f - ■ ' ■ ■■ ī J
•\.. • i-
īdi <]ai ip< pi
(ja sl
,n« tu b« 9<
gi zc
. k«
-im
2.
ra . iz
■ ■ ' ■ gf
Z. V
tl
uj-
pi
k
B
si
ši h
■p
Ij
, t.
s
n ■
3
.1 r
i
i
, c.
1
-i
II.
•i? I
ž
tl ņ
4
; 1
• 1 : č
n
latvija
Sestdien, 1051. gada 10, novembri
& Amerikas kontineniā plašākais latviešu laikraksts, kas musu teutiešiem Savienotajās Valsiīs un Kanādā sniedz vispusīgu inloriiiāciiu par latviešu dzīvi visās zemēs, iāpat arī ziņas par pasiules politiskajiem notikumiem. "
Laikraksts pasūiināms visās ASV un Kanādas Daugavas Va-aegu Apvienībās, nodalās, kopās un pie DV pilnwo4iem, kā erš laikraksta redakcijās ASV un Kanādā un pie mūsu pārstāvjiem.
LACPLESU DIENA
LNAK Padomes locek-Kanadā; c) Baltijas Federācijas
RAITS RITUMS
Visiem
1iem ar šo paziņoju, ka kartēja Padomes sēde notiks š. g. 1. un i. decembri Sv. Andreja (St An-drews Church) baznīcas zale, Cari-ton un Jarvis ielu krustojuma Tp-ronlo. Sākums 1. decembrī, pīkst 10 no rīta.
Darba kārtība
/vl.'decembri;
1. LNAK darbības pārskats: a) valdes darbības pārskats; b) pārskats par latviešu garīgo aprūpi
Trimdas latvieši mās zemēs cieši.turas pie mūsu tautas tra-dieijām un brīvās Latvijas idejas, allaž atzīmēdami kopējās sanāksmēs visas ievērojamākās svinamās dienas, tāpat kā brīvajā Latvijā, Un tas ir tabi, jo ar to mēs uzturam vienmēr svaigu nacionālo apziņu, stiprinām bnmhas ideju un audzinām mūsu jaunatnē patnotisko garu, kas ir ķila un nodrošinājums, zaudētās' bnmļas atgūšanai.
Starp atzīmējamām svinamām dienām ir arī 11. novemhis •—Lāčplēšu diena. Tā ir Lāčplēša kara ordeņa kavalieru svētku diena. wi, reizē ar to, visu karavīru un kaŗjn invalidu svētku diena, todien tā ir svētku diena aii trimdā organizētiem Dau-. gavas Vanagiem, huŗu rindās redzami gan vem strēlnieki, gan atbrīvotāji, kalpakieši, leģionāri tin dti bijušie kaŗavn^ri, kas nelokāmi stāvējuši un vēl šodien stāv par savas dzimtenes brīvību.
Dzīvodami vēl dzimtenē, mēs Lāčplēšu diena atzīmējām ar ^Hpožām kaŗaspēk^ parādēm^ gājieniem un ziediem m Brāļu kapiem, mākslimeciskiemiznkojumjiem utt. Bodien mums vai/rs nav hivās Latvijas, mv pieejami mūsu Brāļu kapi, kur nolikt ziedus un pakavēties sērās atmiņās.- Tomēr Mums ir saglabāta tēvzemei mīlestība un bnvihas gars, kas neļauj aizndrst. šķaisio dimieni. To atcerēdamies, īsumā pakavēsimies pie miikumiem, kas risinājās 11. novembrī pirms 32 gadiem.
Latvijas valsts gan bija prokUmšh 1918. gaM^^h^^ wl gadi, kamēr valsts ieguva drošību. Vel bij jāizolna s^'i^^^^ ņas ar tumšām varam, kas gribēja jauno valsti un tās brīvību iznīcināt. No ai^struviiem mācās virsū boļševiku ordas, bet na rietumiem vācu algotņi. Ar l)oUevikiem āņds Mja gan^^^ ' tomēr vieglākas tānĶ ziņā, ka .lielinieki tizbruka atklāti^ kā iekarotāji; turpretī āņasdr vāciešiem pimjā} daudz vab-^ nibas, jo tie sākumā nāca: kā sabiedrotie Ginai pret bōļšemhiem un tikai vēlāk affc?ājV sainis is/o
Ciņu niknums augstāka pakāpi sasniedza 10. mvembrī^ kad Mvieši no vakākām pmem saka aplenkt Bermoņta diadeli Torņkaln^. pīs ciņas beidzās ar latviešu mvaru,m 11, novem-hn Latvijas' galvaspilsēta jau bija brīva. -
Nev ie nādās dņas raksturošanai inieresa^iti skaitļos salīdzināt s^ku samērus. Bermonta nāhaUja^d^^^ tūkst, karavīru, 100 ■> lielgabalu, 600 ložmetēju im 120 Udmmnu^ lMtviešiemy turpretī, tikai ap 12 t^kst. kaŗGMm/9M 6ķ'Mmetēji, d^i mīnu metēji un 2 Ij^dmoMnās: (Hņm ^vmiurolcsturo kritušo un ievainoto skfiits. Nedaudzo āņu dieim laikā ap 700 latvju: vw roņu mlika savas galvas m mūsu dzimtem^^ 2000 dabūja smagus ievainojunms.
