Sestdiena, 1984. gadsi 10. marts, 10. nr.'
svētku darbus
ze-
1. Imants
|85.g. 27. kad tos un
vcv
mu
svētkii
liis lai;kr. iemērītu ī
Ita )as
no To-
li 300.^ [s mūža
darbs,
rlamen-1 aktīva
ļsūtīšana laikfak-
sausa-|. jūnijā 10 rīta) Bērzai-
ro5 |)ie-'
ļūs iib"' atviju» ļidu Ma-IDV nomas ko-luzdēvu-
ļs
Irt ēšanas
zi"
ļŗu darbus, K.
Alksnis,
piesūtīt |o uzņē-apdarē, laļu dar-
zi-
b teehni-:arā 23. mā riļriā-par visai Ip^s un ļzes ierī-a arī al-aparā-ļna apa-alkohO"
ļļā Inže-ļezidenta ļa (Otava) Bītāji no-kr ākstītu
-TD.
'ENUE
IRIO
k5-7902
■I-
IIEB
TRUDO
1984. gada 29. februāra naktī pāri Kanaldas galvaspilsētai plosījās vēi neļpiedžīvota stiiega vētra. Gadījās, ka ministru prezidents Pjerš Trudo iedomājās spītēt dabas elementiem; lai pastaigātos pa vienu no Otavas parkiem. Šajā pastaigā notika tas, ko Kanādas polītiķi un liela vēlētāju daļa jau sen gaidīja.
Trudo nosliecās Mstāmi uz spārnu, un viņam bija par to pārmetumi no piedzīvoj uŠiem liberāļu poli-tiķiem.
kritiķus nekad neuz-la, un pēc viņj izteicieniem tas
30 SEKUNDES ČERNENKO RUNĀ
Trudo pēc lenl nodiktēja
, ^ Es skatījos debesīs^pats Trudo preses pārstāvjiem vēlāk stāstīja,* i,bet es nevarēju saskatīt laika zimesJ savai tālākai sūtībai. Ap mani tinās tikai sniegs. Un tā es izšķīros aiziet no liberāļu partijas līdera amata.-'Agrā rīta stundā Trudo devās uz savu kan-
mē, ka Trudo aiziešana notiek laikā, kad liberāļu partijas popularitātes akcijas tautā nokritušas līdz bīstami zemam Imenim, ^ j^^^ velēšanas notu tikai 31 proc. balsu, bet konservatīvie turpretim 48 :proc. ■
Pagājušā nedēļā liberāļu partijas vadība jau izšķīrās par kongresu, kurā izvēlēs jauno līderi. Šis kongress notiks laikā no 14.—17. jūnijam Olavā. Par kandidātu trūkumu nav ko raizēties, bet domā, ka izšķirīgā gājienā par Trudo mēteli cīņa iznāks kvebekietim tagadējam enerģijas niinistram Kretj enam ar Trudo kādreizējo pretinieku viņa pirmās ievēlēšanas sacensībā — fiņaņ-cistu Džonu Terneru.Terners savu izšķiršanos vēl nav paziņojis; tas solās paziņot galīgo lēmumu tikai 16. martā, zīmes tomēr rāda, ka vairākums viņa personā saskata vienīgo glābiņu turpmākajās parlamenta vēlēšanās sacensībā ar konservatīvo partijas
•uzmanīgi seko notikumiem Maskavā. Tikko kāds Kremlī no° šķaudās, tūliņ tiek iedzīvināta slavenā saaukstēšanās doktrīna^ un sākas minējumi par to, ko nākošo iemūrēs Kremļa sienā un kas īsteni nāks viņa vietā. Vairāki rietumu pasaules polītiķi, runājot par saaukstēšanos, ieteic atcerēties po-runasv&u komentārus, i turpat pusgadu mēģināja iestāstīt, ka partijas līderim Andropovam piemetušās tikai iesnas un viņš drīz atgriezīšoties darbā.
un noaiKteja iiDeraļu partijas prezidentei īsu vēstuli, kurā paziņoja savu galīgo izšķiršanos; 1
Līdz ar to izbeidzās viena no pretrunīgākām, bet arī spilgtākām polītisk^ karjerām Kanādas parlamenta vēsturē. Tas bija bijušais liberāļu ministru prezidents Lesters Pīrsons, kas 196i8. gādā aicināja partijas rindās stāties jauno un izskatīgo polītisko un tieslietu zinātņu prpfesoru Pjeru Trudo, Nepagāja ilgs laiks, kad ^ats PTŗsons bija nobīdīts nialā un varēja sākties žilbinošā Trudo karjera, ku-
Tagad pirmo reizi Pad. savienības vēsturē diktatoram ir atļauts rādīt arī savu sievu. Vēlējot par Augstākās padomes kandidātiem, drebelīgais Čerņenko ieradās Maskavas vēlēšanu iecirknī nodot balsi ar glaunā kažokā ietinušos lau-
Arinai, protams, vienreizēja izdevība, tāpat kā pārējiem vēlētājiem, nodot savu bdsi par Konstantīnu.
SENATORS HARTS
SAGADA PĀRSTEIGUMU Līdz prezidenta vēlēšanām
vēl atlikuši daudzi mēneši, bet demokrātu partija, lai ^izsēdinātu Rēgenu no Baltā nama ^ jau tagad izdevusi miljoniem dolāru piemērot?^ kandidāta izvēlei priekšvēlēšanu kampaņā. Līdz šim par pilnīgi drošu demokrātu kandidātu uzskatīja Kartera laika viceprezidentu Valteru Mondelu. Aiz viņa stāv arodbiedrības un arī partijas organizatoriskā pieredze un nauda.
Nupat^ notikušās divas priekš-vēlēšanas tomēr pierādīja, ka amerikāņu vēlētājs nav mazais bērns, un Mondels dabūja smagu pērienu Ņūhampšairā un arī Meinā. Pirmā vietā Kolorado senators Harts aizsteidzās Mondelam priekšā par 14 proc, un arī Meinā viņš atstāja Mondelu aiz sevis un pārējos vēl krietnu jū-
izlietoja liberāļu ļiartiju kā izejas bazi savas polītiskāsfi-iozofijas īstenošanai. Brīžiem
l->t-:
Braiens Malrilnijs tālu §ā liberāļiem;
Terners, tāpat kā Malrūnijs, uzskata pār svarīgāko uzdevumu savest kārtībā Kanādas saimniecību un samazināt bez-
BDia
Džons Terners saņem
teicigu masitojumiiio
ri, pazīstot i rudo untumus, vēl lāga negrib ticēt, ka viņš patiesi noies no polītiskās skatuves. To arī Trudo pats aplie-čiņāja, šīs nedēļas sākumā uzrunājot Toronto universitātes studentus. „Jūs par mani vēl dzirdēsitteica premjers,,,ci" tā kapacitātē un citā laikā." Varbūt tiešām Trudo uzpeldēs kā pasaules polītiķis Apvienotās Nācijās vai kā rietumu pasaules miera kustības ģenerālis vai arī, liberāļiem vēlēšanās piedzīvojot neveiksmi, žēlīgi pieņems atpakaļ partijas līdera atdoto mētelic
nobalso par Konstanfinu.
Pagājušā nedēļā, īsi pirms Augstākās padomes velšanām, pirmo reizi atklātības priekšā runātāju katedrā kāpa tagadējais kompartijas pirmais sekretārs Konstantīns Čerņenko. Nav svarīgi, ko viņš savā runā pieminēja, jo šī runa nāca tikai no viņa mutes, bet runas autori sēdēja kaut kur ci"
čerņenko nav nekāds orators, bet tas arī nav svarīgi, jo runājot viņš atklāja kādu pavisam negaidītu un vārīgu vietu — viņa veselība ir zem lielas jautājuma zīmes. Riinā viņš vairākkārt pārtrūka pusvārdā, murmināja un brīžiem cīnījās pēc elpas. Pavisam nelāgs stāvoklis radās, kad, visas šīs ķibeles kopā saliekot, enko palika pusvārdā ar muti stāvot veselu pus minūti, un šo kļūniīgo brīdi ne tikai padomju pil-televīzijā arī visa pasaule. Varbūt ka ar brīnum-zāl ēm vecīgo Čerņenko vēl iz-dosies kādu laiku uzturēt pie dnvTbās. Aizkuliisēs jau stāv vesela rinda jauno troņa tīkotāju, uņ liekas, ka 54 g. vecais Garbačovs jau priekā berzē rokas.
Čerņenko valdīšanās laiks, īss vai garš, tomēr ieies vēsturē ar jaunu iestigšanunē-
Rēgens Baltajā namā var mierīgi smieties bārdā, jo demokrātu prezidenta amata kandidāti, savā starpā cīnoties, izšauj visu pulveri un būs vāji pretinieki R^enam novembra vēlēšanās. Protams, arī Rēgens nevar būt pilnīgi pārliecināts, jo tieši ārpolī-tikā Eiropa no viņa sagaida kon krētus soļus Vašingtonas un Maskavas attieksmju uzlabošanā. To prezidentam atgādināja tagadējā Vašingto-
kanclers Dr. Kols. Daudz ne-lāgāk Rēgena nodomus var
ietekmēt tālāko notikumu attīstība Vidējos austrumos. Lai kā ārlietu ministrs Šulcs taisnotos, amerikāņu prestižs Le-banonā dabūjis smagu pļauku. GAMAJĒLS UZTEIC LĪGUMU Vidējos austrumos Lebano-nas prezidents Gamajels devās uz Damasku, kur pēc apspriedēm ar prezidentu Asadu, šķiet, pieņēmis visu Sirijās polītisko diktātu. Atgriezies Beirutā, viņš paziņoja savas valdības koalicijas paplašināšanu ar iespaidīgiem musulmaņu pārstāvjiem un reizē arī pieteica maijā parakstītā lī-
guma atsaukšanu, kas ietvēra Lebanonas attieksmes ar Izraēlu. Tagad pat drūzu līderis Džumblats neprasa Ga-majela galvu, uņ runā, ka pietiekot ar līdzšinējās diskriminējošās polītikas aprakšanu. Ženēvā sanāks jauna Lebanonas pretišķību izlīdzināšanas konference, kas šoreiz var būt auglīga. I
Pavisam nopietns stāvoklis izveidojas Irānas un Irākas konfrontācijā. Ajatola Ko-meini visiem līdzekļiem nolēmis iznīcināt Irāku un pie robežām sapulcinājis pāri par 500.000 karotāju. Šajā dzīvā uzbrucēju masā acūn redzot viņš cernoslīcināt Irāku. Upuri ir neiedomājami lieli, bet lielā kauja vēl nav notikusi. Vašingtona oficiāli paziņojusi, ka Irākas bruņotie spēki Komeini uzbrucēju atvairīšanai lietojot ķīmiskās vielas. Ķīmiskā kara šausmas nav nemaz mazākas par atomkara postu.
KREMĻA VARDES LOŽŅĀ APKARLSKRONU
Jau vairākas nedēļas Pad. savienības zemūdenes ložņā ap stratēģisko zviedru kaŗa-flotes bazi Karlskronu. Viena no krievu miniatūrzemūde-nēm strandējusi šaurumā starp vairākām saliņām. Lai piespiestu nelūgto ciemiņu iznirt, zviedri uzbruka ar helikopteriem un dziļbumbām. Viņi atklāja arī vairākus sarkanās flotes ūdenslīdējus — vardes vīrus, kas bija patvērušies uz saliņām.
Premjers Olafs Palme nobažījies, vai nepārtrauktā Kremļa zemūdeņu akcija nav priekšspēle varbūtējai invāzijai. Varbūt ka viņš atceras, kā |Sjkās ' Baltijas valstu okupācija ar melīgo apgalvojumu, ka krieviem pie Abrenes uzbrukuši latviešu robežsargi, kas šķērsojuši Pad. savienības terri-toriju. Patiesībā tie bija krievi, kas noslepkavoja latviešu robežsargus, lai attaisnotu invāziju.
Olafs Paime nobažļjies invāzijUo
PĀRVALDNIEKU
precēts pāris. Atalgojums pēc vienošanās. Brīvs dzīvoklis. Lūdz rakstīt 491 College St,, Toronto, Ont. M6G1A5.