LATVIJA
Sestdien, 1951. gada 17. novembri
NOTIKUMU DEGPUNKTŽ^
CELĀ UZ PASAULES PAHLAMENTU
Apvienota Nāciju pilnsapulce ar katru jaunu sesiju kļūst ietekmīgāka, tās darba lauks plašāks, tas loma ievērojamāka.
Bija laiki, kad visus starptautiskos jautājumus izšķīra vai pareizāki___centās izškh:t—lielo va-
reno pārvaldītā .^Ilrbšības Padome vai lielo varbno Ārlietu Ministru Padome.
Un šie lielo institūti arī droši vien būtu kļuvuši par visas pasaules^ direktoriju, ja vien kāda bez-mērīga valsts ar bezmeŗīgām prasībām nebūtu tieši ar savām bsz-mērībām šos institūtus padarīju si par darbam nespējīgiem; PSRS; izmantodama tai ar ApVi Nāciju chartu^ piešķirtās veto tiesības, uz visiem ierosinājumiem un visiem saprātīgiem starptautiskiem izkārtojumu mēģinājumiem atbildēja ar vienu un to pašu nemainīgo: „ņet, liet i eščo raz ^t."
Kas tad nu pārējiem lielajiem atlika: paklausīt Polītbirojam un darīt tā, kā Staļins vēlas, vai — pārnest lēmumu smagumu no „prezidijļem" uz pilnsapulci? La-, bākais ceļš šķita otrs, jo pasaule dalījās divi daļās: PSRS sagūstītās valstis vienā pusē un vēl brīvās valstis, kas savu brīvību vēlas uzturēt pēc iespējas ciešākā koalīcijā — otrā pusē. šīs koalīcijas priekšgalā nostājas ASV, kas paliek brīvības priekšpostenī nevis ar dūri, bet ar ieteikumu apvienoties pretdūrē komunistu uzbrucējam.
Tā ASV un mazo valstu intereses sastapās AN pilnsapulces forumā, līdz ar ko pilnsapulces svars augtin auga.
Visai raksturīga šāi ziņā ir nu-le pieņemtā AN pilnsapulces dar-
'ba kārtība, kurā uzņemti visi Vispārējās Komitejas ieteiktie 68 jautājumi, tai skaitā atbruņošanās ierosinājumi, Vācijas brīvo vēlēšanu jautājums, padomju Ķīnas neatkarības aizkaršana, Dienvidslāvijas sūdzība pret Padomju Savienības un padomju satelītu naidīgo, darbību pret Belgradi u. c.
Ievērojot to, ka PSRS Apvienoto Nāciju pilnsapulcē ir tikai „viena no daudzām," viena no 60 valstīm, tā arvien centusies un centīsies arī šoreiz AN^ pilnsapulces kompetences sašaurināt; tJņ ja nu tai tas tiešā un satversmigā ceļā nav panākams, tad tā cenšas to panākt vismaz netieši, proti, mēģinot svarīgākos jautājumus kārtot ārpus Apvienoto Nāciju pilnsapulces. Lai te tikai minam dažus no šiem padomju mēģinājumiem: piecu ļie-valStu ,,miera pakta" ierosinājumu, ko parakstīt aicināti pat visi pieaugušie Rīgas;iedzīvotāji; padomju priekšlikumu atbruņošanas j autā-jumu nodot īpašai lielo konferencei, kur atkal Maskava spēlētu pirmo vijoli; padomju piedāvājumu Vācijas problēmas atrisināšanai nodot uz neatmošanoš aizmigušai lielo Ārlietu Ministru Padomei.
Protams, mazajām valstīm un visām tām valstīm, ko savā laikā kad pieklājība vēl piederēja pie labā toņa vismaz diplomātijā, dēvē j a par valstīm ar „ier6bežotām interesēm," bija svarīgi, lai visi vitālie jautājumi tiktu izlemti atklātā forumā un ar viņu pašu līdzdalību.
Pašreizējā AN pilnsapulces sesija liecina, ka tā sāk apzināties savu spēku, ka tā pamazām kļūst par brīvās pasaules parlamentu cīņā pret komunistiskās pasaules
ivu pasauļE krustceļos
(VĒSTULE LATVIJAI AMERIKĀ NO STOKHOLMAS)
diktatūru.
