Sestdien, 1951. gada 8. decembri
LATVIJA
te ^Imeiika» konlinenlā plašākai? laSviešu laikraksts, kas mūm žauliešiem SavienoJajās Valsiīs un Kanādā sniedz vispusīgu Informāciju par latviešu dzīvi vfeās zemēs, Sāpaž arī ziņas pasaules pplšlftskajiem aoiikumiem.
Laikraksts pasūiināiņsv^^ un Kanādas Daugavas
aagu Apvienībās, nodaļās, kopās uņ pie DV pilnvaroliem, kā aiS l&ikraksia redakcijās ASV iin Kanādā un pie mūsu pārsiāvjiem«
Franču :filosofs¥oltērs ir teicis: „ Ja jūs vēlaties ar maniru-nāt, tad definējiet savus jēdzienus." Jēdzieni nav nekādā ziņā nemainīgi lielumi, un ne visi tos vienādi izprot un definē. Senators Djuijs, apmeklēdams Ķīnu, konstatējis, ka Ķīnas tauta neilgojas brīvības -r- vismaz ne tā- ■ das, kādu rietumu demokrātijas piedāvā. Tā:dēļ derētu iegaumēt, -ka brīvība iļiebūt nav universāl-līdzeklis, lai tai vienotu visas cilvēces domas. Vēl sarežģītāks jautājums iŗ ap jēdzienu demokrātija. Platons ir teicis, ka domokratija , ir absolūta vienlī-? dzība iespēju izmantošanā. Laba un noderīgā definīcija ar! šodien! Uzmanība gani vienīgi vēršama uz- to, ka zem šī plašā jēdzienā jumitiņa ir savilktas gan mazāk piederīgas, gan arī pavisam nepiederīgas lietas. Kā tad gan Padomju SaVienība un Jtās vasaļi ir tikuši pie „tautas demokrātijas" nosaukumā? Kaut arī rietumos ikvienam ir skaidra ,,tautas demokrātijas" apzīmējuma ačgārnība, savās ļaunās pēdas šī jēdziena sajaukšana noteikti atstās. Kās zina, vai nākamās briesmas cilvēcei nedraudēs no kāda cita demokrātijas paveida?! ,,Taūtas demokrātijās," pārfrāzējot Platonu, pastāv absolūta vienlīdzībā vergošanas un suniskās paklausīšanas. tiesībās. Tātad tornēr kāda līdzība ār veco demokrātiju un tā ir vienlī-■■■ dzība..
Salīdzinot dažādās Eietumeiro-pas, Amerikas, Austrālijas demokrātijas, redzam, ka arī tur eksistē atšķirība >šī jēdziena izpratnē. H. Vītols ļoti nozīmīgi laikraksta Latvija Airterikā 7. n-rā norādījis uzSavienoto Valstu prezidenciālo demokrātiju, ^ kur j,radītas trīs šķirtas, savrupās valsts varas apgaitas, kas cita citu notur likumīgās robežās. " Ne tā tas iŗ Francijā, Itālijā uņ. daudzās citās zemēs, kur par, parlamentāriešiem var teikt:: „iiu-n^svīriem ir spēks rokā — ko
lenoti palidziDai
?
tie nospriež,: tas paliek." JJn tā arī angļi savā tradicionālismā/ nostiprinātā demokrātijā iet atšķirīgus ceļus.
