LATVIJA
Sestdien, 1951. gada 10. novembri
. CEBB '
A p; n k
P
l
1? r
č li r
z
S, 11
6'
-C
c
i-
5
NOTIKUMU DEGPUNKTĀ
Parīzes sirdī, Senas labajā kra-■ stā, skaistajā šajo (ChaUlot) pili, kur parastajos laikos mitinās bagātais Cilvēkā muzejs, 6. novembrī, Francijas republikas prezidents
Vincents Oriolš atklāja Apvienoto Nāciju pilnsapulci. ;
Prezidenta runa, ^ko uzlūko par . tīru formalitāti, šoreiz nesa lielu pārsteigumu, Jo ierosināja, — ne mazāk, ne vairāk, -— kā prezidenta Trūmeņā un ministru prezidenta ēerčila, Plevēnā un Staļina tikšanos Parīzē AN pilnsapulces lai-
Francijas prezidents —-kā jau daždien parlamentārās demokrati-' jās —kā valšt^ prezidents drīkst runāt tikai to^ko parlamentam ^atbildīgais ministru kabinets tam ļau] . • teikt, Ņo tā, jāsecina, ka franču ^valdībaOriolam devusi: attiecīgus norādījumus, kaut ģaii apgalvo, ka prezidents neesot izteicis ierosinā-; jumu, bet tikai cerības- Lai nu būtu ķābMams, šoreiz fi^anču^s tilitāte gan nevienu, nepārliecinās. Francijas prezidents ir runājis ar franču valdības ziņu un piekriša^ ; nu, vēloties eventuālo „triju lielo" vi#;---,,četnilielo''^
ASV valsts seki-etārs Dīns Eče-sons atteicās šo pārsteiguma ierosinājumu komentēt, bet amerikāņu delegācijas locekļi neslēpa šāvu vilšanos, lai neteiktu neapmierinā-jumu, it īpaši tāpēc, ķa franču ārlietu ministrs šūmans iepriekšējā
vakarā saviem vieniem dotajā di>^ nejā Ečesonam un īdenam par gatavoto ierosinājumu nebija bildis nē vārda. Francijā, tātad, izdan-■ dojusi ārā no rindas, lai paliktu četru lielo pulkā. ; PSRS ārlietu ministrs ļVišinskis
komentāra vietā tikai sibiliski izsaucies: „U5^ priekšu, uz priekšu!", nenorādīdams kādā virziena. Daži ģaa saka, ka Višinskiš nemaz Ori-
LATVIETIS NO TUNISIJAS
Šinīs dienās mūsu redakciju ap- debesīm skaisti izcēlās Sidi Bu
■. ^ • irs«.{/. Onij ^■^n'u.^, ■ Vknrtō+niolrii. . IrnhislfōR
ola runas ierosinājumu neesot sapratis, jo tā bijusi izteikta, amatus neminot.
Prezidents deklarējis, viņš uzdrošinoties teikt, ka: „ja izcili vīri, uz kuriem vēršas visu.satraukto ļaužu skati, ierastos šeit, lai.... nodibinātu cilvēcisku kontaktu cits ar citu, apmainītu personiskās idejas, savu domstarpību iztirzāšanai bez darbā kartības un bez publiskām debatēm, mēs viņus ar prieku sveiktum." ; _
Ko nu darīs četri aicinātie?
Prezidents Trumens, savā laikā deklarējis, ka tam nav iebildumu pret tikšanos ar Staļinu, bet nekur citur kā Vašingtonā; Cerčils vēlēšanu kampaņā izteicis vēlēšanos tikties ar . Maskavijas diktatoru; franči nu arī ~ ar Oriola muti — izteikuši līdzīgu vēli.. Ko nu teiks šfingā aiz Kremļa muŗiem: jā, nē vai varbūt? ' '
•Cilvēki ižslā;puši labu ziņu un atkal reiz miljonos siržu celsies cerību paisums:;: būs - patiess miers; labklājība, cilvēkiem labs prāts." Bet muiņs; diemžēl, jasakā, ka šis cerību paisums vēsti tikai vienu ^ drīzo vilšanās bēgumu.