H. V;
JAU KOPŠ 1946. GADA LAIKRAKSTS
latvian newspaper
apciemo latviešus trimdā^ sniedzot vispusīgu un plašu māciju par notikumiem visā pasaulē, tautiešu trimdas dzīvē un okupētajā dzimtenē— Latvijā^ • ;
30 DAŽĀDĀS ZEMĒS tautieši ir priecīgi saņemt LATVIJU, kas tiem palīdz smelties,spēkus un izturību sagaidīt lielo atgriešanās brīdi atbrīvotājā dzimtenē.
Lai kādā brīvās pasaules malā mēs atrastos, LATVIJAS slejās latvietis sasaucas un Sastopas ar draugiem un paziņām citās zemēs un seko visu tautiešu dzīvei un centieniem trimdas plašumā.
IZNĀKDAMA EIROPĀ — VĀGrJĀ, kur lielais vairums lat^ viešu trimdinieku pavadījuši ievērojamu līdzšinējas trimdas laiku, LATVIJA vieno Jūs Jiesaŗaujamām sait^^^ ar Eiropu un dzimteni, jo latvietis ir un paliks eiropietis.
Ja Jūs LATVIJU vairs neatceraties no Vācijas trimdas laika, tad ieskatieties tajā šodien,. uri mēs ticam, ka Jūs atkal kļūsit LATVIJAS abonents un ieteiksit to arī saviem draugiem un paziņām.
LATVIJA iznāk vienreiz nedēļā uz 8 lappusēm, uņ Jūs to varat pasūtināt pie mūsu pārstāvjiem.
Jau kopš 1944. gada latviešu bēgļi veltījuši Zviedrijai daudz lielāku vērību, nekā prasītu šīs zemes loma starptautiskajā politikā. Iemesls te ir vienkāršs: Zviedrija ir valsts, kas atrodas tieši brīvās uri verdzības pasaules krustcelēs. Uz Gotlandes salas austru-' mu piekrasti aizbraucot, trimdinieks nokļūst vistuvākā viņam iespējamā punktā no Latvijas, Gandrīz ik dienas Zviedrijā pienāk ziņas no dzelzs priekškara viņas puses^ — reizēm arī no mūsu .zenifes. Stokholma, bkkuS Lisabonai, arvien biižsi pilsēta, kur slepeni tau-stījuši/s un sadūrušies lielvalstu „tum^ pirksti," kuru vērošanai un apturēšariai zviedru vaMlba bijusi spiesta atkārtoti piešķirt savam „saekerhetsjaenst^' (slepenajam dienestam) summas, kaš rakstāmas ar sešām nullēm. Tie visi ir apstākļi, kas pamatoti pievērš šai Skandināvijas zemei latviešu Uzma:nlbu visā pasaulē.
tāji deportēti uz Krieviju, vai pār- ņu rēderejas. Kas attiecas uz tu-vietoti uz citiem Latvijas apgaba- berkulozi un bērnu trioku, tad šo 1iem. Ir pamats pieņemt pēdējo slimību apkarošana Zviedrijā ir varbūtību. vismaz desmit reizes modernāk un
labāk noorganizēta nekā PSŖS.
