NOTIKUMU DEGPUNKTA
LAUKSAIMNIECĪBAI Ī2STĀDE TORONTO
Fad. Savienība pēdējā laikā at' kal sākusi pilnām kārtām apšaudīt Turciju fantastiskiem apvainojumiem. Bet.Turcija nav tā zeme, kas tādēļ no bailēm zaudētu prātu vai_valodu.
Uztraucas šoreiz.ne Turcija, bet Ma.skava.. Kāpēc? Tāpēc, ica Ei-ropas un Āzijas Turcija kļūst par vitālu locekli Ziemeļatlantijas organizācijā Eiropas un Āzijas aizsardzībā. :
Turcijai tagad ir līdzekļu gana, lai ļioslēglu Melnās jūļ'as flotei 'izeju Vidusjūrā^ Dārdaheļos u» Bpffl-t'orā. Turcijas 19 divīzijas spēj ar 400.000 vīriem ne vien aizsargātiqs ;pret Sarkano armiju, bet arī dzir lies Padomju armijās sānos, tikko tā dotos uz priekšu Rietumeiropā. Tifrcija sargā citādi vājos pa^ ITUvos Aiistrūmus.
Sav. Valstīs bez skaļuma un kuESf* dziskiem žestiem kopš 1947. gada, Turcijai piešķīrusi 700 miljardu dolāru palīdzības. Neaizmirsīsim, prezidents Trūmens savu doktrīnu proklamēja tieši Turcijas un Grieķi j as pasargāšanai no padomju iebrukuma. Tad vēl kas: Turcija savai aizsardzībai izlietā ne vien^ame-rikāņu dolārus, Turcija savai aizsardzībai izlietā arī p u s i sava valsts budžeta; Un neviens no 18 miljoniem turku savā 300.000 kv. ;Jūdžu zemē nedoņiā kurnēt un nedomā, ka Turcijas neatkarība ne-bū šādu upuru vērta.
Rezultātā: turku armija kļuvusi respektējams kustīgs un ugunsba-gāts spēks. Turku flotei kas sarga Vidusjūras austr. pieejas, ieguvusi amerikāņu zemūdenes, iznīcinātājus un mīnu tralerus. Turku lid^ lauki paplašināti amerikāņu B-36 ^bumbvedējiem, un lidlauku skaits pieaudzis Pad. Savienības robežu — it īpaši padomju naftas avotu tuvumā. ■ :.;
Kara gadījiunā Sav. Valstu sestā ilolc, ar 200 lidmašīnām
nodrošināt Turcijas 2 milj. kara vīru apgādi ar visiem vajadzīgiem kara materiālu papildinājumiem.
Un cik draudzīgas allaž bijušas turku un krievu attiel;smes var secināt no vēstures, kas liecina, ka turki pēdējos 400 gados sešas reizes mērojušies ar krievu spēkiem, bet — to. der neaizmirst — nekad vēl ar amerikāņu technisķo palīdzību! ■ ■ \
Un velkas! * Tm*cija saimnieciski kļūst: arvien stiprākā un politiski arvien saskanīgāka, tuvpjotie! tai divpartiju sistēmai, kas izrādi jusies tik veselīga Visur^ tur, kur
individuālā brīvība saskaņota ar vairāk.
(Pārnesums no 3. Ipp.)
Kvēbekas izstādītos, pēc skata mazvērtīgos lopus, kas no Francijas ievesti Kanādā 1541. g: Pēdējiem, domāju, racionālā lopkopībā maza nozīme,: bet vairāk vēsturiska, sevišķi izstādē.
No gaļas lopiem bija izstādīti slavenie šortborņi (Shorthorns), abcr-dīnangusi (Aberdeen^Angus), ir tikai melnā krāsā, un teļi, heŗefoŗdt un šo šķirņu krustojumi. Vēlbija izstādīti dūbuļlvirzienā (dual pur-pose) lopi piena — gaļaS šortborņi un sarkanie toli (Hed-Poliŗ.
Visumā Kanādas gaļas lopi ļoti labi. Starp piena lopiem daudz labu īpatņu, bet varētu .vēlēties arī
nācijas vienību.
Turku tauta jau sen atradinājusies no saldām illūzijām. Viņa stāv už sāvārii kājām un nevēlas nonākt zem kaimiņā kājām. Turcija grib un prot aizstāvēties.. Bet tā neaizstāvēsies atkāpjoties; Tā aizstāvēsies uzbrūkot. Un tas lūk ir tāsApareizais gars; vīrišķīgas un drosmīgas tautas gars, kas ļauj Turcijai stāvēt vistuvāk īstenam mieram nekā līdz ģībonim nobijušies ļaudis, kas atsvešinājušies tiktāl no saviem slaveniem senčiem, kā baidās pat tos pieminēt, uņ tai pašā laikā negrib ziedot ir pusi no tā, ko savai aieatkarībai ziedo turku tauta.
