Sestdiema, 1984. gada S. maijs, 18. nr. latvija amerikā S
Itbā !ku
iga-;
iz-[as iajā lāk-so-•iba ivie-»Ias
TO-
1e-
Jtā-:sli-ne-lus,; leji likts inu
liks sa-11 ir īpas :stā-Itstā" īpas nav ilīb» [vār-
iLAs Dr. :aŗo-tās ļiem, Itrim-tās Jau denā lultū-iažā-fmēji,
[i,
itajā V laau-:aitā >t ar liskā un )tiem
Ilumā ;anās :stādi ,,divu Izejas lalode lebija Ave-
glā-:lētā-Isotnē ļnasta. ļ, ejot
jjiem, ticī-ļŗa vēl |u, kas m uz-idiem, T vēl aizgā-. B-
lA
ija.
;uļam-jtabais, Istabas, 1/2 ma-;abali.
lūdzu
I
i un ^iis- bet^ vēlāk pārceļas pie meitas viņš ir arī nepārtraukti pole-
nosleg^- Šarlotē.^ ^ri^ iedevumos
savienību^^^^^^^ra^^^^ ^ pret Niedras noliedzējien^
palika armija Ezergailis bija grāmatu cii" kritiķiem ™ IMz 192Lg. apnlim^^^^^^^^^
per
niekiem. Pēc miera
jias ar
hs
1 Rīgā, kas viņam deva viņam interesēja rakstniecība: biia d/imtpnp i «tviL
jienieti Bertu uaiii un ļas uz dzīvi Rlles pagastā, uz
iet sus
iespēju iepa2ffliesaŗ Latvijas v^^^ Sava tp<it;impints, nsHs;^^..
kultūras un poffiisko dzīvi. stij
1926.g. viņš apprecas ar rū- va,'V^^^1^^^^^^
...... r...u avīžniecībā yļ^^^ sāka darbo- „Visiem tiem, kas paliek
Susejfs krastiem, Augšzemga- rakstot Latvijas Sargam un vairāk mllējiet savu Tēvzemi
lē, iur viņš, pēc tam, kad iz- citiem izdevumiem. Ļoti ak^ Latviju. Nebeidziet par viņu
^-'—1 pienotavas kur- tīvu rakstniecības darbu Ezer- cīnīties. Lūdziet par viņu Die-
ar sievu uzņemas gailis uzsākaemigrācijā, rak- vu, lai neļauj pazust mūsu
penotavas stot laikrakstiem Latvija Ame- tautai. Bet savā eioā uh dar-
i, Ritē Ezergaiļu ģimenē rikā un Vācijas Latvijai, žur^ bā esat apdomīgi - vai ejat
piedzimst divas meitas: Dzid- nāliem DV Mēnešraksts, Tre- pa pareizo ceļu Ir jāzina ka
ra uri Valda un dels Andrievs. ji Vārti un Ceļa Biedrs, kā mums draugu nav, un nekad
Pienotavas darbā viņš nostrā- arī Klīvlandes draudzes un nav bijis. Tie, kurus mēs tu-
^ DV biļeteniem. rejām par saviem draugiem
Polītiski Ezergaili var apz^ jau sākot ar Latvijas valsts
met par niedristu - varbūt pirmajiem gadiem, ir bijuši
pat par visizteiktāko emigrā- tikai mm
vo Ansbachas bēgļu nometnē, cijā. ļ959.g. iznāk Ezergaiļa ^
1949.g. ieceļo ASV, vispirms rediģētā grāmata par Andrie- Dievs, svētī Latviju!^»
Louisas, vu Niedru. Kopš 50. gadiem
dā līdz^ 1944,g •, kad, tuvojo-^ ties sarkanarmijai, atstāj darba vietu un dodas uz Vāciju. Vācijā visilgāko laiku nodzl-
vietējo latviešu orgāni- ALAs pilnsapukēs.
lāriis Ezergailis 86. mūža gadā 23. lebruāri šķīrās no dzīves, apglabāts 27. februāri Sanset kapsētā, Mvl^ Kopš 1952.g. Ezergailis dzī-
jās Klīvlandes latviešu sabiedriskajā dzīvē — draudzē, Daugavas vanagos, Veco Latviešu Strēlnieku apvienībā un Klīvlandes Laitviešu ĪBiedribā. Līdz mūža pēdējām dienām Ezergailis rakstīja ziņojumus par Klīvlandes sabiedriskiem notikumiem Latvijā Amerikā un līdz 76. gadu beigām bija viens no latviešu grāmatu pār-devējiemv kas ar smagiem koferiem ieradās sarīkcijumos piedāvāt latviešu gara darbus.
