ilns
liju,
10?
leizi.
leko [ot.
lem, ilpē-ka tā-
Icen-[an° Izvil"
var pie-ļiīdē-iMan Lat" mļo-ļekļav [viem )Sētas
s ar Ikāds ittei-loju-
[smē-■pie-ne-
rāda ļpetns s ar mēs-lau-. Vif , ne-va-sara-s un tikai s ie-ļisi tie lu. lat-vien iede-iedusi dē ir ,ūsē-pūst
Infrīdā rokas jntam, m no-[ņš ru-idu kā 'arēja bet
ļsi pre-
)ret vi-īdoties pār-
tōs, zi-|r, kaut
vien-brīvā Ikrievi, Brīvā iil kal-laz tā ^Vin-
Profesorš Dr. E. dorfs'tālajā Ķengurzemē novērojis interesantu parādību mūsu sabiedriskā dzīvē: ja kādas latvieš^ organizācijas jaunievēlētā valde nezina ko darīt, tad tā — pārstrādā statūtus! Tas rada ilgu rosīgu darbošanos. Musu malēnietim Valentīnam Pelēcim ir sava redzēšanā: Daudzreiz visa mūsu kopā turēšanās ir vairāk tāda kā teātra lieta, bet labi esot ari tā, jo
[ga ziņa: bostonieši pirms savas 2 X 2 nometnes Piesaulē novadīs 2. Baltiešu jaunatnes kongresu! Pēc
problēmām, kā baltiešu jaunatne varētu palīdzēt kara no^ ziedznieku melu prāvās, kongress izlems ierosinājumu par Baltiešu j auiļatnes savienības dibināšanu uz individuālu biedru, ne organizāciju delegātu, pamatiein; Dievpalīga vēlējums! — Sietlā iau labu laiku darbojas LĒL Estijas, Lietuvas) jauniešu darba kopa.ParPULL5^olijas, Ukrainas, Latvijas 1 un Lietuvas) sadarbības kopām jau rakstījām āgrlāk. — Dibināšanas stadijā Pasaules latviešu katoļu apvienība visu latviešu katoļu organizātijļļ brl-vaj ā pasaulē darba saskaņošanai uh savstarpējai sadarbībai. Ja ik viens tik zemē sētu vienu graudu veselu..;
Tiem, kas aizbildinās, ka ne jau nacionāla kūtruma, bet vienkārši neziņas dēļ nepiedalās mūsu Sirdsapzļņas cietumnieku akcij ā, lieti noderēs mūsu jaunatnes darbinieka J. Riekstiņa, jr, raksts ^Vēstule uz Permuv Vēja Zvanu izdevumā. Minētas ieslodzīto adreses (6 soda nometnēs apzināti 32 latviešu sirdsapziņas cietumnieki), par ko viņi notiesāti (uzstājušies pret pār-krievināšanu, par cilvēku tiesībām, par š^kafiem ar trimdu, par reliģijas propagandu u. tml.), kā arī sniegts paraug-vēstules saturs. Kas tad nu tagad mūs kavēs noSūtIit sveicienus tiem 32 nelaimīgajiem, kurieni mūsu tautas liktenis bijis tuvāks par personisko brīvību, sveicienus, ka neesam viņus aizmirsuši? Taču ne sflcnaudas trūkums pastmarkai?!
