Sestdieiia, 1983^gada IS/oktobris, 42. numurs LATVIJA AMERIKĀ
latviešu a] paplašiiiātā vaMes sMē Kolum-;)Msav Ohaijo/ no 23 Jīdz 25. septembrim pārrunāja un analizēja ALA darbu, noklausījās
pieņēmai lēmumus un ŗezbiuc^; jas. 'V:
paplašinātai sēdē ās ne vien pašreizējie un 'īsie ala darbliiieki, bet ari tie, kas kādreiz nākotnē der
- '1 '•
Priekšsēdis V. Klive savu ziņo-jumu iesāka ar ALA dibināšanu, pēc tam analizēja apstāb us Latvijā ua notikumus brīvajā pasaulē, mēģinot dot atbildes par latviešu sabiedrības problēmām m ALA atbildību. Latviešiem abās pusēs kultūra ir viena, tautieši Latvija dzīvo zem krievu kontroles, *et tiem ir latviska kultūra. Šejienieši vēlas zināt, kas sinī laikā Latvijā noticis, tāpēc radušies kultūras :sakari. Alejās infoŗmā jas birojam maz lī( jadzētu vairāk
Debatēs daudz vērības pie^ vērsa ALA dafbam, un ko tā darījusi. Vairāk jāatbalsta latviešu disidenti, bet g^uti kādu palīdzību nosūtīt. Trešā daļa no ASV latviešie,m nav uzņē' musi ar ALA sakarus, jo ti© vairāk domā par īsaviern materiālajiem labumiem, un turl-^ gie latvieši maz atbalsta ALA Rietumos nepiegriež pietiekamu vērību informācijai jpo Latvijas; Latvijas apciemotāji ti lielās ar savām Ārējās informācijas darbs paplašināms, lielāka vērība va-lādzīga darbam uz Un no Lat< vijas. Būtu jāsadala darbi kl atsevišķiem ALA birojiem, tā dažādām organizācijām, jo taŗ gad daudzkārt radies parallē^ lisms. Kultūras bir^ vaja-^ dzētu jaunu stri^lūru. Vajadzētu atrisināt archīva jautājumu, jo daudiOi mirušo tautiešu materiāli iet zudumā. Debates ie' ilga pāri pusnaktij.
Sestdienas valdes sēdē dalīb" nieku skaits bija krietni mazāks, jo apm; sešas stundas aiz-' ņēma dažādi ziņojumi. ALA apgāda vadītājs % Ķilkuts ziņoja par grāniatām, ko pērk UE ko nepērk, analizējot jaunas iespiežamās mašīnas
stiprināja Dairu Cilnip bet PBv LA ģenerālsekrotāres^^ ^us uzņēmusies Tija Krūmiņa aizgājušās Laimas Kalninas
amatam minēja 0. Pav" par pārstāvi organizāci' „AmericansforDue Process" izraudzīja A. BraunfeldUt bet par ,,Wor]d Withchit^^^W pārstāvi M. Janševicu, par Ģ. Meierovica vietnieku Apvienota-ļā Baltiešu komitejā K.Cerba" li, S. Rudzīti par Studiju cen* tra akadēmiskās jJadomes lo*: . Par Kursas di
a
doL Izsūtītas 200.000 lozēs Stu-■diju centra izlozei, un pagar ienākuši 34.000 doLLat^ Brīvības fondā ienācis par 900.000 dol Studiju centra bibiiotēki pakārtotas
5000 jŗāmat^^ be^ dāvinātām.
lovskis ziņoja par politisku ak*
pret Padomju sabienību» Teksts nosūtīts A. Sildem uz Vācija izskatīsanaŗ un papildināšanai^ pcc tam to izsūtīs PBLA vaF des locekļiem. No 21. līdz 2X oktobrim Ņujorkā ieradīsies priekšsēža vietnieks L. Lukss
•> • • •
as
is, lai apspriestu pil* notās prāvas izvddožanu un UZ" ļjūvi Kopenhāgenā. J. Kadelis Kopenhageriā tiksies ar Dānijas latviešu nacionālās komitejas priekšsēdi e. Šēnbergu. Pasau' Ies baltiešu apvienības priekšsēdis igaunis Lambits Savi 30. septembrī valdes sēdē apspriedīs Eiropas parlamentā riezolu-cijas virzīšanu tālāk.
