iena, 1983. gada 15. oktobris, 42. ļiumiirs
••••
•••• ••••
••••
Sarīkojumu Kalendārs
•••••© ••••••
•••••o\
•••••§ ••••••
BV*** • • • < • • •« •••••••••••••••
V** •••••••••••••••••••••••••o*v
15. oktobrī DV namā Toronto DV nodaļas 33. gadasvētki.
15. oktobrī Latviešu Namā Latviešu
nā-
Pirms kāda mēneša Atlan-^ tas pilsētā Džordžijā notika gadskārtējais amerikāņu universitāšu studentu kon-
Fonda rīkotā nedēļas kotnei (skat. sludinājumu). I6r oktobrī Latviešu Centrā Latviešu Fonda sarīkojums — tikšanās ar fbn<ia padomi U.C. (sk. sludinājumu).
16. oktobrī pl.l 1.30—15 azaids Latviešu Centrā. Turpat pl. 15 vid. zālē Latviešu F6hda — J. Krēsliņa referāts Latviešu publikācijas un materiāli par Latviju Helsinku universitātes bibliotēkā. .
16. oktobrī ^svētdien) pl. 15 Latviešu Nama Latvisko zināšanu seminārā prof. E: Miniāte referās par tematu Pretestības kustība Latvija. Is- «-referātu • lasīs studenti: S.Bāde-. re, A. Legzdiņš un A. Matuševics.
22. oktobrī Latviešu Nama gada svētki.
22. oktobrī pL i 19 DV Hamiltonas nod. gada svētki First Place, King un Welihgton ielu krustojumā.Akts. Priekšnesumi..Saviesīgs vakars.
23; oktobn pl. 13 Latviešu Centrā (mazajā zālē) Almas Mačas 90 g. jubileja. Priekšnesumi, azaids. Visi aicināti. Iepriekšēja pieteikšanās 694-3914.
29. oktobrī pl. 11 Bērzainē tītaru šaušana.
29. oktobrī pl. 18 Latviešu Namā TLB 35 gadu jubilejas sarīkojums,
29. oktobrī pl. ■19.30 DV namā DV Toronto nod. novusa kopas saviesīgs vakars ar deju.
30, oktobrī pl. 11.30-15 Latviešu ^ Centrā azaids. Pl. 15 vid. zālē E.Le-jiņatravelogs — Alpu vaktis —
Eiropas sirds.
30. oktobrī, pL 17.30 Sv. Andreja baznīcas telpās Gaujas gaidu vienības Mārtiņu vakars.
5. novembrī no pl. 10—18 Latviešu
Centrā Mārtiņu tirdziņš. • .;
: 6. noverflbrī no pl. 12—18 Latviešu Centrā Mārtiņu tirdziņš.
5. novembrī pl. 19.30 Latviešu Namā TLMM kluba medību sezonas atklāšanas ballq. Runči.
6. novembrī DV namā mūžībā aizgājušo DV liiedru piemiņas vakars.
11. novembrī Latviešu Centrā Kolibri koncerts. '
11. novembrī pl. 19 JVPopeļa gleznu izstādes atklāšana Latviešu Centrā. Izstāde būs atvērtā arī 12. un 13. novembrī ņo pl. 13 līdz 20:
12; novembrī pl. 15 Seneca koUedžā Diždanča jubilejas sarīkojums.
12. novembrī pl. 20.00 DVTK ansamblis — CVērenieķa režijā — komēdija - farss: SPĀNIEŠU MUŠA izrāde — Eļrigantine Rm. — Har-bourfrontv
13; novembrī pL 16 Latvijas valsts 65 gadu atcere Toronto universitātes Convpcation Aiiditorium King Colļege Čifcle.
26. novembri DV namā karavīru dau-dzinājums. 1 27. novembrī pl. 15 Sv. Andreja baznīcā jauniešu koncerts — Tam Kungam jabna dziesma.
