-i 1 li
VĀRDOS
is. ^^^«e^»
no knBtvsfj^ fkMteloslRad,,,":
esot nosūtīti R„ Mwa Vācieši w»°
I-:-*
o»-. sasaiņoto s,,. «aios alrast, Jij
Eitciihaucrani aācics uz britu princesi «k ilsi nokavēh. tiorunilo pēcpmaie,^
atjaunoties tikai » apvienošanas, bet ne divi dalās i3t,ieie, [iskaps Arturs Murs. kas no Korejas ba=
ļas nāk ziņas, ka ļuvako di^n mencjļ^ ļjj. ļla kārtā ieccU centrālas ļrikas bīskai>a Jesefu Ki-P bōs pirmais gadijoias :»lu baznīcas vēsture, kaō ļ'īst kardināls.
pasaule nav atkaiigs jļ. ■ lAmerikas labas gribas pica Eleonora Riimlte, radiofonā irancu tautas tā būtu, tad miiK rosināts U8 ilgitm, S« iem. —
las vahtN 5Ub?niai«rT ucscn atgriezīs mii ližu gara celojuna uz Ta-ittstrumiem. n^deļaj žor-ķncr ievietojis plašu rakām udina ASV valdību zt-vīnie'>u nacionālbtu valdibu morāli, tecbnfeki, i, mUitari un financiali, jo ķiniešu armijas es^t nepiecic'ams, lai paāar-taciflka telpa no Mssm Ltn rokās.
J l:'.rauga komisiju, kas iz-|u projckiu. Komisiju ie^
i...,;-*.- T Preiļi?
r jiuustļ - J. Preiberp, Iešļāci.^ un A. Kampe,
l;<»r.i:-u> Tum^«:'^>• lūdz Zoli-|ār(iiver5t LNAK uzmanh I ?v\\<\yi Isftam, Li^'i\K ļlu Ti'TT^'Hu sa/ina ar Ka- j
tam. i;ut k^riui tuvākus pa-ļrojum'us šinj jautaj-uiia.
l^dis Fr. Gulbis teica: mudzili;iandants pārliec . rarou, kāda visi Liklrti. Liela un svar.ga^^
- '"'.n ■ nv or;:anizacija ai vi^u Kanādas
,;n^rT> ka mūsu ' painatierr.DC P
I KT^^
[m. h'>- kas'ab^*''
liesmo r-elSti^
Lid^ sir*«'
(P
lo
4223 Dorchester Str Montreal 6, P.Q,
0 »» o
Latvian Newspaper fōr America
Published lwic© we©fely
ē)y ihs Publishing Co DAUGAVAS VANAGS
Editorial and Business Ofilcet 123 Huron St., Tpronto, Onl. Canada
Telephone — WA 0792
General MepresentaSļve VSi^t .
DV Pārstāvība ASV 31-43 Sžeinwas Si. Long Island
Cily 3. N.Y. USA. Telephone — Yellowston© 2 - 7843.
AUTHORIZED ,AS SECOND CL ASS MAIU POST OFFICE DEPARTMENT. OTTAWA
Nr. 19
SESTDIEN, 19oL G. 8. DECEMBRĪ
KO TA.S I^OZIMĒ?
ECĒS
1. gads
Padomju ārlietu ministrs Andrejs Višinskis 4, decembri deklarēja, ka PSES pievienojas atombumbu rūpnīcu inspicēšanai, ja vien Apvienotās Nācijas pasludinās atombumbas un citus masu iznīcināšanas līdzekļus ārpns likuma. y.
I Višinskis savu paziņojumu node-i m presei Parīzē pēc četru stun-pu ilgas slepenas apspriedes ar 3V, Anglijas un Francijas de-iegātiem, kas notika uz AN pilnsa-; |)ulces ieteikumu. ī „Kad AjS^ pilnsapulce nolems, ka ^isi atomieroči izsludināti ārpus likuma, PSRS atjaus inspicēt savas itombumbas" — deklarēja Višin-is.