• 1949. g..zviedru iestādes aiztu- ^. Zvi_ednļas visu kiku
rēja un nosodīja ar cietumu igau- ^ lielāka spiegosanas prāva
ni Ēriku Sūrvēli, kas bija sniedzis Oktobra pēdējās dienās Stok-padomjū vēstniecībai Stokholmā holmā sāka iztiesāt prāvu pret kārtējus' ziņojumus par baltiešu Zviedrijas flotes apakšvirsnieku bēgļiem. Pēc soda izciešanas viņš 'Hildingu Andersonu, kura turpinā-repatriējās uz okupēto Igauniju un ļ sies vēl pāris nedēļas uņ kuras gal-
Tikko saņemtas ziņas,: ka krievu okupanti izVāķuši visus civiliedzīvotājus no Bernātu jūrmalas kūrvietas (uz dienvidiem no Liepājas) un citiem apkārtējiem ciemiem. Pagaidām nav zināms, vai iedzīvo^
šais dienās ievadījis propagandas kampaņu Tallinas raidītājā. Igauņu uzņēmumi Zviedrijā, izteicies Sūrvēli, bankrotējot cits pēc cita, jo „zviedru monopols un tresti spiež tiem ārā dzīvību." Igauņu zvejnieki un laukstrādnieki esot i,burtiskā nozīmē savu kungu vergi." Baltiešu bēgļus zviedri mēdzot „sūtīt uz apgabaliem, kur plosās tuberkuloze im bērnu triekā un kur viņi mirst bēž palīdzības." Zviedrijas igauņi asi norobežojušies no sava „žēlotāja" ar paskaidrojumiem Stokholmas presē. Tajos norādīts, ka igauņiem šeit ir aījm. 100 lielāku un mazāku uzņēmumu ar 25 miljoniem zv. kr. kapitāla. Prāvs skaits igauņu zvejnieku strādā pat-stāpgi, nekalpojot nekādiein ..kun-giem." Pastāv arī vairākas igāu-
venie materiāli paliks slepeni vis-, maz 50 gadus. '
1946.-51. g. viņš diviem krieviem TASS korespondentam c Aņisi
ijiovam un PSRS vēstn. ierēciriim Orlovam-^ nodevis sīkas ziņas un plānus par Stokholmas un Kaŗls-krbnas militārbazēņi, jBodenas cietoksni un citiem nocietinājumiem IZiemeļzviedrijā, zviedru flotes gatavību kari gadījumā, tāpat izspiegojis angļu zemūdenes, kad tās 1950. g. viesojās Karlskroriā. Fakti, kas atklājās publikai pieejaihās tiesas sēdēs, pārspēj pat raiinētas spiegu filmas. Savus ziņojumus krieviem Andersons rakstījis zviedru iznicinātāja „RoniuW kajītē, lietodams t. s. neredzamo tinti, kas liek tekstam parādīties tikai pēc tam, kad papīrs apstrādāts ar īpa-
šiem līdzekļiem. Ar saviem sakar-niekiem viņš sastapies tikai Stokholmas apkaimes mežos, pie kam satiekoties apmainītas vismaz četras paroles. Ziņojumus viņš, somā ievietotus, piestiprinājis pie divriteņa; kuru pēc tam atstājis publiskā velosipēdu novietnē. Pēc zināma laika —- protams, arī ar divriteni — piebraucis Orlovs, pagaidījis, kamēr novietne tukša, tad paņēmis Andersona somā ieliktos dokumentus, apmainot tos pret naudu un jauniem iļkojumiem. Pēdējie allaž bijuši pārsieti ar dzel-tānzilu saiti — Zviedrijas valsts krāsām. Ja tas bijis _izdevīgi, Andersons veikli tēlojis ģan sēņotājļi, gan tūristu, gan ,,jaunu censoni,*' kas aizrāvies interesē par kara techniku. Vispār viņš spiegošanā parādījis tādu izmaņu un izdomas bagātību, ka slepenajam dienestam izdevās viņu atmaskot tikai pēc tam, kad liela tiesa Zviedrijas svarīgāko militāro noslēpumu atradās jau krievu rokās. Orlovu pēc An^ dersona apcietināšanas izraidīja ņo Zviedrijas kā „persona non gra-ta," bet Aņisimovs bija paspējis aizbēgt uz Krieviju jau ātrāk. Par saviem pakalpojumiem Andersons saņēmis no Padomju Savienības vēstniecības 4.500 kronu un dažas pudeles krievu konjaka. Tiesā viņš izteicies, ka esot .^gribējis saviem ieskatu biedriem (t. i. boļševikiem) palīdzēt novērst Jaunu pasaules
K a n A'D Ā :
I. Bairaks, P.O. Bojt 1006, Sia C,
Tbronto 3, Ont. H, Drupals, 10155, WavesieySJ.,
Montreal P. Q. A. Kalniņi, 71, ļndian Grove.
Toronlo,, Onl. / Arlurs Ķīvltis, Hurdman's Bridge,
Box 164,^Otiawa, Ons, V. Ziediņš, Laiviešii gzāmaiis., 92,
Morse St., Toronio 8, Oni.