PBLA stipendijas pētniecības darbam par apstākļiem okupēta' jā Latvijā piešķirtas Andrim Trapānam 1400 dol, un Koh fani Eķmanim 2500 dol. ■ No literārās daļas vadītāja amata atbrīvots Ojārs Jēgens. Viņa vietā apstiprināja Nbm Kūlu, Kultūras biroja vadītāja Abula paskaidroja, ka Jēgens b*jis pārāk aizņemts, nav bildējis uz vēstulēm. Uzticot vi'» ņem līs daļas referenta pienā* kūmus, viņam ; atbrīvosies vai* rāk laika. (Nora Kūla ir žurnālā Žurnāls" viena no redaktoriem; kas iespieda daudz pār' runāto Staprāna lugu).
Pieņēma rezolūciju, ka „ZeK ta Vārtu Vēstīs" un „Lātvijā Amerikā" pārspiestais raksts „Humānā dzimtenes literatūra'^ ir dezinformācija, un tāda vei-
•t___^« 1
pilna laika un 3 daļēja laika studenti. Pavisam ]bija vēlēsies studēt 35 kandidāti, bet dažāda iemeslu raidīta.
as
urnu
aenoto cijas apakškomiteja, ļigi atbalsta ASV iespaidīgais senators Dols (Rietumvācijas ārlietu nrnistrs Gen?ers, runā: 10 Eiropas valstu
■ /
Amerikas Latviešu Katoļu apvienības valde un 15. Kongresa vadība Vandavegā. Pirmā rindā no kr.:A.Dimante-- kongresa sekretāre, Dr.J. Dimants, Jr.,M.D.~ALKA valdes priekšsēdis, Pr. A. Justs — ALKA kapelāns, A. Bestere, V. Vanags, A, Motivaneo Otrā rindā no kr.: J. Valainis — mandātu komisijas priekšsēdis, P. Zadvinska, Pr. T. Baginskis, M.I.C. — Vandavegas,,saimnieks", K. Znōtiņš — Bīskapā J. Rāncāna fonda valdes priekšsēdis, B. Logins — Kanādas Latviešu Katoļu apvienības valdes loceklis. Trešā rindā no kr.: A.Tutins — kongresa vadītājs, Dr. Z.^Zadvinskis — revīzijas komisijas priekšsēdis, J.Liepnieks,Pr. A. ^G^^
sekmīgs
Amerikas Latviešu Katoļu Apvienības (ALKA) 15. Kongress notika Vandavegā, Vis-konsinā, latviešu Mariāņu vasaras īpašumā.
Pēc delegātu reģistrēšanās 15. ALKA kongresu atklāja valdes priekšsēdis Dr. j. Dimants, jr. Kongresā piedalījās 38 delegāti, starp tiem trīs latviešu katoļu priesteri. Par 15. ALKA kongresa vadītāju ar aklamleiju ievēlēja Antonu Tutinu.
Pārskatu par ALKA darbību pēdējos divos gados snie-
15. alka kongress vandavegā
dza A.Morivāne, kultūras nozarē sevišķi uzsverot lietiskās mākslas artifaktu saglabāšanas nepieciešamību, kā
musu jaunas mākslinieces. Pēc brīvdabas dievkalpojuma notika izbraukums, piedaloties vairāk nekā
arī vajadzību mums pašiem 200 personām. Jaunieši pie-apzināt, zināt un pazīt savus dalījās ar muzikāliem un vb-
māksliniekus, rakstniekus, dzej- kāļiem priekšnesumiem. 1983.
niekus, lietiskas nīākslas da- gadā tradicionālais latviešu
rinātājus un visus citus pārē- katoļu sabraukums Gaŗezerā
jos, kam ir kāds sakars ar notika jau vienpadsmito rei-
mūsu gara mantām. zi ar referātu, koncertu, diev-
Vispārējās ALKA darbības kalpojumu un izbraukumu ie-
pārskatu ALKA valdes priekš- rastajā vietā. Abus gadus
sēdis Dr.J. Dimants, jr, iēsā- brīvdabas baznīca bija pilna
ka, nolasot Dieva mierā aiz- ar vairāk nekā 400 dievlūdzē-
• V
gājušo tautiešu
f aredzams la lu apakškomitejā, to varētu ne
maz neapspriēsO.
divās dienās daudz m
m *
spriež iāu vismaz desmit gadu, y. Grava apzīmēja, ka runātāji ir visi, bet nav darītāju.