Sabiedrotie vēlas Vācijas apvienošanu
^Apvienoto Nāciju pilnsapulces 5ašā Politiskā Komiteja nolēma decembrī, ielūgt Austrumvāci-3, Rietumvācijas un Berlīnes ietumu un austrumu sektoru pār-ivjus piedalīties diskusijās par Metumu ierosinājumu uzticēt īpa-^ Apvienoto Nāciju komitejai ^rbaudīt brīvu vēlēšanu iespējas Pcijā. . • ■
līerosināj umu iesniedza Pakistaŗ un tas pieņemts ar, 50 balsīm r, 6 balsīm pret. Pret balsoja adomju bloks un Izraēlai lietumu valstis vēlas> lai iecel-komitejai būtii tiesības „pier anāt katru liecinieku, ko tā ^ē-I pieaicināt, brīvi ceļot visur Vālā un piekļūt katrai personai, kat-vietai un katram dokumentam, ^tā vēlētos redzēt."
deviem, protams, šāds viedok-p^neliekas pieņemams, jo tād^ šai lisijai būtu iespējams redzēt to, pPolītbirojs ne pavisam nevēlas ')t atklātībai.
Ieceļamā komitejā būs 5 nāciju pāi-stāvji, izslēdzot lielvalstis, par spīti Pad. S-bas opozici-jai.
Komiteja vēlas, lai tās izmeklē--šanai būtu pakļauta ari Vācijas austrumu territorija.
Ir ASV, ir Francijas pārstāvji pasvītroja, ka vēloties palīdzēt vācu tautai sagatavoties brīvām vēlēšanām Vācijas apvienošanai. ASV pārstāvis Kūpers pasludināja, ka nav labi nedz Vācijai, nedz Eiropai, nedz mieram, ka Vācija vēl nav ;apviexiota sešus un pus gadus pēc II Pasaules kara. '
Izraēlas pārstāvis Morisš Fišers, no savas puses deklarēja, pretējo, proti, ka Vācija uzsākusi vienas paaudzes laikā; divas reizes karu un ka Vācijai 100 gadUs pirms I Pasaules kara bijuši pāriamentā-riski iestādījumi, bēt par spīti tiem iā uzsākusi ķaŗu pret Austri» ju 1866. gadā un pret Franciju 1871. .gadā, tāpat ķā 1914. gadā.
Fišers vaicāja, vai demokrātiskas vēlēšanas Vācijā došot demokrātisku Vāciju un pasvitrdja, ka Vācijai varētu atdot tās suverenitāti un atļaut tai bruņoties tikaj pēc. tam, kad tā būšot morāliski un politiski tam nogatavojusies;
Austrumvācijas valdībās runas vin jau likuši saprast, ka viņu valdība nedomājot sūtīt delegātus uz Parīzi vēlēšanu diskusijām Vācijā. Kāpēc? Tāpēc, ka A:Ņ neesot tiesībās šo Jautājumu kārtot."
prasības APGRtJTINA SAPRAēAHOS
'okio. — Nedēļas sākumā sa-nedeva nekādus panākuinus. sabiedroto domām komunistu |sibas ir tādas, kas turpmākās pnas dara neiespējamas. Nepārtrauktie sabiedroto uzlido-un mierīgo pilsētu apšaudes," £ārt teicis Nam Ils, „radljuši; Inopietnas sekas, ka nepiecie-pavairot zenltbaterejas uņ ie-ot jaunus lidlaukus." ?š prasīja, lai karaspēka ne-Blināšana pamiera laikā neat-[)s uz komunistu lidlauku bū-Siemeļkorejā. ļ ž
lerikāņu. delegāts adm. Džojs prasību tūdaļ noraidīja. Džojs toti prasīja garantijas; ļlai no-lātos pret jaunu sarkano uz-imu. Nevienai no pusēm, sa-rotie pjasa, nav tiesības paļāt karaspēku un ieročus, ši cuma ievērošanai jāseko, un iveic jauktai kontrolkomisijai.
Konirolkomisijas itājums.ir polītisks/— paziņoja sarkanie
runā ģen. Nam Ils lika saka jautājums par. koņtrol-iju nav viņa kompetencē. Ko-
iva
mūnistu laikraksti, kas notikumus paredz uz priekšu, pareģoja, ka Nam Ils kontroles jautājumu, komisijā atteikšoties apspiriest.
P a n m u n d ž o n;ā. — Nākošajā' konaisijās sēdē sarkanie ierosina j a bruņotos spēkus Korejā ..iesaldēt", tagadējā stāvoklī un atļaut neitrālo, valstu novērotājiem sekot noteikunŗiu pildīšanai^
Sabiedroto delegācija šajā sakarā komunistiem uzdeva 21 jautājumu, lai noskaidrotu, ko īsti komunisti grib ar to panākt. Galvenais: kās, pēe komunistu domām, būtu neitrālie novērotāji. Teorētiski Padomju Savienība ūn viņās satelīti ir neitrāli.
