AMERIKA Semdķm, 1984. ^ada 3.: marts,:9. iiir.
AMERIKA
l. GADA 3.
SESTDIENA,
Latviešu nedēļas laikfakstSv iziBāk sesldi^ Uzdevējs —'
Latvija Amerikā Publishing Lt^ Valdē ~ V. Plūdons, T. Kron-bergš, v^. Sierns. Laikraksta atbildīgais redaktors — A. Kundrats. Redakcija: 125 BroadvSew Ave., Toronto, Ont, Caiiada M4M tā^^^ Ņujorkas redakcijas vadī-
tājs: V. Jrbe,. 4035 Rombouts Ave., Bronx, N.; ¥. 10466, U.S.A. Tālr, I -112-994-7917. — Čikāgas redakcijas vad. A. Zaube, 3353 N. Avers Avenue, Chicago, III. 60618. Redaktors AusJ Ed.Šmugajs, 28 Taffs Ave., Lugarnio, NSW 22f0, AusiralJa.
Redakcijai tiesības man^^^ Neizlietotos materiālus neuzglabā, bet' pēc vēlēšanās sūta atpakaļ; ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais i pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personiskais uzskats un ņē katrā gadījumā atbilst red. viedoklim. . Abonēšai^as maksa Kanādā iin ASV: par vienu gadu — 40 dol.j 6 mēnešiem 21 dpl., 3 mēnešiem -numura cena 1 dol.
Sludinājumu maksa sludinājumu daļā $5.00, tekstā S6.0G,pirm^ā vai pēdējā ļp. m par 1 colisls telpu. Sarīkojumu kalendārā $1.50 par rindiņu, atkārtojot 4 r,i un vairāk 25 proc. atlaide. Laikraksta abonēšana un ^ sludinājumi — tālrunis 466—1514
Laikraksta apgāds patur tiesības atsevišķos gadījumos siudinajumus arī nepieņemt. Ja nodota sludinājuma laikraksta ieviesusies k|Oda. tad šis sludinājums tiks atkārtots bez maksas. Laikraksta ap);ads par k)Qdaini ievietotu sludinājumu atbildīgs tikai par tādu summu, cik p$c sludinājuma likmes izmaksajusi/k|Qdaini iespiesta teksta telpa. Grozījumus sludiiīajumds var pieteikt ne v£l&k ka v|enu dienu pēc sludinājuma npdošan
12 dol.
Aleksandrs Zaiibe
1981. gada DV Mēnešraksta 6. numura ir vairāki izcili raksti ^ Kā pirmais jāmin Lei-tīsu Jēkaba Kultūra un Sakari, Šo jautājumu' viņš iztirzā tādēļ^ ka arī DV organizācija ir skarta. Viņšiizsveŗ^ ka DV organizācijas biedriem, lai novērstu pārpratumus, pēdējais laiks iepazīties ar DV organizācijas vēsturi un pieņemtajiem lēmumiem. DV organizācija noraida jebkāda veida sadarbību ar Maskavas komunistu vara? orgāriiern okupē-tajā Latvijā, kā arī sakaru meklēšanu ar viņu iestādēm. DV organizācija uzskata, ka ir tikai viena latviešu tauta, lai kur tā atrastos. Ja kādam šie lēmumi ļķāušļi) neesot pieņemami, tad tādam nevarot but nekādas intereses pie DV organizācijas piederēt un jaukt musu vienību. Par to arī plkv. K. Lobe^priekš dažiem gadiem rakstīja LA, ķa sadarbošanās ar ienaidnipku ir sodāma. Neviens nekad nav bijis pret sakariem ar tautu, bet ne ar Čekas kalpiem.1 Par to ir runāts līdz apnikumam, un visi mūsu (Siiītāji — disidenti kā viens pateikuši, ka tie nav vēlami, tie domāti trimdas sabiedrības šķelšanai. Tālab nav saprotams, kMēļ/ to neņem vērā. Cik ilgi mēs ļausim tā sevi ap-;,mānīt? -I ■
. J. Dagim ir
Pa nacionālās idejas ceļiem. Vispirms viņŠ paskaidro šā grieķu valodas izcelstnes svešvārda nozīmi. Brīvās Latvijas laikā pēdējos 6 gadus nacionālās idejks izkopšana latviešu taiit^i bija sevjšķi nozīmīga. Valsts prez; Dr. K. Ulmanis nacionālo ideoloģiju se-Wšķi izcēla, aicinot tautu^^^^^t sekbtv Tautā afī sekoja, to mēs tīri iabi vēl atceramies, ideoloģijas jautājumu atbalstīja arī prof. Dr; P. Starcs, galvenokārt izvirzot latviešu zemniecību kā tautas
ma ideoloģiju, piesaistot šai ideoloģijai jaunatni mazpulku organizācijā. Protams, to visu iznīcināja krievu komunisms 19404.17. jūnijā, bet arī tagad okupētajā dzimtenē nacionālā ideoloģija nav zudusi. Šeit trimdā Daģis min cīņai spēcīgu organizāciju PBLA, kurā ietelp visu kontinentu un valstu centrālās organizācijas. Kaut arī cildenā organizācija ejot nacionālas apziņas radītu ceļu, tai tomēr trūkstot ideoloģij as sektora, turpretim latviešu karavīru radītai Daugavas Vanagu organizācijai jau kopš dibināšanas sākuma centrālajai valdei un zemju valdēm izveidota ideoloģijas no-^ zare. DV ideoloģijās nozari viņš uzskatā par stabilāku, tā ir ar polītisku stāju.