Jānis Ezergailis, vidējais no trim l^rāļiem, dzimis 1898. g. Kosas pagasta Zvanniekos, Vidzemes vidienēj kā viņš sarunās mēdza atgādināt, apgabalā, kas bija iatviešutd^^ un tradidjām bagāts. Viņa dzimtajā apvidū bija arī spēcīga draudžu dzīve, arī Brāļu draudzes bijušas izplatītas, no kā dm bija ieaugusi
niekos, kur dienēja 8. Valmieras pulkā. Karavīra ši viņš novilka tikai 1921.ģ Latvijas brīvvalsts
■nas.;;: ■;\v^- ■ -•^.:V'-' ■ ■
1918.g. sākumā frontei sabrūkot, viņš aizbrauca uz kavu, kur 14 mēnešus ja Kremļa gvardē, stāvot posteņos uz Kremļa vaļņiem, ap
rozēm jubilāru apveltīja ap-
. vienības vanadžu priekšniece
lektdien, 30. martā, Siet- dus amatus un daudzk&t re- Alise Felzenberga. 'T-.^.j^.v ui»iL« prezentējis Vašington^^^
. ^ . _ Priekš- Draugu grupas vārdā grez-
iešana, le- zāciju vadītāji, kā arī kupla sēdis arī pieminēja, ka Elferts nu Latvijas karogu Edgaram
draugu saime, lai godinātu ^^^^^ pasniedza Jānis Muižnieks un
Edgaru Elfertu. Edgara 70 Amerikas Latviešu A|>vienī- ziedus jubilārā cizīvesbiedrei
mūža gadu darbu un cīņas bas un Patiesības Fonda pār- Rasmai nodeva Ends Ozoliņš,
mērķus labi riaksturoja Sietlas stāvis. Valdes vārdā priekšsē- Otras draugu grupas velti —
latviešu draudzes mādĒtājsprā- dis pasniedza jubilāram velti, prāvu aploksni — jubilāram
vests Roberts Āboliņš, kas DV apvienības Ziemelrietu- pasniedza Jānis Sīpols. Ar
mos priekšnieks Austris Ķir- speciālu dziesmu Edgaru ap-
bijība un
raža, kas viņu nekad neatstā- draugu^^s^^ lai godinātu jav 1915.g. Ezergailis 17^^^g^^^^^
vecumā iestājās latviešu strēl-
apsveiceju
, uz-
svērdams, ka mēs šajā jubile- sis cildināja jubilāra nacionāl- sveica krustdēls Arturs Rūsis
Jā ■
ām kā
svētumu sargu. Drau- zemes
tautas un tēv- un sirsnīgu sveicienu nodeva . Gadiem ilgi re- meita Maija Eerkes, kas arī
dzes priekšnieks Pauls Bukans prezentējis Ziemeļrietumu ap- sekmīgi izpilcfija ceremoniju savā apsveikumā sīkāk paka- vienību Zemes valdes delegā- meistares lomu. Rakstiski bija vējās pie jubilāra --Sietlas tu sapulcēs, apgaismojis Va- apsveikusi ASV latviešu virs-
Ļeņinu un pārējos ^^^^^^^^^^^^ priekšnieka šingtdnas štata kongresa lo- nieku apvienība un draugi no
sarkanos tranus. Šī pieredze atstāja dziļas pēdas un lielā mērā ietekmēja visu viņa mū-zu ~
vietnieka Edg. Elferta — dz^ cekļus, reizēnl arī prezidentu Kalifornijas un Kanādas. Pa-ves gaitām un panākumiem, un citus politiķus par netais- teicības vārdos jubilārs bija pasniegdams arī velti. Ziedus nībām, kādas mums jāpār- patīkami pārsteigts par tik
ieaugot dziļā latviski pasniedza draudzes dāmu ko- dzīvo. Ar sevišķu ded2!!ībii pie- kuplu draugu saimi, daudza-tautiskā patriotismā. ļ919.g.^^^^^^^^^^^™^^ ziediem un „ne
maijā viņam radās izdevība
uz Rīgu, kur sāgai-
rs
aizstāvēšanai. Par nopelniem pelnītiem" suminājumiem. DV darbā apļ^alvots ar Zemes Dziesmās un pārrunās godinātāju saime pavadīja vairākas patīkamas stundas.
L. Šv.
sveicieniem un
dljaLandesvēra ienākšanu g- 28. martā Lielauces pagastā, valdes Goda raKstu un galvaspilsētā. Drīz pēc tam Pēc technikuma bdgšanas Rl- rālās valdes Atzinības rakstu.
viņš iestājās'Latvijas a^ ^ " '
šanas armijā, 2. Vemspils pul- i^^^^ār^^^ 6. Rlgas^
kā. Lielāko tiesu no sava kara- P^l^^ā. Pēc virsn. vietn. kur-dienesta viņš pavac&ia kā sa- ^iem beidzis K.S. rezerves virs-
karnieks^ ar telefona klausuli ^^^^ Pagājušā mēneša sākumā rakstījusi vairākas 1^^
pie auss, kas viņa kaŗa\^a pie- f^'^^^^ļf ^^^^^^^ savas ģimenes un tuvāko drau- natriei un bērniem, kā arī iz-
gu vidu Londonā, Ontario devusi savu pirmo dzejoļu provincē, savu 80. dzimšanas grāmatiņu Meklējot balto ce-
mece
redzei deva drusku īpatnēju,i^s^^L^^
. :~ \ žāniem. Leģionā piedzīvo
beigās Lōsandželō--sas Latviešu naniā notika divu lietuviešu mākslinieču koncerts. — Koncertēja soliste Biruta Vizgirda (Vizgirdiene) un piani^te Raimonda Apeiķe (Apeikyte). Koncerta pirmajā daļā bija dzirdamas divu lietuviešu konlponistu M.K.
