.gada3.marts,9.jiir. i
V
«
as
9/
im
bet arī viņa paša izredzēm
tikt atkal ievēlētam šī gad Amerikāņu flotes Icājnieku novembrī, evakuācija no Beirutas jau      ArHetu minis^^ Džoŗdžs pieder pagātnei. Jeņķu poži-  ^ulcs amerikāņu preses pār-cijas pagaidām pārņēmušas   stāvjiem nupat mēģināja ietās Lebanonas armijas dāļās,   galvot: „Es neteikšu, ka mēs
mm
OZCCi
KOMEINI PĀRSTEIDZ
ot asināmos
kas atteicās paklausīt jirezi-^^^^^^^^^^^^L^^^^^^ izkrituši cau-
dentam Gamajelatri un pie- ri.^^^^^m
vienojās musulmaņu dumpinieku spēkiem. Pie Beirutas vārtiem atkal žvadz Izraēlas tanku ķēdes, un pāri izpostītai pilsētai laiku pa laikam pārslīd izlūklidmašīnas un izraēliešu bumbveži.
Neapskaužamā stāvoklī nonācis prezidents Gamajels, kura autoritāti neatzīst šiaitu līderis Nabibs Beri un druzu sektes vadītājs Valids Džum-blats. Kaut arī Gamajels spiediena rezultātā apņēmās uz-
not mūsu nodomus Kāds amerikāņu flotes ser-
Šiaitu sektes nderis Beri.
av
teikt ar Izraēlu parakstīto nolīgumu, dumpinieki prasa vi- ^ , ņa pilnīgu kapitulāciju - at-^J^^^ teikšanos no prezidenta amata. Džumblats iet vēl t^lāk un
prasa Gamajela galvu.
Džumblats galvu.
Mums nav jākaunās. Mēs da-rījām visu, kas bija pavēlēts un kas bija mūsu spēkos: Mēs nespēj ām Lebanonu glābt, ja paši iebānonieši cīnīties pat savas tenci.";
Kaut   amerikāņu karogs Beirutā jau novilkts, Rēgens nevar vienkārši pagriezt muguru Lebahonai. Prezidenta īpašais sūtnis
vien vairs os austrumos neatgriezīsies. ArUetu ministra Šulca demisija pagaidām vēl nenotiks, bet jāaauļbās par to, vai Vašingtonas Vidējo austru^^^^ Tuvākās dienās izšķirsies polītikas pārvērtēšanas rezul-Lebanonas traģēdijas pirmais tātā radīsies droša politiskā cēliens. Šaudi Arabijasi dip- un militārā platform lomāti izmisīgi mē^na pieru- pārsteigumu novēršanai, nāt Sirijas prezidentu Āsadu    Amanā  Jordanas karalis piekrist pagaidu miera formu- turpina apspiredes ar palestī-lai, kuras ietvaros ne tikai Iz- niešu^^^^M    Jaseru Arafatu. raēlas, bet arī Sirijas spēkiem Varbūt ka Rēgens liek lielas būtu jāatstāj okupētā Lebano- cerības arī uz Šaudi Arabijas nas territorija. Uz Ļebanō- diplomātu aktīvitāti. Pālestī-nas pilsoņu kara drupām gal-niešuproblēmai^^^^^^^^^^c^^^^^ ar-vu ceļ atkal Izraēlas ekspan- vien paliks Izraēlas^^^^^^^^^ sijas tieksmes, un žīdu mili- ģā nostāja arābiem atņemtās tarā spēka pārākums var izrā- territorijas jautājuma Jordā-dīties izšķirīgs faktors tālāko nas rietumu krastā un Golanas notikumu attīstībā. Vai' tā ne^ augstienē. Varbūt ka tikai tad, būtu likteņa ironija, ka tb, ko ķad tagadējais premjers Ša-patiesi labā gribā mēģināja pa- mirs aizies uh viņa vietā nāks nākt amerikāņu Goliāts, pa- opozicijas līderis Perezs, Je-visam citos nolūkos spēs īste-ruzaleme būs piekāpīgāka un not Izraēlas Dāvids. reiz nāks pie atziņas, ka ar
Nav šaubu, ka Lebanonas^^^^^^^^^^^^ v iegūtās territorijas pa-glābšanas akcijā Rēgens da- turēšana var kļūt pār bīstamu būjis sāpīgu brūci ņe tikvien augoni mazās, bet lepnās ^^^^ amerikāņu ārlietu politikai, valsts miesā»
mus Lebanona, pasaule gandrīz bija piemirsusi, ka turpat Vidējos austrunios jau vairāk nekā trīs gadus plosās karš un Irākas starpā, ar nenoz!im_ sadursmēm, un tagad jau izvērties līdz pakāpei, kad nedēļas laikā abās pusēs krīt tūkstošiem cīnītāju. Kad pēc šacha nāves varu pārņēma jaunais despots ajatola Komeini, viņš ar nežēlīgu roku iznīci nāja visiis kuš, un tieši Irānas bruņotie spēki bija viņa atriebības pir-niais upuris. Varētu pieņemt, ka vadošo virsnieku apkatiša-na pašos pamatos būtu ietek-mējusi Irānas armijas kaujas spējas. Acīm redzot tas nav noticis. Ajatola atombumbas vietā cīņas laukā ir iemetis reliģisko fanātismu, un viņa vāji apmācītie karotāji ar Allā vārdu uz lūpāni triecas uz irākiešu pozicijām. Irākas un Irānas militārās
atriebības pir- ju vadības maiņas rezultātā.
