Nikolajs Seglenieks
Jaunas noveletes
klopsīutis! Jums — sīpolklop-sisi Jums klopsis ar sīpo-' 1iem! Un — Zemgaja kungam! STpolsitenis ar labi sasistajiem sīpolīšiem!'*
Katrs saņēmējs tīri familjāri, priecīgi sacīja: ,jPakiies,Ser
/rsi!'^:,:V;..^V;
Man to nevajadzēja jautāt, bet tās^ izspruka nepārdomāti: ^,Sesi nav jūsu īstais vārds, vai ne?''
, ^Vai tas ir īstais vai nav īstais, to zinā restorāna personālā šefs. Bez tam mums ir aizliegts viesiem izsniegt īstos vārdus un mājas telefona nu^ mūrus.-
,,Desmit pret nufli Sesi labā!noskanēja bjass.
Tās dienas vakarā es atkal biju Dārza restorānā. Iepriekš biju noskatījis, ka Sesi bija
ja skatās uz manu iesākto šo- tukšs. Visas neiesāktās kon-
ķolādes tāfeli, kas gulēja mān jaka, viskija, un liķiera pude-
blakus ēnā uz guļamkrēsla. Ies bija paņemtas. Viņa satrau-
„Vai tu gribi šokolādi?'' es kumā apsēdās uz ēdamistabas
priecīgs jautāju.
„Gribu šokolādi!"
„ Vai tava māmiņa tev atļauj ēst šokolādi?"
,,Atļauj ēst šbkdādi^ atskauda ātra atbilde.
krēsla.
Viņš ātri uzskrēja augšstāvā, vitrīnām bija izņemti sud-i un vērtīgā kafijas servīze. Lejā ejot, viņš iei^ē-
Es pasniedzu gakliņu šo- ^^J^' ica trepju telpā bija no-kolādes. Mazā paņāna, iebā- mantotās Japānas gra-
„Līdz šim iesat izvaiiījies sēdēt pie maniem galdiem; Šodien jums ir nelaimīga diena — jau otru reizi jāsēž pie manis." ,,Es vēlos iekost jūsu mēlī-
\ Pelnu trauki kalpo mOsu gaidu. Pelnutrau-
M& - četri vfriSķi, iegājām iebēru dažus cigarešu galus
Dārza restorānā un izvēlējā- mazliet pel^^^^^^^^^
mies galdiņu liela ozola koka tas. ko biju gaidījis. Sesi pie-
lapotnfes enā. Bijām pacilātā nāca pie mūsu galda ar silto
jutoņā, jo nācām no augst- smaidu un savā_ īpatnējā sop-
skolas. kur pie diezgan āķīga rānā sasveicinājās^ ar mums
profesora bijām noUkuši pa- izdalīja ēdienu kartes. Tū-
grūtu mācības priekSmeta pār- pasūtmājām^_Mrus.^ k^
haiiHTiiimii Pavasara nrieka ai"». Sesi icskatijās pelnu trau- ^aroa. Apseoos pie ta pasa
baudījumu. Pavasara prieka ^ „mainīia pret tīfu ^^^^^^^^^^^^^8^^^^^^^^
skurbumā nolēmām kopīgi "° ■ ^; ar vārHi^m-
iedzert kausu vēsa alutiņa un Tikko viņa aizgāja, tā pel- Es tiku saņemts ar vārdiem.