Uguni nevar salaulāt ar ūdeņi, Pad. Savienības mērķus nevar saskaņot ar Riētumii mērķiem.
Komunistu pulkus nevar piekalt pie zemes vārdiem, deklarācijām, notām, draudzīgiem vēstījumiem vai ar rendez-vous šājō pilī. T6 spēj tikai spēks. Un spēks nozīmē darbu, nozīmē stingrību pret sevi» atteikšanos no vienas, otras ērtības. Tas nekad nenozīmē paļaušanos uz kaimiņa spēku, nenozīmē vairāk cerēt nekā darīt.
šajo |)ilī ierosinātā prezidentā Trūmeņa uņ premjera čerčilā, Plevēnā un Staļina satikšanās nedo-tU; nekā, pat ja tā notiktu. Tāpēc atpakaļ pie darba! M. V.
meklēja latviešu inženieris. Jānis Palieps, kas tikko Kanādā .ieradies no Tunisijas. ^ Viņš studējis Rīgā un papildinājies Vācijā. Tur franču joslā, viņš anketā aiz pieklājības par eventuālo emigrācijas zemi bija uzdevis Franciju un franču Āfriku. Rezultātā — negaidītā iebraukšana Tunisas līcī 1948. gada 19. jūlija rītā. ,Pec piekvēpušās pelēkās Marse-ļas ieraudzīt bāltoV Āfrikas krastus lecošā saulē bija tīkams pārdzīvojums, iPret skaidri zilajām
Said arābu bagātnieku kubiskās mītnes, kreisajā pusē iepretim. Kartagai, līča Vārtos gleznais vulkāns Hamam Lif, kas jau sen aizmirsis savas dusmas, bet arvien vēl izverd karstu ūdeni, tāpat kā romiešu laikos. Protams, toreiz ūdeni ievadīja klasiskajās termās... No senās romiešu godības pēc Kār-tagas pievienošanās te neķ6 daudz vairs nesaredz. Tās ātŗbdamas tikai aiz Sidi Bu Saldas apgāztu kolonnu un zemē notriektu kapiteļu veidā.
Senie kartagieši, kas savu metropoli bija uzcēluši pie līča vārtiem, bija daudz lietderīgāki atrisinājuši pilsētas novietnes ' noslēpumu, nekā, Tunisas cēlēji, jo Tunisa uzcelta ,aiz līča lielā Tunisas ezera, pie senās romiešu kara ostas Laguletas, Lai nokļūtu pie purvainā vietā celtās pilsētas, jāizbrauc cauri lielam seklam smirdīgam ezeram, kurā izrakts īpašs kūgu ceļš un pašā krastā .cilvēku saņem neaprakstā-ma kņada, neaprakstāma burzma un neaprakstāma netīrība.