Tev jāraksta tautas dēļ; lai var ilgi dzīvot vēl! Baltiešu k tikai 1 pr<;K:; no viaem^^^I^ ļa vergu impērijas iedzīvotājiem, bet čekas apzināti baltiešu disidenti kopskaitā ir 7 procenti. Tā kā viņu protestu kodols ir nacionālisms, viņi krieviem irivisbtetaniā-kie!IV Vai atceries melus un
Saulaines ilggadējās rosīgās saimnieces Ein Ērika Reimfelda, kā āri
pēdām, un bailes ikvienam kā slepena ēna mums bija, un murgos kad likās, ka zirneklis tīklā mūs vij?!'' (Arnolds Apse). Vairums, savas mītnes zemes labo iztiku baudīdami, pašapmierinātībā visu to sarkano rēgu esam jau sen aizmirsuši..'.;,. ^; ;•;
Izrādās, ka saziņu dienests Eiropā Baltijas brīvības dienai bija veltījis lielāku ievērību nekā tas bija ASV, kur lielā metiena presē un TV raidījumos par to bija meklēt kādas ziņas. Tikai Kalifornij ā Brīvības ligas ļaudīm ^ izdevās iespiesties laikrakstu slejās. Tā kā Brīvības dienā arī šogad vēl netika izsludināta par „gadskārtējū piemiņas dienu", 1984.g. viss atkal būs jāsāk par jaunu, bet palīdzēs līdzšinējā pieredze^ ka uz neko citu kā tikai uz pašu spēkiem liekamas visas
Strada priecājas latviskās audzinās
sekmīgu vasaru ^ pavadītu
Šiliņa (labajā pusē). No kr.: Edīte Moge-
sena,
Velta Liģere^ Vita Kakule un Ināra Ķešāne.
Ližers
* *
vac&tājs j)r. V. Klīve daudzsološi apņēmās (to pašu viņš aicināja darīt gan arī agrāk, ilgus gadus bū-
vieepriēkšsēdis) par„cīņas organizāciju" ar jauniem, praktiskiem cīņas veidiem, bet vairāk par precību biroja" rosmēm vēl neko neesam lasījuši.
Ja pie PBLA jau darbojas Kultūras padome, kas tad gan kavē nodibināt arī Politisko
ari Informācijas jeb propagandas padomi, ar darbinieku tīklu visās pasaules malās, kuri tad uz vietām katru izdevīgu situāciju izmantotu mūsu cSņas mērķu un uzdevumu īstenošanai.
:    *  * *
\ LBF pamatkapitālu (uz 1983.g. I. janvāri 795.276 doL) drīkst izlietot vienīgi ļoti ārkārtējā gadījumā, par ko tad lemj PBLA.
Kaut gan 1982.g. ik mēneša ziņu biļetenam latviešiem Latvijā izdoti tikai 4,004.29 doL, jaunatnes politiskai darbībai 3,093.30dolari, PBLA » 62,150.00 doL(1983.g. budžetā paredzēti 76.(KK).(X) doL), pag. gada budžets tomēr noslēdzies ar 14,790.00 iztrūku-mii. Pamatkapitāla ilgtermiņa noguldījumi ienesuši tikai 7.93 līdz 10.5 proc. augļus, bet neraža kaut kādi bijusi ar ieguldījumu Drexel, Lambert Co (ieguldīto 218.666.00 dol. tirgus vērtība uz 1 .janvāri no-ūsi uz 169.297.(K) ddl.)
šogad 10 gadu jubileja! Palīdzēsim līdz Latvijas 65. gada dienai, 18, novembrim, LBF sasniegt iecerēto 1 milj. dolāru pamatkapitālu, ar
ima augļiem mēs veicam mūsu
s ^gaaos noguldījumu augļi^i^^ 288.254 dol. Katrs latvietis brīvajā pasaulē LBF devis 13;7 centus gadā! Dalībnieka maksu (5(X).(K) dol.) var nomaksāt „uz nomaksu",
ļi, ir
v,kaŗā skola" Minsterē latviešu politisko darbinieku jaunaudzes sagatavošanai un ,,Nirn-be^gas Nr. 2" apsūdzības process pret PŠRS par pārkāpumiem okupētaj ā Latvij ā, kurš notiks Kopenhāgenā pirms dziesmii dienām Minsterē (pēdējo, laikam, sagatavos LNA Kanādā; par ko tuvāka izklāsta nav). PBLA aicinās visus trimdas pagastus brīvajā pasaulē 18, novembra ienākumu vāceli noziedot Latvij as Brīvības Fondam Latvijas brM-
Sācies jaunais skolas gads. Skolotāja Sandra Ķuze ar
at
es
(Mat. 27:22),
M Jēzu,; kuru sauc par Kristu?
. Bezmaksas kristīgu literatūru un kasetes ar garīgu dziesmu ierakstiem jūs varat saņemt, rakstot māc. J. Šmit^m Box 465, Surrey, B.C. V3T 5B7.
\/-