ASV:
Galvenais pāssiāvis a; Āboliņš,
167-16 Ilion Ave, Sl. Albans, *
L, I., N, Y. G. šmils, 19 Prospeci Ši. Pauglii,
keepsi, n. Y. A!. Bflmaniš, 207 Chattning St.> W.
E. Washiagžon, D. C M, Bluķis, c/o Mr. Knopfl©, 624
Boehlke St, Sagiaaw, Mich. Ed. Dobelis, 503 2ad StreeS, N W.
Waverly, Iovī&. P. Dubovics, Ouaker Lane, H^de
Pārk, New York. Amds EgUtis, 223— 24th Av©, S.,
Minneapolis, Mihn. J Kāļiņš, 600 Tssmoni Si Boston,
Mass. • ■
R. Krūklītiis, Laivieišu grāmatnīca, 1201 E. Gsand Rivesr Ave, East-Lansing, Mich.
Rūd. Ksafts, Zion Luihešaņ Chuzch,
Dallon, Minn, A. Ozoliņa;, 1635 Sf. Orehard St.,
Chicago, 111. Jānis Lāzdiņš, 3823 1/2 Cent?al Ave,
Ihdianopolis, Ind. V. Pūriņš, .1043 Bqldwin, S. E.,
Grand Rapids, Mich. j. Runiķis 6226 20ih Ave M. E;
SealJle 5, Wash. 3. Sobolevskis 2120 „0" Si., Lin^ -coln, Nebr.
t. Tērauds, c/o Mt. H. Hamilion, 7151 Suclid Rd. Cincinati 27,
;;Ohio. V :. ,--^;-::^v.
Arnolds Bērziņš, 1109 Hancock, Brooķlyh 21. KT. Y* un Betlemes baznicā, Brooklyn'ā/'pēc dievkalpojuma aaiešanaa zāle.
J. Upesleja, 5322 W, Wisconsīn Ave, Milwaul?ee 13, Wis.
R. Čaks, 226 So. 76 Si. Milwaukee ■■\i4,.Wisc.':'"'.,;: ■
Jūlijs ^aknie. Grāmatu un laikrakstu apgāds, 300, Secpnd St.,
Rev. JT. Turks, 1251, W., Lowell St.,
/kalamazoo. Mich. Jānis Miķelsons, S7 Mercēlla St.
Boston-^Ro3cbus7 W. Mass. A. Punka. 1417, Pask Ŗoad, M. Wi
Api. 4,- VVashinglon 10. i). C. Mrs Birita Ziemiņa, 920, W., Lo.[
veli Si. Kalamazoo,'Mich.
' Apvienoto Nāciju pilnsapulce nolēma atlikt Padomju Savienības ierosinājumu aicināt nacionālistu Ķīnas Vietā pilnsapulcē visas sesijas laikā piedalīties komunistu ĶīnU. Par priekšlikuma atlikšanu balsoja 37, pret — 11 un 4 atturējās.
ASV "V'alsts sekretārs Dīns Ečer sons apzīmēja komunistiskās Ķi^
nas izrīcību par vairāk kā barbarisku un ka nav iedomājams ka pilnsapulce atrastu ^ar. iespē-jamu apspriest šādu jautājumu pk valdībli; ķuŗas ķ^aspēks slepkavo šīs pilnsapulces locek-lu tautiešus. ; ^
Bez 5 padoimju bloka balsīm, par komunistu Ķmas pielaišanu pilnsapulcē balsoja: Buŗma, Gva-temala, Indija, Indonēzija; Izraēla un Zviedrija. Atturējās .Afganistāna, Ēģipte, . Šaudi Arabija un Dienvidslāvija. ■
Nākošais jautājums, kurā Padomju Savienībai" nebija . panākumu, bija nobalsojums par padomju apdraudējumu Ķīnas neatkarībai sakarā ar PSRS 1945. gada ķīniešu un padomju draudzības un sabiedrības. līguma -un Apvienoto Nāciju ohartas laušanu. Par šī jautājuma uzņemšanu AN pilnsapulces: darba kārtībā balsoja 30, 8 pret un 12 atturējās.