Šajo pils Parīzē, iur patlaban notiek AP^ pilnsapulce. Ūzņēņmuņs izdarīts iipEifeļa torņa
LATVIEŠU SKAITS ASV
8. novembrī ar kuģi Ģen. Greely nō Bremērliāfenaš Ņuorlinšā ierā-
Voldemārs Auziņš; Arturs, Ritā, Indulis uh Pēteris Baltmanis; Berta Berghdlds; Olga Bagātais; Olga, Evarists, Lauris un 1 Aleksandrs BēraiņŠ; Inta Bērzs; Pauls, Lidija, Ateķsandrs ^ BogdānoVS; l|īiķelis, Antoniņā un Ivars Bozanovs; Edg. u» Velta Brezihskis; Emiiija, Jā-ms, Austris uu Iflaija Gers; Pēteris Dārznieks; Eduards Freimanis; Anrids, Anete, Gatis, ;\ļaris, Andra Ufl Maira Ģrundmahis; Jānis, Rota, Dace; Jānis uņ Marline Iverts; Al-vine Kamaruts; Eižens, Benita, Iz-oldev Ervins, Aina uņ Elita Kanihs; Nikolajs, Mirjama, Ingrida, Ieva m Justs Karlsons; Emilija Kažoks; Emiiija, Aleksandrs, Gundega un Ligita Kreicberģs; Oskars, Anna un D. Martinovs; Alide Mežītis; Bo^ naventura Ozols; Vitauts Purmutis; Alberts uh Nannija Reikens; Jā-ais Simsons; Jānis, Vera un Anna
Skrastiņš; Jāzeps un Veronika So-lotkā; Kristīne Stakis; Kārlis Stūris; Eduards Sulps; Otto un Marija šellers; Irita Trautmanis; Edu-? ards Vksna; Alvine un Voldemārs
Vinovskis; Emiiija Vitiņš; Olga, Velta un Jānis Zeltiņš; Jēkabs un Emiiija Zeltiņš. ;
6. novembrī ar kuģi Ģen. Tay-lor no Brēmerhafenaš Ņujorkā ie» radās: ,
Lea un Kārlis Barons; Jēkabs Feldmanis; Valdis, Elfride un Ar-^ hoGruhde; Rūdolfs un Fricis Hib-ners; Nadežda^ īrēne un Valentine Levins; Jāzeps Līvmanis; Hermanis, Irene, Barbarā, Gabriele un Ch. Nagels; Emils Piņķis; Pēteris, K. uņ P. Pommers;Severihs Priede; Ad., Meta un Ilze Robežniekos; Dailonis Stāuers; Jānis Upītis; Vincents, Sofija un Jevgeņijs Zelcs.
Sirsnīgi sveicam tautiešus jauna-jā dzīvē!
Neviena organizācija nevar cerēt attīstīt kaut cik regulāru un ietekmīgu darbību bez sava mājokļa, jo šāds mājoklis ir nepieciešamais noteikums jebkurai sabiedriskai, kultūras un palīdzības darbībai. Visu šo lietu uh sarežģīto dafbības kompleksu var risināt tikai pastāvīgās telpās. .
Daugavas Vanagi Toŗonto nu šādu iespēju atraduši, iegūstot savā īpašumā glītu, mājīgu un ērtu namu pilsētas centrā; 123 Huron St.
Nams ir labi kopts Ciepriekšējais īpašnieks tajā bija sākotnēji domājis iekārtot privātu klīniku) un tuvu satiksmes maģistrālēm.
Nama apakšējā stāvā ierādīs vietu medicīniskai konsultācijai, juridiskai konsultācijai, bērnu dār-
zam, bērniem, kuru vecākiem die- telpas trešajā domātas izīrēt, lai
nas laikā jādodas darbā, DV grāmatnīcai un lasītavai, telpas skautu kopai, un telpas mazāku apmēru sarīkojumiem, arī privātvajādzī-bām, kā kāzām, jubilejām utt.
Otrā stāvā rezervētas telpas Daugavas Vanagu, laikrakstam Latvija Amerikā — apgādam un redakcijai, pārējās telpas otrā stāvā un
gūtu amortizācijai nepieciešamos līdzekļus. : ■, v
Pagraba telpas rezervētas Toŗonto Apvienoto Korporāciju Kopai, skautiem un eventuāli spiestuves iekārtošanai.
Domāts iekārtot arī istabu viesiem no citurienes.
(Sk. uzņēmumu 3. Ipp.)