DV organizācijas deklarāciju varot uzskatīt arī par visas latviešu tautas ideoloģiju, ievērojot latviešu karavīru nopelnus Latvijas Brīvības cīņās . Arī Otrā pasaules kara leģionāru cīņas ir jāuzskata, ka latviešu karavīri cīiiījās par savas tēvzemes brīvību un neatkarību kā pagātnē. Bez latviešu karavīra palīdzības brīvību neatgūs aŗī tagad okupētā Latvija.
Daģis uzskata par ļoti svētīgu darbu, ka mūsu karavīri, kā Vilis Hāzners, tā Teodors Sīlis, DV organizācijas dibinātāji, vairākkārt rakstījuši par ideoloģijas jautājumiem DV mēnešrakstā, kā arī citos nacionālos izdevumos. Paldies viņiem par to. Nobeigumā gribu pieminētv ka mūsu pre-z:idents Dr. Kārlis Ulmanis 1935.g. 28. janvārī Draudzīgā aicinājuma deklarācijā varēja teikt mudi: „iesim viņiem talkā" iin guva neiedomājamu visas tautas atbalstu. Arī trimdā mēs varam šo atcerēties un aicināt visus nākt talkā nacionālās ideo-^
19. IPc) :
Sarkanarmieši okupētajā Latvijā skolo bērnus.
zīm. la.
Kā redzams, Toronto kredītsabiedrības valde vilcinās ar atbildi sakarā ar Latvijas ģerboņa nozušanu no čekiem.
Dzird runājam, ka nevarot dabūt vairs tādu pašu čeku krāsu, čeku krāsa nebūtu svarīga, bet gan tikai Latvij ās mjābūtuztiem. ī ģerboņa nozušana no čekiem ir patiesībā lielākais ap-vainojums mūsu karavīriem, kuri iznesuši grūtības un zie-
Ja paliek pašreizējais stā-lis, tad varam sagaidīt, ka drīz nozudīs arī mūsu nacio-krāsu karogs. Šī lieta ir jama visiem trimdas latviešiem. Ir tikai viens ceļš, un viena nostāja^ būt nacionālam vai kalpot Maskavai!
Kārlis Blumbergs,
Pie A.Zaļuina raksta: Augusta Annusa piemiņai viņš min Amerikas pilsētas, kurām latv. draudzēs pieder A. Annusa altārgleznas. Tāda arī pieder Sv, Jāņa draudzei Lin-kolnā, Nebr. —- Jēzus Kristus Getzemanes dārzā.
Šv. Jāņa dr. sekretāre H. Mierkalne
sašķobīta pareizrakstība
J. Mežakam LA 4. februāra numura lasītāju vēstulē taisnība, kau kas ir sašķobījies. Viņš ievērojis trīs stundu saturu V. Lasmanes latviešu valodas mācībā zviedru valodas pratējiem, bet nav ieskatījies,
ka tā sarakstīta okupētās Latvijas latviešu valodas pareiz-
uo nav vi
citas nepilnības. Acīgā ALA Informācijas biroja darbiniece ir iepriekšējo gadu šī biroja vadītāja Asja Lējiņa, kas ievērojusi grāmatas trūkumus, kad tā bija jau nodota spiestuvē. Žēl, ka Kanādā nav tik acīgu cilvēku, kaut vienmēr no ASV esam vērojuši Kanādas latviešu nacionālo stāju.