&w āņās pret da/adzkāii stiprāku ien(M un zēni parādīja lielāko varonību, drosmi un leģendārā Lāčplēša garu, kādēļ šo āņu nx}beiguma un uzvaras di4na, 11. novenībri :wr. Latvijas valdības lēmumu noteica par armijas, Lāčplēša kara ordeņa kavalieru un kara invalidii. svētku dienu.
Kopš 1919 gada 11. novembra Ljačj^ēša diena ir ^umlsi^^ vīrestības un varonības godināšanas dierini, kad ar cieņu un d^ir ļu pateicību pieminam un suminām savus ānītājūSļ tiklab dzīvos, kā veh valstī aķgājušos. Ms^^^^ un ideja mā^ m, ka neviens upuris, kas nesh tēvzemei uņ bi/mbai, na/v vd^^^ . ■ To iegaumēt der it sevišķi mūsu ja/aņatneL^
tm spars un paMizliedzīgā varonība nekad mdūkn^m^ tautā, ūņ ja kādreiz liktenis mūs atkal aicinās staigāt mūsu Lāčplēšu pēdās, ia^d dansim to bez vilcināšanās, drosmīgi un pašaizliedzīgi, nmsu::tautqs un hnvības labā, kā to daiija mūsu Lāčplēši, kara invalidi Un msi bnmbas clmtāji, '
Lai sirsmgi svMvnāti mūsu Lāčpilēši. bijušie haŗa"
idn ■ inņu svētku dienā!
Svētdien, 4. novembrī, Toron-to latvieši piedzīvoja izcilu svētku brīdi: viena no Toronto latv. draudzēm kopā ar Toronto igauņu draudzi iegāja Sv. Andreja baznīcā, kas tika iesvētīta.
Izteicu savu prieku un. pateicību vispirins mācītājam Ādolfam Čo'pam, kam bija tik daudz pūļu, šo baznīcas lietu nokārtojot; visiem Draudzes Padomes (vecās iin jaunās) locekļiem (it īpaši priekšniekam K. Rozes kgm, kura uzticību, dedzību un nenogurstošo darbu visus šos 2
darbības pārskats.
2. Revīzijas komisijas ziņojums.
3. LNAK pārstāvību - vēlēšanas: a) valdes priekšsēža vēlēšanas; b) valdes locekļu vēlēšanas; c) revīzijas komisijas vēlēšanas; d) delegātu vēlēšanas Baltijas Federācijā; e) ev. pārstāvja vēlēšanas Anti-boļšev. Nāciju Blokā.
; 2. decembrī ■ •
4. Budžets 1952. gadam.
5. Palīdzība tautiešiem Eiropā un citās zemēs: a) Immigracijas lietas; b) materiālā palīdzība; c) palīdzība tautiešiem Kanādā.
6. Kultūras un skolu lietas.
7. Propagandas lietas.
8. Garīgās aprūpes lietas.
9. Vispasaules latviešu, organizācija.
10. ' Sabiedriskās tiesas dibiņāša-
11. Dažādi jautājumi
Padomes locekļi, kam nav apmešanās iespējas Joronto, tiek lūgti laikus par to ziņot LNAK valdei: 17 Linden St., Toronto.
Fr. Gulbis, . ■■. LNAK Padomes ipnekšsčiāls
lAS NO EIROPAS
LATVIEŠA PANĀKUMS
ASV armijas apgādes dienesta orgāns Japānā Journal ziņo, ka atsevišķo apgādes vienību sacensībā par ierosinājumiem labākai operatīvā un apmācības dienesta or-ganizācijai apgādes daļā, kurā katrs no dienesta 3 rajoniem izrauga 3 labākos sacensībai visas brigādes mērogā, ziemeļu rajonā uzvarējis dižkareivis Rūdolfs P, Salenieks. Sacensībā piedalījušies 300 : ziemeļu rajona apgādes daļas karavīru.
