A.
lies
vēl-Ap. idas Ijiem larl-iz-kri-Itūr-, iz-,,at-jinās.
|uņgis lieku Išsēdis
flETA
jšanas Jtrunī-drau-^ drau"
:alpo-vairāki ludēja,-tti ne-:ervēti ļatuves [nebija latam, lien zi-
irontOo
'i'
•■i-
11 ■ •
. numurs
īgiem
puļj, vērojumi un izjūtas, 15.8. 1944 . 18.2. 1945 Vid. zeme un Kurzemē, Apgāds
Mūsu trimdas grāmatu klāstu bagātinājis Pēteris Kaliiiņš, Vaidavas apgādā laizdams kla-jā savu atmiņu grāmatu Viesuļi — Virpuļi. Mums ir daudz autoru, kas pēdējos gados rak-stījuši savas atmiņas. Nupat minētā grāmata^ ir atšķirīga ar to, ka tanī aprakstīti mūsu jaunieši gaisa spēku izpalīgi ģimnāzisti, kuŗūs P; Kalniņš, skolotājs būdams, pavadījis uz isapulcēšanās ļVi^tām . Rīgā un Liepājā. Ap šīm gaitām tad nu saistās autora izjūtas un pārdzīvojumi Vidzemē un Kurzemē, kas ietver samērā īsU Otrā pasaules kara iaika posmu, no 1944; gada 7. augusta līdz nākošā gada 18. februārim, tātad tikai sešus mēnešus, bet ieaužot atmiņas par savām zēna dienām, skolas laiku un skolotāja darba gadus Smiltenē un Valmieras ģimnāzijā, iznākusi prāva grā-
mata. Pagātnes stāstījumi veikli savīti ar tagadnes tSojumiem laika posmā un sa-interesantā darbā; Pieredzējumi un pārdzīvo-^ jumu attēlojumi laika ziņā ir chronologiskā secība, par cik tie neskar atmiņu stāstījumus, kas iesniedzas Latvijas neatkarības laikā un pat pirms tā," saka autors grāmatas ieV vadvārdos.
Grāmatā lasāmi izjusti jaunības dienu notāojumi, dzimtenes ainavu apraksti, Gauja, Zilais kalns, kur vijušās autora takas, lauki uņ meži, arī pati „Miervaide,'' kur ritējis skolas darbs .Tad ģimnāzijas direktoram pienāk Skolu departamenta direktora telefono-gramma, ka saskaņā ar Latviešu pašpārvaldes ģenerāldirektora gen. 0. Dankera rīkojumu 1927. gadā un^agfāk dzimušajiem jaunekļiem jāstājas gaisa spēku izpalīgos un ka vienam no skolotāju saimes jaunieši jāpavada līdz Rīgai. So darbu uztic skolotājam -Pēterim Kalniņam, kas to uz-
V TK ar komēdi]U'-fmu ..Spāniešu muša''pmdālm^^ On-tario Daudikultūru ieairu apvienības I2> festivālā.^
Šis intriģējošais nosaukums, cerams, intriģēs arī skatītājus, Lugas darbība notiek Rīgā ] 930. gada rudenī, sinepju fabrikanta Pētera Pipara mājā. Viņa sieva irPestīšaņas armi-jas priekšniece un sievas brālis — saeimas depiitāts — tātad viscaur solida un
mene.
Taču notikumi satricina Piparu ģimeni pašosipamatos •— notikums saistās ap j^Spānie-šu mušu'- un bērnu, kam meklē tēvu, pat iesaistot visu Pestīšanas armiju šai kampaņā. Viss saistīts ar daudz pārpratumiem, izbīļiem un pēdu
nu, pa starpu risinot ari mīlestību divu jaunu pārīšu starpā. Un beidzot Spāniešu mušu'' noslīcina šampanietī, un Piparu ģimenes dzīve atgriežas atkal mierīgos
režisors ir montrea-lietis Gunārs Verenieks, kās jau daudz strādājis ar DV TK ansambli. Šī ir jau piektā no lugām, kuras viņš sagatavojis Ōntario Daudzkultūru Teātru Festivāliem. Pagājušā sezonā DV TK ansamblis guva savus labākos panākumus ar Ingrīdas Vīksnas tulkoto lugu „Bez šaubām'' ( ,,Twelve Angry Men"), iegūstot balvas par labāko festivāla izrādi, labāko ansambļa saspēli
9 »
niešu mušā"
« 1 v:.• —
Režisors G. Verenieks mēģinājumā ar jauno aktrisi
is
ansamblis: Juris Freijs, Herta Jiirševska, Ernests Jurševskis, Imants Lapiņš, V^dļs Martin-soiis, Arnolds Putniņš^ Kārlis Rēvalds un Vija Vare. Sastāvu vēl papildina jaunākas zes aktieri: Laila Ģai-, Gunta Krūmiņā, Andris Leja un Marta Ozola. Skatuves ietērpu gatavo Valdis Vare, bet laikmetīgos tērpus pārzina Laila Gaidule.