'v- sarīkojumij:;^^^:^^^
.novembrī, sestdien, no pl. 9—16 tradicionālais Ziemas svētku tirdziņš;,;;..^", >.
), decembrī, sestdien, pl. 19 Ziemas svētku ieskaņai — Lailas Saliņas un Lalitas Saliņas-Sīpoliņas koncerts;
TORONTO KONCEETi
25. SEZONAS KONGERtI
5. novembrī pl. 20 (sestdien) Koru un simfoniskā orķestra koncerts Castle ŗrank High School.
13. februārī pl. 20 (pirmdien) Rasma Lielmane —- vijole, Town Hall.
13. martā pl. 20 (otrdien) Melita Mičule ~ mļea)soprāns,^
750 delegāti, kas pārstāvēja dažādas ASV universitātes. Latvieši bija ielūgti par novērotājiem. Latviešu Studentu Centrālo Savienību pārstā-vēja Indra Mōore un Ilmārs Gruzdiņš, bet baltiešu studentu Jcoordinātore bija Ruta Priedkalna.
Bez ASV iekšpolītikas problēmām laiku veltīja āri starptautiskam forumam. Internacionālam panelim rīkotā vakarā par runātājiem bija 1 ūgti studenti no Ganās, Austrum-
vādjas, El Salvadoras, Dien-afrikas, Izraēlas, Lebanonas un L. S.C.S. Menvidafrikas, Izraēlas un Lebanonas studenti tomēr nebija paredzētā laikā ieradušies. To zemju pārstāvji, ķuŗās nebija politiskas nebrīvības, piem. Kanāda un Anglija, par runātā-jiern netika lūgti. Ganās pārstāvis stāstīja, ka komunisti mēģina pārņemt viņu zemi. El Salvadoras pārstāvis uzsvēra, ka ar vārdiem vien amerikāņi nevar palīdzēt lai viņi sūta tankus un ieročus vai arī lai vispār nemēģina sniegt „palīdzību". Latviešu runas laiks bija apm. 10 minūtes.
Kad delegātiem vaicāja, kuri bija dzirdējuši par Latviju, atklājās, ka daudziem zināšanu trūkst. Tādēļ bija lietderīgi tos iepazīstināt ar Latvij as vēsturi — to veica dābzinātņu studente Ināra Moore no Atlantas. Par pašreizējo stāvokli Latvijā runāja tautsaimniecības students Ilmārs Gruzdiņš no Atlantas. Pa latviešu runas laiku Aus-trumvācijas pārstāvis atstāja zāli, bet kad viņš atgriezās pēc latviešu runām, vārdu viņam vairs nedeva, jo paneliin paredzētais laiks bija beidzies.
LSGS iepazīstināja kongresa dalībniekus ar Latviļas ģeogrāfisko novietojumu Eiropā, tās iedzīvotāju skaitu un zemes lielumu (pēdējais tika salīdzināts ar Irijū, par kuras problēmām visi lasa). Delegātiem stāstīja par latviešu seno izcelsmi, Rīgas dibināšanu un tās nozīmi ki niecībā un kultūras no 1918.%1940. a varēja stāties citām Eiropas zemēm ūn būt lepna ar saviem panākuniiem
3. un 4. decembrī DV namā Zieinas
svētku tirdziņš. 3. decembrī Dainas kora koncerts
Bickford skolā. Balle Latviešu
Namā.' \'V;v/
11. decembrī DV namā DV bērnu eg-līte.
17. decembrī DV namā DV Toronto nod. biedru eglītes vakars.
31. decembrī DV namā sagaidīšanas balle.
; • KIGENERA-VATERLŪ
5, novembrī pl. 19.30 Mārtiņu le — Latviešu biedrības un DV sarīkojums (Sk. sludin. 42. numu-
(runājot par Ulmaņa uzplaukumu, Indra Moora pieminēja arī, ka viņš ir graduē-jies Nebrāskās universitātē). Runājot par latviešu sasiiie-gumiem, viņa uzsvēra, ka latviešiem bija augstākais universitātes studentu procents Eiropā un ka analfabētisms praktiski nav eksistējis.
