Sestdien, 1951. gada 10. novembri
ļCSBDaamziBBBBEiia
Tzaszz
Elza Pērkone
Ceļš uz Kanādu mums, Eiropas bij. DP, ir grūts un garš, un paiet ilgs laiks, kamēr beidzot cauri desmitām adatas acīm, pēc ilgstošiem gaidīšanās un ķomir siju un atkal gaidīšanas laikiem tiek līdz kuģim, kas pāri trejde-,viņām jūrām beidzot mi^s aizvizina uz Apsolīto Pasauli.;
Kanāda ir ne tik vien bagāta, bet arī skaista zeme. Iebraucot Kvebeķā, mūs sveica Frandijas Le Havre mežainās klintis, bet braucot vilcienā Toronto virzienā, pa ceļam bija mājas, gan līdzīgas Latvijas viensētām ar ganāmpulkiem un putnu bariem, gan Latgales mežaino strautu apvidi, gaii mežu apvītie ezeri ar žilbinošām kaijām un sūnainām-klintīm, gan pašai Kanādai īpa-tās skaistās lapu koku un brīvā dabā augošo tūju . apvītās upes. Mūs pārsteidza pilsētiņu mazmājiņas ar dārziem un daudzo automobiļu rindām, kā arī pārdotavas dzelzceļa malās, kur, kā redzams, var dabūt visdažādākās visāda labuma lietotu auto markas..
. Izejot cauri Toronto li,elai dzelzceļa stacijaij jūs apņem ar savu nemieru šīs^ lielās pilsētas mirdzošais ritums. Auto mašīnu bezgalīgās rindās,' ielu dzelzceļi, daudzo skatulogužilbīgās, gaismas uri -zibošās reklāmas, stei^ dzīgie gājēji un nepārtraukti plūstošā kustība jūs ierauj savā virpuļojošā, straumē.
Mūs, eiropiešus, pārsteidz lielā kustība, jo vienkārši vēliie-esam pie tās pieraduši un pat visdzīvākie Vācijas centri liekas kā mierīgas un snaudošas mazpilsētiņas šīs mutuļojošās pilsētas lielās dzīvības priekšā, V
Arī es, kā mierīgās Eiropas ieceļotāja, jūtos drusku neveikla un pirmajās dienās pat bailīga šajā daudzkrāsaina straumē. Bet ar mīļu draugu laipno gādību un
esmu vīlusies, jo katra dāma, ar ļoti maz izņēmumierņ, ir domā-j usi par savu ādeni. Nav šeit gadu izšķirības, kā tas pie mums parasts Eiropā, un esmu ļoti patīkami pārsteigta, ka jarī vecākas dāmas ^rūpējās par savu labo izskatu; Mazliet! gan 'neparastas vēl ir jaunāko skolnieču krāsotās lūpas un nagi.:
Jā, patiesi, šeit nevar citādi dzīvot! Šeit katrs, vienalga, vai tās ir vīrietis,vai sieviete, spiesti strādāt un pelnīt. Bet lielā konkurence ikdienas darbā un dzīvē 'prasa pašapziņu un galvenais ^ — drosmi — un tam jo lielāku da-ļu dod ārējais izskats. Ja sieviete zina, ka viņa labi un patīkami izskatās, viņai rodas spars un pašapziņa, un viņā var panākt ļoti daudz, daudz vairāk, nekā tad, kad viņā apzinās, ka viņa ir nospiesta un neglītā, Ja vien paskitās kaut vai veikalos, restorānos, vagonos u.t.t., visur
jums pretī smaida glītas iin koptas sejiņas.
Mums, latvietēm, ir. lielā priekšrocība, ka daba mūs; apveltījusi rie tikvien ar tīru un veselīgu ādu, bet arī ar skaistu sejas krāsu, šī priekšrocība uzdod mums vēl jo lielāku pieņākum^^ rūpēties par Laiinas dāvanas kopšanu un uzturēšanu.
Tautās civilizācijas pakāpi rāda viņas sievietes. Kanādai tā ir ļoti augsta, bet ari mums tā ir, un mēs tādēļ vēl jo' vairāk nekur nedrīkstam palikt iepakaļus. Munis 3 ācenšas ieturēt kopsoli.. Jo mēs esam šeit jaunienā.-eēji, mums vēl daudz kas jāpierāda un. jāizcīna! Mēs zinām, ka cilvēka āriene ir viņa C dvēseles spogulis.