Trešajā dienā notika Latvie-lu institiita sēde. Latviešu en-^ ciklopēd i jas pirmā daļa ar bur tiem A—I ir spiestuvē un salikta, to paredz iespiest un izsūtīt oktobrī 3500 eksemplāros. Na* kama sējuma sagatavošana tur» pinās. Problēmās ir ar Mākslas 10; numura iespiešanu^ kur paredzēts daudz krāsu i^ lustrāciju, un paredzama augsta iespiedtimmaksa, bet abonēšanas maksa nedrīkstētu pārsniegt 10 dolāru.
Latvija angļu valo»
as, un cer nobeigt
mā. Plašākas debates bija Latviešu literatūras vēsturi, iecerējusi sagatavot Baiba B le. Viņa vēlējās no ALA lidzek ļiem samaksu 100 dol. uz trim gadiem. Kultūrs
rezervējis 1000 dol. šim mē^ ķim. Bija ieteikums radīt 3 īdz 5 cilvēku redakcijas kol-
jiem. r , ,^ . , .V Latviešu katoļu ticības mā-
mūsu pašu pašapziņas un identitātes apliecināšanai, celšanai , .V , 1 . . un nostiprināšanai kā latviešu niērā, ^latviešu katodu jaunie- katoļiem, sevi?ki mūsu jauna-siem latviešu valodas apgu- i^i ns,Qi,h^pi t^č ir principa
katoļu mērķu sekmēšanai un atbalstīšanai piešķirtas 12 stipendijas, katra 150
jai paauazei. ;anai un nostipriiiāšatiai aug- jautājums stākās mācības iestādēs.
Gadskārtējie latviešu kato-
Abi šie gadi bija pārsteigumu pilni. Pirmkārt, pāvests
ļu sabraukumi Gaŗezerā no- jānis Pauls II iecēla msgr tika Jūlija otra puse. 1982. cakulu par bīskapu. Otr-
gadā notika izstāde ar gleznām, koka darbiem, latviešu cimdu kollekciju un rotas lietām, kā ari bija plašs latviešu katoļu un latgaliešu grāma-
kārt, 2. februāri pāvests iecēla bīskapu J. Vaivodu kardināla kārtā. Šis bija vēsturisks notikums latviešu katoļu dzl-
. j., ,j rr vē, ka pirmo reizi vēsture mes5 tu un periodikas galds. Kon- ^^^^ ^^^^
Ija pieci jauni '
nāti ar latviešu kardili U viešu katoļi no brīvās pasau-
kam pagaidām līdzekļus nepra- Ies pulcējās Romā, lai atzlmē-sa. J. Žuševics ierosinājis Lat- tu šo lielo un vienreizējo novijas lauksaimniecības dokumen- tikumu, kur ieradās 24 latvie-
tāciju un pētīšanu, kā arī sr šu katoļi no visas pasaules;
ALKA valdes priekšsēdis pri-
... vātā audiencē ar kardināli no-
vācu universitātes pēc^^^^^^^ un LPL kopējo
Otra pasaules kara. J. Penikis dāvanu, kā ari piedalījās kar-iecerējis tautasdziesmu apcerē* jumus angļu valodā sakarā ar
gatavot grāmatu par latviešu
ļa ievešanas amata svinībās Romā. Treškārt, pāvests
Krišjāņa Barona dzimšanas die- paaugstināja par prelātumū-ms atceri. Tā būtu apcere un su garīgās a izskaidrojumi amerikāņiem un pārstāvi pie Sv. Krēsla V^^ vipa iecerējuEis ir cnciklcpēdr 1?'^^^^^^ ^^^^^ K. Ruču. Ja angļu^^^^v^^^ tuviešiem. Dainis Rudzīti$ vg!?^ tos dokumentēt vācu okupācjt |as laiku Latviji gadamo
siem zināmus pienaKumus nākotnē vēl vairāk savstarpēji sadarboties un palīdzēt mūsu tautas brāļiem un māsām dzim-
Vo L tenē<
(Turpinājums 10. Sp.)