. gada 23. jfiiīajš, 25/ wir
SESTDIENA, 1984. ^^^^ ... .^....^^
XaŅešu nždējas l&ikraksis, iznāk sestdienās. Izdevis — Latvija Amerikā PufeSishing Ltd. VaUdē — V. Plūdons, T. Kron-bergs, A: Šterns. Laikraksta atbildīgais redaktors — A. Irats. Redakcya: 125 Broadvlew Ave., toronto/ Oņt;, M4M 2E9, tālr. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadītājs: Irbe, 4035 Rombouts Ave., Brona, Y. 10466, U.S.A. Tālr. 1-212-994.7917.^ ~ Čikāgas redakcijas vad.A, Zaube, 3353 N.Aver§Avenue,€Mcago» 188» 60618. Redaktors AustrāBIjā lEd. Šmugajs, 2S Taffs Ave., Liigarno, NSW 2210, Auslralia.
Redakcijai tiesības m pēc vajadzības īsināt.
Neizlietotos materiālus neuzglabā, bet pēc vēlēšanās sūta atpakaļ, ja i pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas Ir raksntāja per-sortiskais uzskats un ņe katrā gadījumā atbilst red. viedoklim.
Abonēšanas maksā Kanādā un ASV: par vienu gadu — 40 dol., 6 rtiēnešiem — 21 dol., 3 mēnešiem ^ 12 dol. Atsevišķa numura cena 1 dol. ,
Sludinājumu maksa sludlBiājumu daļā %5M, • tekstā $6.()a,pirm# vai pēd^ājp^^ $10.00 J^MĶ. par 1 coliks telpu. Sarīkojumu kalendārā '^pn $1.5() par rindiņu, atkārtojot 4 reizes un vairāk %^ 25 proc. atlaide. Laikraksta abonēšana un
m
LaikņikstB apgSds p&tur tiesības atsevišķos ģadljunios sludinājumus ari nepieņemt. Ja nodotā sludinajumfi laikraksta ieviesusies k|Qda, tad §is siudinfljums tiks atkārtots bez makss^s. Laikraksta apgfldš par kļūdaini ievietotu sludinājumu atbildīgs tikai par tadusumnlu, cik p£c sludinājuma likmes izmaksājusi k|Qdaini iespiests teksta telpa. €rozfjumus sludinājumos var pieteikt ne vēlāk kfl vienu dienu pficsludinl^uma nodošana^.
Viktors Kalniņš
0
ā
Sariiērā nesen ih& stāstij to par tā saucamo Novosibirskas memorandu, patieabā nevis eksperimentu, bet pētījumu, ko veica I Padomju savienības Zinātņu akadēmijas Sibirijas nod alas tautsaimnieki iin kas analizēja padomju saiiņhiecī-bas smaģb stāvokli uii ierosināja ļoti pieticīgu programmu. Nekādu rediķālāku par-^ maiņu padomju tautsaimnieki neuzdrošinājās ierosināt partijas vadībai, vienīgi dažu tirgus elementu plašāku izlie^ tošanu un niāzliet lielāku stāvību uzņ^umu l^ktiski par tādUj kas vairāk rīcības brīvības uz vietām ilgāku laiku, bet' ari ļbti piesardzīgi rakstīja nacionālo repul^liku tautsainmieki, cik vāru spriest, pēc redzētām publikācijām, visvairāk Latvijas, Igaunijas un Grūzijas.
Ķaut ari šo pētījumu Sibi--rijas zinātnieki veica partijas
SIBĪRIJĀ SACERĒTAS
Jāņi, zin.jr svētki jauki: visur viesi brauc un draugi.