Beidzot ne ]3ez vajadzības un iemesla mums jājautā: ka bija un kā būs ar Latv^as demokrātiju? Atstā.jot pagātnes valsts iekārtas neslavētas un arī nepeltas, rodas nepieciešamība uzzināt un pie tam precīzi definēt, izskaidrot, ^pamatot un pierādīt to demokrātijas formu^ ko mēs atzīstam pār vislabāko. It sevišp
Grtrā pasaules kara: cīnītājiem un jaunatnei ir svarīgi uzziriāt ŠI jēdziena visprecīzāko nozīmi mūsu tautai. Amatu sadalījumi vē--Iešanu ceļā vēl nedod jēgu par pašu demokrātiju. īr saprotama mūsu profesionālo, un citu polītiķu cilvēciskā vājība vēlēties ieņemt jau tagad ievērojamus amatus un nodrošināt tos arī vēlākām dienām, līdzīgi kā rakstniekiem un vispāi* māksliniekiem ir v^lēša-, nās izdot savās grām^
koncertus, izstādes u.t:t. Bet līdzīgi kā mēs no māksliniekiem neprasām tikai grāmatas un izstādes, bet arī mākslas vērtības, tā: ikvienam īstenam latvietim ir tiesībās prasīt, lai ļpolitizētājd^ gan rūpīgi apsverot, defiŗ(ētu da^ žādos mums respektējamos principus, kas ietelp valsts iekārtā, ķo mēs saucam par demokrātiju. Te būtu jānāk talkā gan tiemi, kas kādreiz veidoja Latvijas republikas demokratijuj kur pat visšaurākās intereses iespēja ruinēt valsts likumdošanas varu, kā arī tiem, kas autoritatīvo varu necentās savlaicīgi izveidot jaunā, veselīgākā demokrātijas iekārtojumā, kā ari tiem, kas domā atraduši kādu jaunu ceļu, kas varētu kalpot Latvijas valstij un pāri visam latviešu tautai, šādas pārrunas nevar nekādi būt pāragras, ja vien katrs patiess lietās aizstāvis aizmirsīs pats sevi un dos polītikai zinātnisku un filozofisku pieeju. Bez tās politikai ir tikai graujošs raksturs.
Blakus lielajai Vācijas aprūpes problēmai, vienota aprūpes darba nepieciešamība sāk iezīmēties ASV arvien vairāk kā līdz šim. Pirmkārt, lai minam vecos ļaudis, kurieni nav neviena noteikta apgādnieka. Ar katru gadu šis jautājums paliks sāpīgāks, kā to rāda izvilkumi no dažiem lūgumiem DV
— domājams līdzīgus ir saņēmušas varī citas organizācijas.
j. Alberts š. g. 29. augustā: ;
... Dzīvoju ar savu meitu Mildu Krastiņš — 46 g.v. un viņas
četriem bērniem no 1, Ķ li un 14 g, v. Vīrs un bērnu tēvs bija latviešu Leģiona karavīrs. Pēdējās ziņas no Eonicas 1945. g.... Bērnu māteotrādā ar atalgojumu $8 nedēļā,. Es "TŽ gadi VēCs līdz^ šim strādāju zīda austuvē, biju slims vienu mēnesi ār kreisās rokas delnu, kas bija ļoti uzpampusi pēc ievainojuma. Darbā man āp puS' dienas laiku reibst galva un vispār jūtos ļoti saguris un nespēju pie mašīnas strādāt... Mani spē* ki ir izsmelti, un es,gurstu>.
Tad pārvietošanās problēma: : K. Kodoliņš š. g. 13. septembri. .Esmu iebraucis Amerikā nu
jau priekš divi nedēļām. 100 proc. darba nespējīgs. Sieva viena uz laukiem ar mazo algu nevar; mani apgādāt, Ēs lūdzu tāpēc jūsu atbalstu, jo Virdžīnijās klimats man, kā galvā ievainotam, par karstu. Varbūt varētu mani un sievu pārvietot uz ziemeļiem...
Domājam, ka minētie citāti skaidri rāda, cik ļoti nepieciešama koordinēta un regulāra aprū pe. Bēž šiem ir desmitiem līdzīgu gadijumUj kurus nevar lokāli viena organizācija izkārtot, ttemaz .nerunājot par atsevišķu akciju uzsākšanu katram gadījumam. ^
SV. JĀŅA baznīcas .3 :GABT[J : : PASTAVĒSANAiS SVĒTKI ■
Sv. Jānā Ev.-Lut. baznīca, kas ir vēcākā un, pirmā latviešu draudze Toroņto, 9. decembrī svinēs savu 3 gadu pastāvēšanas svētkus. Gada svētku, dievkalpojumā, pīkst. 4 p.p.- Sv. Jāņa baznīcā piedalīsies Latvijas Ēv.-Ļut. arclīibīskapal • pārstāivis prāvests A. Skrodelis tin draudizes mācītājs ^.Lūšiš,.;
Dziedās Dainas koris diriģentes Ērikas Freimanes vadībā.