Pirmizrāde notiek 12. dienā, 12. festivālā ar 12. aktieriem. Vai djLicis ir laimīgs skaitlis?
Festivāla izrāde, kura ir arī šīs lugas pirmizrāde, notiek 12. novembrī pīkst. 8 vakarā, Brigantine Room, Har-bburfront, 235 Queen's Quay West. Zāle ir ērti pieejama ņo Union ^ stacij as, vai nu netālā gājienā caur York ielas viaduktu līdz ostmalai, tad griežoties pa Queen's Quay uz rietumiem, vai aiī no Union stacijas ar 77B autobusu, kurš pietur pie zāles durvīm.
Biļetes DV grāmatnīcā, Gol-ge St., vai vakarā pie kases.
JoF;
sāk 1941. gada 8v augustā un turpinās līdz 18. februārim, kas ir arī viņa grāmatā ietvertais laika posms.
No Rīgas brauciens dodas uz Kurzemi, kur no austru-mieni to pavada plūstošās garās bēgļu rindas visā savā skarbajā realitātē, kas atsauc atmiņā Pirmā pasaules karā bēgļus plūstam tādā pašā cha-osā uz austrumiem... Mainījies tikai virziens, posts tas pats! Gaisa izpalīgus jauniešus uztver Liepājas Kara ostā iekārtotā nometne Auffangs-lager Liift, par kura kopkatla virām zēni pārgalvīgi skaita: „Zaļi zirņi, zirgu kauli,/ govju astes, buļļu ragi, / virā virti — smaržo labi.'' Stāsti pār iz-gaitām nav iepriecinoši: bijām Aizputē, Pie stacijas. Šķūni. Pieveda daudz municijas. No vagoniem kastes jākrauj orēs. Pa dienu nedrīkstējām . Gulējām. Cik nu tagad tās dienas! Jāstrādā no krēslas līdz rītausmai. Lai lidoņi neredz. Trakajam kaprālim vēl nepietika! Ne piestāt, ne piesēdēt — vienā kustībā!
Liepājas, tāpat Talsu, Kuldīgas, Ventspils rajonos paredz noorganizēt arī meiteņu iesaistīšanu pie starmešu, ziņu dienesta vai citā piemērotā darbā, tāpat arī vēl jaunākos, 28. un 29. gadā dzimušos zēnus palīgdieneštā. „Bērnus mobilizēt, prātiņ, n^āc mājās !" autors citē kāda koUēgas izsaucienu.
Naktī uz 9. novembri krievi atsāk uzlidojumu Liepājai. Pilsēta ir bēgļu pārpildīta. Tie novietojas parkos, z^u laukumos, kādās ēkās, kur vien varēdami. Visiem cerības tikt uz kujea.
,, • • ?
deva tikai dienas laikā, kad miegs kā ūdens. Pat brītiņu nd šķūņa iziet nedrīkstējām. Tūliņ sods: jāguļ uz saltā klona. Pat sasvīdušiem, bez cimdiem; sadilušiem apaviem! Sals kā zaglis! Tu nemani, jau kaimiņš kliedz: deguns balts, ausis lūzīs nost!"' C1791p.).>-.^v;^^
(autors to nosauc par Kūru prospektu) blakus L^ona štābam iekārtots Tautas palīdzības birojs, kur drūzmējas bēgļi. Kad būs kuģis? tie jautā, bet atbildes nav. Pilsēta trauksmes un uzlidojumi. Kaut kur pie Rožu laukuma Latviešu pašpārvalde. Tur klusums.Tur-pat novietotas , latviešu bate-rijas" ar labākajiem izpalīgiem. Vienu no tām komandē kāds vācu kapteinis, privātā dzīvē teoloģijas kandidāts. Baterijas novietotas arī Kūrmājas prospekta galā, vecajos cara laika kazematos. Tur izpalīgi strādā pie krievu uzlidojumu atvairīšanas, kas tausta vācu atvaires baterijas, 45 zēni novietoti pilsētas galvas
jā astoņu telpu dzīvoklī, 300 metru no stobriem, parka malā. Atskanot trauksmei, tie
si pie savion
Kā okeāna viļņi savās šūpās mūs aizrauj lieli talanti, kas mākslas strāvojumos paceļ mūsu garu neiedomājamās
■sfairās. ■ ^-'r-^'-'r^
klausītājus savā koncertā Bos-tonas Trimdas draudzes baznīcā mūsu mazās tautas lielais talants —T vijoļvirtuoze Rasma Lielmane.
pārprotami izte
ā
Mūsu komponists Helmers Pavasars, kam bija izdevība Milvoķu dziesmu svētkos dzirdēt savu Andante Sostenuto Rasmas Lielmanes izpildījumā, priecātos atkal līdz ar mums par tik spīdošu atskaņojumu.
— 1^ *
ir
slinieces labās rokas melodisko ^plūdumu vai neaprakstāmo pirkstu veiklību kreisās rokas |asāžās!