Parrze. — AN ģenerālsekretārs TrigveLī piekritis divu Rie-tumvācijas novērotāju pieaicināšanai AN pašreizējā pilnsapulcē Parīzē. Vāciešu pārstāvjiem piešķiramas visas tās pašās priekšrpeī-bas, kādas bauda citu to valstu pārstāvji^ kuru nācijas nāv AN locekles, šo Valsta pārstāvji drīkst piedalīties debatēs, bet, viņiem nav balsošanas tiesību, šādā pašā veidā vāciešu pārstāvji, ja viņus uzaicinātu, varētu piedalīties arī atsevišķo pilnsapulces komisiju darbā.
KOREJAS GĪNĪTĀJI PEIJMITĀ ATPŪTĀ
Lai novērstu pārprātunius, ķō izraisījuši daži neskaidri ziņojumi, it kā cīnītājiem Korejā nākšoties pavadīt jau otro ziemu, ģen. Ridž-veja galvenā mītne izdevusi īpašu paskaidrojumu. Tur teikts, ka gan-driž visus karavīrus, kas Korejas frontē ieradušies pirms Ķ g. 1. janvāra, nomainīs un vēl pirms Zie-■ rtlasšvētkiem viņi varēs atgriezties mājās. Atskaitot īpašas neaizstājamas lietpratēju kategorijas, m
si kājnieki, kas ieradušies pinņš 1. janv. Nomaiņa notiks jau novembra beigās.
Izņēmums ir virsnieki un kareivji, kas darbojas frontes aizmugures štābos un vienībās. . Vairums to, kuru kopskaits sasniedz ap 50 tūkst., ir apmācīti īpaši viņu darbam. Tos nomainīs pēc kvalificētu aizstāvju saņemšanās vai ari jaunāko darbabiedru ievingrināšar
pirmajām līnijām mājās dosies vi- ^^s.
Latviešu inženiera darba vieta atradās netāl no Alžīrijas robežām, kur ar franču valdības subsīdijām cēla milzu aizsprostu elektriskai spēka stacijai.
Kalnainā, mežonīgā apvidū vispirms bija jāuzceļ mājokļi — sava pilsētiņa. Tur nu mūsu tautietis ar dzīves biedri un meitiņu nodzī\50Ja un nostrādāja trīs ar pus gadus.
• Nu galvenie aizsprosti jau tikpat kā uzcelti.
— Kā tunisieši izturas pret eiropiešiem? V
— Ar nievu un nicināšanu. Ra-madana svētkos manu, automašīnu apmētāj a akmeņiem. Eiropiešus nemīl, nīst vai nicina. ^
— Vai arābiem būtu labāka dzī^ ve, ja eiropiešu Tunisā nebūtu?
— Nedomāju. Arābiem ne tikai n av pietiekami daudz sava skolotā techhiskā personāla, piem., inženieru, viņiem nav; pat gana administratīvā personāla; jo Vienīgā augstskola, kas tiem ir, Lielās Mošejas universitāte — būtībā flav nekas cits kā teoloģijas skola. Musulmaņi nekad nepievienosies kristiešiem, jo atzīst sevi par augstā.^ ķierii garīgā plāksnē,"
— Kādas attieksnies Tunisijas protektorātaih ar Marokas protek-torātu?
— MarbkāŗLu vadoņi sadarbojas ar tunisiešu nacionālistu vadoņiem. Bet citādi franči izmanto maŗokā. ņus kā sargus, kāpēc tunisieši viņus he visai ieredz. \
— Vai sievietes TUnisijā ir he-grbīdās vai It^altās rases?
.— Sievietes seju daudz ņei?:o redzēt, iiedabū, jo tā^ staigā aizsegtām sejām. Tomēr jāsaka, ka īpaši berberes ir zilām' acīm un izteikti baltās rases pārstāves.
— Kā ir ar zemeis īpašumu Tu-nisijā?
— Lielākā tiesa zemes platības vēl pieder tunisiešiem, mazā,kā, bet toties labākā daļa pieder kolonistiem frančiem. ♦
--Kā ir ar atalgojumu?!