VECO ĻAUŽU mītne - .
Veco ļaužu mītnē Berchtesgāde-nā Insulā, pieaugot latviešu iemītnieku skaitam, nodibinājusies latviešu komiteja, kura ievēlēti: A. Ozoliņš —-priekšsēdis; R. Balodis — priekšs. vietņ.; Zankēvics — sekŗ.; R. Grinbergs — kasieris^ mantzinis Un P. Vasulis. Sociālo nozari pārzina R. Balodis, bet sab.-kult. daļu vada P. Vasulis. %
Revīzijas komisijā ievēlēti: J. Vītols — priekšsēdis^ V. ■ Bērziņš sēkr.; un L. Kalniņš^ loc, •
Pārņemot no bijušās Insulas latviešu kopas pārstāvja R. Lazdiņa kasi un kanceleju, komiteja konstatēja, ka Insulas veco ļaužu mītnes iemītniekus ir atcerējušies ar ziedojumiem tautieši gan Vācijā gan aizjūras zemēs. Insulas latviešu komiteja izsaka savu; vissirsnīgāko pateicību ziedotājiem: archi-bīskapam Dr. T. Grīnberga kģm, pianistei M!. Rozenberga kdzei, operdziedonim B. Piekalnīša kgm, inž. A. Bungas kgm, dzejn. V. Tomas : kdzei, prāv. A. Mituļa kgm, sūtn. M. Valtera kgm, Austrai San-dera kdzei, LGK Bavārijas apģa-
ZINAS NO EIROPAS
bala pārst. Neuulmas livid. komisl
Latvju nacionālās trimdas pēdējā gadā (no 1950. /g. 18. ņov. līdz 1951. ģ. 18. nov.) viens no svarīgākiem kultūras un neatkarības cīņas darbiem ir M. Goppera izdota ;prof; A. Spek-kes HIST0RY OF LATVīA. Ļoti dažādi var vērtēt katru vēstures grāmatu, jo neviens autors vēl/nav uzrakstījis un arī nevar uzrakstīt darbu, kas pilnīgi apmierinātu visus lasītājus. Katram vēstures darbam ir jātuvojas plašais skatījumā. Un šai nozīmē prof. A. Spekkes' zinātniskais darbs mums jāprot augsti novērtēta History of Latvia turklāt ir pirmais latviešu vēstures kapitālais darbs kādā pasaules valodā, un ka tāds, cik paredzams, tas paliks vienīgais labu laiku.
Jā mēs spēsim šo darbu par mūsu vēsturi pienācīgi izplatīt, tad mēs būsim veikuši lielu, darbu mūsu neatkarībās cīņā. Nacionālu neatkarību pelnī uņie^ gūst tauta, kas prot ne tikai kaujas laukā un diplomātijā cīnīties par savām tiesībām, bet arī kultūras laukā pierādīt spējas garīgi izcīnīt sevi pār citām kultū-ras'riācijām līdztiesīgu. Mūsu spē'^ jās zinātnē, literatūrā un mākslā ir pamatoj ums mūsu nacionālai neatkarībai. Un vēsture, kas apgaismo mūsu tautas centienus, militārās; un politiskās, cīņas un
mūsu nacionālo kultūru, ir labākais pierādījums, ka mēs no bez-vēstures tautas esam kļuvuši par patstāvīgu nāciju. ^
Mūsu emigrācijas kulturāli un pūlītiski. saprātīgai daļai jāgādā, lai šī vērtīgā grāmata gūtu iespējami visplašāko izplatību. Tā kopējiem spēkiem mēs veiksim svarīgu darbu ne tikai mūsu nā-
cijas reprezentācijā, bet arī^ cīņā
par neatkaribu.