Problēma vienkārša: ASV var palīdzēt tikai tām tautām, kas vēlas, lai tām palīdz techniski, bet fiziski grib aizstāvēties pašas. - Tas ir pareizais, lai neteiktu — vienīgais pārkais ceļš.
Panika un gļēvulība ir lipīga, bet tikpat lipīga iŗ drosme, pašpaļāvība un neatlaidība.
Turcijā ir vērtība par sevi un vērtība kā uzmundrinātājs un dzī-vinātājs paraugs ne vienai vien pagurušai Rictmu valstij: ^
Ala turks nav dzīvo jiis Velti!
• ^. .: - a™ un €ŪKAS ■ ;"
Bijā daudz šķirņu aitās. ■ No inums pazīstamākām "tdja šropšīri. un okšfordšīri.
No cūkām visvairāk bija izstādītas mums pazīstamās (mūsu zehiē ari audzētās) lielās baltās jeb vJorķ-šīras (Yorkshire) cūkas. Daudz bija arī brūnās vara-krāsas Tamvor-šas, ma?āk melnās Berķšļras cūkas.
, Vistrokšņainākais' rUn raibākais bija putnu stends. Tur gaiļi sacentās dziedāšanā, cik nu spēdami, jo ap viņiem bija taču tik daudz un dažādu viņu dāmu — vistu. Netrūka, arī daudz skaistu baložu. Ari trušu un jūŗaš cūciņu bija daudz. Kā- kanādieši gatavO' lopus skatei Mums pamācīgi bija redzēt, čik Kanādas farmeŗi rūpīgi sagatavo savus lopus skatei; Tas vispirms nomazgā dušā, pēc tani uzlako ragus un nagus, apcērp arī liekās spalvās. Gaļas lopiem, kam gara un biezā spalva, to ieVeido ilgviļ^ ņos. Tādi rūpīgi apkopti lopiņi tiešām atstāj patīkamu iespaidu. Aitām vilnas virspusi rūpīgi izsukā un pēc tam nolīdzina i vienādā garumā. Gūkas arī bija dušā no-nKrzgājušās, lai viņu apbrīnotāji
nevarētu viņu vārdu lietot slikti domātā nozīmē,
j ■ - ZIEGU FAEĀDE -•
Galvenais notikums visā izstādē bija zirgu parāde resp. jāšanas zirgu: sacīkstes, kas notika pēcpusdienā un vakarā šim nolūkam speciāli eeltā arēnā. Ieejas kartes uz tām vienmēr'b;ja izpirktas, tām apmeklētāju netrūka.
šinv parādē ar saviem zirgiem reprezentējās Kanādas un ASV turīgie ļaudis, kam lauksaimniecība ir vairāk sports. Vienkāršām far-nieŗim šāda reprežentēšanā,s iznāk par dārgu, šai paŗādeir kur godalgoja jātniekus un; zirgus, ir mazāka nozīme zirgu audzēšanā kā sportā.. Tur pārsvarā piedalījās -sportavzirgi;Bija.-arī vaislas ;zir-■gu jzlase., . - .
Sacensībās ■ piedalījās bērni ar ponijiem, civilie un militāro eki-pu jātnieki, šogad no ārzemēm bija Sav. Valstis, Meksikas, Brazīlijas un Īrijas militāi-ās ekipas un kavalerijas skola Cadre Noir, no Somīras (Saumur) Francijā. Bez Jāšanas bija arī braukšanas sacensības, kuŗāš piedalījās arī smagie jeb aukstasiņu zirgi. Sacensībās piedalījās daudz dāmu, starp kurām bija ļoti labas jātnieces. Skatītājos bijā daudzas dāmas greznās vakara kleitās un kažokos un kungi frakās Un cilindros; Tikpat omulīgi jutās ari kanādieši vējā jakās,'-
. Zirgi visumā bija skaisti un: labi kopti, kas kopā ar greznajam zirglietām un jātniekiem speciālos tērpos rampas gaismā atstāja impozantu iespaidu.
•MA2AKĀ: NOVIRZĪŠANĀS NO: SARKANĀS LiNIJA^ VAR ĶLŪT.^U^
i Bij. poļu žurnālists Boguslavs jBorovis, kās uzturējies Ŗietum-Vācijā, lai spiegotu kpniūnistu ilabā, un beidzot atjēdzies un pilnīgi pārbēdzis Rietumos, ^izskaid-TO, kas. notidk ar komunistu ^dip-,lomātiem, ja tie savā darbā, no-'virzās nb partijas līnijas.