— Labi situēts inženieris nopelna 45.000 franku mēnesē, eiropiešu strādnieks :ap 25.000, arābu strādnieks --- 12.000, Man nācās par uzturu trim personām mak-:Sāt-āp ■30.000.:Z;^^'^^ . '■rv;-'/:
— Visnepatīkamākais latvietim semikoloniālās zemēs ir balto izturēšanās pret iezemniekieiri un iē-zemnieku naids pret virskungiem. Tādēļ jūtos laimīgs, ka esmu šeit brīVs vīrs brīvu vīru vidū.
Novēlēsim mūsu enerģiskajam tautietim dievpalīgu un līdzdalību lielajā Sv, Labrenča jūras ceļa projekta īstenošanā! H. V.
DAŽOS VĀRboS
Filmas „ši sievieie ir bīstama"
uzņemšana bijusi jāpārtrauc, jo
srnagi saslimusi galvenās lomas
žēlotāja Džoana Kravforde. *
Bij. britu ārlietu ministrs Mo. risons, runādams kādā strādnie-ku ptartijas sanāksmē Londonā, paredzējis konservatīvo valdīša' nai drīzas beigas.
Mēs esam gatavi visām, kas var nākt, ja Korejā pamisra sa-runas nesekmētos, >-i2ie ikusies ASV aizsardzības šekretārlal viet-niece Anna Ŗozenberga, atceļa
no Korejas frontes apstādamās Honolulu.
^Ap^4 milj. Korejas bē^u sa-ņēmuši palīdzību pārtikas un iel-pu sagādē no Apvienoto Nāciju civilās palīdzīisas dienesta gada laika, ko^ šis dienests uzsācis darbību.
■ ^ ■ ■-.*■ .-■
— Riežuniu civilizāciju aiz-slaucīs materiālistiskās pasaules spēki. Ja šīs civilizācijas aizstāv-|i nepasteigsies iegūt uzvaru, ka-mēr tā vēl iespējama, — teica l'rahcijas aizsardzības ministrs Bidov privāti apmeklējot ASV.
Svaiga britu kājnieku brigāde no Xibijas ieradās Suecas kanā-ļa joslā, lai pastiprinātu turienes angļu garnizonu. Katasj)ēkā iransports notika pa gaisa ceļu un šis bija britu karalisko gaisa spēku lielākais veikums ļJēc gai-sa tilta Berlīnes blokādes laikā.
(Pārnesums no 6, Ipp.) . jautājot Vientulības kalna autoram^ kādas ir viņa domas pār latviešu rakstniecības un vispār ■ latviešu gara dzīves nākotni,, skan drošas ticības pilna atbilde:
,,Lieli darbi var rasties tikai.
: ciešanās, sāpēs; un tās nevienam trimdiniekam nav palikušas aiztaupītas — no tām nevar aizbēgt ne paša dzīves savrupībā, ne rakstnieka darbā. Bet lielas sāpes kādu laiku paralizē domas, kādu laiku tās nevar ne aptvert, ne mākslas darbā veidot; tikai
• vēlāk, kad gadi sāk dziedēt dziļākās brūces, sāpju vietā stājas traģiskais pārdzīvojums, kas meklē atraisījumu mākslas darbos, Aleksandrs Grīns savu lielo dar-
, bu sāka rakstīt desmit gadus pēc
tam, kad bija norimis pirmā pasaules kara dvēseļu putenis. Ir zīmīgi, ka ti^si tagad, atkal pēc desmit gadiem, jauno grāmatu klāstā sāk parādīties darbi par baigo gadu un■ džiititenes - likteņ-dienām. Ēsmu pārliecināts, ka tiem ^ekos arvien jāUni, arvien labāki m' pilnīgāki, un plašā, nozīmīgā viela atradīs tās cienīgu izpausmi.
briedis — vienalga, kādu saturu un vidi rakstnieks tam izvēlētos.