Stokholmā, 1951. g. 18. nov.
Prof. A. švābe, prof. Ko Straubergs,ģen.S. Kalniņš, ģeii. īepfets, doci if. Ģiniers, Arturs Bērziņš, ^^^^^^^ 1^
Salnais, Andrejs EgKiis; F, Cielēns.
jai un māc. A. Abakuka kgm
šie ziedojumi rāda, ka Insulas vecie ļaudis nav aizmirsti, .Kaut ar! vecums un nespēks tiem ir atņēmis izceļošanas iespējas un piespiedis tos palikt Vācijā veco ļaužu mītnē, savā ticībā Latvijai vecie tēvi un mātes ir palikuši nesalauzti uri gaida dzimtenes augšāmcelšanās rītu, kas tieni ļautu atkal skatīt dzimtenes āres.
Pašlaik Insulā mīt 320 latvieši, bet nākotnē šis skaits pieaugs līdz 350. Visas personas un organizācijas, kas gribētu stāties sakaros ar Insulas veco ļaužu mītnes latviešiem un atcerēties tos uz Ziemassvētkiem un arī turpmāk, tiek laipni lūgtas raksit Insulas latviešu komitejai, saraksti adresējot uz komitejas priekšsēža A. Ozoliņa vai sekr. J. Zankēvica vārdu — 13b Berchtesgaden-Strub, Altersheim Insula, Germany.
SKOTU LIGAS ATBALSTS • ;
Skotu līga Eiropas brīvībai, kas jau vairākkārt parādījusi savas simpātijas Baltijas tautām, atkal griezusies ar rakstu pie ASV augstākā komisāra Vācijā, aizrādot, ka tai kļuvis zināms, ka Padomju Savienības aģentiem atļaušot apmeklēt baltiešu nometnēs, izprašņāt to iedzīvotājus un pārliecināt tos atgriezties Krievijā vai viņu pašu zemēs, kas tagad atrodas zem krievu kontroles.
Mēs protestējam, cik stingri vien mums^ tas iespējams pret jebkādu Padomju aģentu ielaišanu nometnēs, kurās uzturas^ baltieši, un mēs prasām ar visu to noteiktību, kāda vien no mūsu puses iespējama, lai Jūs aizstāvētu šo augstvērtīgo rietumniecisko tautu fragmentus."
2. Metu izvērtēšanā komisija var' dot priekšroku metiem ar latviskā stila iezīmēm. Godalgas šķiroja-mas pirmās, otrās un trešās godalgās. Trešās godalgas nevar pārsniegt vērtībuļ kāda aptuvenis būtu pēc.attiecīga meta izgatavotam priekšmetam. Godalgošanas komisija var pirmās un otrās godalgas nepiespriest, vai arī tās dalīt-ja meti neatbilst šīm godalgām.
3. Godalgotie meti pāriet sacensības rīkotājas īpašumā. Negod-algotos metus var no autora atpirkt, yai arī tie' jāizsniedz atpa^ kaļ.
4. Sacensībai domātie meti apzīmē jami ar nioto un uzrakstu: „Daiļamatniecības m^tu sacensībai" un jāpievieno slēgtā aploksnē autora vārds, adrese i!in cena, kādu vēlas saņemt, ja metu atpērk. Aploksne apzīmējama ar uzrakstu „Autors" un to pašu moto, kas atrodams liz meta
Mets un aploksne, iesūtāmi līdz 3L decembrim Mākslinieku - Daiļ-amatnieku kopas valdes priekšsēdim R. Priedēm, 4, Mexborough Driv^ Leeds. 7, Gr. Britain.
Piespriestās godalgas piesūtīs autoriem pēc uzdotām adresēm un sacensības rezultātus, kā arī godalgošanas komisijas locekļus paziņos laikrakstos.
