ļ
Toronto Irdu Kal» sainis pie reēlies uz Linoliņš. /
^ejas bija arī )ar viņas vec-Vīksna ne-Itiešu Lieldie-skaidrodama, katrā dzejā, saviem dze-irī izvilkumu )a Piecas nak» jieteicadāmu ļšniece Balva dāmu komi-Is. Agrās Liel° baznīcas zālē ļevkalpojuma. lol., bērniem lievkalpojums ļ29. aprīlī pl.
ledžas slimnī-drusi Milda Jumucē. Vi-gadā 25. no-jžgājēju 31. ļSvn kreihato-ļ:hibīskaps A.
enu iepriekš t. Edgars Lie-)aļiek dzivesr
'oronto. ļasaras noniet-ļauniešiem ve-gaļiiem šova-ļidz 11, augus-trīs posmi; lam ~- anglis-nb 8v jūlija-
latviski rii-i;-29. jūli-iŗnu nometne. 5. jīiiijāv bēr-^
īlijā. pievk ļķatru svētdie-
tru trešdienas
s
278-2757
-n.
Ikā slimnīcā. : jnsionārū apv. jtajiem rudens tņia^ pair svai-
Icerējās sļimnī-
Hamiltonā
Edvarts Toters
Mam ieroči
Ir modrās domas mani i Ik sapnis mani spēcīgāku dara. Kaut tumsu vērpj visapkārt tumsoņi, — Pār sapņu kaijām tiem vēl varas nava.
Ikviens mēs kļūstam gaismas kaprači, Ja pakļāvušies esam tumsas varai, — Pār sapni augstāk vērtēt nesapni
Es laižu domas, lai tās tālu skrien
Un tumsas vērpējus pie kauna staba sien!
^^^^^^^^^^^^^^^^^^
dēļ un tāpēc, ka tur neprasīja melnu fraku un baltu šlipsi. Zāles durvīs stāvot, laiciņu pgaidlju^ kamēr ausis uri acis aprada ar troksni uņ tumsu. Ieraudzījis tuvumā gaiš-matainu meiteni, paklanījos pēc visiem likumiem, u mazas stomīšanās sākām griezties valsī straujāk un straujāk , kamēr uz dejas grīdas palikām divi vien uņ visa pasaule griezās ap muins raibās loksnēs. Biju tā sajusniināts, ka jau ielūdzu dāmu uz otru deju, pirmo vēl dejodams. Meitene, nedroši apkārt skatīdamās, man čukstēja uz pleca, ka viņa tā nedrīkstot. Lai pagaidot pie durvīm. Viņa man došot zīmi, k^ad gaiss būšot tīrs. Sapratu, ka mei-tenis ,,štuceris" viņu piekaušot, ja redzēšot dejojām ar kādu citu divas dejas no vietas. Pārp ne mani piekaus? Jā, viņa būšot tā vainīgā! Ir gari dzīve! Lasījos projām. Ar vienu deju sākās un beidzās mana pirmā balle Lielajā Ģildē.
Lai neriskētu ar zilām acīm manai deju partnerei un, iespējams, arī man pašam, už ballēm vairs^n kā izglītībā papildinājos Goerkes papildu kursā,^^^ un to nobeidzu ar uzslavu tango dejas māksla. Biju ticis va}! no savām ozola kājām un savas nejēdzīgās kautrības pret daiļo dzimui^u.^ Skolā air meitenēm jau varēja tāpat pa-draudzēties kā ar puišiem, bez liela riska iekrist mīlestības purvā. Tai nozarē vēl jutos kā ābečnieks, uņ dziļākās studijās mīlas nīākslāneielaidos. Biju ka arī tai sētai pārkāpšu, ja taš'tā būs
Ģimenes apspriedē nolēma, ka es varbūt varētu mācīties arī Jūrskolā. Kuģu vairs nebija, bet kapteiņa dēls vien biju. Izšķirīgais fakts mūsu trūcīgajā saimniecībā bij^ tas, kā Jūrskolā mācības;naudu nevis prasīja, bet piemaksāja skolēnam vel 50 latu gadā klāt, lai tikai mācās un brauc jūriņā... Prasya gan, lai laiku nobraucis uz kuģiem. Ka es to biju darījis, to visi zināja, tikai apliecību vajadzēja, kā tas ir visā cilvēka dmē no dzimšahas^^ miršanai. Bez dzimšanas apliecības tu nedrīksti piedzimt, bez gatavības apliecības neesi gatav$, un bez niirša^nas apliecības neesi nomiris.