Darba kārtībā uzņemta Dien-vidslavijas sūdzība pret PSRŠ un tā5 satļelitu. agresīvo izturē^ šanos pret Dienvidslāviju un Rietumu un padomju atbruņošanās plānu apspriešanu.
KOMUNISTI IZSPIEŽ AMERIKĀŅU ĶĪNIEŠUS
Komunistu Ķīna nodarbojas ar neģēlīgu izspiešanu. ASV dzīvo ap 80.OOd ķīniešu. 60% no tiem saņēmuši vēstules lin telegram-
mas Jlo saviem piederīgajiem Ķī^ nā ar lūgumu sūtīt tiem naUdu, lai glābtu dzīvību. Nāve Un spīdzināšana vai nauda -— saka šīs vēstules -— ir viņu vienīgā alternatīva. Pieprasītās izpirkuma
naudas ir 500-1.000 dolāru. Nedēļa Savienotās Valstīs pienāk no 'rem kara turpināšanai.
Ķīnas 1.500;000 viēstuļu. Daudzi amerikāņu ķīnieši jau pieprasītās summas nosūtījuši» bet tikko to izdarījuši, tie sa^ņem pieprasījumu -pēc vēl lielākām summām.
šis te ir viens no tiem ceļiem, kā komunistu Ķīna tiek pie dolā-
Lietuvieši Toronto pag. svētdien atzīmēja SV. Miķeļakatedrā-^ lē Lietuvas 700 kristietības svētku.
Lielais dievnams bija ļaužu pārpildīts. Svinīgajā dievkalpojumā bija klāt arī Viņa Ēminen-ca mbrtsiņors Balkūnas, kas re-
Tbronto archibīskaps. Svētku runu angļu un lietuvju valodā teica monsinjors Balkūnas, kas retoriskā daiļrunībā atgādināja Lietuvas slavas un. postā dienas,
sākot ar to dienu, kad 1251. gadā dižkunigaitis Mindaugs pieņēma
kristietību un ļāya sevi 1253. gadā kronēt par Lietuvas ķēniņu: Pieskardāihies pašreizējai briesmīgai Baltijas tautu traģēdijai, monsiņors minēja, ka pirmajā okupācijas gadā boļševiki deportēja. 40.000, bet otrā okupācijas posmā jau 500.000. ^
Dievlūdzēji dziļā aizgrābtībā klausījās sprediķī un paceltām balsīm dziedāja svētās himnas.
Sirsnīgus ^ vārdus ^ di^lūdzē-jiem teica irī /pats Toronto ar-ohibīskaps.
Kā represiju pret patvēruma tiesību piešķiršanu poļu bēgļiem Zviedrijā komunistiskās Polijas iestādes pēdējos mēnešos aizvien kāpina zviedru jūrnieku apcietināšanu un spīdzināšanu savās ostās. Uz Zviedrijas ārlietu ministrijas asajiem prptestiem poļi atbild ar boļševikiem parasto cinismu un rupjībām, bet praksē radies stāvoklis, ka zviedru kubiem, kas d(^das uz Poliju, grūti sameklēt apkalpi. Līdzīgs stāvoklis draud rasties afi satiksmē ar Austrumvāciju. No Vismaras tikko atgriezies kurina-, tājs FagerstrēmSj ko „tautas policija" aizturējusi un spiedusi ilgāku laiku strādāt sāls noliktavās. Kad viņš — skrandās, ievainojumos, kukaiņu apsēsts — lūdzis ēst, parastā atbilde" bijusi: „Izēdīsies, kad tiksi Sibdri jās sālsraktuvēs." Pēc atgriešanās Fagerstrēms žurnālistiem izteicies: j,E« pats agrāk biju komunistiski noskaņots. Tagad es zinu, kā tur apietas ar cilvēkiem. Nekad vairs uz austrumiem!"