Un man jāsaka, ka tā ir lielākā patiesība, jo tikai lābā ^un koptā ārienē var mājot skaists gars. Un ne tikvien ārējā gleznošana un krāsas var dot šo kopto un glītjo izskatu, bet pašai ādai -^miesas pamatam un ģērbam, jābūt veselīgam un skaistam. Tā var attālināt gadus, uzturēt svaigumu un cīņas sparu. Uri tā var gūt panākumus un vainagojumu visām pūlēm! Nē tikvien šodien uri rītu, bet vēl ļoti ( dziem gadiem! ,
LATVIEŠU BALETA JAUNĀS PAAUDZES SKATE
Katram no mums iesilst sirds, atceroties spožos baleta; uzvedumus Nacionālā opera Bīgā., Balēts, bija niūsu lepnumsi un ar,to rriēs varējām rēprezeņtētiēs citu tautu priekšā. Lielais vairums no mūsu baleta saimes ^^ir aizklīdis pa pasauli, un laba d4a nonākusi Amerikas kontinentā.
Mūsu operas prīmiabalerīnā Melānija Lence ieradās Ņujorkā pag. gada rudenī un tūliņ ķērās
divi'pieteikušies, bet nobaidījušies, nopuvuši meiteņu barā,
Lai nāktu pretim tierii latviešu bērniem, kas lielā attāluma 4eļ nevar apmeklēt studiju Brukli-nā, tuvākā laika atvērs otru studiju ^ronksā,'^ Dejotājās dzīves biedrs Ed. Eidhe: turpat dos vijoļu sturidas.
Jau pusgadu jaunās baletdejpta^ jas cītīgi strādā, gatavojoties lielajam notikumam, kad tās varēs
Lielais brīdis jaunajām baleta entuziastēm bija 3. novembrī, kad tās varēja rādīt savus sasniegumus latviešu publikai kolu Hallē. Programma sākās ar valsi nb Silfidāni (Fokina dio-reografija, Lences aranžējums), kurā piedalījās^: Lence, Nacionālās operas baletdejotājs Ēd. Ozols un audzēknes. Dažas no audzēknēm lika nojaust talantu. Labas sekmes uzrādīja Vija Grīn-
KARMENE BEREMDSENE ITONA
Pagājušo sestdien Toronto dižajā ītona koncerta zālē spēlēja igauņu jaunā apbrīnotā vijolniece Ķarmene Bereridsene kanādiešu, igauņu un latviešu publi-
'pilna īpātas, gribētos teikt, askētiskas kaisles, viņa savu interesanto instrumentu pārvalda pilnībā ir ar labo, ir kreiso roku. Lociņā locījumu vēziens valdonīgs, palaikam bez maigs. Taču vijolniece allaž ar lielāku interesi un aizrautību maldina klausītājus pa tumšo,
dramatisko toņu gatuvpm, ņēkā pa gaisīgi vieglajiem Ēola padebešiem; Tā ir viņas īpātība, īpa-tībā, kās pilnīgi izviešuļoj āSs Čaikovska — černi Rudens dziesma, Ravela čigānietē uņ dau-
• « .
,es"
dzajās piedevās. Bet atzīsimies^ palīdzību man pamazām zūd,rie- ļ šie illustrātīvie gabali nav augstākā, nāv„tīrā" mūzika.
drošības sajūta, iin acis sāk re- "^-'-^
dzēt ne tik vien" vispārīgo, bet
-Pie tam, tie ir divkārši illust-
arī atsevišķus tēlus, skatus un rātīvi, illūstrējot 4abas norises.
veidojumus., Vispirms jau mani interesē sie-
rudens šalkas un vētras, vai či-ganes „mjlu" uņ, otrkārt, illust-
višķīgāiš jautājums: vai mēs, ei- 'rejot paša vijolniekā virtuozitā-ropietes, pārāk neatšķirsimies no ti. šie gabali^ radīti ,,o!-* un ,,ai!" šī kontinenta iedzīvotā.jie|nmo- saucienu izraisīšanai, ne katar-des un apģērba ziņā. Bet nē, va- ' sei, ne dvē^les pārdzimšanai.
