/i
LATVIAN LANGUAGE NEWSPAPEE.
Published weekly by the Latvija Amerika PublishingLimit^^^^ Business pffices: 125 Broadview Ave., Toronto, Olnito'; M4M 2E9, Canada. Editor-in-Chief A. Kundnits, 465-7902. USA Editorial Offices: New York, Editor V. Irbe, 4035 Rombpūts Ave.. Bronx, NY 10466j Chicagō Editor V. laiiiiakalnietis, 1805 Tayior Ave., Racine Wis. 53403; Califbmia Editor Kārlis Kal^s, ^ 3822 Markridge Road, La Crescenta, CA 91214.
sestdiena; 1983/gadais. oktobris
. gads
segond class
registration number 2249
GĒNA 1 DŌLAMS!
^ ^^^^^^ ^
ALEKSANDRA kegumnieka
arsenālā runātam un rakstītam vārdam allaž bijusi redzama vieta. Šī ķaŗa stratēģijā un tak-
nas nav nis. Kara cēlGņi ir nolūki, kas slēpjas aiz bruņošanās. Šie nolūki var būt ekspansijas plā-vienāda lomā ir kā skaļai ni, kā territoriālā, tā ideolo-buhgu rībināšanai, tā arī plā- giskā plāksnē, vai arī abi ko-notai patiesības noklusēšanai, pā. Aiz holūkiem var slēpties Savā laikā ģenerāls b.Ei- baiļu psīchoze, naids vai ci-
zenhauers izteica ^zīmīgu do- tu j utu mu graudu: ,,Ja tautas nepā^ Daudz dzi
traukti prasīs paliekamu mie- jumam, ka pārāk lielā skaitā
TU, tad agri vai vēlu valdībām saražotie būs jāpadodas šim prafeībām,^^
Tagadē^^ Lielgabali sāk šaut, ja aiz tiem
tācijā abas puses runā par stāv griba īstenot zināmus no-
a novēršanas ņepieciesami-un paliekama miera radī- 1930. gadu sākumā sanu, bet katrai pusei miera Savienības Atbuņošanāskon-
jēdziens ir citāds. Demokrātijas runā par mieru,' kujŗā valdītu tiesībās un taisnība. Sarkanie fašisti — komunisti paliekamu mieru saskata par sa-
ferences priekšsēdis bija spāņu diplomāts Salvadors de Madariaga. Savas ilgās pieredzes sakopojumā 1973. gada sarakstītās atmiņās viņš
sniegtu tad, kad viņi uzspies- starp citu
sava veiaa laepiogiju un iekārtu pārējām tautām, lai vārētu dominēt glp--apjomā.
īsanas proDiemas bijušas pagātnē un ir vēl .g.), tādēļ pblī-tiķi tām pieiet no nepareizās
Atceroties ģenerāļa Eižen- pu hauera prātojumu, ka valdī- tas neuzticas eitāni tautām ne
ā de-
t.i.
mokratijām, ir gnoot n beidzot jāuzklausa tautas iz teiktā vēlēšanās, Kremlis^^A^^ jai stā kara svaru kausos iemetis atomkara baiļu bubuli un atomieroču arsenālu iesaldēšanas
ir apDruņotas. Patiesībā tās bruņojas tikai tās neuzticas pretē-
irms ir jāiznīcina strīda un neuzticības ieniesli, ti-varēs runāt par pa-
nepieciešamību. Kp dāris pats tiesu
Kremlis šajā noklusēts.