Čiurlioņa un G. Chidausicas (Gudauskiene), kā arī E. Dārziņa dziesmas. Soliste B, Vizgirda bija pūlējusies iemācīties latviešu dziesmas oriģinālvalodā. Arī pianiste R. Apei-ķē līdzās saviem un divu citu lietuviešu komponistu skaņdarbiem ļoti izteiksmīgi no-
dienās atceri nosvinēja skolo- ļu. Londonas latviešu drau-tāja un sabiedriskā darbiniece dzē viņa noorganizējusi un
Lūcija Cauka, dzimusi 1904, vada Ticības celsmes stundas, gada 4. martā Madonas ap- Jubilāri sveica mazdēls
bija labi sagatavots, un to ļo- smagas Kaujas, atKapjoties no ii atzinīgi vērtēja kā lietuviešu, Volchovas. No 15. divīzijas tā arī latviešu klausītāji. No Januma pulka pats uz savu apmēram 200 koncerta ap- vēlēšanos atgriežas Kurzemes ētājiem latviešu bija ne- cietoksnī, kur kā rotas ko-vairāk par desmito da-^^ u. Spriežot no puķu kalniem^^ gi ievaino, ko saņēma abas mākslinieces,^^^^ K^^^^ beigas sagaida Bam-
, ka lietuvieši savus^ māk- bergas slimniek un nc^^ institūta paidagoģiskā klasē, no draudzes pārvaldes. Dz,
ko beigusi 1923. gadā. Latvijā Stirāja no draugian un L. strādā par skolotāju Kaln- Zvaguleņo Londonas latviešu
riņķa Vecgulbenes Milos. Bērziņš no radiem, L. Zan-
Pēc 4. Rīgas pilsētas vidus- dersone no pensionāru bied-
skolas beigšanas vienu gadu rības, V. Alksne no draudzes
mācījusies Rīgas skolotāju dāmu komitejas, R. Epneris
sliniekus uzņem daudz sirsnī- nkāņu gūstā
nekā latvieši. rezultātā smagi saslimst. Vā-
B. Vizgirda latviešu mūzikas cijas gadus pavada Echštates cemipju pagasta 6-kiasigā pa- kopas dāmu komitejas, r.e
cienītāju saimei
Sm
un
ļoti maz pazīstama, bapianis- >»i^elno rotās Nirn-te R. Apeiķe ir sevišķi iecieni- *^^rgā un Stutgartē. ASV le-
nometne uo matskolā. Vācijas posmā ju-
par
Altgarges, Bokchornas un
ta Dienvidkalifornijas iatvie- ^^as 1950.g^^ šu sabiedrībā. Viņa ir koncer-
un
— * n *
L.
ar sa-
tējusi par labu Latviešu nama «netas uz pt
būvei, kā arī piedalījusies ar lā. Dzīvi piedalās latviešu sa- vu d^
priekšnesumiem daudzos citos biedriskjā dzīvē, gadiem ilgi un jaunāko meitu ieceļo Kana-
latviešu sarīkojumos, bieži būdams dažādos amatos LBVS,
noraidot jebkādu, atlīdzību. Sietlas latviešu draudzē un
un apmetas uz dzīvi Londonā. Šeit jubilāre darbojas
nas. Koncerta otra daļā B. Vizgirda dziedāja Ģ. Pučini un G. Verdi operu ārijas, un pianiste R. Apeiķe, savukārt, nospēlēja trīs F.Lista darbus.
Bija arī piedevas. Koncerts
Reiz viņa pat piedāvājās at- Paugavas Vanagu apvienībā par skolotāju latviešu skolā
saukt savu plānoto atvaļina- Ziemeļrietumos, jumu pa Dienvidameriku, lai saglābtu programmu kādam gars Rubenis cildināja jubilāra ilggadqo darbību biedrības
Jaunie autori!
Jflsu sacerējumus lietpratīga sagai-
* Izvērtē
* Novērš valodas klodas *Rediģē
"Sagatavo i^alikumiB
■* Iekārto manuskriptu iespiešanai
" Palīdz aprēķināt publi^Sanas iz°
devumus vai sagfldft izdevēju Kvalificēti lietpratēji romānu, atmiņu, dz^u grāmatām, kā arī orga-
un Londonas latviešu kopas Mizaciju periodiskiem izdevumiem,
uzdevumā iekārto latviešu Tuvāka informācija: bibliotēku; Jubilāre 6 gadus JjJJ^ strādā HamiUonas latviešu sko-^^^^^^^T^^^
laukā jubilāre sa- M6S1G4
i