Jauni vēl
Latviešu laikraksts Amerikā
iznāis divto telzea ne<3šli — tretdicnfis tta Mstdtoala. Izdevējs — Apgāds DAUGAVAS VANAGS
Galvenais sedakioss D>. hu. HUGO VĪTOLS
RedakeijA uia hanSosLs: 123 Huron St., TOTonto,Ont. Canada Teleions — WA 0792
ASV ŗedakelja lasī galvea&lDjpinSfi^i
DV Pārstāvība AS^ 31 - 43 Stemwas St. Long Islaad Ciiy 3. N.Y. USA. Telefons — yEllowslone 2 - 7848.
Abonēšanas mahsa ASV im SanadS: pa7 1 mēn. $L50; par 3 mēn. $4.00; par S mēn, $8.00; par 1 gadu S15.M Sludinājumu maksa: slud. dalfi $1.30; Sekstā S2.S0
par vienu collas telpu 1 sleJS
AKCIJA
Saruna ar DV pārstāvi Arvīdu Līdaci
BURU KUĢIS
Sigismunds Vilbergs
seroci
-...o u rūpnīcas patlaban strādājot pie jauna supertaņķa iz;-gatavošanas, kas būŠot spēcīgāks par Josifa Staļina Īli, un pie tāl-šāvējaprettankli lielgabala tavošanas. Abi šie ieroči esot labāki nekā; vislabākie līdzīga tipa "krievu ieroči. Tie: būšot gatavi ļ. 1953. gada..-
No ielas atkāpies, stāv mazs, glīts namiņš ar divi zvanu pogām: viena, kas; ved pie latviešu, otra pie igauņu mācītāja. Tev vakarā krēslā misās un jāpārzva-ņa; Durvis atver pats JāJia draudzes mācītājs Arnolds Lūsis,- ko tu esi nodomājis šovakar ņemt intervētāja. .bargās krustugunīs. Pakāris salijušo, mēteli vadzi priekšistabā, tu ;sekG namatēvaņij kas tev paver durvis un ieej vienā no mājīgākām latviešu dar. ba un viesu istabām šai pilsētā: ūz kamina un grāmatu: plauķ-: ta tautiskas'lelles^ pašas māci-, tā ja kundzes darinātas, un Istāa Un Mārtiņa rozes. :;Grā sinagi sējumi Dr.; Mārtiņa Ltitera kopotie raksti — nelaiķa mācītāja Hana velte. Tautiski; svečturi, tautiskas segas. :
Esam darba ļaudis, tāpēc „ne-
ATJAUNOS KĀRTĪBU HADIOVIĻŅU
m e v ā. — Pēc spriega un darba cēliena izstrādāt^ Ipiāls radio raidānistaciju^ I sadalījuma plāns,: ko ak-puši gandrīz visu pasaules g pārstāvji. Otrā Pasaules likā notika vairāka? starp-sas kbnferences, kas jau vienošanos par zināmu |u raidāmstaciju frekven-ialījumā. šos lēmumus arī IJa, kālab raidāmstacijas atu netraucēja. |Otrā Pasaules kara daudzi rtību vairs nerešpektēija, lāt arvien jaunas raidāni-s, kas, izvēloties viļņiisy. aājās ar starptautiskām in-1. Tā pakāpeniski izveido-līgs chaoss. I gadā ASV Atlantic City |pirmā pēckara radiokori-
9
ference, kas izstrādāja metu frekvenču 'sadalījumam, lai atjaunotu kārtību. Vtenōšanos parakstīja visas pa^
saules nāciju pārstāvji, .atskaitot Padomju Savienību un tas satelītus Eiropā; Paraksm^^t^^^^ n(^anās ir principiāla^: nenosa-kot konkrētus :viļ^^ garunius. Tos izstrādās un īsteno s pāris tuvākajos gados. ^
No Londonas ziņo, ka Padomju Savienībai izdevies laist klajā pirmo sekmīgo strūklbumbvedeju lidmašīnu, ko, domājams, konstruējis Andrejs Tupolevs. Bumbvedējs nosaukts par TU-10. Tas demonstrēts Padomju aviācijas dien^, ^ jūlijā, Maskavas tuvumā kopā ar 8 dažāda veida helikopteriem.