Bet tagad par Č. Firanka So-nātu un M. Brucha Končerto ~
ram apmierinātjes, tomēr gluži tā nav. ■';'■;>■■',
Galvenais: mani tik ļoti interese mana aroda specialitāte — šejienes sievietes! Esriiu tik daudz dzirdējusi par šejienes dāmu interesi par kosmētiku, par viņu kopto un izsmalcināto ārieni un ar lielu ziņkāri gaidīju sastapšanos ar viņām! Un patiesi, ne-
par šiem klasiskiem „tīrās" ņiū-žikas šedevriem. Te Karmenai" varbūt pietrūka kādas pazemības un pašaizliegšanas nojautas komponistu priekšā, kas šeitan būtu, varbūt, bijusi vietā.. Un mums negribot jāpievieno jās kanādiešu mūzikas, kritiķim Leo Smitam,
kad tas saka, ka būtu vēlējies drusku vairāk „self effacement", lai šais darbos mūzika runātu vairāk pati par sevi.
šim viedoklim varam tikai pievienoties. Ķā dzejā, tā mūzikā ir divējādi darbi: ļbriskiē un dramatiskie, jeb subjektīvie un ob-jektīvie. Vieni prasa ori risinājumui otri — sava pazemīgu atbīdīšanu pēdējā plānā.
Mums liekas, Karmene Berend-sene ir liela gana, lai spētu ir vienu, Ir otru.
Katrā vijoļkoncertā atskaņojami darbi no abām šīm tik dažādām pasaulēm, bet tie arī dažādi tulkojami.'
Taisnība, temperatūras pēkšņā maiņā nevarēja neietekriiēt instrumentu; taisnība, vijoli spēlē konceržā ar klavierērii. Un saspēlei vajadzīgs laiks.
Leo Barķins visnotaļ bija drošs un rutinēts pavadītājs, bet to smalko iekš^tjo skaņu laulību, kas ir mūsu Kalēju divotnei, protams, šoreiz arī nevarēja sagaidīt. To nevar panākt, ja abus māksliniekus šķir robeža un 500 jūdzes.
Lai kā, Karmene Berendsene ir spoža vijolniece, radīta vijolei tāpat kā. Pētrārka bija rādīts sonetām. Igauņi var būt lepni uz savu pirmo vijoli. -
Tie, kas vēlētos Berendseni dzirdēt vai vēlreiz dzirdēt, to spēs sestdien, 10. novembrī, pl. 7-os vakarā Sv.. Jāņa baznīcā, 274 Concord Avenue, Toront. H. V.
MelāKiiJas. Lences bale^ sSnidižas ^?idaēkm^. Omtm: -baleta solists :: M. Os®ls : Foto I.- Princis
pie iemīļotā darba, atverot savu baleta studiju. No šī darba, protams, viņā nevarēja eksistēt un bija jāmeklē maizes darbs citur: Pēc nogurdinošā darba vakaros divas reizes nedēļā tā steidzās uz draudzes namu, kur to gaida studijas audzēknes. Studijā, ir 23 meitenes vecumā no 7 līdz 16 gadiem. M. Lence nožēlo, ka nav neviena zēna. Esot gan sākumā
stāties publikas priekšā. Audzēknēm studijā pavadītais laiks gān nav gsŗĶ lai arī dažas no tām sākušas mācīties pie M. Lences jau Augsburgā un tām ir aiz muguras 3 gadi ilgs mācības laiks. Pati studijas vadītāja atceras savu mācības laiku Maskavā pie Legata. Viņa sākusi mācīties 8 gadi veca un beigusi, kad tar bijuši 18 gadi. ^
valde un Aija Liepa, Divertismentā iepriecināja Ināra Lejnie-ce, Astra Zariņā, Inta Muižniece, Rūta Zikmane, Ināra V?aksmane un mazā Astrīde, kas jau sākusi staigāt savas niātes M. Lences pēdās tikko iemācījusies nostāties uz kājām.
Cerēsim, ka šeit izaugs mūsu klasiskā baleta tradīciju cienīgi 1 turpiriātāji.
tam, kad ar Miķeļa dienu Ģūņdārs Grīslī^ (29. sept.) bija beidzies Rudens saulgriežu cikls, iesākās klusais veļu jeb dievaļriu laiks, kas ilga līdz pat Simjūdu jeb urgu-ču dienai, 28; oktobri; kaut gan bieži vien dievaiņu klusumu pārtrauca tikai Mārtiņbērnu čalas — smiekli un dejas.