6. SESIJĀ PARĪZĒ
MŪSU SPECIĀLKORESPONDENTA Ŗ PARĪZES
Skaistā Šaijo pils, kurā 1948, gadā notika AN sesija, dabūjusi „piebūvi" — piecstāvu koka baraku, kias uzņēma visUs AN bi-rojus, un vienu lielu sēžu zāli. Tā nu viss aipvienots vienuviet. Siltajā rudens saulē atveras brīnišķīgs skats uz Parīzes jumtiem, baznīcām un Eifeļa torni. 60 nāciju pulcējas ap šo jauno Bābeles, torni, kas arī šodien, šķiet, tautu naidā un sajukuma simbols, līdzīgi tam, jpaMso-rstā-sta bibele. / :
šī būšot miera asambleja, de-
Pusānā. Korejā. Apvienoto Nāci ju Virspavēlniecība ziņo, ka pēc viņas novērtējuma ķīniešu un korejiešu komunisti noslepkavojuši 12.790 Apvienoto Nāciju kāra: gūstekņu. Starp šiem upuriem 5.563 ir ameriklni.
ABON/ MAKSA ASV im KANĀDA: i»ā parasto pastu 1 doi., pa gaisa pastii 3 doL mēn.; maksājot Vācijā DM 4.50, resp. 8.50
■ ASV: A.'Āboliņš,. 187-16 Ilicm; Av«,; Aibams,'L.L, NX Lūdzu izsūtiet maii laikrakstu Ļj^VIJA no .................^...v..--
līdz...................................... us ........ mēnešiem uz sekojošu adresi:
Mr, Mrs, Mišs Pievienoju money orderi, čeku vai^skaidrā naudā $
.i.......:....................... abonementa uzsākšanai vai pagarināšanai.
: :' Paraksts ;!..;.>;.......^.:..:..v,.i...:..............:....,...:.
Pārstāvji ASV lūgti savus maksājumus avīzei kārtot mūsu galvenajam pārstāvim A. Āboliņam. ^ ;(113)
• ' /LAIKRAKSTS LATV1TA^;.^^^^^1^
(13b) Gffafenaschau, Obb., Ŗegierungslager, ļJS Zone, tema^^^
Amerikāņu Kongresā sakarā ar šīm neģēlībām pacēlušās balsis
ja, ķuŗā piedalījās' pāri par miljonu demonstrantu.
pret komunistiem Korejā laist Iepriekšējā dienā Aleksandri jā
darbā atomieročus.
Sarkanie ķīnieši nosiepkavoju-ši 2.513 amerikāņu gūstekņu, 40 turku, 10 angļu, 5 beļģu un 75 citu AN tautību gūstekņus. Ziemeļkorejieši nogalinājuši ap 3.000 amerikāņu priekš viena ga-Bā pirms ķīniešu iejaukšanās ka-Pā.
■Ķīniešu un korejiešu komunisti noslepkavojuši arī 7.000 dien-vidkorejiešu gūstekņu pēdējā gadā. • ..
Korejiešu skaits, ķo konaiinisti noslepkavojuši, sasniedz 250.000.
DEMONSTRĀCIJAS ĒĢIPTŽ
valdība deklarēja, ka apmācīs brīvprātīgo „atbrīvoša nas bataljonus" paii;izānti darbībai, lai padzītu angļus no Sue-cas kanāla joslas un Sudānas. ;
Pagājušo^^ trešdien Ķaīro notika antibritū masu ^demonstrāci-
bija notikusi līdzīga demonstrācija, ķuŗā Ēģiptes premjers Nabas Pašā paslūdnāja: ,;Mēs atgūsim savas tiesības Vai; aiziesim cīņā bojā." Britu padzīšanai Viņš ieteica: „CīņU' cīņu, pacietību, pretestību, nekādu šaubu, nekādas tirgošanās, uz. priekšu bez atkāpšanās.":
D.V. KANĀDAS VALDE š. g, 2. dec, pīkst, 18,30, m Lippincoiž Sž. ■ rīko
ĪNŌ IZRAbļ
a) Latviešu diena Toronto.
b) ,,Dainas'' kora un „Diž-danča" priekšnesumi KNI —
KRĀSU—SKAŅU FILMA
BAGDADES KALIFS a pret ziedojumiem no
■..' ' 50 c.