Pēc tam sekoja komunisma apraksts. Šī vara iznīcināja Latvijas brīvību ar Padomju savienības ienākšanu 1940. gadā, jo krievi aizliedza latviešiem runas un darbības brīvību. Tā arī vēl tagad studentiem nav atļauts dibināt savu organizāciju, jo viņi drīkst piederēt tikai pie komunistu jaunatnes organizācijas. Informācijas izmaiņa ar brīvo pasauli Latvijai tagad ir ierobežota, un tiek uzspiesta krievu valodā. Stāstīja arī par cietumiem, deportācijām un vergu nometnēm un par ilgo laikui kopš cilvēku tiesības Latvijai ir laupītas. Ilgāk pakavējās vēl pie čekas darbības — nakts vidū tā ved cilvēkus uz pratināšanu cietumos, un cilvēkiem nav aizstāvēšanās iespējas tiesās. Nobeidzot Ilmārs Gruzdiņš uzsvēra, ka amerikāņi savu brīvību pieņem kā pašu par sevi sapro-
ASV universitāšu kongresā piedalījās sirl Ruta Priedkaina
tautu kā latviešus ir gandrīz jau padarījušas par minoritāti savā zemē. Vēlāk studenti izteikušies, ka esot dzirdējuši labu runu. '
Kongresa \ zālē uz galdiem bija latviešu saliktie informācijas materiāli par Latviju; starp tiem bija ALAs publicētais biļetens par pašreizējiem apstākļiem Latvijā.
tamu lietu, bet varbūt derētu vairāk uzmanīties no iespējamiem draudiem. Runātājs salīdzināja latviešu likteni ar žīdu holokaustu.
Jautājumu un atbilžu posmā studenti prasīja, ko viņi varētu darīt, lai mums palīdzētu. Viņiem ieteica ziņot pārējai pasaulei par komunisma briesmām, kas tādu
0 »
(Turpmājums no 5. Ip.)
Lai koordinētu un kompli-mentētu savstarpēju sadarbību un efektīgu komunikāciju latviešu katoļu apvienību starpā brīvajā pasaulē, mums ir nepieciešama pasaules latviešu katoļu apvienības federācija. Šāds laju iestādījums to varētu veikt, sadarbojoties ar mūsu garīgo vadību un garīdzniecību. Tas būtu ilgi vēl mūsu s svešumā un cerības stars
Tautieši gadskārtqās ziedojumu vākšanas akcijās.
Financiālo sija ALKA valdes priekšsēdis Dr.J. Dimants, jr., bet revīzijas komisijas ziņojumu J. Liepnieks, norādot, ka ALKA darbība pēdējos divos gados bijusi ļoti intensīva.
no
Tādījās, ka mums ir vēl spēcīgas draudzes, kopas un organizācijas, kas sistemātiski veicina mūsu kopējos mērķus un misiju. K. Znotiņš, bīskapa J. Raneāna fonda valdes priekšsēdis, sniedza plašu pārskatu par fonda darbību un pašreizējo stāvokli, atklājot tikko; izdotās bīskapa J.Raneāna piemiņas markas,
: Par ALKA valdes priekšsēdi ar aklamāciju ievēlēja Dr. J. Dimantu,jr. Tāpat ar aklamāciju ievēlēja sekojošs ALKA valdes locekļus: V. Kancānu, J. Sukānu, I. Lobzu, A. Mo-tivāni, V. Vanagu, A. Beste-ri, un Z. Stupāni, bet revīzijas komisijā: J. Liepnieku, . Ž. Zadvinski un P.!
A.Mativāne, ALKA turas daļas vadītāja, atklāja lietiskās mākslas skati ,,kalnā zem ozoliem".