pie reizes kārtīgi paēst. trauku uzpildīju ar Uelāku
Es ātri apsēdos tajā krēslā, devu. Aizpīpējām cigaretes, no kura varēju pārredzēt visu ļā Sesi bija klāt ar alu. Viņas dārzu un ieejas uz virtuvi un skats apstājās pie pelnu trau-uz restorāna iekSējām telpām. ^ un pie mūsu cigaretēm. Li-To darīju ar sevišķu nolūku, kās, ka viņa nesaprata, ka tik lai redzētu Sesi, ja gadījumā M laika sprīdī tas bija papilns. viņa šodien strādātu. Jau pēc Nākošā brīdī lūpu kaktiņos brīža ieraudzīju brūnacaino ielavījās ■ patīkamais smaids, gaišmati ar smaidošo mutīti, ^^a pelnu trauku apmāinT)a Man patika šī meitene ar vien- Pf^t diviem tīriem,^ un reizē mēr laipno seju, smaidīgām viņa tā savādv paskatījās^ uz lūpām, ^bet mani visvairāk ^an»- Es mazhet nodrebēju ifasciņēja viņas īpatnējā balss, s'rdl. ... kas bija silta, ar savādu teinb- . daiķva^tevi apdedzinā-ru kā ar mazu aizsmakumu/ f Mz «abai , nosacīia basa kas darīja meiteni kalfīgu. b^Uī viens w)manKm gaķla
Pim^ reizi Šesi dzirdēju Un^^^^^?^^^
pēp tato^ redzēju medicihasfa.'^^^
kultātes aulā. Tur es biju ie- '«'««s ^bijua sebniga^_^avā
maldījies lekciju starpbrīdī sabēru atlikušos
ļaužu mudžeklī, lai satiktu sa. P^ļ'^^^^^S^^^.gf ^. 'vubraenu. Stāvot u^
jotiesskvā tiešā aizmugurē^^*^^^^^ ^dzirdējuvaldzīgusievietesbal- ''»t""-^;;f^'ī
si. Es pagriezos balss virzienā. ^^^^ ^^""f'
Tur stāvēja un sarunājās trīs Nobeidzām pīpēt, un abos
puiši un viena meitene. Tanī Pelnu traukos bija vel četri
pašā laikā arī viņ^ pagrieza ''^^'f? f"' ^'^""^"^ ^!}-.
^ ,,Vai kungi ir izvēlējušies
ēdienus?"
,, Jā! Man^olklopSīīī^^
^,Man — s5)6lklop^^
^^Man klopsi ar^^s^
„Un man", es riosacīju, „sī-
za mutē un sāka koSļāt. Es ne-nocietos un jautāju:
,,Vai tev paldies?"
lūdzu?"
Es sēdēju mēms. Nfani iz-
Ķā zagļi bija ielavījušies namā? Apkārt skatīdamies, viņš iegāja virtuvē. Loga stikls durvīs uz dārzu bija izsists. No virtuves otras durvis uz garāžu bija atvērtas. Viņš ier
glāba sauciens no kaimiņu^^ Platās durvis sul bija pusatvērtas
,,Erna, Erna, ^ viņš a^^ visā platumā
rokas!"
Nesaprašanā skafljos mazajā meitenītēv Uz lūpām man bija jautājums — vai tad viņu nesauca — Ārija? Tā mk-
Sesi bija pabrīva. Pusnopiet-nJbā pārrunājām mūsu pirmo tikšanos medicīnas aulā. Sesi bija jautājusi, saviem sarunu biedriem, kas tie divi blakus stāvošie bija par tipiem. Kāds bija zinājis — brālēni Zemgaļi. Sesi bija iesauka no vārda un uzvārda divu pirmo burtu salikuma—Selga Silāja. Jā! Tā taču bija laimīga diena! Nolikts pārbaudyums, divas reizes satiku Sesi, sapazinos un bija sarunāta pirmā
galvu, un mūsu skati zibenīgi īsi sastapās. Mans brālēns zināja vienīgi tik daudz, ka
meitene bija ceturtā kursa me-decīhas studente.
Bija parasts ka vasaras ^{^^^^ ļ^^i sasistiem s^
brīvlaikā aug^ PoUšiem, un vēlreiz četrus
strādāja dažādos darbos, lai alutiņus "
rff^^fll ļ;fP^t^^^i^«^^^^ Mēs nebijām redzējuši, ka
Tā^topošā daktere S^i su^^^^ Sesi bija līdz divi tīri pelnu
ja par apk^^^^^^ Dārza res- trauki. Apmainot viņa paska-
tbrānā.' Es biju vairākkārt
« i.- tījās atkal man acīs un šķel-
"««i teica: „Liekas, ka Zem-
aimējies apsēsties pie viņas gala kuncam ir nilnL; kabatas apkalpotā galdiņa. Kādā rei-
ts A^i.Asi.T u« ukaT^ ar pelniem un cigarešu galiem,
zē dzirdēju, ka kāda viņas vafiiP?''
kollēga teica: „Sesi, Sesi, lū-
dzu palīdzi man!"