«caga
legātos valdot mērens opti-misms.*/ Jusu korespondents, nu-: pat nākdams no pilrisapulces sēdes,: kurā runāja Ečesons un pēc tam Višinskis. prezidenta Oriola atklāšanas runā bija izteikts dedzīgs aicinājums uz saprašanos, ja prezidents Trūmens un šodien Ečesons nāca ar konkrētiem priekšlikumiem atbruņošanās jautājumā, tad Višinskis, kā ^parasts^visiem vakarējiem optinīistiem laida stipri vēsu dušui kuras rezultāti, laikam, būs vispārīgas iesnas. \ Par Višinska runu / man gribētos teikt; jabs advokāts aizstāv sliktu lietu. Tas gadās. Kollēgas par tādiem palaikam lietpratīgi smīn, jo tie ar daiļrunību cenšas aizplīvurot faktiskos apstākļus! Taisnība, Ečesons savā runā" bija Krenļlim drusku uzminis uz varžacīm, minēdams tādus „sīkumus" kā vergu darbu koncentrācijas nometnēs, deportācijas, minēdams Bu-dapeštas gadījumu, kad tūkstošiem nevainīgu ģimeņu 24 stundu laikā bija jādodas uz piespiedu nometnēm. Bet Višinska reakcija bija sevišķi asai (izēlīģa ūn agresīva. Pēc šīs runas, kam kā pai: brīnumu, plaukšķināja dala delegātu un preses vīru gan jebkādas illūzijas par drīzu; at-bruņošanos biīs jāatmet. Ar kādu sarkasmu, ar kādu baudii Višinskis izsmēja un noņirgāja Trū-mena—-Ečesona atbruņošanās plānu! šis, lūk, neesot smieklu cilvēks' (to mēs labi zinām!), bet viņš aiz smiekliem par šo beigto peli, ko dzemdējis kalns, ne^ot varējis gulēt;
tomēr iūs taisnība tiem pesimistiem, kas sevišķi lielu vērtību nespēj piešķirt AN darbam, kamēr viņā piedalās valstis valstsvīri, kas šo tiesību izlieto vienīgi propagandai.
lī runa, kUŗā vairākkārt citēja tētiņa izteicienus, īstenībā bija teikta ,,pa logu laukā^ Viņa klients var apmierināts braucīt
ūsas, jo, tiešām, pretiniekam.^labi sadots". ■
Lai nu kā, bet zirga kāja vi^ sur spīd cauri, kādēļ nevienam prātīgam cilvēkam nevar rasties šaubas, kurā pusē taisnība.
Protams, Višinskis var atļauties šādu toni, jo viņš apzinās, kāds spēks stāv aiz viņa. Diezin, kā ir ap dūšu tiem amerikāņu politiķiem, kas velnu ielaida baznīcā im nu spiesti noklausīties, kā nelabais no kanceles- ņemas viņus šķīstīt? R. Fo
Parīzē, 1951. g. 8. novembrī.
VĀRDOS
Japāņu kara invalidu savienības 100 locekļi devuši savas asinis Ko-rejas karā ievainoto Apvienoto jja. clju cinītāju dziedināšanai.
' Rudolfo Valentino, dāmu kad. leiz visvairāk dievinātā filmu ak tiera, brīnišķīgo kalnu māju, sauk. tu „Vanaga ligzdu," par loo.ooo dol. nopircis kāds amerikāņu pģr. takas importieris Belzers.
*
16 personas gājušas bojā vilcie na katastrofā Vācijā, Minclienei tuvējā Valperskirchenas stacijā, pa. sažieru vilcienam pilnā sparā uz' skrienot virsū preču vilcienam, kas stāvējis stacijas rajonā.
Vīrs un sieva kandidējuši Vin. geitas (Ind.) pašvaldības vēlēšanās
— pretēju partiju sarakstos virs demokrāts, sieva republikāne
— un abi izkrituši. Laimīgi vai ne-iaimīgi — lai izšķir lasītāji.
*
Līgavu skolas, kas iepazīstina jaunas sievietes ar viņu pienāku-miem ģimenes dzīvē, ļoti plaši iz-platās Japānā. Vēl nesen pimia šāda skola nodibināta Jokohamā.
,18 pavāri nošauti Kantonā, pčc ziņām, ko sniedz Honkongas laik-raksti; Iemesli: pavāri esot sain-dējuši ēdienu, kas sagatavots tur ieradušamies krievu komunistu pa-domniekiem.
