus uņ neticīgus -^^ -griezties pie Dieva ar lūgšanām pēc žēlastības. Un J^^^ viņam nebija šaubu, ka Dievs uzklausīs lūdzējus, ja visa latviešu taiita kā viens kļūs ticīga, Dieva mīlētāja draudze. Šai ļau^ kopai jābūt ceļa rādītājai, saucē.jai un aicinātājai, uzmundrinātajai unspē-kavdevē \\v': '^^^ ; ; .-v. ,^:
Drīz Krievijā izcēlās nemieri, K vārdā Putkovskis, dabūja savā p^^ armiju. Ar tās palīdzību viņš apcietināja tos par^ kas vēl. nebija pametuši^savas^^v^^^ Nu latviešu pat° rioti devās pie jaunā diktatora - kas bija izsludinājis sevi par pretkpmūnistu ~ un prasīja Latvijai neatkarību, Putkovskis bija goda vīrs. Viņš atzina Latvi jas tiesības kļūt brīvai, neatkarīgai republikai. Nu
.dievzemē bija gaviles ka pavasara pali. Izveidojās
Nacionālā padome, kas izvirzīja par ministru prezidentu tautsaimnieku Pēteri Straumi. Sekoja vēlēšanas, un Latvijas valsts atsāka atjaunotu dzīvi. Betcikilgi? Vēl varēja ražot sviestu, bekonu un [rūpniecības produktus, bet cukurbietes padevās sīkas, kvieši bija pustukšām vārpām un sēklas āboliņš neienācās. Paies vēl gadi, un Latvija kļūs sāla un bada zeme. Latvieši nebija eskimi, nespēja dzīvot sniega būdas un pārtikt no jēlām zivīm. Latvija bija par biezi apdzīvota,, lai visi varētu pārtikto ■
Šadps apstākļos Jadvina balss skanēja skaļi un skaidri: Dievam viss iespējams! Viņš nosaka saules un zemes gaitas, Viņš šūta karstuma, mērenības un aukstuma laikmetus, Dievs var paglābt savus ļaudis, ja tie griezīsies pie Viņa ar lūgšanām, Jadviins zināja, ka viņš saņēma gudrību un iedvesmu no Dieva. Ka ut arī viņš bija tikai nedaudzus gadus skolā gājis, viņš tagad spēja runāt kā priesteris^ kas ar mācīšanos un lūgšanām bijā sasniedzis vienkāršības un pazemības cēlumu. Un Jadvinam radās mācekļi, kas apstaigāja visas ziemeļu zemes. Viņi dibināja jaunas draudzes un stiprināja ticībā vecās, kam Dieva lūgšana bija kļuvusi par aukstu paradumu.
Viestursoedabūja nevienas vīza ā dienvidu z;ēmē. Briesmās ne tika vēki, bet pat veselas tautas kļūst patmīlīgas nežēlībai. Savienotās Valstis joprojām turēja savās robežas slēgtas. Gar robežu bija nost sargi, kam vajadzēja būt acīgiem kā policijas suņiem. Tāda bija izslavētā amerikāņu cilvēcība. Viegli būt humānam, dzīvojot labklājībā un pilnībā, bet kad Dievs uzsūta pārbaudījumus, tad sirds apaug ar kaula čaii-!u, ■
.■ Kad kanādieši bija. iztrakojušies, viņi padevās-melnai vienaldzībai. Ja tiebūs iespējams dzīvot, sai^ ja miega z āļu atpestīs no mokām. Tādu nostāju jau sen bija ieņēmis Alberts Jančēns.
„Ja Dievs grib^ lai mēs nomirs tara, tad^ mums j ā-padodas Viņā varai,'^ Alberts skaidroja Viesturarn^^ 5,Dievam pretī nevien3 nespēj turēties 0 Dievs mūs visus var salauzt un iznīcināt."
„Kapēc Dievs neizskauž velnišķīgos komunistus, :vSr^oi^: pret mums — ticīgajiem?" Viesturs bija
vērsa s
sašutis
Ar lielām, baltām, spožām acīm pretim veras pīpenes senām, tālām Jāņu naktīm: Ar lielām, baltām, spoiām acīm Un saules zelta pilnām sirdīm Tās māj kā mīļas meitenes. Ar lielām, baltām, spoiām acīm Man pretim veras pīpenes.
>> * *
Kokļu dienas 83'', 1^0° paredzētas Toronto Sv» Jāņa draudzes lauku īpašumā Saulaine no 30. sep° tembra līdz 2. oktobrim. Koklētāji ieradīsies jau piektdienas vakarā, 30. septembrī. Pēc reģistrēšanās iepazīšanās vakars, kurā mūziku atskaņos nask^
ņu lentēm. Varēs arī iekārtoties uz palikšanu visai nedēļas nogalei. Uztura cena 6,50 dol visai dienai, ieskaitot brokastis, pusdieiias un vakari? ņas. Varēs ņeiiit līdz arī paši savu uzturu. Turpat Saulainē īrējamas arī istabas. Tās iepriekš pieprasāmas, zvanot: (416) 625-4170. Koklētājiem būs rezervētas arī kopīgas istabas, zēniem un meitenēm atsevišķi, iepriekš piesakoties pie Ariānas Liepiņas, tālr,
(416) 576—1336; pasta adrese: 848 Juniper Št., Oshawa, Ont.
LIG 3E1. Informāciju sniedz arī Aelita Brīviņa, 140 Shaver Ave. N., Islington, Ont. M9B 4NB,tel. (416) 622-7114. Iespējams pārnakšņot ari pašu telti, maksājot 6 dol. par nedēļas nogali, vai arī savā „treilen", maksājot par novietojumu 8 dol.
Sestdiena, 1. okt.^sāksies ar reģistrēšanos pl. 9, instrumentu noskaņošanu un brokastīm, pēc tam mēģinājums un pusdienas pl. 12.30, bet pēc tam atkal mēģinājums un pl. 5 kokļu k(ļ)ttcerts, vispirms atsevišķi ansanibļij tad
kopkoncerts ar kori. Pl. 7 vakariņas un pl. 8 — balle. Svētdien, 2. oktobra rītā, svētbrīdis ar koklēšanu. Koncertā piedalīsies jauniešu koris Vizmas Maksiņas un
programma paredzētas 11 dziesmas; A. StaŠko — Ķaladū, A. Jansona — Bandinieka rudzi auga, P. Aldiņa — Melm mani kumeliņi un Suntažu lIgotne,Ļ. Zo-benas — Aijā, Anclt, aijā, A. Jansona — Ķamoliņdeja, B. Skultes — Vectētiņš un vecmāmiņa, A, Liepiņas — Sau-līt' vēlu vakarā un Sēju miežus, K. Lietiņa — Kur tu jāsi, ciema puisi un A. Salaka /Ao Jansona— Dzied māsij^a;^
Kokļu dienās varēs piedalīties kokļu ansamblis gan atsevišķi koklētāji. Pieteikumu lapas iesūtāmas Ariānai Liepiņai līdz 15. septembrim, rakstot kokļu ansambļa nosaukumu, vadītāja vārdu un adresi^ ari tālru-
8
.Tī-
ņa numuru un koklētāju vār-dus un adreses ievietošanai Kokļu dienu programmā.
1: