Tā tur dzīvo
Alberta Eglīša piezīmes par dzīvi okupētajā Latvijā
Jtls ar to
Gorbačova ievadītā sa- mēri> Pirmais:
sparošanās nozīmē strādnie- līlcs?" j^Tāpēc, ka tas Rīgai
kiem kpliektīvos vairāk strā- met līkumu.''J^^^^
dāt, niazāk gaidīt rīkojumus, nieks Mārtiņš P. Stučkas iel^ kuŗū kapiem. Atstādams biroju,
mazāk prātot un reizē nest 9/11 grib nopirkt na
atbildību par, ražojumu kva° skrūves, skrūvgriezni, bet tādu
litāti. Sekme§ pagaidāin nekur priekšmetu viņiem nav.
tēvzemē, tuvāk vērojot gan- tad vairāk nevajadzēšot mest tautietis no brīvajiēļm rietu-drīz jāpiekrīt, ka sovjetulopu barošanas silēs, ka arī mieip miličiiti ķateieisi
sasniegtā paradīze visās džives labā^^^^ jā-
mības preču apgādi sātup^^^^ nātajiem pilsoņiem^ Beidzot ,',KāpēC I Ko Jti vairāk nekā pēc c^rdes^^ negaršīga, mitra, ka to var iz- varas gadiem virs , ,Payisam vierikāršī, at-
mamot vienīgi lopu baroša- iepr
rītdienas Bārbelļl. 1986. gada vasarā Jānis no remdināšanai Lietuvas puses Kanādas; ciemodamies Rīgā, tes kapu redzēji, tad teikšu, ka malā. Arī spēkbarības tirdz- Padomju bulv. 7, meklē at-redzqu, un -^^^^^m^ jūsu
ļauju apmeklēt vecāku kapus, vieta...'-Tukuma apkārtnē. Velti. Aiz- Nobeidzot šīs īsās turienēs liegts rajons, laikam negrib, dokumentācijas piezīmes Goŗ^ mīlošā partijas nodaļa gan lai pamanītu militāro lidlauku bačova ēras 3ākuinā, ķuŗani nupat sola tuvākā nākotnē starp pilsētu un pagasta nedrīkst uzticēties, musu pašu
(Turpiniyumsl4.jp.)
nozarēs tomēr tur irprogresīvākā'-pasaulē. Bārbelē ceptā maize ir tik
nai, nevis sirsnīgo, pierobežas koichozhiku izsalkuma
bQ$ kauns atklāt patiesību, ja rtian jautās: Tēva, mā-
niecība un tas regulāra piegāde bārbelniekiem vienkārši ka-
vēl nemana. Toties, viņa nospraustā demokratizācija sevišķi kolchozņikos rada tādu apmulsumu, la notikumi uz vietām reizēm dod gandrīz saturu joku lugām.
Jēkabpils rajonā vēlot kol-chozņiku padomei jaunu priekšsēdi, tās notikušas tā:
,,Kas tad jums vispār ir?!^' , j Visu dienu atvērts
Pēc dažu dienu slimošanas no dzīves šķīries Milvoku sa-
„Bet kāda velna pēc, ja biedrībā iecienītais sabiedris-i:= ^..^^ .1 darbmieks Jānis Ģzols
78 gadu vecumā.
Klusais iin sader^ais aizgā jējs bija izcila personība Mil-
nevar nopirkt, kas va-īgs!?"
,,Atslēga beigta...'-^
Pamazām jaunajām refor- , , . ^ _ - , .
mām Sāk atklāties perspek- voku sadzīve Viņa atturīgā iz-
tīva an eitās plāksnēs. Līdz turēšanās ārēji neliecināja, ka Lai pēc iespējas mazāk ietek- šim vienkārši iecēla tādu vai iemājoja liels , morais
mētu balsošanas norisi, vēlē- citādu ,,nača}ņiku'' kolchoz-
niķiem, tagad tam pašam dar- Cilvēkus viņS vērpēja pozitīvi, bamyajadzIgo kungu ievēl. Ja mēģinot viņos atrast _v&tigo
tājiem izdalītas tukšas vēlēšanu zīmes. Raksti tajā, ko gribi,
kaut vai pats savu vāi-du. Daļa darbinieks paredzēts tikai Jjn palwkamo, tādēļ arī viņam
no sanākuša iem tādu varian- partijas vajadzībām, tad to !!^^ tiKai araugi, ar Kuŗiem
tu iepriekš nebija pat iedo- vēlē tikai komunisti, bet ja tas y^ļ".^*Wjj^^^
mājušies, un tāpēc ilgi domīgi kāds saimnieciskās dzīves '^.^"'^f' J? ! ^^^5"
gan funkcionārs, tad, partijas acīm "^^^^ laukā. Ar domu bied-
— • ■ V
pirkstos grozījuši apzīmogoto papīru, gan
nieŗa-konstruktord darbu, ko lielaj ā Delco rūpnīcā sekmīgi veic Mz aiziešanai p^^^ Par viņa panākumiem liecina apstāklis, ka 1967.g. viņu izrauga par savas rūpnfcas tā gada priekSzīrnīgāko darbinie^ ku (man of the year).
Dzīvesbiedres Veltas priekš^ laicīgā šķiršanās no d23ves ienes Jāņa dzīve dziļas skumjas, kas viņu nepamet līdz dzīves pēdējam niirklim: Šo yfen-^^^ tulibu cenšas remdēt viņa dzīvesbiedres 93 gadus vecā māmuļa. Jānis neatraujas no sabiedrības un joprojām seko visiem notikumiem pasaules klaidā. Viņu pēdējos gados pavada vēl dziļāka rdiģiozitā-
sekojot—velēšanās var
rakstāmo, kamēr Itad beigās piedalīties viss attiecīgais kol-izšķīrušies, un iznākumā: lektīvs, kandidāti arī var būt
riem viņš jo bieži apmainīja sekmīgi beidzis 1929. gadā. te, pieķerSanās draugiem, mei-
- — Sī visai prasīgā mād^^ ifstā- tai, kura jo bieži vifc apmek-
kopējos ieskatus visās dzīves nozarēs, kas skāra mūsu pa-
patiesi apm 18% no kopskaita zīmēs bjuši ierakstījuši interesēm pieņemami), savus vai savu draugu vārdus. Nu nekas, otrreiz Jēkabpils rajonā tāds gadījums vairs virzās maģistrālais naftas pro-neatkārtošoties. ^ dūktu vads^ Uneča - Polocka -
vairāki (skaidrs, tikai partijas g^tni, bet vēl vairāk gaidītās
brīvās dzimtenes rītdienu. Re-
de dod jauneklim daudz iero- ig un vēl biežāk zvana pa tāl. smoša, kas viņam beliski n^^ '
. . . X . . . '^tf piemēram ti atradīsim šeit svešumā tik ža otrā p^^^
Bauskas rajonā, caur kuru uzticamu latvieti, kas ar lielu sības laiks ar virsnieka viet- šinas Piemiņas kapsētas ka-
' mīlestību u^^^^ -^^.u^,»,,^»
ziedoja savas domas, ilgas.
tepat jāatzīmē: kaut gan Ventspils, pirmo reizi notika f^^^^^
gmftasvturpmājuma Jānis d^^^ - - Latvijas universitātes d«a iecienītā Milvoku Trīs-
jaunais laiks ir jau ar zināmu mūžu, taču papīru plūdi un birokrātija darba vietās tur vēl vienmēr esot tādas pašas briesmas kā Āfrikā sienāžu mā-
eksperiments - iesaisffl indi- ļ^^^^
viduālos transporta-līdzeklus^^^ ^^^d^^^^^^ pasažieru pārvadāšanā.
Eksperimentā varēja pieda- leja dievkalpojumus un pirms
ko beidz 1939. gadā ar diplomēta tautsaimnieka grādu. ^ Jau kopš jaunības viņš inte-
ma Zušēvica, kuŗsUvSirsnīģos Vārdos raksturoja Jāņa Ozola gaitas un uzticību Die-
koni. Atskaišu gatavošanai,
normu plānošanai tiekot patē- pagātnes, un kuŗiem ir no-
līties tikai pilsoni bez kapitā- ^etri gadiem mirušās dzīves- resējās par sportu, it, sevišķi vam un latviešu tau^^ listiskas, buržujiskas biedres atdusas vietu kapsētā, tenisu, kurā guva izcilus sa-, baisvešumā.Pie šķirstastāvē
flUflz hfinflms ierasta sa-cifar? snieciimiis. VairflkiiR aaHnc • i. ... .1 .
rētas tūkstošām darba dienas.
pamatdarbs (kolchozā,
allaž būdams ierasta saskarē sniegm^
ar pagātni un kopš bērnības viņš bija L.U. žurnāla Uni- nieki un sērās tītais korporā^
kas izmaksājot desmitiem sovchoza, fabrika vai birojā), tūkstošiem rubļu, un neesot Katru dienu kopā ar darbu pa-
iegūto ticību nenovēršamam, versitas sporta nedaļ^^ Savu mīlestību pret tautu tors.
neJcur.manāms, ka kaut kas. šini virzienā mainītos^ kļūtu cerļgāks.
Vēl vienmēr tur neesot arī norimies temats par žibulē-tāju nelaimi jaiivārī uz stipra rietumu vēj a iespaidā sakustinātajiem ledus gabaliem Rīgas jūras līcī. Izglābti pavisam 1200 Jīdz 1500 cilvēki. Divi esot pazuduši bez vēsts, un — glābšanas darbi izmaksājuši apmēram 50 tūkstošus rubļu.
matdārba vietā atļauts strādāt ^\ apliecināja, apmek-12 stundas, brīvdienās
Jānis Ozols piederēja pie
cijas
No aizgājēja atvacfijāsTrīs-
lējot visus Milvoku latviešu studentu korporācijas Lett- vienības draudzes priekšu, stundas. Braūksanas^'m sarīkojumus, lai justos tuvāk gallia. 1940.g. viņš precējies A. Mundeciems, kopas Let-
privātajā taksanietrā 20 kapeik a s p ar kilome t r u, iekāpšaiia taksī 20 kapeikas un gaidīšana 2 rubļi stundā. Privātais taksainetra īpaš-
tautiešiem un gūtu spēku sve- ar Veltu Hartmarii. ōimenē gallia pārstāvis G; Blumbergs, Suma dienām. Viņa kluso meita Sandra, kaš dzīvo Ņu- Visķdnsināskorp. kopas pār-
smaidu atņēma ikviens milvo- jorkā un turpina kietis, zinot, ka J. Ozols ir tora grāda iegūšanai, cilvēks, kas pazīst tikai laip-
nieks par katru nostrādāto ntbu uri draudzību, stundu maksā taksametra Neuzņemdamies organizāci-
J. x Ozols pēc universitātes anas strādāja Pasta un
dok- stāvis un Latviešu nama
A. KreiSmanis, DV apv. pr. V. Zālītis; kara biedra uri drauga DV goda priekšnieka V. Hāznera atvadu sveicienus
b-bas kasei 1 rubli (interesanti, cik tad pašam vēl paliek?). Bauskas mēģināj umā nevar
Telegrāfa departamentā, vē-lāk Pasta krājkasē un bei- ^S^l^^^^^^^ dzot par budžeta revidentu ^^'^^^
Pagājušā rudenī, tas notiek piedalīties kurš katrs :auto-kaut kur Maskavas ielā aiz 250 īpašnieks: Viņam iepriekš vēl
numura, Griķīša ģimenē jāaiziet i^^^
(draugu, protams, sauc pavi- tam, jābūt mazākais ar
sam citādi) no kaimiņienes trīsgadēju braukšanas
Lienes pēkšņi dabūjuši zināt, ar nevainojamu sovjeta
skolas priek§ri.E/ foūmiņš un draugu sveicierius nodeva V. Gailāns. Korp. loceļcļi vienoti atvadījās no aizgājēja ar
ka Ļeņina ielā 48 var dabūt atejas papīru. Tūliņi pārtraukuši pusdienas ēšanu, lai visa ģimene, vecomāti ieskaitot, steigtos stāvēt rindā, jo Dievs to zina, kad atkaļ nākošo reizi šis papīrs parādīsies pilsētā.
1987. gada janvārī, trimdā atklīdušās rīdzinieku paš-smiešanās karātaviskā mierā dodot katram brīvu izšķiršanos — klusēt vai raudāt, rāda īstenību un visneviltotāko —. glasnosķ paskatu turienes pašreizējā ikdienā. Divi pie-
jās vadītājus amatus, J. Ozols
uzticami piederēja pie drau- ^^^^..^
dzes, korporāciju kopas, DV Finanču ministrUā. Apzinoties lais,^ Plkv, Kalpaka latviešu
apvienības, pensionāru biedri- savu pienākumu, viņš stājās
bas, visur būdams klāt ar sa- leģiona rindās labprātīgi un
vu padomu, aktīvu palīdzību kara gaitas beidza kā virsnieks,
un materiālu atbalstu. Sevišķi Vācijas posmā viņš sastop ŗ^^^^^r^^^^^^^^^^^
tuva viņam bija īatvirf^^ ģimeni un apmetas Eslin- ^ļ^^^o dziesinu^^^^
natne, saskatīdams tajā Lat- genas nometnē. Rosagais dar- V*'
vijas nākotni. Viņš darbojās binieks drīz ir vadlāju dar- ht-o ki u "if^^
iecībām, un tad aiī Milvoku plkv. Kalpaka skolā binieku vidū, uzņemoties ame-
rikāņuurifiinčuzomilatvie- tai latviešu nodalījumā.
J. Ozols bija Brīvības foņ- Su komitejas sekretāra pienā- Pelnītu atpūtu svešumā kap
da biedrs, ALAs un DV mū- kūmus. Sekodams jau jauni- sētā, krietnais draugs uri Uz-
ža biedrs, LNF un LFatbal- bā iecerētām mākslas tiek- ticamais latvietil
ar labām vietējās partijas un ārsta ā
nevarot galvot, ka beidzamā par skolotāju, vārdā milicija Čaklo piepelnās pilsoni aplaimos ar atļauju.
Mēmeles ciemā no Otrā pa- • stitājs un citu līdzīga rakstu- smēm ģlezniecilbā, viņš mācās
saules kara beigām līdz šim lai- ra nacionālu pasākumu sek- Eslingenas mākslas skolā, gO-
kam nav savķs vfetuļu kast^^^^
tes pastam, Tas riozimē,^^^^^!^^^ ^^^^^^^^^^ d^^^
kādreiz uzrakstīto vēstuli no- Jānis Ozols dzimis 1909.g. brīvlaikā darinādams prāvu
sūtītu radiem, jāmēro 5 k 6. maijā Taurenes pagastā, klāstu gleznu, kā aiī piedaH-
līdz Jaunsaulei vai 9 kmM lauksaimnieka ģimenē. Pēc pa- damies vietējās izstād&s un ie-
Skaistkalnei. Beigās to uri citas matskolas beigšanas iestājies gūdams redzamus panākumus,
lietas komunistu savažotajā Valsts Rīgas technikuniā, ko Milvokos J. Ozols atrod inže-
£.Peiiiķis
AMBER PRINTERS & PUBLISHERS
125 BROADVIEW AVENUE TORONTO, ONTARIO 466-1514 465-7902