Mārtiņi t^d nu bija pirmie līksmie svētki.: pēc garā dievaiņu laika, pirmā jautrība pēc gan-driz mēnesi ilgā klusuma.
Tā ir rudens beigu* un ziemas . ______
sākumā diena; kad notiek pāreja vilka uz kūts palodām un šliekr
govju siles; lai govis labi augtu un dotu daudz piena.
Mārtiņam gaili kāviā Sarkanam kājiņām,- ! Lai igimtiņais ņevajagai^^^^^^^ ; Kumeliņus barojot.
Lai nodrošinātos pret h\m-iiem, raganām, skauģiem un nelabiem gariem, ar vistas un gaiļa knābi uz kūts durvīm vilka lietuvēna krustu, tāpat krustu
no rudens uz ziemas darbiem; āri. strādniekus tāJdēl palaikam derēja no Jurģiem līdz Martiem.,
. šini dienā tika rīkotas dažādas izdarības, it īpaši» lai aizsargātos no ļaunām būtnēm, gariem ūh raganām. Tā mājas saimnieks zirgu stallī kāya gaili, kura asinis iztecināja zirgu silēs, lai būtu pasargāti no visādām nelaimēm uri kaitēm,, bet saimniece govju kūtī kāva, vistu, ar kuras asinīm apslacināja
J^TGADINĀJUMS
Amerikas latviešu pirmās individuālās meistarsacīkstēs paukošanā ar zobenu; kā jau ziņots, notiks 10. nov. Toronto, Ryerson Institūtā, Gould St; 50 (Jābrauc ar Ohurch ielas tramvaju). Sākums pl. 16.30. Ieejas maksa $0.50.^
ToŗPnio, 14. nov. sāksies pilsētas vīriešu vienību ; sacensības galda tenisā. Augstākā klasē startējot no YMCA's kluba, piedalīsies divas latviešu vienības ^ Ēglītis (vien. ivad.), Borduško, Ķiesners^ Kuģa, Ingolevičs, kamēr otra sastāvā būs: Avotiņš (vien. vad.), Cīrulis, Siriisons un Jaunzems. Senioru klasē piedalīsies viena latviešu vienība ar Jansonu (vieņ. vad.), Veltu Ādmini u; c. Sacensībās dalībniekiem noteikti jābūt baltos apģērbos (bikses un krekls), par ko jārūpējas pašiem sportistiem.
LABAS ATTIEKSMES SVARĪGĀKAS PAR UZVARĀM
īstā draudzības sacīkšu garā ar draudzību un sirsnību un daudzo skatītāju pamudir^ajumiem risinājās Toronto latviešu sporta kopas 3. nov. Toronto rīkotais turnīrs, kurā piedalījis latviešu sieviešu un vīriešu 'sportisti no Hamiltonas, vietējās igdiiņu un ukraiņu Volejboļistes un: pašas rikotājas sportisti. Pēc sacensībām, kas varbūt par daudz ieilga; neviens nebija'noskumis par zaudējumierii vai iedomīgs par uzvarām; un pirms šķiršanās visi, plecu pie pleca un smaidīgām sejām, stājās fotogrāfa J. Kreiļa objektīva priekšā.
Sieviešu volejbolā, kur piedalījās 4 vienības, sacenšoties katra ar katru 2 setos, pārākā bija igauņu izlase; kas, nezaudējot nevienu setu, turnīrā^ izcīnīja 1/ vietu, kamēr ukraiņu vienība, neuzvarot nevienu setu, palika pēdēiā vietā. Ar vienādiem panākumiem cīnījās abās latviešu vienības — ; Hamiltonas enerģiskās Daugavas Vanadzes un Toronto sp. kopas volejboļistes. Abas komandas, zaudējot igau-
nietēm un uzvarot ukrainietes; savstarpējā sacensībā katra guva viena seta uzvaru un ieguva vienādu punktu skaitu 3. Lai noskaidrotu 2. V. ieguvēju. Vajadzēja skaitīt atsevišķās spēlēs gurto punktu skaitu, kas bija labvēlīgāks Toronto, kas, piem., pret igaunietēm 2. setu'bijā zaudējušās tikai ar fl4: 16. Ja Toronto vienībā par labākām atzīmējamas Ādmine uri Ķirša, tad Hamiltonas izlasē labākās bija Levalde un Laura.