Ja komunistu diplomāts tīš^ vai neapzinīgi novirzās no partijas līnijas, tad laimīgākā gadījumā tas zaudē savu darbu. Šo laimīgo gadījumu tomēr nav daudz. Biežāk seko otrs ati'isinār Jums: „vaimgais" zaudē galvu. Vismazākā novirzīšanās no partijas aa'kārtīgi stingri noteiķļtās līnijas ir neatvainojams un nepiedodams grēk^v.kam auļoma-tiski seko diplomāta atsaukšana .mājās no ārzemēm, Brīva un patstāvīga domāšana ir tāds lukss, ko komunistu diplomāti nedrīkst ne iekārot, nedz par to intere-^sēties,
Divu gadu laikā, kad pats darbojos kā poļu ārlietu ministrijas spiegs Rietumvācijā, redzēju vairākus šaVus iīdzštrādniekus. kas pēc nokļūšanās Rietumu ietekmē tika atsaukti un nokļuva iā.--.^
būrusi, kaut ari tikai šķietami, kā viņš pats to apgalvojis.
FiMmaņa Steidzamākais uzdevums bija aizturēt niāņi tik ilgi, kamēr viņš var noorganizēt manis aiztransportēšanu atpakaļ uz Poliju.
lums
Tas nebija nekāds noslēpums — Berlīnes prese par to atklāti rakstīja — ka krievu militārai misijai Berlīnes rietumu joslā
Biju iejuties Rietumu atmos-fairā, kas ir liels ļaunums, kālab vajadzēja nākt aicinājumam braukt mājup. Bet kā? Upuris nedrīkst manīt, ka viņš tuvojas slazdam; Poļu v militārā misija mani izaicināja uz Berlīni, lai sniedzu tai ziņojumu un pārrunāju turpmāko.
Militārās misijas šefs Alfrēds Frīdmans bija visās trīs Rietumu 'okupācijas joslās novietoto ppļu ļ konsulātu darbinieku (saprc^ti: ' vSpiegu) pavēlnieks. 1
j ^Viņa priekštecis pats nesen bi-I ja aicināts atpakaļ^ uz Poliju. ) Visas vēlāk iegūtās pazīmes no-i rādīja vienu, ka viņš ne tikai ) padzīts no bagātīgā izredzēto gal-l"da, bet arī nokļuvis vietā, kur i tam laika pietiekami pārdomāt ļ grēcīgo pieķeršanos Rietumu ,,ne-; kultūrai". Neko nebija līdzējusi I ari viņa lūgšanās un atzīšanās, I ka rietumnieku dzīve viņu ap-
bija iebūvētas īpašas sāņdurvis, kas veda uz kādu šauru 'in slepenu izeju ēkas nui^iirpuSē. Pa tām duŗ\nm no misijas nama izveda personas, kam nebija lemts izkļūt brīvā pasaulē, novietoja jau iepriekš sagatavotā satiksmes līdzeklī, kaš tiešā ceļā devās uz baismīgii patiesu nostāstu apvīto Mokotūvsķa cietumu Varšavā. -
Mani glāba tas, ^ķa pie Fridma-ņa ierados ļoti Vēlu, viņš nevarēja mani aizturēt pie sevis tik ilgi, kamēr iioorģanizētu transportu. Apgalvoju, ka nākamajā dienā viņam piezvanīšu un vēlāk ieradīšos. Iemesls zvanīšanai bija tāds, ka man bija vajadzīga viņa palīdzība, jociņš pats man teica, ķa amerikāņu policijai Frankfurtē jau esot dots rīkp-jums mani apcietināt. To tad viņš arī uzdeva pār manis atko-mandēsaņas iemeslu.
Es pārdomāju komunistu :„dip-lomāta", spiega, aģenta un^ komunistu fariātiķa dzīvi un / aizr domas un neuzticību, kas gūlās pāri katrai komunistu diplomā -tiskai misijai.
Mans .kriminālnoziegumu saraksts bija parastais: Man patika modernā Rietumu mūzika. Mans „jājamais zirdziņš" bija gleznošana, bet tā bija brīva, ne sociālistiskā reālisma virzienā; Amerikāņu f ii mas. īpan patika, vēl vairāk vācu. Lasīju rietumnieku laikrakstus, ģērbos rietumei-ropiski.
īstenībā es gan nemaz neatšķī-ros no citiem komunistu diplomātiem, ko pazinu. Tā jau bija, kas reiz bija Rietumus ieraudzījis, tas nevarēja būt vienaldzīgs
pret visu tiir atrodamo brīvo mi patīkamo.