' ■ Pēdējie : jaunumi ASV lidmašīnu konstrukcijā ir treju veidu: pa-sūtināta pirmā lidmašīna ar nuk-leāru dzinējspēku, radīts pirmais nō zemes vadīts šautru gaisa es^ kadrons un izdarīti pirmie mēģinājumi ar „konvērtaplānu," kas vienā lidaparātā apvieno helikoptera celtspējas un normālās lidmašīnās kustības ātrumu.
1. Tennanie ievēlēta
iatviešiem labvēKgā Nellija Tennante, kaS; kandidēja IzgHtī-bas: pārvaldes vēlēšanās Toronto
5. iecirknī (sk. mūsu lāikr. 16. n-ru), 3: decembri ievēlēta ar 4.756 balsīm.
Apsveicam jaunp īzgKtības pārvaldes locekli un novēlam tai vislabākās sekmes darbā un privātajā dzīvē.
a ar
kavējot pagastu", stājamies pie norunātās intervijas īstenošanas.
Jautājums: Archibīskapa pārstāvis prāv. A. Skrodelis LNAK padomes sēdē ziņoja^ ka Jūsu draudze esot pirmā ūn lielākājat-viešu, draudze. Kanādā..Ko varat īsumā - pastāstīt par, draudzes, tapšanu?'/ • V
,Atbilde: Sv.' Jāņa - draudze ir dibināta 1948. gada 12. decembrī. Tā kā Kanādā, spriežot pēc laik^ rakstu ziņām, ii^ kādas trīs citas draudzes ar nosaukumu „piŗniā patstāvīgā latviešu draudze'', tad mēs sevi ieskatām tikai par vecāko latviešu trimdinieku draudzi Kanādā. Jau kopš dibināšanas Sv. Jāņa draudze reģistrēta kā patstāvīga latviešu draudze un, iespējami ilgā.ki ■ vēloties palikt uzticīgi Latvijas Ev.-Lut. baznīsaš Satversmei, mēs ■ neesam arī pieņēmuši vietējo kanādiešu Ēv.-Lut. sinožu konstitūcijas. Tātad esam «patstāvīga" draudze de facto un de iure.
Jautājums: Kā draudze augusi un ar ko izskaidrojama lielais draudzes locekļu skaits?
Atbilde: Draudzei dibinoties, tajā bija reģistrējies 51 tautietis. Kad es 1949. gada augustā iera--dos Toronto, nezināju^' cik no tiem palikuši un cik aizgājuši, jo, man vēl dzilvojot Vācijā, te, Toronto, jau draudžu dzīvē bija sākušies tā saucamie; „Sinož-kari", kas radīja nesaticību un šķelšanos. Paldies Dievam tautiešu atsaucība tomēr bija necerēti liela, šodien Sv. Jāņa Ēv.-Lut latviešu draudzē ir 1.078 draudzes locekļi, no tiem apm. 800 pieaugušo un nodoķļur iliak^ sātāju. Sv. Jāna draudze tamdēļ ir arī lielākā np visām trimdā di-
binātām Ev.-Lut, latviešu draudzēm visos kontinentos.
Liels sasniegums, manuprāt, ir arī tas, kā samērā īsā laikā draudze ieguvusi saimniecisku neatkarību, un vietējo baznīcu materiālais atbalsts vairs nav vajadzīgs. Bez tam divu gadu laikā esam varējuši izlietot grūtdieņu atbalstam; apm. $1.400, tādā kā.rtā vingrinoties kristīgā mīlestībā, no vārdiem, pārejot uz darbiem. ' \
Jautājums: Kā citādi izpaužas; draudzes darbība?
Atbilde: Pie draudzes darbojas ļoti rosīga Dāmu komiteja, kas rūpējas it īpaši par sociālās pa-(Nobeigums 8. Ipp.)
Daugavas Vanagu pārstāvības biroja jaunajās telpās Ņujorkā, 31-43 Steinway St, Long Island City 3, N. Y., rosīgs darbs ievelkas līdz vēlam vakaram un ne reti līdz pusnaktij. DV pārstāvis A. Līdacis un kasieriS: J. Vinters abi dienā nodarbināti būvniecī;-bā un sabiedriskam darbam var atlicināt tikai vakarus un svētdienas. Viņu ģimenes locekļiem jāsamierinās ar to, ka ģimenes galvas nevar veltīt mājas dzīvei tik daudz laika, kā tie to vēlētos. -Sienas laikā:birojā jūs sastapsit technisko sekretāru,, kara invalidu A. Bērziņu, uz^ kura pleciem gulstas plašās korespondences kārtošana, bet ari viņam svarīgākais darbs sākas tad, kad citur parasti darbu izbeidz; Savā brīvā laikā šinī darbā piedalās arī ALA biroja: vadītājs A. Pu-ķltis. , •.