Ģenerālis Goppers kara un laikā biedm aimiņāg
LATVIEŠI VAC5JA AN bēgļu „augstā komisāra" pārstāvis Rērholds apspriedies ar bēgļu nacionālām pārstāvībām. Viņš ieteicis bēgļiem asimilēties tanī zemē, kur dzīvo. Norādījis uz norvēģiem Amerikā, no kuriem R. cēlies. Pulkv; Janums aprādījis, ka, piem., latviešu bēgļi ir politiski'emigranti, bet ne labprātīgi izceļotāji. Viņi grib būt gan lojali pret zemi, kurā dzīvo, bet ne asimilēties, jo viņiem ir cits uzde» vums.
IRO ģenerāldirekcija izteikusies, ka oktobrī nogādāti aizjūŗā. no Vācijas 23.500 bēgļu, no tiem 15.000 DP. Līdz 31. dec. uz ASV varēšot izceļot tikai tie, kas pilnīgi doku-mentējušies līdz 15. okt. Pēc 31. dec. nevienu vīzu vairs neizsniegšot. - '
Bēgļu banka Vācijā lūgusi pa lie-Unāt tās kapitālu uz 10 milj. marku, jb no apm. 3500 aizdevumu lūgumiem pagaidām varēs apmierināt labi, ja desmito daļu. Aizdevumus līdz šim saņēmušas 60 personas, to skaitā 5 latvieši.
BIPLOMATU SANĀKSME
Kārļa Lobes un Miķeļa Goppe-ra redakcijā Zelta Ābeles apgā-
■ . . . „^ ^^KrT ^š, iznācis 64 lappuses biezs kara gadus vēroju ar cieņu un apbri- ^^^^ ^^^^ ^^^^^ j^^..^^^
nu) un čaklajām Dāmu Komitejas datoiecēm par viņu darbu šo svētku sarīkošanā. Pateicību izsaku arī korim „Daina"
uri diriģentei E.Freimanes kdzei un it īPiaši Ksenijai Brantei par solo A. Jurjāna kant-,;TēVijai",kp viņa dziedāja tik izjusti, ka, dzirdot šo lūgšanu par miišu teV;: zemi un tās hākotni, daudziefn klausītājiem pār vaigiem ritēja asaras. Arī šīs asaras bija lūgšana par dzimteni. Silts paldies mūsu skaņradim J. Norvilim, kura dvēseles trīsas bija jūtamas skaņās> kaš mūs apvija. Neaizmirstams paliks bridis, kad no ērģelēm plūda skaņas, kas lika nodrebēt visai lielai dievlūdzēju saimei, kad Ķlašo telpu pildīja cieši savijušās divu kainiiņu valstu — Latvijas uii Igaunijas — Mmnas. Sirsnīga pateicība visiem. Dievs lai uztur visus stiprus garā, ticībā un dzimtenes mīlestībā.
Dzimtenes baznīcas
veltīts ģenerālim Kārlim Gop-ieram, ^.
Autoru sarakstā: M. Abulš, J, GJolidmanis, Ai Grāmatiņš, lielmanis, A. Auzans, A. Kro-derš, A. Plerisners, R. Bangerškis, A. Iķsens, A. Krīpens, S. Paeg-e, A. Kasparsons, A. Strautnieķs, J. Vārsbergs, V. Tepfers, Y. Klētnieks, J. Vilsoņs, Ē. Skauts, :K. Stunda, R. Čaks, A. Teivens, I Ķiploks.
pašu FondUj nolūkā godalgot darbus latviešu literatūrā, tēlo-^ tajās mākslās un mūzikā, lai veicinātu jaunatnes audzināšanu skautisma garā^
Fonda Pārstāvji Savienotajās Valstīs: V. Klētnieks, Box 11, Bondville, Vt.; A. Giaujēhiek?, 30 Dongan Plācē, NYČ (34), N.Y., USA; Kanādā: L.Kinstlers, RR/ 22, W6odbridge, Ont.; Čaņada.