Tā es uzzināju vismaz viņas vārdu. Sesi nelikās gaisīga meitene, uri tas mani kremta, ka npbija iespējas sapazīties. Es taču nevarēju pieiet un nočivināti kā kāds tukSpauris:
Pārsteigts es klusi nosacīju: „Kā jūs zināt manu vārdu?"
,,Es jautāju pirmā, bet atbildi nesaņēmu", ātri noskanēja vardi, un meitene bija jau tālumā. ,,Jūs neesat vēl precējušies,
T^nnirnnH/cJc; '*'**"V bet problēmas sāk jau krātles", „Jaunkundz Sesi, Jūs man ļo- teica ha^Q
ti patTkat. Es vairs nevaru iz- ^ turēt, tāpēc vēlos tūlīt ļiz vietas ar jums iepazīties." Tfi sēžot ozola ēnā, e$ iegrū-
,,Pirmais raunds 5-0 meitenes labā!" teica otrs. „Es paliku mēms uz ilgāku
du roku kaba^a^ lai iii^ilktu laiku, uzzinot par tavu populā-dgareSu kārbu.'izvilku nepa- ritāti šinī ķrogū. Saki nu, kā reizo. Augstskolas gaiteni, gai- sauc So daiļavu?" teica trešais, dot pārbfiudljumu, mēs pīpē- „Sesi. Bet tā laikam ir ie-jfim un manu tukšo kārbu iz- saukā, Tstō vārdu nezinu. Mei-mantojam pelniem un cigare- tene studē medicīnu." Su galiem. Es izstiepu roku, Sesi ieradās ar četriem šķīvim .to ieliktu pelnu traukā, ^ jiem, katram pareizi noliekot, kaa «rāvos/Varbūt Sesi ap-' viņa teica: ,,Jums — slpol-
E,s sēdēju dārzā zem saulessarga un lasīju Stendāla „Sar-kariais un Melnais". Pie kaimiņiem bija sabraukuši ciemiņi ai; bērniem. Pāris reizes dzirdēju saucam: „Arija, Ārija!" Saucieni un sarunas bija patālu no mana guļamkrēsla un netraucēja lasīšanu.
Rokā turēju mazliet paceltu grāmatu, tā likās, ka kaut kas pakustas virs paceltās grāmatas. Paskatījos pāri grāmatai. Tur stāvēja mazā meitenīte. Viņa stāvēja nekustīgi un, acis nenolaidusij skatījās tieši maii acīs, kā to mēdz darīt bērni.
,,Ko tu dari? "jautāja sīkā
balstiņa.
^,Es lasu grāmatu"^ es atbildēju.
,,Grāmatu?" atskanēja izbrīnās jautāļums.
,,Jā!" es noteicu.
„ Jā?" atkal tā kā jautāja.
,, Jā!'*, es atbildēju un jautāju, „vai tu nedzīvo blakus mājā?^'
,,Nedzīvoju blakus mājā."
,,Vai tu esi atnākusi ciemos?"
,,Atnākusi ciemos", atbildēja mazā.
,,Vai tevi nesauc Ārija?" „Ārija" skaidra atbilde, ,,Ārij, cik tev ir gadiņi?'' „Ir gadiņi"
„Cik tii esi veca, Ārija?"
„Veca Ārija".