; Nav: visai viegli tagad rakstīt romānu, kura. darbība risinās dzimtenē kādā kaut arī tikai nesen pagājušā laikmetā, jo esam atrauti no tautas c^zīvā avo-ta,: kas rakstniekam piegādā bagātu vielu ar savu nerimtīgo bur-
nam jābūt vēsturiskam laikmeta tēlojumam; traģiskais brīvības
Nedomāju, ka katram rōmār ^"io^anu; pat klusās un bagātās
'vēstures krātuvēs mums ir noslēgušās,-nav mums vairs ne muciņas pārdzīvojums,' kas ir mū-^^^^^^ bibliotēku. Un
J^^^^-Par-dzimtehi rakstot, cie^ šanās : skaidrotie rakstnieku ^kāti tagad;.110 desmit un vairāk gadu atkāpes raugoties, vairs tuvredzīgi .nekavēsies pie mazsvarīgiem sīkumiem, bet vieglāk saskatīs patiesos. vaibstus,. ko ' liktenis griezis mūsu cietējas Mātes sejā. -,
su laikmeta dziļā jēgā, atbalsojas katra cilvēka dzīvē, tūkstoš sīkos strautos tas piestrāvo katru dzīvā tautas koka zariņu, šis traģiskais pārdzīvojums degs ikvienā literārā darbā, ja vien tas būs patiess un pietiekami ņo-
PIEDĀVĀ BAGĀTĪGĀ IZVĒLĒ NEKUSTAMUS ĪPAŠUMUS
TORONTO — NEW TOĪĪONTO MIMICO uņ āipiis
PĒRKOT
— pārbaudiet, mūsu pārdodamo mā,ju sarakstu. Zemas iemaksās. Izdevīgi nomaksas termiņi.
PĀRDODOT — 10 labākie aģenti jūsu rīcibā. Ātri rezultāti garantēti. 2 biroji---24 st. darba laiks.
Lai vārētu pārspēt Brīvās Eiropas, Amerikas Balss un citus amerikāņu raidītājus Eiropā, Staļins uzdevis saviem inženieriem celt milzu radio raidstaciju Berlīnes austrumu joslā. Tās jauda paredzēta virs 300 kilovati un sešas reizes pārspēs vidējās Savienoto Valstu raidstacijas jaudu un 3 reizes Berlīnē, darbojošās Rias jaudu! Atskaitot Maskavu; tā būs lielākā raidstacija Eiropā. ,
Pats Staļins norādījis, ka raidstacijai jāuzsāk raidījumi š. g. 21. dec, tātad paša Kremļa valdnieka dzimšanas; dienā.
Būvdarbus veic vācu strādnieki
VALTERA ZIEDII|A
IMorše st., Torpnto, Oiii. Canada; Tel. ĢL
krievu inženieru uh teqhriiķu uzraudzībā.
Minchenē novietotā amerikāņu radio raidstacija un Rias stacija Berlines rietumu sektorā nobažījušās par traucējumiem viņu darbā, ko radīs krieVu milzu stacija. Amerikāņu inženieri jau projektē savu raidstaciju jaudu pacelšanu, lai atvairītu traucējumus, ko radis krievu rnilzu stacijā. ; -
. : Mrs. L. Ozolkalne, 460 E. 6-Uh Ave., Vancouver, B. C; Mr. J. Dāvis. 49 Gladstone-AveT Hamilton, Ont.; Mr. J. Lūsis, 223-3rd.Ave. Norāiida; P.Q; (Vien-mēr krājumā jaunākās grāmatas).
Pārstāvniecība ASV: ,Mfr A. Kalnājs, 1521 N Clyborn Ave, Chicago 10, 111., ŪSA. (Izpilda
visus pastā pāsūtīnājumus).
ii»
nelaimes bez savas svētības. Gribas pareģot, ka šos desmit gadus, ko esam' zaudējuši personīgajā un valsts dzīvē, sublimētā veidā; atgūsim mākslas darbos."'