Sūtnis K. Zariņš oktobra beigāv apmeklēja Vācijas chargē d'affai res Londonā Dr. H. flangi — še ningenū un pārpnāja ar viņu mūs
interesējošus jautājumus. Bez tam sūtnis apmeklēja Brazīlijas vēst nieku J. J.Monizude Aragao,
Pie sūtņa K, Zariņa bija pulcējušies Gēntrāleiropas diploiņāti un valstsvīri. Piedali jā,s Igaunij as
a, kā jau viss, kas nāk no Zelta Ābeles a'pgāda, ir rūpīgi izgatavota un raksti visnotaļ interesanti^ sniedzot pi:eci-zu biogrāfiju par vienu no mūsu izcilākiem karavīriem, kam piederas devīze: Tīrs domās, vārdos un darbos;
Publikācija apgādāta ar latviešu skautu atbalstu, kas sava bijušā prezidenta, dedzīgā latviešu patriota, izcilā karavīra ūn jaunatnes audzinātāja, mocekļa nāve ģenerāļa; Kārļa
(jroppera T piemiņai nodibinājuši.
Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, sio. v'akijas, Rumānijas, Ungārijas* Dienvidslāvijas un Grieķijas pāri stāvji: šādas sanāksmes pēdējos gados,notiek regulāri, un tajāsV maina informāciju Irn pārrunā luālus politiskus jautājumus. ^
VALSTSSVĒTKI L0ND0^^4
Svinības Londonā 18. nov. rī, ko. Latvijas sūtniecība. Pīksi. 13" StPeters. Church, Eaton Square (pie Sloane Square apakšz. stac.) svētku dievkalpojums, pikst. jg Valsts svētku akts ar sūtņa K. Zariņa runu un koncertu Vestminste-ra katedrāles aulā (pie Viktorijas stacijas).
MĀC. A. LiEPIŅš DODAS līž : OTENOSAlREStl . • ;
25. oktobri Parīzi atstāja bij. Rīgas garnizona draudzes uri aiz-sargu mācītājs Arnolds Lieplņš, lai dotos archibīskapa uzdevumā uz Buenosairesu, kur aprūpēs vietējo latviešu, koloniju. Kopā ar mācītāju izbrauc ari viņa kundze brīvmāksliniece Elvīra, kas Vācijā pazīstama ar veiksmīgiem ērģeļu koncertiem. Arī Buenos-āiresā viņa darbosies par ērģelnieci. Mācītājs trimdas lielāko da-u pavadījis Eslingenā, darbodamies draudzē, Sarkanā Krustā u.c. Apmeklējis bij. leģionār's isteķņu nometnēs, vadot tur dievkalpojumus, gūstekņiem par līdzējis nodibināt kontaktu ar piederīgiem. Darbojas līdzi lailff. „Latvijā", kā arī organizācijā r j,Daugavas Vanagi"', būdams par priekšnieku Gmindē. Mācītājs pazīstams .ar savām svētrunām ūn, cerams, argentīnieši viņā iegūs labu draudzes ganu.
Toronto Lai^iešu siudentis E©- kurnu, jo pāvests kristietību pie
paš pilnsapulce notiks š. g. 11. novembrī, pīkst. 13, Sv. Andreja baznīcas telpās (Jarvis un Garlton ielu stūrī, ieeja no Carl-ton
.LIETUVIEŠU KRISTIETĪBAS '
/:-7do\GADu
Lietuvieši 1951. gada 11, novembrī svin lielu jubileju kristietī bas 700 gadus Lietuvā. Lietuvas dižkungs apviehōtājs un pirmais Lietuvas karalis Mindaugs 1251. g. lika kristīties lietuviešu svētnie-kam Krištionam.
Mindaugs toreiz pieņēma kristie-tlbUj lai atņemtu vācu ordenim katru ieganstu krusta karam lietuviešu novados.
šo notikumu lietuvieši atzīst pjar lielu reliģ-iškū un nacionālu noti-
ņēmušo lietuviešu v,aldnieku liķf kronēt par karali, Mindauga pēc nieks Vitauts Valdīja no Baltija līdz Melnajai jūrai.
Sakarā ar šiem lielajiem svēt kiem Toronto Sv. Miķeļa katedrālē Bonda ielā, notiks svinīgs akts, kurā piedalīsies arī Kanādas archi-biskapš viņa Eminence; kardināls Džems MakGijans. Uzrunu teiks monsiņors J. Balkunas no Ņujc kas. Pēc akta katedrāles zālē no tiks īpaša sanāksme.
Visi, latvieši lūgti apliecināt sa vu draudzību mūsu brāļiem lietuviešiem, ierodoties katedrāle, jo lietuviešiem šīs svinības ir tikpat liels reliģisks, kā politisks notikums. Tajā pašā laikā tā būs liela demonstrācija arī pret katru kristietības vajāšanu aiz dzelzs priekškara.
Kultūras .FoMs /uni-Aimas Bri-g^deres koiņitelEi, kas Warbojas pie ALAs, izsludina godlagu latviešu jaunatnei par A; BriģaJderes darba un dzīves jautājumiem.