M anas braukšanas apliecības izdeva Rīgas Ostas valde ar kapteiņa Ķ. Pāvula, Ostas valdes priekšnieka J. pa un darbveža Burga parakstiem. Izlasīju, ka esmu cis par matrozi uz Nēptūna no 1923. g.^^^^I līdz 1924. g. 1 .augustam, bet uz Strēlnieka no 1924. g. 1. augusta līdz 1925. g. 15, decembrim. Kopā divi gadi un divi rhēneši. tādi sīkumi kā Venēra un citi nav
•::piWinēti.: ;
Už braukšanas apliecībām izskatījās drusku citādi nekā īstenībā, bet apliecības bija vajadžīgasJūrskolai, ne man. Bija jāuzrāda arī pamatskolas beigšanas apliecība^ kuras vietā uzrādīju vidusskolas gatavības apliecību.
ingada — ļjanvārl sāku skoloties par jūrnieku I aņa Valdemāra jūrskolas kuģu vadītāju pirmajā klasē, otrā semestrī. Pārlasījis visu četru klašu mācību pro-grariiriiu, sāku gudrot, vai nevarētu sam visu uzreiz un nolikt kapteiņa eksāmenus: Navigācija, deviācija, locīja, jūrās astronon^^^ nebija nekāda ķīniešu ābece; meteoroloģija uri okeanogrāfija likās ļoti interesantas jūras praktiķa; kuģu bflvēs, katlos un mašīnās biju praktizējies jau no bērnības. Kapteiņa cepure man labi piestāvētu, bet lai to dabūtu, bija jāizbrauc septiņas jūras iiž svešiem kuģiem. Tas man nepatika. Atliku vēlākām pārdomām. No visām pirmās klases riiāeībām vienīgi riavigāciju vajadzēja pienaāclties. Patiesais kurss un pieņemtais kurss;
un kuģa novirzīšanās no kursa straumju un vē-
>rizos biezi novirzījāmies no patiesā kursa, mētādami klasē bumbu uri staigādami uz rokām. Visi nu gluži nestaigāja, bet daži nākošie kapteiņi jau bija tik spējīgi, ka ar kājām kopā saķērušies uz rokām dejoja valsi, tāpat uz rokām staigāja pa galdiem un soliem kā mērkaķi. Tik labā skolā biju vājš skolnieks. Ar jogu mācības palīdzību bijti iemācījies uz rokām noturēties tikai īsu brīdi, nu piemācījos klāt veikt dažus solīšus, kad kājas ar lielu būkšķi jau gāzās zemē. Tur tām (un arī man) likās drošāka vieta. Kursa noturēšanā ar bumbu vienam otram neveicās, jo tā kādreiz uzņēma pati savu kursu cauri logu stikliem uz brīvajiem ūdeņiem Āgenskalna līcī.
Pa jūrskolti dzīvodams pārliecinājos, ka no manis kārtīgs jūrnieks vis neiznāks. Skolas biedri man patika labi, neskatoties uz ēverģēlībām brīvstundās^ viņi mērķtiecīgi mācījās — ar mērķi iegūt kapteiņa vai mēchaniķa diplomu. Nobraukuši savus trīs var vairākus gadus pa jū-rām, viņi dzīvi jau paziņa un saprata, ka jāturas kursā, lai mērķi sasniegtu. Man tādā praktiska mērķa nebija. Svaidījos kopā ar vējiem pa viļņiem un priecājos par katru nieku, ko jūrā nozvejoju .Gar piekrasti braukādams, mācījos laiviņu izvadīt viļņos, bet visa plašā un dziļā jūra man bija vēl priekšā.
