1
mi
Sestdiena, :1984. gada 25.
, ».nir,
AMERIKA
Izis.
uz-sle-
ham
s.to l/aru
41.
ta-brbi-Bzēja i kā-lieku
l
Bie-.vijas ogulī ; rības, tēties ar to iutors itegri-^drībā -iemos
0 dēļ. mtenē ' visās t Rī- '
tupan-
1
izveda pajām pkopa māla es UZ" :ājs — limnie-lamati, ārvēr-Šī nav , kuras '0 pus-
Irāmaia vārdā
)tājam. lar but — kā Latviešu spiesta, jota kā
GikagSi.
5v
m
JĀNIS yESELIS.iy^SS^ UCIENS. JĀŅA VESELA ATSTATIE RAKSTI. ANŠLA^^^
^^^^^ ;m
„Līdz 1^44. gada pavasarim krājums Staru būda iikdi publi-Laima ar savu spomi zeltīja ca^^
manus ceļiis.,., bet naz ar tautas briesmīgo postu aptum-
Kalamazū Jānis Veselis iebrauca I950.G.1. ii
sa mani ceļi, ievirzījās migla, an Amerikas bēgullbu tās sapostā, nodzisaj kļuva pelēka  kumā posmā Veselis pārdzī-
Laimas baltā sagša. Taču at- voja ļoti traģiski^ viņš to to-
stāj usi šī mtiža liižē^   mani mēr pieņēma kā Laimas no-
nav... Ja tagad atminos sava likumu. Dzejoļus, kurus viņš
mūža galvenos notikumus, tad bija rakstījis laikā no 1946.gv
visur redzu darbojamies šo lat- līdz 1953.g.,
visko likteņu lēmēju,,.Mūžu beigu lin Amerikas sākuma
viņa sadalījusi posmos, kura posmā. Veseli^ sakārtoja krā-
katrā izsakās kāds viņas vē- jumā ar nosaukumu La/m(?5
lējums." (Jānis Veselis mirdzumā {l95A.g:)
smāpar māriurrifm. \9 K
Ir jāatcerās, ka latviešu die- gaj ā ainavā notika 1955. ga-
vi Jānim Veselim nebija seņ- dā, kad Māra viņam nesa jaii-
ču mītolōģijas priekšstati, tie nu vēsti. Dzejolis Māras sau-
nebija arī personifikācijas vi- ciens iespiests krājumā ar to
ņa dzejas greznošanai, dievus pašu nosaukumu Atom^at^-^
Veselis sajuta kā universālu ciens. Šo Vesela atstāto rak-
spēku reliģiskā nozīmē; dievi stu krājumu publicēja Sau-
veidoja viņa garīga pasauli un leskalha apgāds 1983. gadā.
izlēma viņa dzīves gaitas un Tanī iespiesti Vesela darbi,
likteni. Viņa acīm bijā dota kas palikuši rokrakstā vai arī
spēja dievus ieraud^ vizi jā vai arī redzēt viņu manifestē-   ņemot teiksmu £wrr/i(S^Iai-ianos cilvēkos, kā tas lasāms   wa, kas bija uzrakstītā Rīgā
Vesela teiksmās.
i943. gadā, visi pārējie šī krā-
1944. gadā sākās ļiJāņa Ve- juma darbi ir rakstīti laikā no
sēļa bēgulības laiks iļbēgutība 1935. gada līdz Vesela nāvei
ir Vesela jaunvārds, sinonims 1962. gada maijā. Grāmatā
vārdAem trifnda,^^^M^^     Šai i ir divas daļas: dzejoļi un pro-
laikā Veselis bija jau atzīts zas darbi. Tie ir sakārtoti
rakstnieks, daudzu grāmatu chronoloģiski pēc uzrakstīša-
autors, divreiz Kultūras Fon- nas vai publicēšanas datumiem.
da godalgots. Vācijas sākuma īr jāatceras atkal Jāņa Ve-
sapras-ā pos-ir likteņu
laikā, kad Veselis ir bijis no- sēļa garīgā ainava,
rīkots darbā, darba uzraugs tu šī viņa mūža viņam jautājis, kas viņš esot^^^m
pēc profesijas- un Veselis āt- lēmēja^
bildējis, ka esot LATVIEŠU mos. Katrā mūža posmā iz-
RAKSTŅIEKS. (Augusta An- sakās kāds viņas vēlējums,
nus rakstā Jāni Veseli piemi- Uņ Mārā? — Māra ir „visas
mūžu '
&.) Sais
valdniece, zinātāja par
grāmata vārdos LATVIEŠU
NIEKS ietverta ne tikai pro-šanu, (Māra) virza redzamās
fesija, bet arī cļžlves uzdevums.
un taustāmās pasaules šanas, reizēm sapluzdama vienuviet ar Dieva neizskaidrojamo padomu, ar visuma spēka, uguns, zibeņu pilno nēap-jaušamo mākoni....'' (Jānis Veselis rakstā .Mana. garīgā ainava. Šis raksts atrodams grāmatā Teiksma par manu mūzu un grāmatā J5n/5 Ve-is.)
s sauciens
(as, neredzētas sen, žiem guļ. (47. Ip.)