Sacensībā yar piedalīties latviešu jaunieši 810 14—19 g. V. ļXar-bam jābiit ae literatūras vēsturēs izlasīto spriedumu atstastijumiem bet tie jāveido no personīgas iie-dz^hiašan^^ kaut vai vienā Annas Brigaderes darbā. Pirmā godalga — 100 dol, otrā
Darbi ieisūtami Ifdz Brigaderes nāves dienas ātoerei 1952. g. 25 jūnijam ALAs Kultūras Fondam, 3220 17tli: St., Washington, p. €.» USA. Darbi iesūtāmai ar kādii .mo to, pievienojot slēgta aploksne au tora vārdu un adresi. Iesūtītos dar btis izvērtēs speciāla Kultūras Fonda iecelta komisija. Ja neviens ņo iesūtītiem darbiem pēc žūrijās komisijas atzinuma nav izcils, komitejai godalgām paredzēto summu 150 dol. iŗ tiesības sadalīt ■starp vairākiem autonēm.- .V■ -
dojumu vākšanā. Ziedotā summa Kārlis $2.00; (Jrinvalds Valdis $2 nav liela, bet tā nākusi no lat- Grinvalds Vitauts $2.00| Grods I.
KĀRTĒJA SAPULCE
Daugavas Vanagu Toronto nodaļas kārtējā biedru! pilnsapulce notiks š. g. 10. navembrī, pl. 16, Centrālās YWC A's' telpās, ^1 McGill St, 34. ^stabā. '
Darba kārtībā.: ■
Pilnsapulcēs svinīga atklāšana.
Sļapulces vadītāja un sekretāru vēlēšanas.
Valdes darbības pārskats.
Dāmu komitejas pārskats.
Revīzijas komisijas ziņojūnis. . Daugavas Vanagu Centrālās valdes priekšnieka vēlēšanas.
Daugavas Vanagu Toronto nodaļas valdes vēlēšanas.
Daugavas Vanagu Toronto nodaļas revīzijas komisijas vēlēšanas. .
Kandiļiātu izraudzīšana delegātu sanāksmei.
Iepriekšējo pilnsapulču protokolu nolasīšana un pie^emšaria. ,
Kvorumam nesanākot, pīkst. 17.00: pilnsapulce Jpilntiesīga pi^ katra biedru skaita.
ZIEDOJUMI
H. un P. Geistauti,; Toronto, Ont., grūtdieņu aprūpei ziedoju-
ši $20 un nacionālai propagandai $4. Lai latvisks paldies laipnajiem ziedotājiem. /
TōronSo nodala
.• •• ZIEDOJUMI:;,
Grūtībās nonākušiem tautiešiem Tanžērā vēl ziedojuši:
Toronto Latviešu Biedrības Dāmu komiteja un „Daugavas Vanagi" Toronto nodaļas Dāmu komiteja -atlikumu no ICanadas Nacionālās Izstādes .Latviešu stenda iekārtošanas summām $23,66; I Latviešu lutei^u draudze māc. A, Čops, $20; J. Skudra^ Toronto, $5 un A. Kvēps, Toronto, $5; ,,Daugavās Vanagi" Kanādas valde ziedojusi $50.
Kopā aŗ iepriekš publicētiem ziedojumiem, pavisam kopā ir ziedoti $220,41, kāda summa - š. g. 2. novembrī nosūtīta Tanžēras latviešu grupas vadītājam Kārlim Ērkenani.
šinī sakarā- izsakām sirsnīgu pateicību visiem ziedotājiem TLB un DV Dāmu komitejām tin L Latviešu luterāņu drau-dzei, kā arī „Daugavas Vanagi" Toronto nodaļai par pūlēm zie°
viešu sirdīm kam aizvien tuvāk ir stāvējusi Tēvzemes mīlestība ūn grūtībās nonākušo tautiešu liktenis. Ņo sirdīm, kas šajos pārbaudes laikos ari paši ir daudz cietuši un vislabāk zina, cik vērtīga ir grūtā brīdī pasniegta roka.
Vēlēsim latvisku dievpalīgu mūsu tautiešiem Tanžērā un ce-rīsim, ka drīz mēs viņus varēsim sveikt Amerikas kontinentā. ...