Toronto vienībā spēlēja: Palēna, Ozoliņa, Plpriņa, Lazda, Ādmine, Kiŗša un V. Viškere, kamēr Hamiltonas pārstāvā bija: Fogele. Kraūkle, Klenerte. Laurs, Jūrševska un Levalde.
Vīriešu basketbolā, kur abas vienības cīņā raidīja 9 vīrus, vienlīdzīga spēlē Toronto sporta kopa ar 26:24. (12:10) uzvarēja Hamiltonas DV izlasi. Ja Toronto komandai it kā trūka vienības i vadītāja, tad Hamiltonas vienībā šo svarīgo uzdevumu droši un pārliecināti veica no Anglijas nesen iebraukušais Raimonds Bul-te, ar kuru Hamiltona iegūst ne vien labu spēlētāju, bet arī teicamu treneri un sporta organizā-r toru, kās labi pārzina visus sporta veidus. Toronto vienībā spēlēja: Simsons 3, Auzinš 13, Ci-novskis 2; šķiliņš 2, Šilders 7, Pērkons 1, Cīrulis, Skrastinš un Puķītis; Hamiltona: Ansosis 8, Bulte 4. Auzers 3, Žulps, Trei-manis, Kuncāns?, Benksons, Leja 2, Avens.
sporta pārstāvim, paukotājam ir jābūt teicamam sava pretinieka ātmaskotādairi 'iz sacīkšu celiņa; kas panākams tikai ar rutīnu, tālab bijā vērojams jauno paukotāju izmaņās trūkums. Visi mūsu jaunie paukotāji iŗ ievērojami progresējuši, tādēļ^ ja vien neizsīks enerģija, lielo panākumu netrūks.;.:;,.
šo meistarsacīkšu trīs pirmo vietu ieguvēji iekļūst senioru klasē un jau 10. novembrī piedalīsies Amerikas senioru meistarsacīkstēs Toronto. ;
ZIŅAS HObZIMtEHE^ ;
Rīgas un Latvijas meistarsacīkstēs peldēšanā vislabākos panākumus, guvusi A.Pētersonia trenētie Dinamo peldētāji. Abās meistarsacīkstēs sasniegti vairāki jauni rekordi. Starp jaunajiem rekordistiem ār latviskiem vārdiem ir Padomju Savienības meistare Lilija Pēteršoņe, kas peldēšanā už krūtīm 100 m veikusi 1:39 miri.; labojot savu agrāko rekordu par 7,ī sek. Divus re kordus sasniedzis P Sārs —
m brīvā stilā un 400 m peldējumā uz muguras. R. Gecmane 200 m peldēšanā uz sāniem labojusi rekordu uz 3:24,4 min. 4x 100 m brīvā stilā Sārš, Skudris, Svi-lis un Dreimanis peldējuši 4:44,2.
Sāratpvā notikušās Padomju Savienības jaunatnes meistarsacīkstēs basketbolā beigušas ar latviešu pārliecinošu uzvaru, kas priekšsacīkstes pārspējuši Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžā-nas u.c. ,-,brālīg&sV—republikas, bet finālā pašu Maskavu ar 42: 33. Latvieši uzvarējuši bez zaudējuma, atstājot 2. V. Maskavu, 3. Igauniju ijatviešu basketbor ļistus sagatavojis Augusts Ŗāu-bens; .
šņa.
Bez tradicionālās gaiļa un vistas kaušanas, pastāvēja ieraža kaut t.s. Mārtiņa zosi, kaut gari tā latviešos ienākusi tikai vēlā-: kājos laikos, svešu tautu ietekmē (no Vācijas).
; Mārtiņos pareģoja arī laiku. Ja zoss iet pa ledu, ap Ziemsvētkiem būs dubļi. Ja ap Mārtiņiem sauss un salts — pirmās salnas nebūs pastāvīgas. Tāpat ja ap Mārtiņiem jau daudz sniega, padosies rudzi, bet ja maz labāks būs vasarājs.
Mārtiņu vakarā sētās apstaigāja ^ Mārtiņa pavadoņi — ķekatnieki, kurus sauca par Mār-tiņbēŗnieni. ^ Ar dziesmām im dejām tie nesa svētību un labklājību, gan cilvēkiem, tā laukiem, gan arī lopiem, īpaši govīm un zirgierii,
Padanco, saimeniece, Mārtehīšu vakarā, Lai danco tev telītes Pavasara saulītē. ■
Pēc tam sekoja Mārtiņu mie-kiirā netrūka zoss; gaiļa vai vistas cepeša, putraimņ desas, pīrāgu, kamu un miestiņa.
Mārtiņu uzskatīja kā aukstuma nesēju kas ierodas ar lielu troksni, iērībinā4ams saviem tris simt bruņo>tiem sulaiņiem.
.;, • •ļVakar;
No Rīgas laidās, 'v "'■■šodi(en:.;sētā-' ■
ierībināja.;
Deviņi ratiņi,
Sinits kumeliņu,
Trīs sinitis * Bruņotu viru.
Ar Mārtiņiēria sākās arī pirmās naktssalnas un zeme sasalst, kaut gan šis zemes istingimis nereti atkal ap Katrīnas dienu (25. novembrī) atlaižas, līdz kamēr Andrejos (30. novembri) tā sāk sasalt galīgi.
To norāda arī tautasdziesmā •
Mārtiņam vīaas pinu, Mārtiņam auklas viju, liai Katriņa^ i Ij basām kājiņām. .
Un: tiešām r- ir bijuši pārdrošnieki, kas Katrīnas dienu vēl nostaigājuši; bāsārii kājām.
\ Tā Mārtiņi—-viena diena, paiet ātri; un svinības nobeidzas ar Mārtiņa projām došanos. Viņš noņem no zobena savu mēteli, sasauc visus sulaiņus un ribinā-dams pazūd tur, no kurienes ar jautrību uņ bravūru ieradies.
Indijas sie^esu organizācijas izdna . žiesības un vienKdgibu
Nedaudzajos gados, kopš In» dijas tauta pati lemj savu likte» ni, nākušas daudzas reformas kas sievietes sociālo stāvokli pārkārto pašos pamatos. Tā ir revolūcija, ko izraisījušas sieviešu organizācijas, kas cenšas indieti atbrīvot no verdzības Tāžām, ki tā varētu kā līdzvērtīga un līdztiesīga nostāties blakus vīrietim Sieviešu kustības rezultātā tagad jau Indijā sieyietes ir policistes telefonistes un pat ārstes, tāpat kā Eiropā un Amerikā. Dažas ' ir arī kabineta locekles un diplomātiskās pārstāves ārzemēs. Arvien biežāk meitenes parādās Indijas - pamatskolās, vidus- un augstskolās, pie kam to visu panākušas sieviešu organizācijas.
Ja padomā.jam, ka Indijas 20 proc. lasīt ui^ rakstīt pratēju starpā sieviešu ir tikai 4 proc; tad varam saprast, kādu kolosālu darbu cīņā par taisnību un vienlīdzību veic Indijas sieviešu organizācijas.
Pirmais, ko panāca organizācijas, bija lēmums, kas aizliedz bērnu laulības. Vēl 1928. g. bērnu laulības Indijā bija pati par sevi saprotama lieta. Tēvs savu meitu vai dēlu apsolīja .jau pirmajā dzīvības gadā, un 8-10 gadu vecumā tiem bija jādodas laulībā, kas gan praktiski ari tagad vēl nav visur novērots. '
1929. gadā neatlaidīgās sie- . viešu organizācijas panāca t. s. Sarda likumu, kurā noteikts, ka laulībā drīkst doties meitenes ne jaunākas par 14 un zēni par 16 gadiem. Tas pats likums tiosaka, ka sieviete, kam vīrs miris, drikst doties jaunā laulībā, kas pirms tam bija liegts. Indiešu uztverē atraitiie bija netīrs radījums, kam vīra miršana ir sods par grēkiem, ko tā izpelnījusies kādā citā dzīvē pirms kļuvusi sieviete.