.■; mieplūs ziedojumi? .
,,Ziedojumu pieplūdums pēdējā laika stipri audzis. Ikdienas pienāk kaudze vēstuļu ar naudas siītijumiem." paskaidro A. Līdacis un norāda uz vēstulēm^ kas vēl jāapstrādā. Par katru ziedojumu izraksta kvīti, ko kopā ai^ pavadrakstu nosūta ziedotājafS. Katram ziedotājam ir īpaša kartītē, kur ieraksta katru viņa ziedojumu. No šīm kartītēm redzams, ka lielākā daļa ziedotāju ir tādi, kas iesūtījuši ziedojumus vairākkārt. Daudzi DV biedri ir
apņēmušies regulāri ik mēnešus ziedot vienas stundas algu un kārtīgi to pilda. Daži ziedotāji negrib izpaust savu vārdu. Tiem' kvīti nevar piesūtīt, bet tās uzglabā un anonīmais ziedotājs tās var pārbjaudīt. Līdacis uzsver, ka katram ziedotājam ir tiesības ieskatīties grāmatās un pārbaudīt ziedojumu saņemšanu un to izlietošanu.
Ir kāds anonīms ziedotājs, kas ik mēnešus noteiktā datumā iesūta 4 dolārus. Kāda tautiete, kas zaudējusi "vīru kapā, atsūtījusi no Salemas, Oregonā, sav^^. pirmā gada ietaupījumu — 300 dolārus. Savā vēstulē viņa raksta, ka neuzskata to par lielu uz-^ upurēšanos, jo šis ziedojļums esot loti mazs, salīdzinot ar ;o, kādus upurus nesuši mūsu ka :avīri un kas tiem jācieš Vēl tagiē.
Daži ziedotāji pieviei o savam ziedojumam norādījumi! izsniegt to kādai atsevišķai personai vai arī kādam latviešu karavīram sanatorijā, vai neredzīgajiem un taml. Tas arī stingri tiek ievērots.
Ja kāds vēlas sūtīt pabalstu kādai noteiktai personai, tas var dabūt DV birojā visu to personu vārdus un adreses, kurām nepie° ciešams pabalsts. Saņemtais ziedojums tad ari tiks izmaksāts norādītai personai, un ziedojuma
. (Nobeigums 8. Ipp.)
KO DARĪT AI NEIZVIETOJAMIEM BĒGĻIEM?
Ženevā. — Savā pirmajā konferencē tikko sanākusi īpaša padomdošanas komiteja pie Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu lietās. Komitejā ir 15 locekļi, kas izraudzīti no dažādām AN ietilpstošām valstīm. Pirmajā sēdē par komitejas prieš-sēdi.ievēlēts dānis Fins Frīs.
Svarīgākie apspriežu jautājumi ir: Neizvietoto bēgļu turpmākais stāvoklis un viņu tiesiskā aizstāvība. AN. Augstais komisārs bēgļu lietās bija devies uz Parīzi, kur centās pārliecināt Rietumvalstu pārstāvjus, ka nepieciešami jauni un prāvāki līdzekļi neizvietoto bēgļu atbalstīšanai pēc IRO darbības izbeigšanas, kaš notiek gada beigās. Viņš paskaidrojis, ka pašreiz piešķirtie līdzekļi esot tik niecīgi, ka nesedzot biroja izdevumus. Ja viņš nesaņemšot papildu naudas līdzekļus, tad tam neatliekot nekas cits, kā ^ nolikt savus amata pienākumus. To viņš arī darīšot. Viņš nevarot uzņemties ■ nekādu atbildību par bēgļiem pēc IRO darba beigām. Pie tam stāvoklis esot paredzams ļaunāks, nekā to spējot iedomāties, jo vairums ne-
izvietoto esot tādi, kas paši ne-varpt savas problēmas atrisināt, tie esot veci vai slimi. Sabiedrības atbalsts esot vienīgais glā° bējs, bet to nevarot ne gaidīt, ne prasīt no vāciešiem.