$5.00; Heniņš Arnolds $2.00; le-viņš Olga $5.00; ikštrums Jānis $2.00; Jakuševics V. $5.00; Jaunli-:nlņs S. $1.00; Kaivēiis A. $2.00; Kalējs Alfons $1.00; Kalniņš Aleks. $2.00; Kalniņš Jānis $1.00; Kalniņš Marta $4.00; Kaņepons Jānis $5.00; Kanters Juris $2.00; Kapmālis Pēteris $2.00; Ķauķis Jēkabs $2.00; Kinstlers Oskars $2,00; Krauja J. $1.00; Krauja Kārlis $2.00; Krievs Kārlis $2.06; Kūsners Herta $1.00; Ļagzdiņš Ilgvars $2.00; Lange Alise $3,00; Lapiņš A. $2.00; Laugalis Visvaldis $1.00; Lazdiņš Alēks. $5;
Šinīs dienās visi ASV un n^dā reģistrētie latviešu vientuļie skauti saņem pirmās vienota darba lapas. Ar šīm darba lapām sākas jauns darba posms latviešu vientuļo skautu dzīvē. Mēs uzsākam darbu pēc vienotām programmām visā pasaulē. Tas iŗ iespējams tikai sadarbībā. Latviešu vientuļo skautu inspek-tūras darbinieki/ kas atrodas vi^ šur, kur vien dz^vo latvieši, uzmanīgi vēro latviešu jaunatnes dzīvi savā mītnes zemē^ Šp vērojumu un sadarbības rezultātā iŗ radušies pirmā Darba lapa jeb, kā uz priekšu to sauks, — Bieža,
Darba lapa ir zēnu pašaudzināšanas darba programma tri-
jiem mēnešiem veicamiem darbiņiem. Pēc dasfba lapas saņem šanas zēns p^is šos prograņimā minētos darbiņus iedala, pēc savas vēlēšanās, pa nedēlam, un pēc darbiņu veikšanas aizūnē lapā. Pēc visas programmas veikšanas viņš šo lapu nosūta savaņt vadītājam, ar kuru Jas visu laiku ir isarakstījies, un saņom ļ nākošo irifu mēnešu darba lapu.
Lapā uzdoto darbu iņinihiālā viela un paskaidrojumi ir ietvCT^^^ ti djarba enciklopēdijā Raibā 7āss Lielo brāļu piezī;mmcā. šīs enciklopēdijas saturs do^ katram latviešu \zēnam pamata zināšanas lietās, kas ir jāzinSa. katram latviešu jaunietini 12-17 g.v., un ir pieskaņots triju mēnešu darba lapas programmai. Līdz ar nākošo triju mēnešu darba lapu zēns saņem ari nākošo Raibo Tāši ar attiecīgu saturu.
Otrā triju mēnešu darba lapa patlaban tiek pavairota. Trešā ~ ko sauks par Aiviekstes Riezu un kas aptver nākošā gada pavasara poanu, patlaban ir sagatavošanā.
Arī šajā vienti^meku darbā latviešu skauti .paliek .uzticīgi savām, jau kopš 1917. g. veidotajām tradīcijām un savu darbU veic apvienoti kopos un pulciņos. Vientulo sķauiu kops gan nedaudz atšķiras no parastā skautu kopa, bet pamatos ir io-mēr^as pats vecais — draugu saime, kaš palīdz viens otram veikt kopēju darbu.
Vientuļie skauti ASV, kāš vēl nebūtu saņēmuši Darbā lapas un Vēlētos 1ās saņemta ļūdzui rakstiet: v. šniits, 19 Prospeci sl; Poughkeepsie, N.Y. vai v. Grau-dums/ 154 Easl 91st St, New
Latvijas kuģi
Kad ; krievi 1940. g. iebruka Latvijā ,tie par katru cenu gribēja sagrābt savā varā mūsu kuģus, kas atradās ārpus Latvijas ūdeņiem. Krievi uzaicināja kuģu kapteiņus nekavējoties atgriezties Latvijā vai; iegriezties tuvākā Pad. Krievijas ostā. Nepa- \ klausības gadījumā jūrniekiem piedraudēja ar jrepresijām pret viņu 'piederīgiem, kas palikuši Latvijāv šāda civilizēta pasaulē; neparasta rīcība radīja ārzemju presē krieviem diezgan nepatīkamu atbalsi. Lielākā daļa ārzemes \ esošo kuģu nepadevās šiem krievu draudiem uii; turpināja braukt ar Latvijas karogu.
Skandināvijas latviešu Nacionālā Fondā atbalstītāju skaits vi-sm šos gadus nav nokrities zem
1000, un arī šogad tas turas šī Laždiņš Irēna $10.00; Lazdiņš V; skaitļa robežās ar augošu ten-
par tautiešu aprūpei ziedotiem lī dzeķļiem uh to izlietošanu 1951. g. jūlija mēnesī.