Pusenp kongresa laika bija atvēlēta turpmākās darbības iztirzāšanai un dažādiem jautājumiem. Kongress atzina, ka ir svarīga mūsu kulturālā darbība trimdā latviskuma un katolicisma saglabāšanā, sevišķi uzsverot mūsu jauniešu sarīkojumus un saietus; izmantot Minsteres Dziesmu svētkus 1984. gadā, kur varētu tikties latviešu katoļi no tuvām un tālām vietām. Latviešu katoļu identitātes nostiprināšanā laju sagatavošana ir nepieciešania un vajadzīga ar kursu starpniecību, kas latviešu katoļu skolniekus iepazīstinātu ar mūsu ticības latviešu tradīcijām un tās īpatnībām, kas izraisītu mūsu katolisko apziņu. Mums būtu jārada kultūras klēts'^ kur mūsu tautieši varētu novietot lietiskās mākslas darinājumus kā liecību par mūsu gara mantām nākošām paaudzēm.
Pasaules latviešu katoļu apvienību federācija ir vēlama, nepieciešama un lietderīga latviešu katoļu problēmu risināšanā savstarpējā sadarbībā, sadarbībā ar garīgo vadību un garīdzniecību, kā arī savstarpējā efektīvākā komunikācijā, kā tas ir bijis līdz šim.
Plaši pārrunāja mūsu darbību dzimtenes labā vairākās plāksnēs, norādot, ka pašreiz ir vajadzīga un nepieciešama lietiska un faktuāla informācija par baznīcas stāvokli un apstākļiem tur un ka kardināla J. Vaivoda vārds ir vairāk popularizējams visā latviešu
1984. gadā paiet 30 gadi kopš ALKA dibināšanas. Kongress nolēma rīkot ALKA 30 gadu darbības atceri Grand Rapidos 1984. gada 1. un 2. septembrī, i
Svētdien, 4. septembrī notika brīvdabas dievkalpojums turpat Vandavegā. Sv. misi celebrēja pr. A. Galdikov-skis, bet asistēja pr. T.B. Ba-ginskis un pr. A. Justs, sprediķoja rp. A. justs. Dievkalpojuma laikā dziedāja jauniešu vokālais ansamblis.
liens^ veltīts
Pēc dievkalpojuma agrā pēcpusdienā ezera malā zem ozoliem norika rakstnieku cē-
^ēteŗa Miglinīka gadu atcerei, kas bija cīnītājs par tautas tiesībām un taisnību. Cēlienu vadīja rakstniece un dzejniece Paulīne Zalāne. Rakstnieku pēcpusdienu ievadīja ar nelaiķes rakstnieces un dzejnieces Janīnas Babres piemiņas aktu, kuru vadīja pr. A. Justs, bet visu dalībnieku vārdā uzrunāja P. Zalāne.
Savus darbus lasīja P. Zalāne, prof. F. Murāns un A. Dimente, bet iesūtītos darbus nolasīja P. Zalāne, J.Janše-vica, prof. F. Murāns; A. Di-mante, V. Vanags, Dr. J.Di-mants, jr., A; Motivāne, un E. Počs. Sekojošie vārda mākslinieki bija piesūtījuši savus darbus: J. Babre, B. Senkē-viča, V, Bojārs, 0. Zvīdris, J. Elsbergs, prof. L. Latkov-skis, sr., M. Urnežus, A. Mel-liņš, M. Aridzāne un J. Gor-svāns. V. Bojārs bija veltījis dzejoli dzejniekam Francim Murānam, kuru nolasīja P; Zalāne.
Prezideni
ATEi
Vēl s; barbarisi jas gaisj nai nav nais atei moš Burļ su pasaiļ Ragūnā vidkorej. pāri parļ ci jas pa^ barbarislj varbūt i< komūnisi jā, lai i( vās. vai! minētā ga Burj brīdī, kļ
likt vaii piemin; Dienvidi Čans p; kavējāsļ laikā i( monijā dēļ. Bui dīja koļ Iešanai,
vainot(
tēm. Pl trauca
pārstāvļ
neesot nojam; nistu rejas k|
tātors
rejas Dienviļ viņa V arī rie
dās m Zieme savus cina ri
i