Mākslin.-Danļamatn. Kopas valde
Metu sacensībai paredzētas godalgas: 2 pirmās godalgas ā £10/—: 3 otrās —- ā £5/—; 5 trešās ^- ā £3/—. Bez tam vēl pieteiktas dažas citas godalgas atsevišķām darba technikām, sevišķi intārsiju darbiem un metus paredzēts no to autoriem atpirkt.
AUGSTI VIESI 72. RĪGAS SKAUTU VIENĪBĀ
LATVIEŠU NACIONĀLAIS FONDS SKANDINĀVIJĀ
uzņemas liecību savākšanu par spaidu darbiem. Izbeidzot 13. sesiju, Apvienoto Nāciju sociāl. un ekonomiskā padome atstāja Že-nevā apspriežamies spaidu iarbu komisiju, kuras radīšanai savā laikā sīvi pretojās Padomju Savienība. Komisija nolēmusi visām valstīm pieprasīt sīku informāciju par spaidu darbu veidiem, kādus tās praktizē savā territb-rijā. Tā lūdz šai lietā palīdzību arī no visām privātām organizācijām un personām, kam tāda informācija varētu būt. —
Fonda valde lūdz ikvienu latvieti Skandināvijā, kam būtu bijusi tieša saskare ar Padomju režīma spaidiem, nodot savu liecību. Tulkošanas, notariālos un c. eventuālos izdevumus, kas saistīti ar šo akciju, segs fonds.
LNFS, Postbox
Latviešu Ņa^ApV. Kanādā vadība I. rinda: prāvests A. Skrodelis, prof. Fr. Gulbis, I. žīgms;, II. rijiadlā: \ . Breimanis, A. epps> Ķ. •Kampe. un ¥. KaļiņI ■ 'JiKre^afoto
Komponists - Tālivaldis Ķēniņš atskaņos svētvakara ērģeļu mūziku sestdien, no pīkst 19—19.30 Sv. Andrej a baznicā (ieej a no Carl-ton ielas): j. S. Bachs t-t- Divas korāļu priekšspēles, Ch. M. Vidors
KANĀDA ■
. ^ziemassvētku; eglīte
DV Toronto nod. rīko Ziemassvētku eglītes vakaru biedriem, viņu, ģimenēm tin ielūgtiem viesiem š. g. 14. decembrī, pl. 19.30 vak., 123 Huron St., toronto. Piedalīšanās maksa $1.00 no : personas Iepriekšēja pieteikšanās 123 Huron St., pie Valdes sekr. V. Zifc-maņa, tei TR 1653.
TEŪCĪGO APDĀVINĀŠANAI
1. Kara invalidu, slimo, vēcō un atraitņu ar bāriņiem apdāvināšanai 1951. g. Ziemassvētkos Vācijā ir ziedojuši:
DV.Toronto nodaļas Dāmu Komiteja, atlikumu no š. g. 18. novembrī rīkotā tējas vakara un tējas vakarā, rīkotās loterijas $78.19;
A.Sainājs — Toronto $5.00; Alise Mangulis, Toronto $12.50; Ainā Hoevelš, Toronto -— $15.00; Kopā jau ar iepriekš publicētiem ziedojumiem -— $232.04.
2. Grūtdieņu palīdzības darbam Vācijā ir ziedojuši:
A. Dzidrums — Edmoritpnā $1.
3. DV propagandas fondam ziedojuši: .
i$2.00 ^ E. Plūme, J. Dālderis, A. Baltaisviiks, īl. Saulesleja, V. Daksis, H. Buks, Z. Kampars, A. Kunce, A. Brūveris, A. Blaubergs, J. Bokums, J. Bergs, T. krcmis^^^ Bīskaps, !f. z:iemeļiSy A. Peters.
Izsakām visiem ziedotājiem un ziedojumu vācējiem sirsnīgu paldies. Ziedojumi tik- izlietoti pēc ziedotāju vēlēšanās.