Arī tagad vēL sev, brādhma-ņu kastā, jaunu mdteni — bērnu —- saderina ar 30 - 40 g. vecu vīrieti, pie kam laulību dienā tā dažkārt nav vecāka par 5 gadiem. Ja nu šāda sieva, kā tas bija līdz likuma pieŗemšanai, zaudēja savu vīru, to pieņēma vīra vecāki savā dzimtā, kur tai bija smagi jāstrādā, un jāgaida nāve, kas to atpestīs no atraitnes mokāni. ■ » '
Tebrētiski Sarda likums sievieti no šīm važām atbrīvo, bet praktiski tam vēl nav' panākumu, jo 500.000 Indijas mazpilsētās un ciemos tumšā tauta fanātiski turas pie vecajām paražām un atziņām, ka sievietes vērtība, ja tai piešķir tiesības, mazinoties. ;
Sieviešu organizācijas cīņu turpina. Tagad Jau ierosināti likumprojekti, kuŗcs paredzēts piešķirt laulātiem vienādas tiesības prasīt laulības šķiršanu, nojaukt kastu robežas; ka sievas laulībā līdzņemtā manta pieder viņai pašai; mantošanas lietās meitās un dēli līdztiesīgi u.t.t ;
Tā pamazām Indijas sieviete kļūst brīva no senās verdzības. Reizē tā ir arī cīņa pret reliģiskajiem aizspriedumiem, cīņa par sievietes; kā cilvēka, cienīgu stāvokli sabiedribā un valstī.
ŪSU VARONI
Rīgā notikušas Spartaka visas Padomju Sav. meistarsacīkstēs paukošanā, kur vislabākos panākumus guvuši latvieši. Cīņā ar floreti vecākais sacīkšu dalībnieks Jānis Grrēmze ieguvis 3. v., bet paukošanā ar spagu viņš klu-0 vis par Spartaka ņieistaru. Sie-- ļ viesu cīnās bez zaudējuma uzvarējusi Dzidra Krauere.
JUNIORI PIEVIENOJAS SENIORIEM
Kanādas latviešu junioru 1951. g. meistarsacīkstēs paukošanā ar zobenu 3. nov. Toronto uzvarēja Teodors Grīnfeļds, kura cīņas veids būtu daudz tīkamāks, jā viņš netaupītu Pulu stila izveidošanai. Viņš arī ieguva Toronto sporta kopas dāvāto balvu. Tālākas vietās ierindojās B. Zun-dāns, E. Muskats, D. Ikkers, E. Henišs un L. Goba.
Paukošana prasa uzņēmību un lielu pacietību, kamēr šī sporta Piekopējs kļūst par labu sacīkšu paukotāju. Kā individuāla
Toronto turnīra daUbnieces m. dalībnieki: 1, rindā no k-eisās — to-r®ntietes: Oz»Iiņa, Ploriņa, Lazda, Admine, Pāleria; seko Hamiltonas Vien.: Jūrševska. Kleneije, Fogele, KrauMe, Levalde rm Laurā; Z. rindā torontietes «rl, Tamane, K^^^ A. Balode. 3. rindā kreisa puse ukraiņu, labajā igauņa volejboļistes. 4. rindā Toronto basketbolisti, no teisās: Pukjtis, gm^^^ simsons, Auzinš, šķiliņš im Skrastinš; augšējā rindā no kreisās: Harniltonieši ~ žiil^. Trei-manis, Benksons,, Auzers, BuSte.Ansdns, KiMcāas rni torotieši:^ ŠM-«iiffl Perkonso; ;; . :\ :'; foife' '
: (Pāniesums .no^ X Ipp.) '-^
Jā, viņai taisnība, viņa prata rakstīt ugunīgus vārdus, viņa prata sajūsmināt - tautu cildeniem dar--biem. Lai tikai atceramies viņas liesmaino uzsaukumu '..Zelta Fondam!" Aiznesu^ es visas savās vērtslietas, nesa citas, nesa visas latviešu sievietes! Toreiz neviens upuris nebija par smagu, neviena lietiņa par mīļu, lai nb tās nevarētu šķirties. Ejot tālāk pa Grēcinieku ielii, sastapos ar 16 gadus vecu skolēnu no Cēsīm. Viņš steidzās uz ierakumieni.Daugavmalā. šonakt būšot Latvijas izšķirīgais brīdis, lin viņš aizmetās, ka noplandēja vien tēva mētelis, kas nokarājās no viņa pleciem līdz pat zemei. Un kaut gan gaiss bija tik auksts un drēgns un nāvējošā uguns ne mirkļi nemitējās, tapa tik silti, silti redzot, ka visa tauta, liels vai mazs, prot tā, milēt savu zemi, prot tā aizstāvēt vinti! Un ar tādu ticību aizstāvēt, viņu! Uņ vai bija kāds brī-nums, ka. ar tādu ticību kareiv= ji, novārguši, nosaluši, neēduši noturēja Rīgu un nelaida vācieti pār ri tUtiem! Tas bija varoņa darbs un šo lielo cīnītāju garu prata novērtēt ne tikai latviešu tauta, bet arī citas tautas.