— tas
sānos, fšanos bez uzticības ir tas pats, kā sagaidīt nb cilvēkiem, lai tie ziemās aukstumā sāktu nomest drēbes. Sagādāsim tiem siltu, piemīlīgu, no neuzticības brīvu laiku, un tie paši bez sarežģītu komiteju ieteikumiem' zinās, kad liekās drānas vairs nav nepieciešamas —;
Foto J/Liģers,
gas konfereiices tautas ir runājušas pār atbruņošanās nepieciešamību. Neatkarigi nb tā iedegās divi pasaules kāri, kuros lielākās cietējas bija tautās ar vāju apliruņoju-
Kad pēc l: Pasaules kara var nomest! nodibinājās Tautu Savienība;^ Sī spāniešu diplomāta zītā uzskatīja atbrņņošanos par mīgā Jlos^fija būtu jāatee svarīgāko kara novēršanas rās arī šodien, faktoru. Neviena valsts tomēr negribēja atbrtiņojoties upurēt savu drošību. '
sistēma ir komunistu dogmas brukšanas līgumu, ir fakts, un agresīvās ideoloģijas gūstā. Kāda garantija, ka arī tagad^
Tanī pašā laikā Rēgenam ir parakstot atbruņošanās doku-jāseko brīvo demokrātiju pil- mentu, izdevīgā brīdī to Krem^
soņu pamatotām ilgām pēc lis neiemetīs papīrkurvī kā ņe-
pāliekama miera. Rietumu skaitāmus iepriekšējos, bruņošanās nekādā gadījumā Ja Rēgens reižu reizēm pra-
nav gatavošanās karam. Mi- sa no Aņdropova labas gribas
litāri stipri rietumi ir vienīgā apliecinājumu darbos, tad tas
miera
Krievu un; amerikāņu atbruņošanās sarunās Zenevā ; pagaidām ir pāragri
22vOktoļ)il astoņas etniskās grupas kop^i kanādiešiem preidemom „miera-V
9 Queensparkā.
Kremlis jau baida pasauli ar aiziešanu no sarunu galda. Tās, ka abi pretinieki vēl sēž pie viena galda un runā, pa-gaidānl ir vienīgais faktors.
Prezidents Rēgens kārt ir apliecinājis amerikāņu labo gribu. Durvis uz līgumā parakstīšanu esot atvērtas , Tagad Aņdropova, kārta izmantot šo izdevību un uzstādīs jauno spert soli līguma parakstīša- aizsardzības ieročus, Vašing- Pad. savienība no savas nai. Jāšaubās; vai Andropovstona ar Maskavu nebūs pa- puses nav darījusi neko, lai
nākusi vienošanos par atomf uzticību atgūtu. Gluži otrādi: arsenāla samazināšanu, liel- Helsinku līguma piesmiešana varu atbruņošanās dialogs ne- ar ticīgo vajāšanām Baltijas pārtrūks. valstīs, palikšana ār varu pie-
Britu presē radies jautājums: vienotā Afganistānā, dēkas vai līgums patiesi ir tik svarīgs. Centrālamerikā, Vidējos aus-Padomju savienības uzvedība trumos un Āfrikā, kā arī In-starptautiskās politikas ska- doķīnā, tikai pastiprina neuz-
nozīmē, ka patiesībā prasīta Ja Mz decembra sākumam, to faktoru novākšana, kās ra-kad NATO ietvaros Eiropā dījusi rietumos neuzticību pret
šo soli spers. -
Rēgens par savu nostāju un rīcību ir atbildīgs amerikāņu tautai un reizē arī visai br^
gs
varbūt ir
Pulcēšanās-pl.;^^^^^^^ University Avenue k^^
zinot, viņš ir tikai lelle vare- tuvē nav main^usies. Pats sva- ticību pārējās valstīs,
nās Sarkanās impērijas kara rīgāka^ ir tomēr tas, ka pa- Statistika liecina, ka katras
mašinērijas komandiera rokās, saule nevar ignorēt Pad. sa- 60 sekundes pasaule bruņo-
Pad. savienībā atrādīs vien- -vienības lauzto līgumu kata- šanās vajadzībām izdod 1.3
mēr jaunus iemeslus, lāiat- logu, kurā arī brīvības nolau- milj. dol. Atomieroču ārse-
sānos..
pīšana Latvijai, laužot neuz-
a?