Piemēram, Polijā nebija iespējams nopirkt 'uzvalka; drānu^ iepriekš nereģistrējoties "kārtas sarakstā. Valsts; veikalos 'uzvalki bija ļoti zemas kvalitātes un pat vislētākie prasīja divu mēnešu peļņu.
Tas nebija nekāds pārsteigums, ka komunistu amatpersonas, no augstākās līdz zemākai,^ kās bija RietuniōSi Uzsāka neganti iepirkties, Pirka visu, ko vien ieraudzīja,; sākot ar elektriskiem ■ledusskapjiem uii rakstāmmašī-nšdii un beidzot ār bārdās sku-jamieiņ piederumiem un sieviešu naktskrekliem. A
Bet, lai būtu pasargāti no ie^ spējas; kļūt nežēlastība par no-virzišaiios no sarkanās līnijas, viņi šis iietumnieku mantas ļDija spiesti nelietot, un noslēpt.
Daudz rūpju vadībai Sagādāja bailes, ka komunistu diploraMus varētu ietekmēt kapitālisma labumi.: Tālab visādi; rīkojumi tos: noliedza. Piem., Varšava bija ņolieg usi apmeklēt j ebkādas; ķi. npf ilmas Rietu mu kino teātros j atr skaitot sovjetiskas. Bet tādas jau tur nerādīja. Bija daudz līdzīgu citu aizliegumu,
jVlā'kslas kvalitātei nēdi^īkst pielikt etiķeti, kā kl^ai precei, tālab liekas ari šīvakara solists jūtās mazlietiņ neērti, lasot par sevi apzīmējumu ,,mūsu oī laika labākais tenors," šīs ievada rindas lai tomēr nenozīmē, ka viņš, lūk, par tādu dienās nevarētu kļūt, bet allaž ieteicams ar tamlīdzīgiem su-perlātiviem, kā arī, piem., ār„ģe-nija" apzīmējumu, rīkoties ar vislielāko piesardzību. Salnas jaunie gadi, neapšaubāmi, vērtīgais balss materiāls un jau teicamie panākumi Čikāgas operu sabiedr-ībaš uzve-duiiiGs, dod cerības no viņa nākotnē sagaidīt vēl daudz ko vairāk, nekā šai koncertā dzirdētos, it atzīstamus sniegumus. Man, kā recenzentam visupirms Jāatvainojas;lasītāju priekšā, ka citu pienākumu'* dēļ. biju aizkavēts noklausīties ķoncertii pirmo daļn, tomēr, sekojot otrai daļai, domāju drīkstam izteikties par šī dziedoņa inari šķietamām kvalitātēm uņ arī defektiem kā tīri vokālā, tā mūzikāiā plāksnē.^ Visupirms, Un tas jāteic solistam kā svarīgs aizbildinājums, viņu traucēja manāms balss rīkles aizsmakums, kas pilnīgi apslāpēja vidējāļ — zemā reģistra rezo-
nanci, kas jau tā dziedātājam nav no izdevīgākiem. Toties iepriecināja augšējo toņu intensitāte, brī^ vāis plūdums un plašā elpa, ciktāl to netraucēja jaii minētā indispozi-
cija. No pozitīvākiem sniegumiem vēlētos atzīmēt abas Kavardosi ārijās un it sevišķi Smējies, Pāja-co, kur V. Salna sevi atestēja, par jo vērienīgu un daudzsološu dramatisku skatuves tenoru. Viņa uzstāšanās droša, atraisīta, kaut arī mazliet manierīga, jo koncertēsrā-dei ir citas prasības ka skatuvei ūn koncertprogrammas priekšnesums ir noteikts atteikšanās moments par labu >,tīrāi" mākslai; Iebildumus vēlētos celt pret Ķamenās Don Hozē ārijas izvēli, kur dziedātājs jūtami iekļuva stila uņ gau--mes pārkāpumā, jo franču operas interpretācija prasa citu pieeju kā itāļu bel-canto formulas un, liekās, solistam pasveša, šis katram mūziķim vissvarīgākās samēra un gau-ines, jēgas izvērtēšana un izveidošana lai V. Salnain būtu turpmāko studiju visnopietnākais uzdevums. Tāpat viņam derētu izvēlēties, noteiktāku, savai bilsij atbilstošu ampluā, kas pagaidām vēl šķiet izplūdis lin aptver; viņam ne vienmēr piemērotus mūzikas apdomus.
Publikas dzīvā, atsaucība un daudzās puķu veltes liecināja par labu kontaktu: ar solistu. Klavieru pavadījumus uzmanīgi spēlēja Ērika Freimane, diemžēl, uz Visai trūcīga instrumenta. Atsaucīgais un ^kuplais klausītāju pulks koncerta noslēgumā dziedonim jo eriergiski pieprasīja veselu piedevu virkni.
Internacionālām ekipām secen sība bija smaga, šķēršļu skaits bija 15, augstums 1,5 m. šogad labi veicās Īrijas ekipai. Sīvi konkurenti bija Meksikas un Brazili-
jas jātnieki.
Ftanču kavalerijas skola Cadre Noir, kas dibināta Napoleona lai-^ kā, demonstrēja klasisko jāšanas mākslu. Skaists bija skats, kad Cadre Noir iejāja arēnā zirgiem iesoļojot 1 s. spāņu solī. Skaistie zirgi ar savām graciozajām ķustī^ bām, grezno seglojumu un staltie virsnieki savās kavalēristu skaistajās formas (spārnotā cepure, melni svārki^ baltas bikses, kavalēristu zābaki) lieliski harmonēja krāsainajā rampās gaismā, šie jātnieki demonstrēja; dažādus gaitas veidus, kāju maiņās lēkšos U. c. ko visu ar prasmi un pacietību zirgam Var iemācīt.; Nav;otra dzīv^ nieka, kurā būtu sakopotas skaistas ķermeņa formas, graciozas kustības, spēks,: augsta garīgā attīstība, kā tas ir zirgā. :;
Sevišķi skaista biļa kadriļa un pasāža, ko izpildīja ;10 jātnieki reizē. , Paši jātnieki -^stalti un sēd ķā uzlieti ūz saviem: zirgiem.
Skaista bija arī I^nadaS rietumu provinču greznos kovboju tēr^ pos tērpto jātnieku parāde ar viņu vaska krāsas skaistajiem zirgiem. ;;;;;■.,■;;.;;: ;;;;■/;;.,.■/;.,;.
Krāsu bagāts un pievilcīgs bija noslēgums pēdējā dienā, kad arēna ienesa; visu provinču un reprezentēto zemju karogus. Pašā vi-
Amerikāņi nodevuši Rietum-Vācijas policijas rīcībā 60 bruņo-tm automobiļus.
l,3ļ milj. dol. n6 ki-ustvārd« sa-cciisibām 12 laikrakstos 4 gadu lair ka nopelnījusi Indijas valdība.
Uz valsis stepju apgabaliem dzīvošanai iel^s esot nosūtīti Rumānijas vācu tautības iedzīvotāji, kā to apliecina vācieši, kam sšdevies izkļūt uz Rietumiem., r
dū iebrauca liels puķu vezums, ko vilka 6 lielie Klaidesdāles-(G^des-dalc) zirgi, ķām apkārt nostājās visas jātnieku ekipas. Pēc īsām uzrunām atskaņoja visu reprezentēto zemju himnas un beidzot God, šave the King. Ar to šī gada izstāde bija noslēgta. Par šo lielo sa^
rīkojumu varam atzinību.
izteikt Kanādai
Ija ra
;. Jīgumii
Londona.
usf-miera
Kamieļu karavānu, kam salmu krava; Libānas robežas tuvumā aiziurējiisi siricsii policija. Pārmeklējot; cieši sasaaņotos salmu kūlišus, tajos atrasts 24t) opija.',
' * - ■ ■;^-.:'-
Ģenerālim Eizenliaueram nācies gaidīt 20 minūtēs uz britu princesi; Margaretu, kas tik ilgi iiokavējij-sies ce]ā 112 noR-miāto pēcpEsdicnas;
■ * . ■; ;■■ ■■.;■'■
-.īsts ';mEers' un;"i)iliivērtīgā ';dzīvij:' Koreja var sākt atjaunoties tikai pēc šīs zemes apvienošanas, bet ņc sadplīšanas divi daļās -—izteicies, metodistu bīskaps Arturs Mūrs, kas tikko atgriezies no Eorejas fron-
..■'No .īlomās; nāk ziņas,;' ;ķa 'csot., paredzēts tuvāko divti mēnešu 1 a i-kā. kardināla kārtā iecelt centrālās Austruņiafrikas bīskapu Jesefu Ki-vakuķu.-^as biis pirmais gadījums Romas kātoju baznīcas vēsturē, kād nēģeris klust kardināls.
Miers pasaulē nav alkangs tikai no Amerikas labas gribas vien —- lēicā Eleonora Rūzvelte, uzrunājot radipfpņā franču tau-lui — Ja tas tā būtu, tad miers būtu nodrošināts U2 ilgiem/ ilgiem \ gadiem; — /;"■-";/■.■-"
Pag. ned. Anglijas Apakšnams ar 382 pret 33 balsīm ratificēja Sanfrancisko parakstīto mierā līgumu ar Japānu.
Debatēs:, kreisā spārna pārstāvji kritizēja līguma atsevišķos punktus, aizrādot, ka japāņu preču konkurence ■ nelabvēlīgi ietekmē angļu, ārējās, tirdzniecības bilanci.
ii]a un
No Hpnkongas ziņo, kā decembra mēneša sākumā tur paredzētas angļu ūn Ķīnas komunistu sarunās.
■ .Ņujorkas",^ ..vaU?t?v; \ ĶiiimiviUns Bjujs, kas nesen atgriezās no 11 tūkst, jūdžu gara ceļojuma pz Tālajiem Austrumieņi, nedēļas žurnālā X;ollier ievietojis plašu raķ-stu, kurā mudina ASy valdību atbalstīt ķīniešu nacioiiāli.stu Ōaiig-ķaišekā valjdību morāli, techniski, politiski, militāri un firianciālij jo Formozas ķīniešai armijas esot spēks, kas nepiecicjāms; lai pasargātu ;; Pacifika telpM..; no/ krišanas -.komunistu ;rokā§i;
(Pārnesums no 1. Ipp.) Upeslācis. Atzīstot, ka valde saim-. niekojusi līdzekļu robežās un ieraksti grāmatās; saskan ar . attaisnotājiem dokumentiem, darbībā sakarā ar grūtajiem apstākļiem tomēr atzīstama par sekmī-
gu;
izspiego
BMi II'IIIHIBB
DAUGAVAS VANAGU PĀRSTĀVĪBA ASV, LAIKEAKSTA LATVIJA AMERIKA ASV redakcija un kantoris un AMERIKAS .LATVIEŠU APVIENĪBAS (ALA) • APRŪPES :
, NOZARE . Mlt jaunās, telpās ŅUJORKAS : PILSĒTA. • fastā adi^ese:
31-
LONG ISLAND :iTY 3, N.Y. U,S,Ao
Tālrunis: YElIows4one 2-?842 ,
Sasniedzams ar IND Jamaica's pazemi braucot līdz Steinway Streiet pieturai,' no pilsētas centra 15 minūtēs
konsulātā nebija patīkama. Pati lielākā ironija: kon-jsuļs Jozefs Gora nemaz nezināja, ka starp 15 viņa darbiniekiem trim galvenais uzdevums bi^ja' Izspiegot viņu pašu un sūtīt par viņu kārtējus ziņojumus uz Varšavu.
Jau kopš ilgāka laika 'bija mainījušies mani ieskati par partiju, es to jau nicināju. Bet domājot par aiziešanu, allaž nācās atcerēties, ka mana sieva un trīs gadus vecais dēls tika turēti kā ķīlnieki, Polijā. ,
Esmu pārliecināts, ka diplomātiskā dienestā ir daudz man līdzīgu „komūnistu". Viņi un es pievienojāmies komunistu partijai, lai glābtu savu ādu un Jai mēģinātu apkarot komunismu, iestādamies tā partijā.
Es cīnījos divi gadi. Atsaukts uz Berlīni, sapratu, ka esmu atklāts un man sagatavotas lamai, tas. Man vajadzēja doties pie sievas.
Tomēr izšķīros citādi. No Berlīnes bēgu atpakaļ uz Frankfurti un nākamajā dienā stājos ASV amatpersonu rīcībā..
Pametu sievu iin dēlu Polijā. Tas man prasīja smagu iekšēju cīņu, kas vēl nav rimusi. Mani nomierina apziņa, ka viņi sapratīs un nenosodīs manu izšķirša-.nos. ■
F.; Freibergs kritizē Rē komisijas ziņojumu, kas nekā nesaka par bilanci, kura ir $2.400 nenokārtotu prasību. Budžets ir nereāls. No ieceļotājiem paredzētās summas nevarēs iekasēt, biedru naudas tāpat. Jājautā arī, kāpēc nav izlietāti visi aprūpei nolemtie līdzekļi Kāpēc te uzrādīts $303,96 atlikums? Labda-; rības summas nav glabājamas, bet izdodamas mērķiem, kādiem tie domāti,
. • ..BIEDRU NAUDAS .REĀLAS
Preisbergs,;atbildot Freibergam, paskaidro, ka biedru naudas tomēr ir reālas. Piemēramj 11 Padomes locekļi vēl nav nokārtojuši savas biedru naudas, vai tad pastāvēta kādas šaubas, ka tā neienāktu?
Biroja vadītājs Ķaļins^^ paskaidro, ka tie $303,96,jau ir saistīti. No šīs summas jāsamaksā DV izliktais aizdevums par drēbju pārsūtīšanu uz Vāciju grūt*-diēņiem, un sava tiesa naudas rezervējama kādai latviešu ģimenei, kas te Kanādā var ierasties tikai tad, ja tai šeit kāds garantē segt ceļa izdevumus no ostas līdz darba vietai.