BAUGAVAS VANAGI SKAUTU
Kas gan var būt vēl dabiskāki m skaidrāki — ļatviešw skauti,
musu jaunā audze, ķas: zem sava karoga un baltās lilijas zīmes aug-? dami un veidodamies par nākošās Latvijas cīnītājiem; griezušies pie saviem lielajiem brāļiem — Daugavas Vanagiem •— lai tie uzņemtos par viņiem krusttēva pienāku mus. Tā Toronto skauti un fove-ŗi saslēgušies ciešā draudzībā ar vecajiem kauju vilkiem -— Toronto Daugavas Vanagu saimi — kas solās, cik spēdama, palīdzēt jauna-^ jiem gan garīgā, gan materiālā zi-' ņā.; '
Tā arī skautu sanāksmēm un nodarbībām laipni stāv atvērtas DV jauniegūtā nama durvis, un šeit, vanagu saimē, skauti un roveri at laž būs gaidīti viesi.
DV nama plašās pagraba telpas, ķas pagaidām gan vēl nav pilnīgi izbūvētas, drīzumā tiks pārveidotas, un šeit savu palīdzību piesolījuši ar skauti. Lielākiem sarīkojumiem skautu ūn roveru rīcībā vanagi nodos arī pārējās telpas — sarīkojumu zāli, virtuvi utt. Latviešu sabiedrībā, apsveicot šo jau--no draudzību, novēl, lai Daugavas Vanagu cīņas gars cieši ieaugtu skautu tikumos, kamēr pienāks tas brīdis, kad tiem būs jāstājas blāķus vecajiem cīnītājiem, izšķirīgajā kaujā par Latvijas saullēktu.
: ' ;3IED0JUMIj
Londonas Latviešu Kopa un Daugavas Vanagu Londonas nodaļa š. g. 11. un 17. novembra sarīkojumos ar kopīgām ziedo jumu lapām savākuši $86.60, no kuriem $53.8a ziedoti grūtdieņiem un kara invalidiem un $3280 propagandai — īpaši Baigā gada jaunam izdevu^ mam. '.
Londoniešu — sieSotaju saraksts:
O. E. Ataŗs $1; A.Dreimanis $1; J,: Birkmanis $ķ K./Zeps $0.50; I. Kuzņecovs $0.50; A. Zēbergs $1; A..Putniņa $1; P. Dŗeimaniš $0.55; E. Baķis $1; A. Bekmane $1; R. šēfere $5; V. Stirājs $3; P. Sti-rājs $2; H. Upītis $2; R, štengels $1; J. Jumars^^l; Ā. Radziņš $1; L. Dīriķis:$1; :A. Bekmane $1; G. ūdris $1; K. Sķetri^ $1; Puķe $2; A. Grīns) $1.50; Putniņš $1; J. Kaija $2; R. Neilands $1; V. Caune $2; A. Liepiņš $2; >Ļ. Elpe $0.25; B. Gajevskis $1; J. Kalniņš $1; I. čadars $1; A.. Raibekaš" $1; V. Mi-ķelsons $1; P. Ventcnbergs $1; E. Lapsa $1; E. Upītis $2; J; čakārnis $1; V.: Albertiņš $2; J. Pitērkāns $1; A. Bukovskis $o:pO; J. Kalniņš $1; A. Beitāns $1; E. Bite $0.50; H. Blaubergs $1; K. Sķetris $1; A. Jaunbergs $1; S. Lācis $1.50; Ģ. Brikmanis $1; A. Timšāns $1; A. Vickops $1; B. Eidemane $1; E. ūdris $2;. J. Grāvītis $2; V. Sen-kevičs $1; A.: ūdris: $1; V. Kalniņš $1; K. Luksts $0.50; E. Ādminis $1; H. Eapa $1; P. Zvagulis $1;; 0. Lessiņš $1; A. tods ^ļ; G, Miniats $1; A. Bangā $2; V. Klat3« $1; A, Jurkans $0.50; A. Vuškāns. $1; A. Lesters $1; H. Laviņš $2; J. Krafts $1; M. Sopo $0.30; Jf. Zvagulis 50c. Sirsnīga pateicība ziedotājiem!