Pagājušā gada Kultūras fonda sēdē Ņujorkā šo grāmatu godalgoja, bet sēdē neviena eksemplāra nebija un sēdes dalībnieki to nevarēja apskatīt. Neviens neiebilda un varbūt arī nebija redzējis trūkumus par to nobalsoja arī KF priekšsēža vietnieks no Kanādas. Šīs grāmatas angļu versijai ALA apgāds apturējis iespiešanu nepiemēro® saturā un pareiz-rakstībal\dēļ / Raksts LA 4. febr. numura 15. Ip/.
Kanādas viesis varbūt atcerēsies, ka kādai Eiropas baltu filoloģei citu gadu balvu noraidīja tikai šlis pareizrakstības dēļ, par ko iebilda arī J. Mežaks. Ieteicu Mežaka kungam vēlreiz pārlasīt savas vēstules pēdējo rindkopu, varbūt viņš šos spēcīgos vārdus varēs tagad attiecināt uz sevi.
KF sēdēs vairs neaicina preses pārstāvjus, bet preses uzdevums ir sagādāt ziņas arī tad, ja tās klātiene KF vadībai nav vēlama. Ar Kultūras fonda godalgu piešķiršanu jābūt uzmanīgākiem.
Viktob Irbe, Ņujorkā.
Manu 29. janv. Latviešu Centrā Toronto teikto referā-tu LA 18. febr. nr. atstāsta reportieris, kas referātā klāt nebija. Daži fakti atstāstīti pareizi, daži „puspareizi' daži galīgi aplam, un ir arī tā-
di, par kuriem referātā nemaz netiku runājis. Nav iespējams dažās rindās uz visām aplamībām norādīt, bet vienu teikumu tomēr bez atbildes nevaru atstāt: „Savās atmiņās par presi un žurnālistā darbu pakavējās redaktors Maksis Ču-lītis, sākot ar laiku no Latvijas valsts dibināšanas līdz 1945. gadam, kad Mz ar mūsu valsti izbeidzās arī Latvijas brīvā prese.'' Ja arī domu, ka es būtu kavējies atmiņās par žurnālista darbu Latvijas valsts dibināšanas laikā (kad man bija 7 gadi), varētu uzņemt ar smaidu, tad smaidīt nevaru par man piedēvēto apgalvojumu, ka mūsu valsts un brīvā prese izbeigusies 1945. g. Es, protams, neko tamlīdzīgu referātā arī neapgalvoju, jo mūsu brīvā valsts izbeidzās jau ar pirmo okupāciju 1940.g., bet prese vairs nebija brīva jau pēc 1934.g., nemaz nerunājot par laiku no 1940.-^1945..^!
M.ČulItis Toronto.
Dziesmu dēļ pašu ļaudis
lenaidiņu neceliet
Dziedu dziesmu kāda bija,
Ne tā manis darināta.
Atbildot uz mācītāja Ķerga rakstu, citēju šo dainas pantiņu. Kas tad vainas tai Lai-miņai?
1920 gados biju kādās laulībās Rīgas Domas baznīcā, kad profesors V. Maldonis iesāka savu laulību runu ar dainu:
,,Ej, Laimiņa, Tu pa priekšu
Es Tavās pēdiņās.''
Tāpēc lai paliek vien tā pati Laimiņa mūsu apsveikuma dziesmā: ,,Daudz baltu dieniņu Laimiņa lemi" u.t.t.
L Zvirbulis^ Mičigenāo
JĀNI
ir latviei
zīstams
kusas v;
un rom;
pirmo gi
nieši, ktļ
Rīgā, vi]
sava pat
asprātīģ(
dzējs saļ
Otrais
not savul
kāņu p!
ar probi
kas seviļ
tas beigļ
vērojis,
daba /oi
pa laikaļ
citiem.
cas un
grāmatā
nieku dzļ
bība, atj
neatkaŗīl
ciemojui
galvaspilļ tajā Lat
Darbīl
nīcā, kj
darbiniel
muižu.
pats aui
aprakstīļ nieku sl daudz
Autoi cilvēku dziļināsļ nās. Li ka apr< depresļj; kas, ka cilvēkiei „daudzi, atšķiras žas tautil
Pama: jaust.
autors nav uzbl sarunās tība, sii Vēlāk r; pacientu] dzīvi, di
dažos gi vietota n| vajadzēti likuši āi
Ri
Gaiša dusies certiu apļ jumā sei mas Lieļ nekā citļ noklausi šajā re] garīgo aļ sniegusi Citādi tl Māksla dzīves d(
Toroi apvienībļ ruāŗa pļ lētas čet) tas. Kā skaņoja
žorā. Zl ka laiki slieces