pazīstams ar savām piezīmēm par padomju saimniecības stāvokli. Galveno cē-neveiksmēm viņš sare-nospiedīgā centralizācijā un antidemokrātiskā sāim-nieclbas vadības stilā. Tādas pašas domas izteica viņa
las autors ir vācu izcelsmes rīdzinieks Kļaus
ņš ir Rīgas vācu ^rācijas Rubonia loceklis, komeršā Heidelbergā 1980. gadā viņš saviļ^gara bērnu, V iedevis ieskatam kādam iešu
ska, īpaši pagājušā gada tautsaimnieku konferencē. Norādot , ka Padōmijas nacionālā pieaugšanas tempi
saim° i adminis-
tratīvās vadīšanas iespējas ir
vai pēc Kaau atDiic^u ju vadītāju ierosinājuma un pats pētļjums nebyā domāts plaSai publikācijai, patiesība, kaut ari mīkstināta, visādi apslēpta^ nav pa prātam Padomju savienībai vadītājiem. Kārtējo reizi liedļarboj mais padomju īstenības dokss: padomju vadība cenšas nc^slēpt patieso ainu, tad nopūlas j lai ^0 pašu ainii no-
tos, kas š(> suņu ir^ paSem. Kā jau visās austrumu despotijāsl /No Padoinij
ņa, ka no Novosibirskas ekonomiskā institūta direktora vieta^sfeija jāatvadās vienam no vadRājiem padōnyu taut-sainmieķifem — akadēmiķim Āgahbeģjanam (armēnini pēc tautības). Viņš jau agrāk bija
ō
pieticīgas kritiskas piezīmes pa prātam partijas va-kas monopolizēja ne vien visu saimniecības pārval-dīšariu; bet arī kontroli par
zinātnes at-
Lai gan dzTve ripo aši
un ņfiēsiuzdzīvoianri braši, visā gadā nav neviena puslīdz tā kā Jāņu diena. Visās malās dzied un fītļo, čaklās salminieees rīko: tērē pat no labās zortes kviešu miltus un cep tortes, gādā, uz ko prāts vien nesas, pīrādziņus, medniekdesas, saimnieko ar gudru ziņu, ^ \ brdvē stipru alutiņu, ■ jo pēc šņabja iet uz krogu, tās ir naudu mest pa logu... Meitas darbā rosmē s\/lšt. Maigi Jāņu lietus līst:
Pilsētnieki brauc ar jaukiem noskaņojumiem uz laukiem, uzpucējās smukas skuķes, sprauž pie krotīm raibas puķes.
dejot, dzert un uzdzīvot. LTģo naktī atskan dziesmas,; ugunskurs spīd sārtās liesmās: Brašie ugunsdzēsēji uzstājas kā pūtēji, vecās meitas stiepj tiem līdz tā ka logu rūtis trTč. Kavalieri brūtes zvejo, apķer viduci un dejo, un kad ntā gaiļi dzied, tik už mājām taisās iet.
Jaunie ļaudis slēpjas dūmos meklē izdevību krūmos, on kad mēness spTd aiz kūts, puikas prasa; „Nāc pie krūts!" Meičas pretojas un sten, bet šie droši velnu dzēn, kamēr taures maršu pūš, puikas skuķes sienā grūž ™ tikai zvaigznes liecinieki. Un pēc brīža grēcinieki atgriežas, par to nav baidu. Vēl ar nevainīgu smaidu. Lai gan tikumība cieta, mīla— tā ir
ras cēlāji! HeinrichsStrods — palīdzēs pētīt baltiešu kultūras lietas! Kāds prieks sastrādāties un sadraudzēties ar tā-diem dižlatviešiem!
Diemžēl izlasI]^ Informācijas biroja paziņojumu. Tad prātā nācā čigānu izteiciens: „Es tev čurāšu acīs, bet tu saki, ka tas svētais ūdens." Ir gan sakarnieki „iznesuši cauri" mūsu gudros. Paldies Dievam, ka neesmu latviešu profesors un kāds Heinrichs Strods vai Viktors Hausmanis. Mani Montrealā nepieniu}ķos.
Ed. Freimaiļis EdmontonlI.
ATCERĒSIMIES ODIJU
illu-
partijas zijas par
• • --i.
šu lēmumu pļar tautsaimniecības teorētisko jautājumu pētīšanu. Šis atcerēties
—/.saucamo ždanovščinu, kad ne tikai literatūra un māksla bija galīgi sagrautas^ bet notika plašas raganu medības bioloģijā ar ģenētiku notiesāšanu, valodniecībā, filozofijā un citās zinātnēs.
sta k skaidrs, ka sagaidāma visu tautsaimniecisko pētīšanas iestāžu pamatīga tKKana,
kontrolēs
runa ir par Padomju
jaseKonomiKas institūtu, nav nekādu ^aubui ka tas ir sprie-visieni Padōmijas taut-L, kas pietiekamr nav ietrenējuši savu mugur-
strādnieku personālās lietas būs izskatītas, ņemot vērā viņu „poIītisko briedumu."