Kā apburti klausījāmies ce-chu slavenā vijolnieka komponista Josefa Suka (Josef Suk, 1874—1935) gara ražojumu tik augstvērtīgā mūsu mākslinieces tulkojumā;
Arī chechu komponista Bo-huslava Martinu (1890—1959) 1 Arabeskas bija sniegtas tāpat augsti vērtējamā inter-
nie k^ pie klavierēm bija Andru Markovs, kaš veicināja koncerta labos panākumus,
Liepāja ir kara laika pie-frontes gaisotne, kad visi, lie!-kas, dzīvo tikai vienai dienai. Pilsētā plaukst bezcerība un izlaidība. Lazaretēs strādā Vidzemes bēgles, jaunavas un ģimnāzistes, kas kopj ievainotos, bet pavaļas brīžos steidzas baudīt nokavēto dzīvi, jo neviens nezina, kad tā pārtrūks. Tais ir ,,dzīres mēra laikā,'' kuj-ās autors noraugās ar sāpēm. Un tad ir arī brīži, kas saviļņo dvēseli un uzraus cerības. Krastmalā no kuģiem izkāpj jaunie latviešu cīnītāji un dodas pāri tiltam, brašā solī dziedādami: ,,Kur tu teciy gailīti manu?" Viņi iet pievienoties Kurzemes dhītājiem, jo palicis tikai mazs stūrītis brīvās latvju zemes. Vāciešiem ir citas ilgas. Tie gaida, kad kuģis viņus aizvedīs uz dzim-,;;\teni
Un tad pienāk 18. februāris ar sniegu un Vastlāvja puteņiem. Kuģi gaida Kara osta. No Auffangslager Luft vēl pievienojas gaisa spēku izpalīgi, un karavāna slīd selgā,, Caur sniegputeni vēl brīžiem pavīd bākas ugunis. Putināja visu dienu.
,iAtmiņas tevi neatstās — pietiks tavam mūžam,'' beidz Pēteris Kalniņš savu stāstījumu par latviešu gaisa spēku izpalīgiem, zēniem, kuri mūsu brīvības kara aprakstos līdz šim vēl tik maz pieminēti»
K. Sidars
aizstādams sasirgušo pazīstamo pianisti Marinu Balteri.
Piedevas un suminājumi izskanēja, bet daudzās sirdīs vēl dega vēlēšanās kavēties aizraujošo skaņu augstumos.
Pēc koncertu sērijas ASV un Kanādā Rasmai Lielma-nei paredzēta turneja Eiropā: Itālijā, Holandē u,c.
Pateicībā par sniegumiem Bostonas tautiešu dievpalīga vēlējumi Rasmai Lielmpei — mākslas Olimpa augstumos! a
m)
teātris
mm
Francis Šuberts, ar melodisko Sonātū la mažorā — nevarēja neko labāku vēlēties ne fracējuma krāsainībā, ne dinamikā^ ne vienotībā, saspēlē ar pianistu Andru Mar-
Tik gaiši saredzami parādīt katra skaņraža raksta vaibstus — ir mākslinieces lielie un sasniegums, mūsu gadsimta komponists vīnietis Antons fonVe-
berns, kas savā īsajā dzīves posmā atstājis skaņdarbus, kuri kā īsvārdu dzejojumi kondensēti saturā, jō rakstīti ļo-
— tie
Šodien teātra pasaulē ir dažādas jaunās technikas uņ veidi, kā tēlot un parādīt dažādus raksturus un notikumus, neliekot uzsvaru už rekvizītiem vai dekorācijām, bet gan ķermeņa kustībām, balsi, mimi-ku u.c. Gaujas gaidu vienība ir izvēlējusies šogad savā Mārtiņu uzvedumā izmēģināt šo veidu. Lai arī citi bērni varētu izmantot šo iespēju, meklējam aktierus gaidu Mārtiņa vakara uzvedumam, kas notiks 30. oktobrī. Gribam iesaistīt šī vakara programmā visus bērnus, kam būtu vēlēšanās un patika mācīties spēlēt teātri. Iecerētajam uzvedumam PASAKA saturs ņemts no pazīstamās J. Klevina bērnu grāmatas Jēkabs un Joakims. No dāņu valodas tulkojusi Ieva Balode, uzvedumam piē-
un
vad. V. Ruta Ģrāvieja, Šoreiz paši aktieri būs arī režisori, skatuves meistari un kostīmu izdomātāji, tādēļ aicinām vi^uš bērnjis izmantot šo vienreizējo izdevību — savu talantu attīstīt un arī parādīt. Uzvedumu iestudēs Ruta un Denise. Pēdējā ir speciāliste šai laukā;
Gaidīsim meitenes un zēnus vecumā no 7 - 11 gadiem pieteikties pie Intas Kalniņas, tel. 438-3906, līdz 19. oktobrim. Plānoti tikai divi mēģinājumi: 19. un 26. oktobrī Sv. baznīcas telpās, no
st. 19.00-20.30.
Laikraksta LATVIJA; AMERIKĀ atsevišķus numunis var pirkt Toronto Salviešu veikaSos _ uin DV grāmatnīcas nodaļlis Latviešu Namā un Centrā, kā arī spiestuvē.