Member the Torouto Real Ēastate Boarā
85 RICHMOND ST,W, TORONTO Tel. birojā EM 44085 Tel. mājās (B. Pūriņš) ME
.ŠĪS NEDĒĻAS'SPECIĀLnEDĀVĀJOT^ TAUTIEŠIEM::. . ; garāža ar 2 benzīna taiikiem labi ejošā viet^ iemaksu, bez tam pārtikas veiķa^ ar dzīvokli Osinģtonas ielas rajonā ar $2500 ieinaksu.
Sekojiet mūsu iknedēļas spečiālpiedāvājunuem! (55)
Sarkanās čecļiijas aizsardzības nliņisrts Cepika turienes komunisti laikrakstā Rude Prāvo paziņo, ka čecbi uzsākuši būvēt stiprus nocietinājumus gar Bavārijas pierobežu. „Vienigā vieta, no kurienes mums ienaidnieks var uzbrukt, iv amerikāņu okupētā Bavārijā", teicis parlamentā Gepika. „Bet viņi to velti pūlas, jo amerikāņi nekad nepāries mūsu robežas,' ne gaisā, nedz uz zemes." .'
iiiii
HAMS.UŅ.A — ,PA AIZAUGU-. TEĶĀM, broš. 1.60, ies. 2.10
Dabūjamas visas jaunākās
.'■ ;:gramatas.-.; . Z':.-
melnā iedzimusi
Deviņi ņujorkieši, to starpā 4 ārsti, nodoti tiesai par tirgošanos ar jāunpiedzimušiem bernieni. Atklātā bērnu tirgoņu banda netraucēti darbojusies pēdējos 4 gadus, kopsummā iztirgojot vairāk simtu bērnu. Darījumi, protams- notikur ši pa meintirdzniecības cenām uņ uzņēmīgajiem „komersantiem sagādājuši peļņu ap pusmiljona doļ. Galvenās bērnu ,,piegādātājas" bijušas neprecētas sievietes, bet pircēji -r- precēti pāri; ku|irjaulība nav bijusi svētīta āf'beraiSīi; Bērna c^na svārstījusies no 1250 — 4000 dol. ^^^^ "
Neparastā tirdzniecības pasākumā vadītājs bijis Bruklinas jurists, 52 g. V. Markus Zīģels. Neprecēto grūtnieču vārdus viņš uzzinājis no ārstiem, kas atklājuši savu klientu klizmas. Dažos gadījumos Zigeis bērnu mātēm atmaksājis slimnīcas izdevumus, bet ne reti nav maksājis nekā.
Uzraudzības iestādes Zīgela nelikumīgo rīcību sākušas pamanīt š. g. pavasarī, kad kādas j auriās neprecētas sievietes dzemdēto bērnii Zīgels bijis sarunājis pārdošanai jau pirms dzemdībām. Ļāikā, ķād kārtotas adopcijas formalitātes, jaunā māte prasījusi bērnu atpakaļ un griezusies pie uzraudzības iestādēm. ^ V : ; ■ . :
KOMUNISTI APŠAUDA IEVAINOTO m VIŅA NESĒJU
Korejā; '—Amerikāņu armijas mācītājs^ katoļu priesteris Tpms Valdis, kas darbojas pie ■ kādas ASV pulka Kumsoīļgas;
joslā, ziņo, ka viņš novērojis kā^ du ķpniūnislļi snaiperi, kurš ļpa-rādījis augstākā mērā necilvēcīgu rīcību. Viņš šāvis uz divi amerikāņu karavīriem, kas nestuvēs nesuši savu. smagi ievainoto cīņu biedru. Nevarot būt runa par pārpratumu, jo sarkano snaipeŗs stāvokli labi parredzē-jis.