Pavērās arī latvju sievietei plašs darba lauks, lai atvieglotu, mūsu varoņu ciešanas un grūtības. Vajadzēja štit siltus veļas gafelus, vajadzēja pabarot izsalkušos im nosalušos cīnītājus; Latviešu B-bas namā un citur
nas punktus, kur rosīgi darbojās čaklas "sieviešu rokas. Keteicās studentēs; skolnieces, ierēdnes, kas strādāja pazīstamu sabiedrisku darbinieču vadībā; Līdz nāvai noguruši, nosaluši, bariņiem nāca kareivji no Baugavmalas ierakumiem, bet, redzot garšīgo viru un laipnās vēlīgās pasniedzējas, nogurums viņiem it kā zuda, un pat silti smaidi ieplaiksnījās viņu norūdītās sejās. Viņi vairs nejutās pamesti vieni, viņi saprata, ka līdz ar viņu sirdīm sitas visas tautas sirds, līdz ar viņu naidu krūtīs plosās visas tautas naids pret varmācīgo ienaidnieku.
Kaut gan granātas bira lin ārdīja māju sienas un logus, kaut gari nāvējoša uguns glūnēja ik uz soja, latviešu sieviete turējās droši un bezbailīgi devās turp, kur sauca viņas pienākums pret bargi piemeklēto tēvzemi. Un te nu atkal laucinieki pierādīja, ka viņi ir tā īstā zemes sāls. Viņi veda, ko kurais varēja, lai armija nemirtu ba-^ ^ā. Un tā visa latvju tauta ar vislielāko uzupurēšanos pievienoja savus spēkus armijai, lai verdzības vietā savai jaunai valstij nodrošinātu dzīvību un brīvību. Un to visu redzot, kareivji turējās stingri par tautas labāku nākotni. Viņi bija apņēmušies cīnīties līdz galīgai uzvarai, kaut arī šī Sīvā ciņa prasīja tik daudzu, daudzu dzīvības! ši© baskāju jaunekļi ar izlecošu saules zīmi pie. cepurēm, šie smagās Cīņās rūdītie strēlnieki izvērtās par īsti teiksmainiem varo-
ņiem, par kādiem agrāk varēja lasīt tikai 'leģendās. Asās cīņas parādīja pasaulei, ko spēj latviešu varoņi, kas tic savai lietai» kas apliecina savu īsto mīlestību uz savu tautu, ziedojot, savas dzīvības tautas brīvībai. Viņi cīnījās un mira, lai tauta dzīvotu, lai tauta butu brīva. Un šis viņu lielais varoņu gars pārcilvēciskās pūlēs, noturēja mūsu Rīgu.
Redzot skaudrās ^ņ&s, cinitājtf lielo mīlestību uz savu zemi, apbrīnojamo varonību, ' sabiedrotie nāca palīgā galīgi pieveikt ienaidnieku. Kādu dienu jau varēja sadzirdēt citādas skaņas, kas nāca tieši no Jūras puses: angļu kuģi apšaudīja Daugavgrīvas cietokšņa fortus.
Priekā iegavilējās sirds! Nu visi saprata, ka uzvara b'^s musu. - Novembra sākums bija. Iedams un vējains, bez sniega. Cīņas, niknas ,jo niknas vēl-^ienu turpinājās šaušanu dzirdēja arvienu tālāk, līdz tā apklusa un tad kadu dienu no visām baznīcām atskanēja uzvaras gaviļu zvani, un visiem kļuva tik bezgala viegli. Uzvaras prieka vēsts klīda uz laukiem no mājas uz māju, un visi raidīja pateicības lūgšanas Visuvarenam.
Un latvju tauta neaizmirsa savus cēlos varoņus. Jo viņa zinaj . ka bez viņiem tā nīktu verdzība n
i parādīt sa-
nekad nebūtu varējusi vus kulturālos dotumus pa kas tai kā tautai garantē pa vešanu uz mūžu
saulei» stā-