Melēšanu rezultāti' bija šādi: Visiem citiem nosauktiem kan-ditātiem no kandidēšanas atsakoties, par valdes priekšsēdi ar 13 balsīm par, 4 pret, 2 atturoties, ievēlēja Imantu Žīguru. Par valdes locekļiem ievēlēja māc. Ādolfu čopu ar 17 balsīm, -Pēteri Dreimani un Ilmāru Andrejsonu ar 16 balsīrii, Kādi Kampi un prāvestu Alfrēdu Skrodeli ar 14 ' balsīm un Aleksi Dreimani ar •12 balsīm. '
ris bezdarbs.: Jūs e^at tā atbildīgā nadā, nolemj 25 proc. no ziedoju-niiem paredzēt šim mērķim. Vākt ziedojumus 1 darba stundas algas apmērā. ; 18. novembra un Mātes dienas ziedojumus nodot;grūtdieņu aprūpei.
6. P. Breiņianis norāda, ka ^kb-lēnu mācību programma pārslogota, tāpēc tur būtu izlobāms tikai tīri, nacionālais. LNAJK deklarē savu vislielāko interesi pret studējošo jaunatni un solā palīdzēt; tai iespēju robežās.
R. N. BRAISONA UZHUNA
š. g. 2. decembrī.
Dažādu pienākumu aizkavēts, ģenerālkonsuls R. -N.' Braisons nevarēja ierasties LN AK sesijas pirmajā dienā, bet viņš ieradās 2. decembri un atklāja sanāksmi ar īsu uzrunu. „Man prieks, ka jūsu kongress iekrīt tieši tagad, kad ne tikai jūsu tautiešus, bet ari pārējos Kanādas iedzīvotājus, sevišķi To-ronto un Montreālas pilsētas skā-
tautas daļa, kam būtu jāpalīdz risināt šīs pašreizējās smagās dzīr ves im darba problēmas. Jūsu tautieši — ieceļotāji ar ļoti maz izņēmumiem, visi, koncentrējas; lielākajos iientŗos,. resp. Toronto un Montreālā. Nav diena, kad kāds no jūsu tautiešiem nebūtu nācis pie niartis un lūdzis pēc darba. ■ Mēs pašreiz stāvam it^ kā uz sliekšņa, kad parastās rūpnīcas gatavojas izvērsties ^par kai'a rūpnīcām. Bet tāds stāvoklis nav visur, piemēram, Sadberijā visu laiku meklē strādniekus.
Tā ir ļoti nppietna lieta, tāpēc es ceru, ka jūsu sanāksme par t( Vunās; ka izlīdzināt šī bezdarba problēmu. Es domāju, ka tā ir tikai pārejoša parādība un ka - ar laiku viss ritēs normālā gaitā.
Viena liela un priecīga vēsts ir, ka jūsu valsts sūtnis un pilnvaro tais Londonā Zariņa kungs gatavojas mūs apciemot Kanādā, lai sastaptu savu lielo latviešu saimi šeit. Tas varētu notikt maija' vai jūnijā mēnešos nāk. gadā.'*
Beigās ģenerālkonsuls novēlēja labas sekmes LNAK darbam, ļ ^
Pirms ķeroties pie tālākās darba gaitas, nolemj ievēlēt padomes otro vicepriekšsēdi, jo bijušais — Oskars Krauze atteicies no amata. Viņa vietā par ĻN AK prezidija otro vicepriekšsēdi ievēl Birutu Senkē-viču.
1952. GADA BUDŽETS
4. Pieņem valdes uzstādīto budžetu 1952. gadam. Nolemj noteikt visiem LNAK biedriem vier nādu un pēc iespējas zemāku biedru mākšu, resp. 2 dol. gadā. Vienbalsīgi pieņem mācītāja Av čopā priekšlikumu rīkot kopēju Centrālās latviešu organizācijas dienu, visā Kanādā. Izskanot vairāku padomes locekļu domai, ka LNAK būtu apvienojamas ne tikai fiziskas, bet ari juridiskas personas, nolemj sasaukt ārkārtēju sesiju pēc. 6 mēnešiem, kur pieaicinātu visu biedrību: pārstāvjus un grozītu statu--tu 6. un 17. pant'i.
5; Pāriiinājot immigrācijas lietas, valdes pr-dīs-J. Preisb3r^s aizrādīja, ka immigrācija pieaug jo latvieši vēlas izceļot uz Kanādu ne tikai no Vācijas, bet no daudz citām zemēm, tāpēc šinī nozarē darbs pavairosies.