„Ēsmu šeit, Korejā, 6 mēnešus, bet līdz šim kaut ko līdzīgu nebiju redzējis," izteicies mācītājs. „Gribētu ticēt, ķa šis ir bijis atsevišķs gadījums."
filmu dīva RiSa Hai-voŗie aikal siāsies filmu operāio. ni priekšā š. g. 3. decembsi Vina pārjŗauca darbu filmā pirms 3 gadiem, kad devās laulība ar pasakaini bagāSo Ali Ghanu, Tagad laulība šķirta un Riia implm
ļlārtrauklo karjeru filmā.
■■ *
Trešā daļa Rietumvācijas un Berlīnes rietumu joslu iedzīvo-iaju nezinot ka ASV, augstā komisāra Rietumvācijā vārds ir Mekklojs, turienes sbaiedi&lEgs domas pētīšanas institiits noskaid-drojis, iztaujājot lielāku skaiJu vāciešu.
Amerikāņu bokseru Ediju Kae-menu sadks^ Maiemi līča pilsētā sacensības tiesnesis pasludināja par zaudētāju ar technis-ku nokautu, jo Edijs esot nespējīgs iālāk aizstāvēties pret cīņas psortneŗa uzbrukumiem. Neapmie-sināis ar tiesneša spriedumu* Edijs uzbruka pēdējam un ar S
sitieniem to notrieca sz dēliem.
■ *■ .-
Steidzamam lidojumam uz Ta> lajiem Austrumiem, jau šone<^ļ, sagatavojies štāba priekšnieks ģen. Hoits Varidenbergs. Viņš vēlas apspriesties ar ASVļ militāriem vadītājiem/ kā ari apmeklēt Korejas fronti.
Sitingbernes (Anglijā) iedzīvotājs Ādolfs Vaitheds ap 200 gulbjiem, zosīm, pīlēm un kaijām palīdzējis sadziedēt viņu lauztās kājas un spārnus vai nopostītos knābjusi Putnu ārstēšana ir viņa mūža lielā kaislība. Pilsētas bērni viņu dēvē par ,4okioru" un aiznes tam katru ievainotu vai saslimušu putnu, ko viņi atrod.
455 jSpadina Ave, Apt. 403, TORONTO. ONT.
College un Špadina ielu stūrī,. Telefoni: birojā īd 4 dzīvoklī —" MI 9352
Ir pienācis laiks padomāt par
Jūs atradīsit pie mums lielā izvēle-Eiropas mākslas amatnieku darinātus priekšmetus dāvanām kā:
SKAISTUS ĀDAS izstrādājumus ar latviskiem ornamentiem, FOTOGRĀFIJU ALBUMUS, -VĒSTUĻU : • MAPES, :.:ŅAUDAS^ 'PORTFEĻUS,-
I NAUDAS MAKUS, GALDA BLOKUS, ADiTAS: um; AUSTAS LIETAS, KOKGRIEZUMUS,. KERAMIKU, :IZSTRĀDĀJUMUS SUDRABĀ un. daudz citu. Atcerieties savu piederīgo Un draugu VĀRDA un DZIMŠANAS, IESVĒTĪŠANAS un SADER^^^^^ gadījumus ar tautiskām piemiņas lietām. Lūdzu mums pieprasīt drīzumā izdodamo bagātīgi illustrēto katalogu latviešu valodā. Mēs' .esam LATVIEŠU SKAŅU PLAŠU 78 RPM. sadales ceBtrs Bagātīgā izvēlē arī Eiropas klasiskās un populārās skaņu platēs, kas iespēlētas it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē. Dabūjami arī 33 RPM un 45 ^PM ilgspēlētāji (Long Plvers^ kofer-veidīgie uh radio plašu spēlētāji (gramofoni). . : Lūdzam apmeMēt mūsu isstādi im pārdošanas vietu, kas atvērta katru darbdienu ho pīkst. 9 rītā līdz 9 vakarā
' MĀKSLAS
JK0PPELS
609 Y0NGE:.ST,, TORONTO, ONT., CANADA. — Tel. FR 4596
5ce
I