I. Ienākumi ņO: zemāk minētiem ziedojumiem:
Ābele Rūdolfs $1.00; AižkalnsV. $1.00; Aizstrauts Arnolds $1.00; Apsitis J. $1.00; Bauers Vilnis $2.00; Batumanis Elma$3.00; Bērziņš Er-na $2.00; Bērziņš Jānis $1.00; Bī-rons y. $5.00; Biržgalis Alfrēds $5^ Brastiņš Igo $L00; čika Vilis $1.00: Daģis L. $20.00; Dakteris Elza $1.; Dombrovskiš Marga $1,00; Dreil bergs Leonidš $5.00; Dreimanis J. $1.00; Ducmanis Vilma $1.00; Ek-. ševics Voldemārs $10.00; Erdma-nis Emīls $4.00; Eversons Zelma $1.00; Gailītis OUta $1.00; Geŗ^ liņš Teodors $1.00; Grauds V. $1-Grinblats Marg. $2.00; Grinvalds
$1.00; Lešinskis Nikolajs $1.00; Ll-decis Jānis $4.00; Līdums L. $3.00; Lieknis Vold. $2.00; Liepa Valda $2.00; Liepiņš N. $2.00; Liplecis O; $5.00; Lizdeks B, $1.0a; Līzen-bergs $1.00; Matisons Kārlis $1.00; Matulis R; $5.00; Mednis Arvids $5.00; Muncis Z. un J. $5.00; Mūrnieks M. $2,015; Novickis Teobalds $3.00; Osis Fricis $20.00; Osis M. $5.00; Ozoliņš Anna. $1.00; Ozoliņš M. $5.00; Pakalniņš Emma $10.00; Panders Olga $1.00; Pecholcs I. $2; Pētersons Jānis $5.00; Pladers Jānis $1.00; Piiķīte Irēnā $i;00; Pūriņš Pēteris $3:00; PUtniņš Jānis $2.00; Reimanis J. ^LOO; Reinis F. $2,00; Reķis Mildā $5.00; Reņķis J. $1.00; Riduss Anna $2.00; Ri-duss Jānis $2,00; Riduss Leonīds $2.00; Ritmanis Ž. $2.00.v (Turpinājums nāk. n-rā)
denci. Tas; nozīmē, ka daudzo
aizbraucēju vietā rodas jauni, uii šos četros gkdos izveidojusies stabila atbalstītāju saime, šeit nav jāaizņiirst Fonda pārstāvniecību darbs visā Skandināvijā un arī citās zemēs. No . pārstāvniecību aktīvitā1;es atkarīgs Fonda materiālais stāvoklis uri vispār Fonda darba stabilitāte.
Nākamajā darba 'programmā: sagatavota grāmata angļu valoda par kolchbzu- postu Latvijā. 2. Mūsu karavīri un ;to cīņu izskaid^ rojums Rietumu; pasaulei angļu valodā. 3. Informācijas īsfilma angļu valoda par Latvijas okupāciju ūn okupantu metodēm. Filma līdz: šiiii atstātā pilnīgi novārtā kā informācijas uņ cīņas līdzeklis Rietumu demok^ ratijās. Savu iespēju robežās mēs
varam tomēr veikt iespaidīgu īsfilmu,, kas noderēs ASV sabiedriskos prietšlasījimios, kōllēdžās un c. Ir domāts par techniskām iespējām.
4. Neaizmirsīsim ari izmeklētu informāciju par mūsu kultūras izcilākiem sniegumiem, gān glezniecībā, gan literā.tūrā, gan miā-zikā.-vV:.
Inļormācijas darbā izslēdzama vienpusība. Arvien vairāk jāpievēršas kopējām akcijām ar citu apspiesto tautu pārstāvjiem^ arī kopējiem izdevumiem. ; ^ ; Visu mūsu darinām, kam ir āŗī kļūdas, tomēr nenoliedzami panākumi, par ka atkārtoti liecina modinātā interese; * Eiropā uii ASV, Kanādā un Austrālijā par Latvijas likteni. :
NĻFS savā pastāvēšanas laikā veicis divas lielās akcijās: 1. Aizvesto sarakstu un 2. Vispasaules .protesta ; vēstuļu akciju,: neskaitot daudzus izdevumus, skaņu plates un citus pasākumus.