Pagātnē viss, mūsu
S.
me-
Ved atpakaļ. (71. Ip.)
li senās dienas būtu Kad Latvija bij savā spulgā? (23. Ip.)
Es esmu ieņemts senatmiņās gaišās,
Kas tālos laukos jaunā tvīksmē vils. (36. Ip.)
Tu lēni soļoji ar slaikām kājām Pa takām laimīgām, kur kādreiz gājām. (41. Ip.)
gars,
Kur bijušā līksme, kur laimes stars? (61. Ip.)
Seno māju temati ir arī divos prozas darbos, kas uzņemti krājumā Māras sauciens: Sniega alā{\ 960.g.) un Sume-riete(l9624.)
5J
s^sniega milzīgas kupenas gar Aniņu ābeļdārzu.Āniņu Jankam bija desmit gadu, māsiņa Anna maza. Tēvs, māte, Āniņu un Kannenieku ļaudis, Ziemsvētki ar eglīti, trumuļu un zvaniņu troksni un ķekatām. Jāņa Vesela bērnības mājas,
Jēlo'ļum^ Sumēriete Veselis atceras senu, jauno dienu mīlestību >™: m Annu.   ' • ■
pēc senajām mājām pārvēršas par sāpi, kā, dzejolī Vaidošā dzērve l^lp.l- ''^
, mazbērnu un tuvinieku vidū Daugavas Vanagu goda priekšnieks Vilis Hāzners ar dzīvesbiedri Elzu nesen atskatījās uz pavadītiem 50 gadiem laulībā. Viņus 1933, gada 30. deceitibiī Alūksnē laulāja vietējais garnizona niācitājs Gustavs Kņezs-Kņezinskis. Apsveikumu jubilejā bija atsūtījis arī prezidents Rēgens ar dzīvesbiedri.
Mans ceļš uz sauli gaismas aiztīts. (93. Ip.)
savas
nedēļā, tikai da&s dienas pirms braukšanas uz ALAs jsu Milvokos, Veselis ļīis Esmu skumjais jūrnieks... {lOl, Ip.) un li:
Uzrakstītās grāmatas, ņo Rīgas izbraucot steigā, Veselim bija palikušas Latvijā (pēc   .. , ., .... L. Puzes ziņām tās izdevies   Jiem gadiem beidzamo velēju-
Man pamirst sirds, nirst tava
sejabālā. Šalc vardi satraukti un liegi
ausīs.
Kas Māras vēsti mūžu mūžos
klausfe. • (Dzejolī Māras sauciens, 13. Ip.)
Māra sauc rakstnieku projām no šīs saules dzīvošanas, bet Laima, kas lemj par visām dzīves dienām, dod Vesela
sameklēt vēlāk no citiem latviešiem); Latvijā bija palikusi arī 1936. gadā» apprecētā sieva Mirdza, dēli Agnis, Ma-
mu. Laima novēl viņam laiku garā atgriezties „pa tekam laimīgām uz senam mājām" (76. Ip.) un seno māju redzē-
nai
ruts un Jānis, un meitiņā Vel-^^^^^^^1^^ ^ ga, kā arī visi savieši un ie-^^^^^^^^^^^^^^^^^ uzraksta un sagatavo zemieši Neretā. Ilgas pēc viņiem visiem nekad nenorima, tomēr neizpostīja seli, bet pārvērtās par kas rada dzeju. Vācijas staru būdā" tika uzrakstīti vairāki dzejas darbi un Xt7/v/ģ^ rakstniecības vēsture. ī)mo\ū mājām,
grāmatasiznākšanu 1962. gada decembrī.
Seno, tālo māju motīvs ir ļoti daudzos sauciens dzcmios.
IT —
Sāp arī ilgas pēc saviešiem, ģimenes. Ar ģimeni Veselis sācis sarakstīties 1955. gadā, bet dzejoļus, veltītus dēliem, meitai un sievai tālumā, viņš rakstīja jau pirms tam, piem., krājumā Laimas mirdzumā. Šinī krājumā Mi^ros' sauciens dzejolis Velga, meitiņa mana u.c. Prozas d^rb^ Pārnākšana vai aiziešana iļ96l.g^ bēgu-lība ilgi dzīvojis vecāks vīrs atgriežas Rīgā, lai ^atrastu savu pirmo līgavu Dzeldi. Pretī viņam atnāk Lelde, jauna un mirdzoši skaista. Lelde, izrādās, ir viņa un Dzeldes meita. Tātad arī te projecētas Vesela ilgas pēc savējiem.