Lai gūtu līdzekļus mū^u grūtībās nonākušo tautiešu pabalstam Ka-
LNAK pieņem V. Upeslāčā ierosinājumu, kā „lātviešu"skota ir viens no vajadzīgākiem un vērtīgākiem kultūras darbiem" un, ka ..latviešu skolotāju darbs apzīmējams par vienu no redzamākajiem nacionālas apziņas paraugiem.'^
7. Propagandas lietās LNAK nolemj atstāt kārtot valdei šādā veidā: 1) paplašināt sakarnieku tīklu; 2) sūtīt lielāku aktīvo darbinieku sļcaitu centram; 3) meklēt un novērst cēloņus, ; kas kavē visu latviešu prgariizācijū savstarpēju sadarbību; kopējam propagandas darbam; 4) sagatavot ,;Baigā gada'V otru izdevumu; 5) turpināt jau iedzīvinātos pasākumus.
8. Atzīst, ka latviešu garīgai aprūpei nepieciešamas īpašas latviešu draudzes un nav vēlams atsevišķus tautiešus iekļaut svešās draudzēs, tāpat kaitīga ir „ļatvie-šu grupu" un „sekciju veidošana
un pastāvēšana svešvalodu draudzēs.:
9. Vispasaules latviešu organizācijas lietā pieņem kā vadlīnijas bij. valdes tēzes.
10. Pieņem lēmumu, ka sabiedriskā tiesa vēlama un vaja-
dzīgā. Izi'aūgakomisiju/Vkas izstrādātu projektu. Korņisija ie-'; iet trīs; juristi;-^; J, iPreiliergs,; i V. Upeslācis un A.'Kampe.
11. Konsuls; tomsons lūdz; Žoīt" nera vārda 'vērst;M l buuzl^ensiju lietām! L^ konsulii ;Tonisdnu ^ sazina ar Kā-: nadas valdības kom;petent;|iaņi personām gūt kādus :tuvāķļiš paskaidrojumus; šiiii jautājumā;
; Slēdzot LNAK 2; sesiju, LNAK priekšsēdis Fr. Gulbis; teica:
,,Esmu dziļi ģanidarits: par; lieila vienprātību, kādā visi jautāju-;; mi izšļjLirti.; Liela un- svarīga ir DV organizācijas pārstāvja dek-larācija,Aka DV orģānižācija^at-: zīst I^NAK par . visu; Kanādas;: latviešu junata organizāciju. :V
Mēs -zinām, ka;mūsu orgaņižār cija pastāvuz vājiem fiņanciā-; Uem pamatiem, bet pirmais un galvenais punkts, ka tā -pastāv nevis kā- fiziska biedribā, ;bet gan kā psīd^obģisks : mom^ Yisu Kanādas latviešu dzīvē, ķā,;; lūk, ir viena organizācija visiem latviešieni Kanādā." :
VALDE-.;;■;',ļ;;;'■
Beigās pr^dis ■ prof'lfr. Gulbis uzaicināja izteikt: pateicību bij, valdes pr-dim J. Prcisbcr-gam; bij. valdei' un. konsulam Tomsona kungam; kas abas dienas sekoja LNAK darba gaitai, tā vislabāk redzot, kas veikts un kas vēl būtu veicams.
Jaunā LNAK valde konstruē-jās šādā sastāvā:
Pr-dis I. Žīģurs, pr-ža v. J. Dreimanis, sekretārs A. Čops, kasieris — K. Kampe, valdes locekli - A. Skrodeljs un P. Dreimanis.
(Pārnesums no 2. Ipp.)
dievkalpojums Sv. Pētera baznīca. Kuplais dievlūdzēju pulks' svinīgi uzņēma mācītāja teikto svētrunu.
Svētku telpā nodaļas priekšnieks pēc īsas svētkiem veltītas uzrunas atklāja DV nodaļas darbību.
Svētku runu teica J. Celmainis. uzsverot, cik smagiem upuriem un ar kādu ticību iegūta Latvijas brī-
ticībai ar atjaunotu spēku jāuzliesmo un šim kopējām ticības spēkam jāveido ceļš uz dzimteni.
Pēc tautas lūgšanas šēķbja Bxi-sveikumi uti ;;dievpālīģa / \^ jaunajai DV nodaļai. Starp apsveicējiem bija āri pazīstamais sal3ied-riskais Maŗbinieķs Ķf Dōbelis. ; , :Lī4z vēlai nakts ^tundai;^^^^ pēja galdā sirsnīgā viēriprāljv'^ skanēja latviešu dziesmas un va= vība. Ja latvietis, vienalga, kuŗājioda. Atzmējot tautas kopību, da-pasaules malā atrazdamies, šosļlībņieki saziedoja 42 dol. latviešu upurus pareizi novērtē, tad viņa ļ grūtdieņu atbalstam Ziemassvētkos.