Čerņenko turpina sava priekšgājēja ,^skrū^u piegriešanu", kaut ari atteicās no partijās funkcionāru aprindu kardinālām tIrjSanām. Un vēl viens svangs aspekts; liekot uzsvaru tieši uz Zinātņu akadēmijas ekonomikas institūtu, tātad centrālo Maskavas iestādi, saprotams j ka vā vairāk būs ierobežota nacionālo republiku patstāvīga pētniecība.
Lēnītēm uz nta pusi Jāņu dārzā paliek klusi: r Tur aiz būdas rij ar mieru Krancis balto Jāņu sieru. Visur apkārt — lielās bēdas! Zaļumos ir svētku pēdas: alus kausu drumstalas kaudzēs visās ceļmalas. Bet to visu neminēsim, nākošgadu nosvinēsim tikpat priecīgi un jauki! Urā Jāņi — līgo lauki!'
Klauš Boehms pebildis, ka vārsmas sacerētas, domājot par lainiīģām dienām dzimtenē 1052. gadā Sibirijā, at-^ rodoties gūstekņu nometnē. Tad vēl nezinājuS, kāds liktenis izsūtītos
Es varu iedomāties, kā klai-profesori spieda rokas un smaidīja^ satiekoties 14. jūnijā Montrealā ar Rīgas viesiem Arnoldu Klbtiņu, Maksimu Duhanovu^ Henričhu Strodu un Viktoru Hausmani. Ciemiņi, draugi i, latviešu kulti-
Piemini Lidiju Doroņinu, Jo nu jau pagājis gads, ķop§ viņa nīkst cietumia tumsā pa-tiesības meklēšanas d^.
Kad Padoniju savienība ieņēma Latviju, Lidija paB-dzēja latviešu brīvības cīnītājiem^ kas slēpās mežos. Tāpēc viņu 1948. gadā apcietināja un nosūtīja uz darba nometni Urālos. i
Pēc 11 gadiem Odija 1959^^^ gadā atgriezās Latvijā, bet jau 1970. gadā tq apcietināja no jauna. Šoreiz viņai inesprieda 2 ar pus gadus cietumā — par Solžeņicina darba pārrakstīšanu tin izplatīšanu.
1983. gada 12. augustā Lidiju pēc 8 māiešu izmekl^nas notiesāja trešo reizi — uz 5 gadiem spaidu darbu nometnē un 3 gadiem izsūtījumā, apvainojot to „yalšts noziegu-niā". Viņas idrese ir: 431200 Mōrdo vskoje ASSR, Tfenģus-Jevskij raj. pos, BARASJE-VO, utjr. ŽH-385-3-4, Udija Lasmane-Doroņina. Raksti viņai vd nometnes vadībai.
Antons Esm VicUfio
Mums šāmu, be| mātīvu gi angļu val< jās par ki Uz grāmaļ ^inits gr UTVIAal tu. To ien var gadītiļ nās, vai nļ dinātā un iespiestā mata ar mu. GrāmI var ievēn skaitot 12| pusēs nekļ Varbūt ki ziņā nelii jāatzīst, ki ti daudzie] majā pusi tiem sami mērus atti ta attēlu vērojami mātas mēi Auton lārā Readi stilā 10 aprakstīt mās divas I
vēsi lappusēs ti daži h notikumi, da revolū( mais pas; trīs nodai skaita no( brīvoSanai
ta tikai vi( pusēm, b( karam di^ nodaļas, ir ziņas pi kopš 1945 pierāda ti| pārsvars arī virsral grāmatā vi| pasaules viSķi par cļ jfUijalīdz Satura tu nevar mūsu proi ku, kā Dr| na un dt tomēr gri populārzinļ jai kā mūs
IN
Ahi8tory of WarH, and inļ
The
Maillo:
N.J. tm