Blakus šim dzimtenes seno māju un atgriešanās motīvam, sešdesmitajiem gadiem tuvojoties, arvienu biežāk ļa dzej ā sāk parādīties un Aizsaules motīvs. Kaut arī Veselim ir dzīva interese par darbiem garīgās Latvijas labā turpat Kalamazā, kā arī visā pasaulē (dzejoļi Jaunatne, Ugunskurs, Jānis; Grīns u.c), kaut arī viņam vēl ir interese doties ceļojumā pa Ameriku, viņš ir jau sevī pieņēmis Māras-vēsti.
Vai diezgan 2jemes jaukos laukos iets? (82. Ip.)
Pie akmens atmatā tu stāvi. Diezgan iets. (83. Ip.)
Dievs viņu paņēma uz staru ŗo-
Un viegli aiznesa uz tālo Aizsauli. (91. Ip.)
Šai dienai nav vakara, bet mūžīgs nts,; -
mainas nts un
■ :.nets-
Ar sarkaniem un blāzmu. Ir diezgan pasanFs ceļos skriets. Kur nemiers bij un brāzma. Nu reiz uz vietas j^aUek, Kas lemts, tam arī jānotiek, Jo izbēgšanas nava. Zied loga priekšā kļava, pureņplava.
1962. gada 18. maija vakarā Milvokos Jānis Veselis mira. Bet dzimtenē tai brīdī, kad Dievs viņu pacēla uz ^taru rokām, bija jau rīts. Āniņu pļavās pureni sakustējās bez vēja, un Milvokos Māra pārsedza gaismas sagšu pāri augumam, kam bija jāpaliek svešāļzemē.
Kā tas lasītājiem redzams no pēdējā dzejoļa un visiem citiem piemēriem, Veselis rakstīja dzejoļus noteiktās ^formās un ar atskaņām. Šāda rakstīšana izauga no viņa pasaules skatīšanās.
Paviišām atšķirīgi tematu ziņā grāmatā Māras sauciens ir divi prozas darbi: Oņa un Maizes laukā (abi iespiesti 1958.ģ. Laika Mēnešrakstā) Abi sie darbi radušies no vē-rojuniiem Meksikā un Jaun-meksikā. Ceļojumā uz šīm un Citām vietām Veselis bija devies kopā ar Anšlavu Eglīti 1957. gadā. Prozas darbā Cīņa Veselis raksta par vēršu cīņām tā, it kā stāstītājs būtu vērsis. Darbs Moffees fafw/:ā tēlo jaunas bēgles Maldas likteni Jaunmeksikā un viņas pārdzīvojumus maizes laukā. Vārds maize it noamē indiāņu kukurūzu, un maizes lauks ir kukurūzas lauks. Veselis ir ļoti ihteresējies par vārdiem un vārdu nozīmēm, Mīlenba-cha uh Endzelīna vārdnīcu viņš esot izlasījis no sākuma līdz
beigām. Svešās valodās viņu interesējuši vārdi, kas līdzīgi latviešu vārdiem, tā tas arī ši-nīgadījumā. i
Teiksma Burtliču Laima, kā jau minēts, bija sarakstīta Rīgā 1943, gadā, bet palikusi ārpus Latvju teiksffiu pilnīgā, izdevuma 1966. gadā.
Kad Jānis Veselis 1950. gadā ieradās Kalamazū, viņš jutās ļoti vientuļš. Pamazām viņš tomēr iedraudzējās ar Kalamazū ļaudīm un ar^ interesi piedalījās garīgās Latvijas veidošanā Kalamazū un arī citur, viņš brauca līdz Dzie3-mu Vairoga korim, lasīja referātus u.t.t.
Veselis ieguva draugus un saviešus. Kalamazū savieši kopā ar rakstnieku Anšlavu Eglīti, kas ir bijis Vseļa draugs jau no Rīgas laika, ir rūpējušies par grāmatas Māras sauciens publicēšanu. Apgāda Sauleskalns vadītājs ir Roberts Zuika, materiālus šai grāmatai savākusi Lilija Puze, vāks un grafiskā apdare ir Arnolda Sildega darbs, korrektūru lasījusi Valija Ruņģe. Vesela darbus šinī grāmatā sakārtojis Anšlavs Eglltis. Arī ievads ir Anšlava Eglīša rakstīts. Nevar nesajust rūpes un mīlestību , un siltumu, ar kuru darīts šīs grāmatas publicēšanas darbs. Visiem Vesela saviešiem Kalamazū un rakstniekam Anšlavam Eglītim lai paldies par to! Grāmata ir iesieta cietos vākos, vāka zīmējums ir sevišķi skaists — sudraba raksti uz zila pamāta. Grāmata Māras sauciens maksā 13.00 dol. Amerikas naudā, tā pasūtināma Saule^kal" na apgādā: i
929 S.Burdick Street, Kalamazoo, MI, 49001,
' / ii.s.a;^^;
Biogrāfiskie un bibliogrāfiskie dati manā rakstī ņemti no Lilijas Puzes piiblicejuma Pārskats par Jāņa Veselā dzīvi un bibliogrāfija grāmatā Jāŗ nis Veselis. Atmiņas un apceres . Jāņa Vesela Fonds, 1980.