Ne tā mani pārāk šausmināja, nedz vilināja, bet sapratu , ka katram tūre jaizbrauc, vienalga, vai mērķis ir vai nē, vai proti braukt vai nē.. .Krāju savas zināšanas tālajam ceļam kā nu pratu un kā pagadījās. Biju jau tā savus desmit gadus nopančkojies, nekur tālu netikdams. Bet kas ir tas tālais, kur jātiek? Jūrā var nogrimt katrā laikā un katrā vietā ar uri bez kapteiņa cepures. Apbrīnoju, bet arī nesapratu tos cilvēkus, kas savu ceļu nosprauda jau bērnībā, vai nu paši, vai ar tēva un nlātes padomieni. Sīksti un neatlaidīgi viņi soli pa solim tuvojās mērķim un kādreiz to arī sasniedza. Ja nesasniedza, tad nogrima izmisumā un žēlabās ļpar dzīves netaisnību. Kā būtu, ja cilvēki pa dzīvi tikai māldītos, jeb labāk sakot» klaiņotu? Ja praktiska mērķa nav, tad arī atkrīt vilšanās,to nesasnie-
Ķamēr sagaidīju savu Jūrskolas apliecību, nolēmu atgriezties universitātē, bet ne ķīmijas fakultātē. Tur katru dienu bija jāsēž laboratorijās: Sapratu, ka vienādi vai otrādi dienišķā maize būs jāpelna, un to parasti darīja
Laipni lūdzu Jūs apmeklēt manu
illustrāciju un gleznu skati
.maijā, no plksto 18—21 uis no 5c—13. maijam^ no piķst. 12—2
' "^".5 Toronto, Ont.
L
■Skate^^^^
F, VUmmis un A. Vilmanis
PŪRA LĀDE S.
Vāzes un cite rotāti
in St.,
, 18—21 un no no pīkst. 12—21.
3nt M6H 4B2, tālr.
s
Latviešu mājas
Ar ielauztām jumtu mugurām,
ar izgāztiem logiem un stenderēm,
slimas un aklas
mirst latviešu mājas,
akās tik gļotains ūdens vairs krājas.
Truls krievu traktors izārda ežas, izar ceļus, kas svēti bij senāk.
Pat kapsētām pāri šie traktori ārdās un neļauj mirušiem mierīgi dusēt, lai var tur pēc plāna bastardd uzsēt.
Kur ļaudis, kam latviešu sētas kas pavardos iekurtu guni, i skursteņi atkal kūpētu?
stepēs vsļki, un mūsu brāļi un māsas ^ no dzimtenes sētām,
zinu ar zīli reiz laid!
Tie sagrautās mājas atjaunot spēs, tie dzidras padarīs akas, tie īpamestos tīrumus apārs un sēs, uz baltajiem dievnamiem iemīdīs tik pacel, Dievs, balsi! . :
* * * . Cenne \
Tie mazie arspomjām acīm, tie mazie, kas cenšas tā, ka no pareizi savilktiem burtiem izaugtu rītdiena. —
viņi labu vārdu par to, kas nupat ir jo kritīs tas labā zei ja mīlestībā Ms teikts
Vai rājiens ko labu māca? Tik satumst kāds saulains skats, un mazajam skolēnam — bēdas,
Jaunie autori!
JīBSu sacerējumus Sietpratlgi tavo pubSicčšanai.
* Novērš vaSodas kļodas
* Rediģē
* Sagatavo saSikumu
* Iekārto manuskriptu iespiešanas
* Palīdz aprēķināt pubSicēšanas it-maksu vai sagādā izdevēju
Kvalificēti lietpratēji romānu, atmi-ņu, dzeju grāmatām ķā arī organizā-^ ciju periodiskiem izdevumiem.
Tuvāka informācija:
Latviari Publishiug Consuitanis 38 Morningside Ave. Toronto, Ontario M6S 1C4 Canada
lv