Tomēr -daži kapteiņi, mieš par sāvŪ ģimeņu likteni, nodeva savus kuģus krieviein. To starpā bija arī mūsu tirdz^ļ niecības flotes lepnums «Hercogs Jēkabs". Kad Dienvidame-ļ
rikas pieki-aštē kuģa ļaudīm kļuva zināms, ka - kapteinis gŗiH braukt uz Pad. Krieviju, divi latviešu jūrnieki vēl pēdējā bridi ielēca jūrā un izpeldēja krastā. S/S .Hercogs Jēkabs" devaJ 'uz Vkdivostoku, kur latviešu ko-ļ mandu nocēla no kuģa un nosu-ļ
tīja uz Latviju. Kuģi pār „Sovetskajā Latvija";
1940' gadā- Ame^^^ palika 9 latviešu kuģi, no-.kul riem Graudam; piederēja 6 IcuS ir 70.000 tonnām .un Latvija Kuģniecības Sabiēdribai;-: 3 g
ģi ar 42.000 tonnām. Kara M šie .kuģi^ :piedalījās ar
konvoju braucienos, un '7 aizgāja; bojā. ;Kuģim;,^gent bojā ejot, noslīka 23 jui
lielākā tiesa no tiem bija la^,
ši. Uz pārējiem kuģiem; latv^ neaizgāja bojā. Tagad :l^n^ likuši divi Grauda kuģv«aso
īpašniekam prāvu V^ŗ^^ pārvalda Vilnis Grauds, kas .
radās Ņujoritā;jau piri«s^^ Viņa tēvu komūrīistidepc ^
uz Sibīriju, ;kur' tas: r^ins.^
dēls, kas^tagadirturigs^ āiī no amerikāņu redzes v^^^
ļa, ir apprecējis ameri
dzimteni;;^} viešu valodu viņš vairs
jaU; aizmirsis sayu..
neprot un viņš nav saviem-tautas brāļiem ne-* .
tu.
tatvijas:Kuģniec^;2^ ba vēl nav saņēmusi^ aui ^
par; nogrimušiem kug^ļ. par šķērsH ir dažādas gr^
varamas fonriālitātes; ;
: Bez minētiern d^^^^ Amerikā vēl 6 LaW
peld ar Anglijas karogu. ^ -Lii,. A^^inoc transporta
valda Annijas jr^^^ nistrija. Līdz sirn tiKa^^^^^
šiem kuģiem ir
bij. īpašnieki. Tas irA^^o^
kuģis „Kaupo",»»^^ > Viņa meitas -Reinliai
man^
īpašumā. Pārējo; 1^^.^^ kiem ir grūtības ar īpa^ sību pierādīšanu.
io^^Z,^ Liekai
*5 pi-- H
'Ino baiiem un 1
tuiavaisiu j
*,,c! .šos bnnisKļ pratusi „r,ļ mflsu varonīgos s|ļ tos dēvēja Ruzveita^
,av vainojama ne
> ļumi k« laro. ir grandiozs, koļ
ās pasaules saliedēsi rināSana^arbs, kasi ua bez pārsteigšanas! dinot un rūdot demoH to5 spēkus, kuriem ^ ļ izlaužas atklātībā ^ nevar neviena totālitļ uzvarēs aiī šķietami vl ju ārpolīUkU) nogrer. pašā dzelmē, kur jau 20. gadsmita mīts. I
ATVJU
Par spīti piedzīvoļ ju ekspertu brīdinājļ plansaimniecības enļ ar priekšlikumu pāi ju, aDgju vecāko ju par vienu vienīgi kuti. Kādēļ/izvēlējai biju, kur līdz šim ne vistas, jo tās-nobļeic saules dūriena karst gail plaušu, karsoņa — to neviens šodieļ teikt. Vistu,barība b| tē no portugāļu koi( 1as. Mežonīgi žurku dēja vistas, tādēļ budžetā paredzētām] jām, bet bija jāiev( materiāli. Pēc* tam ka vistas .aplīp ar putnu starpā izplati miju, un angļi tā solītos ceptos Gambj
; Ar*iO;';nelaimes' m rādījās, ka Anglijā^] jams. dabūt tādas qi piemērotas" izperina apstākļos. Tās iepirl ailendā, kur klimata kā Anglijā. Cena pj derīgii ohi ar piegāc Wjai bija 11/2 doL audzētu putnu hĻ. 10.000 akru, bet, kL ka Gambijas klimatāj ^spējams. Uelās atstāti tibas pārvērtās tuksi
Likvidācija atkal ņus izdevumus, un jānoraksta zaudēju. f^m Tas nozīiiļ Gambijas ola mārciņu.
~ Nu tad -jz rkz
7" '^mc, pamazai
, ''"^««Jiem klfist 4 f «kaisti aiziļ
tip V. . ^^^^ Bet-T»®* pasaulē il
. *a«,-1:"^»'W J
I '"'miisT līstam tai