Ko-
memi sagādāja negaidītu pārsteigumu Kremlim. Viņš lika apcietiiiāt un tūdaļ arī sodīja ar nāvi vairākus vadošos Irānas komunistu partijas militārā spārna vadoņus, to vidū arī kādu ģenerāli un trīs pulkvežus. Maskava tūliņ steidzās Teherānu brīdināt, ķa tēja amerikāņu uzbrukuma gadyurnā, kas esot jāuzskata par nenovēršamu, Irāna varētu palikt viena.
Rēgens invāziju Irānā negatavo, bet nav noslēpums, ka Pentagons apsver īpašas amerikāņu stratēģisko spēku triecienvieiiības formēšanu, as uzdevums būtu izšķirīgā pasargāt amerikāņu un rietumu pasaules intereses Persijas līča telpā. Ir āii zināms, ka jau tagad šajos ūdeņos operē ne tikai amerikāņu, bet arī britu un franču kaŗa-flotes vienības. Viņu uzdevums ir paturēt vaļā stfate^sko Hor-možas šaurumu. Runājot par Irānu, jāatgādina, ka pēc izaicinošās amerikāņu ķUņieku turēšanas Teherānā, gāztā šacha Palēvī izveidotā modernā armija bija palikusi bez re-zļjerves daļām. Tie bija amerikāņu labie sabiedrotie Fran-cija un Izraēla, kā arī starptautiskie ieroču kontrabandisti, kas pēc tam pa pakaļ-^ durvīm Teherānai piegādāja visu, ieskaitot pat ņiodernākos amerikāņu ieročus.
USTINO VS UZ TEHERĀNU
Kad latviešu zinātnieks prof. Andrievs Ezergailis vēl rakstīja amerikāņu valdībās periodiskam izdevumam Prob-lems of Communism, viņš kādā apcerē norā(ttja uz d^ vaino un vēl neatrisināto va-
_ * •
politiskos pretinie      Ameriķāņii stratēģisko spēku pirmās viembasPersy^
Patlaban Ustinovs atrodas Indijā, kur viņam paredzētas svarīgas apspriedes ar Indiru Gandiju. Runā, ka pēc atgriešanās no Indijas čerņenko laipni piedāvāšot maršalam Ustinovām, kas kādreiz bijis pazīstams arī ar USera vārdu, ceremoniālo valsts prezidenta posteni, bet Čerņenko droši vien paturēs zem vienas cepures visus trīs amatus. Bez ģenerālsekretāra viņš jau uzlicis sev galvā arī valsts aizsardzības padomes priekšsēža cepuri;
rīkojas TAGADi Nav nekāds noslēpums, ka žīdu vajāšanas Pad. savienībā vēl joprojām turpinās un vēl pieaug. Vairākās pilsētās radītas pat tā dēvētās pretcio-nistu padomes, ka.dbutu saucamas īstā vārdā „antisemitis-ko programmu gatavotājas. " Rietumu žīdi tomēr savus tau-tasbrāļus nav aizmirsuši un \ netur rokas klēpī. Tā pagājušā nedēļā nacionālo žīdu po-līriskie aktīvisti, kas sevi dēvē
*
par ,,action now'', sacēla lielu traci ar dažu cKnamīta lādiņu iemešanu celtnē Ņujor-apmetušies Pad. sa-Apvienoto Nāciju bi-^ rojos nodarbinātie činavnieki. Neviens necieta, bet presei bija atgādināta no jauna nelaimīgo žīdu vajāšana Pad. savienībā, un piedevām Maskava tūliņ pārmeta Vašingtonai, ka tā esot zinājusi par žīdu bumbu metēju plāniem, bet nekā neesot darījusi.
bora Zinka doktrīna ir varbūt jaunāka un arī ticamāka. Viņš apgalvo, ka po&tbiroja kam-barbiedru starpā izveidojusies zināma ranga atslĢga, pēc kuras tagad, vadībai mainoties varas galvgaļa, jau laikus radīti priekšnoteikumi gludām personālām pārmaiņām, lai tādējādi pasargātu partiju no bīstamu reformu un karjeristu izplānotiem satrknnājumiem.
lenko jau pa-dropova zābakos un piesardzīgi čāpo pa viņa iemītām pēdām. Propa-dēļ palaistais ziepju lis par vēlē&inos nodibināt labākas Maskavas un Vašingtonas attieksmes jau izčibējis, čerņenko tagad jau dzied to pašu Andropova iesākto dziesmu, kas prasa pirmo piekāpšanos no amerikāņu puses.
Polītmaršals Ustinovs nesen ārzemju preses pārstāvjiem no jauna atgādinājis: „Visas Vašingtonas aktivitātes politiskā, sainmieciskā, militārā un ideoloģiskā laukā radītas, lai panāktu ASV dominēšanu pasaules mērogā. \' Interesanti atzīmēt, ka Ustinovs tagad runā jau arī par ideoloģisko amerikāņu ekspansiju — tieši to čiņu, ko par pasaules sabiedrisko domu ar visiem līdzekļiem un labiem panākumiem pagātnē īstenojis neviens cits kā Kremlis.
nko novērtējums
9 9
ps&domju patriots, kas nešaubīgi turpinās iet
iin
mūnistu režīniā. sora raksti par GIA publikā-cijii dēvētā izdevumā jau ilgi vairs nav redzēti^ bet pasaule vēl dzīVb illūzijās par var-
Flotes kājnieki pārceļas uz kaģieni