ASV sola decembrī 37.000 vīzu
Savienoto .Valstu Immigrācijas pārvaldes priekšnieks A. R. Me-kijs, runādams kādā žīdu ii^ig-rantu palīdzības organizācijas sa» nāksmē Ņujorkā, paziņojis, ka ieceļošanai ASV decembrī saņems 37!000 vīzu tie DP, kas Vācijā pašreiz atrodas izceļošanas piemērotības pārbaudēs. Uzrunādams ap 2.000 personu lielo sanāksmi, Mekijs ziņoja, ka viņš: tikko atgriezies no Vācijas, kur izceļošanas procesā nupat sākusi darboties jauna sistēma. Tā, stipri ietaupot laiku un samazinot klizmas, kas daudz izceļotājus līdzšinējā kārtībā aizkavējušas uz ilgāku laiku. '
Tagad vīzas derīgas četri mēneši, skaitot no tā brīža, kad vīzas ieguvējs izgājis cauri oficiālām pārbaudēm.
■ StokboImā., Milzīga viesuļvētra vairākas dienas .plosījusies Baltijas jūrā un tās piekrastes zemēs. Pēc līdzšinējās informācijas lielākie postījumi radušies' Zviedrijā. Nogalinātas sešas personas un prāvāks skaits ievainots. Vētra bijusi tik spēcīga, ka tā vietumis izrāvusi kokus no zemes ar visām saknēm un aizrāvusi tos prom lielus gabalus. Jo .sevišķi cietušas augstsprieguma un; telefona—telegrāfa līnijas. Stabi nolauzti, stiepļu tīkli galīgi sapostīti. Plašāki rajoni :vairsi nesaņem: elektrisko strāvu ne apgaismojumam, nē spēku
ierīcēm. •
Stokholmas lostā no balstiem atrāvies peldošs doks un virzījies pretī kādam kuģim. Tikai ar vislielākām pūlēm izdevies novērst sadurslni. Holandiešu motoŗkuģis Zviedrijas ūdeņos apsviests un nogrimis.^ Apkalpi 20 personas — izdevies izglābt.
Gēteborgā pārplūdušas ielas dažu. minūšu laikā.
Laikraksti ziņo, ka tik spēcīga vētrā neesot' pieredzēta kopš 50 gadiem. . . .
Nespiež doties aiz dzelzs
F r a nk f u r t e. — Tiesiski nosakot kādas mazgadīgas DP meitenes turpmāko likteni, Savienoto Valstu augstākā apelācijas tiesa Vācijā ir pieņēmusi principiālu lēmumu, kam liela nozīmei šis lēmums beidzot rada pilnīgu skaidrību,- nosakot, ka nepilngadīgas pārvietotas personas obligāti nav jāsūta uz kādu no valstīm aiz dzelzs aizkara, kaut arī tur dzīvo viņu vecāki.
Dienvidslāvi atbrīvojuši archibīskapu Stepņaku
Belgrade. — Kroatijas iekš-Uetu ministrs Krajčičs nosacīti atbrīvojis no apcietinājuma romiešu
katoļu archibīskapu Aloisu Stepņaku. Nosacītais atbrīvojums nozīmē, ka viņam atlikušajā notiesājuma laikā — 11 gadu — nebūs tiesības darboties kā Zagrebas ar-chibīskapam un romiešu katoļu baznīcas primātam. Viņš dzīvos Krasicas pilsētā, ko tam nebūs tiesība bez atļauj as atstāt. NosacI? tais atbrīvojums nenozīmē, ka Stepņaks nevarētu darboties kā garīdznieks.
šinī NUMUEĀ:
* dv ziedojumu akcija 1:6
* politika demokrātijā 2:1
* zvērests latvijai 3:2
* mūsu ziemassvētku pie» nākums 3:3
* latviešu rosība dienvidamerikā 3:5
* svešā maize 5:1
* dziesma bez atbalss 6:1 sigismunds vidbergs 6:1
* japāna 8:1
vie
SDOJUMUS LŪDZ SŪTĪT: ASV: DV pārstāvībai ASV^(kasieņm
10
cembri
j V^interam) 51-^^ Putniņam, 230 Major St, Toronto, Ontario, Canada
u........iiiiiiiiiii "'"
un
libUi
»»■ ."iri*
i*'
ii
'iii
n]
'^ 'it
I
V 41
m
y r
i.
ii ;
ii ■
■ ■■I,-!-,
; i.
i .4 ■Ml