Mans jautājumu krājums bija izbeidzies. Nezināju ko jautāt. Tā redzu, ka mazā Āri-
lai ieplūst dienas gaisma. Otrs ģimenes auto stāvēja tur, kur tas bija atstāts. Durvis pie stūres rata vija atv&tas. Viņš atcerējās, ka aizbraucot atva-zā norija šokolādi, izstiepa Wumā auto atslēga bija nomani rociņu un saeija: likta ursēdekļa. Tās tur nebi-,Nāc mazgāt rokas!" ja. Viņš pielika roku pie stūres ratā sānos, atslēga tur bija iesprausta. Neviļus viņš paskatījās uz aizmugures sēdekli, iebrauca dārzā un pie- Tur bija kaut kas nolikts un ripoja savrupmājas ieejai, pārklāta sega. Viņš norāva Viņš nesteidzīgi izkāpa, piegā- segu lin pieskrēja auto bagāž-ja ārdurvīm, tās atslēdza un telpm^^^^^^ vāku un sāka
atvēra visā platumā. Viņa iz- rakņāties tur saliktajās mantās; kāpa un no aizmugures sedek- Viņš stāvēja kā sastindzis, lū-
Smiekli
ļiem paņēma mēteļus, ienesa kojās pāri auto jumtam un ietos priekštelpā un pakāra uz raudzīja, ka auto motora vāks
ļiem, tad ieskatījās dzīvojamā istabā.
Viņš atvēra auto izņēma divas rokas somas, ienesa priekštelpā un izgāja pēc "7-. --^^.r r"^ T""'
atUkušajām somām; ^nelaimes bridi, viņa uzlēca
Viņa stāvēja dzīvojamās istabas durvīs un ar izbrīnu aplūkoja sienu ar abiem dīvāna galdiņiem. Tur kaut kā trūka*
pieturējās pie auto jumta un sāka nevaldāmi smieties. Izdzirdusi vīra smieklus
no
krēsla un skrēja uz garāžu.
tu smejies?" Viņš pagriezās pret sievu. No smiekliem viņš nevarēja
Nebija abu Ķīnas vā^ bija asarām pil-
līgiem soļiem viņa iegāja tel- nas. Ar roku viņš norād]Qa uz pā. Kur bija vāzes? Tās bija aizmugures sēdekļiem un uz= pazudušas! Viņa apgriezās, lai' bagāžas telpu, jo nespēja paietu pie vīrā, kad ieraudzya runāt, plankumu sienā virs veclāich^^^^^ viena skatiena,
gās kumodes. Tur no vecve- lai apjaustu notikumu. Tur cākiem mantotais sienas pulk- bija vāzes, sienas pulkstenis, stenis bija pazudis, Viņai pār- sudrablietas, ierāmējumi, pu-skrēja baiļu drebuļi. Varbūt dēles. Viss b kārtīgi salikts, kādf vai kādi vēl bija blakus^^^^^^P^^ pat ietSas vecās
telpā vai augšstāvā! Viņi iz- a^ nesās priekštelpā, kur no ār- Abi apkampās un abi smējās, puses ienāca viņas \ifs ar so-Kad^^^^^^^ drudzis sāka piemāni, stāt, viņS sacīja:
,,Mēs esam apzagtil^^ Z^^ rvTā kaut kas var atgadīties ir mūsu mājā!" tikai viepu reizi dzīvē! Un kas
Viņš nepatīkami pārsteigts par laimi mums, un kas par somas priek&iama vi- nepatīkamu pārsteigumu zag-dū un jautāja: ļiemi Ha-ha-ha!"
„Kas ir nozagts?" . ,,TidS pirms atvaļinājuma
„Nāc, skaties!" tev ienāca prātā izņemt auto
Viņi iegāja džiVojamāista-^^^^m
bā, pēc tam ēdamtelpā.^^^^^^^T^^^ Iedomājies, kādas sejas bija nebija sudraba svečturu. Atvilk- zagļiem, kad tie nevarēja ienes ar sudraba galda piederu- startēt un, atverot vāku, redzē-miem bija izvilktas. Tās bija^^^ ^j Vai Dieviņ,
tukšas. Viņš atvēra dz&ieņu^^^^^^^^^k^^ redzēt zagļu pār-
skapja durvis; Tur bija pa- steigtās sejas!"
Ērgļu ligzdas medus
• .... .- . .... ^ ■ .
' 30 Dewson St. Toronto, Ont. Telefons 534-0563 S. Vasarājs