No savas dienesta vietas.Kore-^ Puzanas telefoniski savu sie-vu apsveicis amerikāņu armijas seržants Ričards Marovs. leprie-cinatā jubilāre atzinusi kā dzir-damība bijusi tikpat skaļa un skaidra kā sarunājoties ar kaimiņiem.
Spānijas diktators ģen. Fraiiko esot gatavs sadarboties ar ASV uz visplašākās bāzes — izteicies kāda Losandželosas laikraksta izdevējs, feas patlaban viesojas Madridē un guvis tiešu informāciju par Fran-ko ieskatiem attieksmē uz Rietumu gatavošanos cīņai pret boļševismu.
Nomest atombumbas uz Kremli ieteic ASV demokrātu partijas senators Frīrs. Viņš arī izteica ciešu Pārliecību, ka šāda rīcība neiz-raisītu Trešo pasaules karu, bet gan iedvestu Staļinam pārliecību, ka Rietumu mērs ir pilns un nekavējoties jāpārtrauc agresija.
. Kaudzēm vēstuļu ik dienas saņem 10 g. V. Raimonds Paiks Ka-lamazū, kam ārsti paziņojuši, ka viņš saslimis ar vēzi, nav dziedināms un šajā saulē spēs kavēties ilgākais līdz gada beigām. Bažīdamies, ka zēns var šķirties agrāk, viņa skolas biedri, skolotāji, rotaļu draugi un vecāki tam rīko Zie-
massvētku svinības jau 17. novem-brī. ■■-
BAZNĪCAS ZIŅAS
, Rapidos (Mich.) Ev.-lut.,
latviešu draudzē 18. novembra dievkalpojums svētdien, 18 noV.. baznīcā, 338 Division Ave, E. ° Mācītājs, prāv. J. Ozols.
Grand Haven'ā (MičT.) Latviešu ev.lut. 18. novembra diev-' kalpojums sestdien 17. novembrī, pīkst. 3 p.p. Metodistu baznīcā. Māc. prāv. J. Ozols.
Lakeview'ā (Micii.) Latviešu ev.-lut. 18. novembra dievkalpo jums piektdien. 16. nov., pīkst. 5 p.p. Metodistu baznīcā Māc. A. Ozols.
DAUGAVAS VANAGU PĀRSTĀVĪBA ASV, LAIKRAKSTA LATVI JA AMERIKĀ ASV .: redakcija un kantoris un AMERIKAS LATVIEŠU APVIENĪBAS ,(ALA) APRŪPES
NOZARE
mīt jausaās tel|»ās ŅUJORKAS PILSĒTĀ; Pasta-adrese:
' 31—43 STEINWAY St., LONG ISLAND CITY 3, Ņ.Y. U.S.A,
Tālrunis: yEUowstone 2-7843 Sasniedzams ar IND Jamaica's pazemi braucot līdz Steinwa7 Stretet pieturai, no pilsētas centra 15 minūtēs
Si
BRUNO PURIŅS
mmm
PIEDJIVA BAGAimĀ IZVfitfi NEKUSTAMUS iPAštlMUS
TORONTO — NĒW TORON^ - MIMICO un ārpus Toronto
P®RK©1P — pārbaudiet shūsu pārdodamo māju sarakstu.
Zemas iemaksas. Izdevīgi nomaksas termiņi. PĀRDODOT — 10 labākie aģenti jfisu rīcīt». Ātri rezultāti garantēti. 2 biroji — 24 st. darba laiks.
JOHN PENTURN & SON
Member the Toronto Real Eastate Boarā 85 BICHMOND ST, W, TORONTO _ m. birojā EM 4-4085 Tel. mājās (B. Pūriņš) ME
ŠIS NEDĒĻAS SPECIĀLPIEDĀVĀJUMI TAUTIEŠIEM: garāža ar 2 benzīna tankiem labi ejoša vieta ar ^2000 iei»ak-su, bez tam pārtikas veikals ar d^okli Osingtonas ielas rajonā ar $2500 iemaksu.
Sekojiet mūsu iknedēļas speciālpieflāvājumiem! (^^^
erikā, lin
V € i c i n ā s ļ^^ alidzīb^s darb^i! *