.Sv.- Katrīnā: ■
DV Sv. Katrīnas nodaļas š. g. 10. novembrī. rīkotā ^Lāčplēšu dienās un nodaļas pirmā gada darbības atceres biedru vakarā saziedots kādam invalidam Vācijā Ziemassvētku pabalstam $26.00 pēc sekojo-:ša saraksta:';': ■
Andersons $1.00;, J. Strautma-nis $1.00; E. Sākss $1.00; L. Līdums $1.00; A. Vīksne $1.00; A. Laukinaitis $1.00; N. Duša $1.00; K. Kanģars $2.00; V. Veide $2.00;
Vītols $1.00; P. Vītols $1.00; K. Freimanis $1.00; Ē. Klāsons $1,00; J. Vērdiņš $1,00; R. Pataovs $1.00; 4. Mednis $1.00; K. Bokal-ders;$1.00; J; Jakstāns $1.00; P. Konrāds $1.00; I. Dālbergs JĶ1.00; L. Lazdiņa $1.00; E. Vīksne $1.00; IP. Paipaļs $1.Q0; J. Gulbis $1.00.
ASV
par tautiešu aprūpei ziedotiem līdzekļiem un to izlietāšahu 1951. ģ. septembra mēnesī: ;. .; ^
Adamsons Verners .$2.00; Ānder-sons Jūlijs $1.00; Andersoris Ruū. $1.00; A:psītis J. $1.00; Ančupānš E. $3.00; Auziņš Voldemārs $1;00; Balodis Miķelis $5.00; Bencīns K. $2.00; Bērziņš Austra $4.00; Bērziņš Jānis ,$5.00;' Bērziņš Jānis 50c; Bērziņš Jānis $2.00; Bērziņš Jānis Voldemārs $5.00; Bērziņš Milda $5; Bērzkalns Valentīns $5.00; Binh šāņs Antons $5.00; Blics Magda $1; Bluss Žanis $2.00; Brants Jēkabs $i.OO; Briedis Eduards $5.00; Bru-tonis Žanis $2.00; Bušs Miķelis $1; Cimdiņš Pēteris $1.00; Dambergs M. un Ā. $2.00; Demants Verners $2.00; Dīnvalds Eduards $2.00; Do-belis Jēkabs $1.00; Ducmanis Pau-lis $3,00;, Dundurs Alfrēds $2.00; Eglīte Em. $1.00; Eltermānis Voldemārs $1.00; Eņģelis Alfrēds 50c; Ērglis Lilija $1.00; Esterliņa M, $3.00; Freijs Oļģerts $5.00; Ģaiķts Jānis $3.0a; Grass Maija $1.00; Grauds G. $1.00; Grava Miķelis $1; Grīns Maksis $l;O0;Grinvalds Vitauts $2.00; Grosvāns Staņislavs $2.00; Grundsbergs oF. $2.00; Her-manovsķis Egils $1.00; Ieleja Kārlis $1.00; Ieviņš Jūlijs $1.00; le-viņš Oļģerts $1.00; Ieviņš Ruta 50c; Ikstrums Jānis $2.00; īlens Kārlis 5dc' Izaks NatāUja $1.00; Jansons Emīlija $1.00; Jirgens Imants $1.00; Kadeģis Silvana $1.00; Kalnājs Arnolds $100; Kalniņš a $1.00; Kalniņš Marta $3.00; Kaktiņš A. $1.00; Kārkliņš Jūlijs $1,00; Kārk-Hņš Modris $3.20; Kārkliņš Niko-lajs:$li)0; Kārkliņš Zigurds $1.00; Karps Arvīds $2.00; Kirsteins Oļģerts $1.00; Kļaviņš Magnus $2.50; Krauja Inta $1.00; Krauja Kārlis $1.00; Krēlis Vilbelms $5; Krievs Kārlis $2.00; Ladusāns Jānis $lr Lagzdiņš Jūlijs $1.00; Lapiņi Elza un Jānis $5.00; Lapsa Jānis $1.00; Ļasmanis Alfrēds $1.00; Latsons Osvalds $2.00; Leimanis Ēriks $1;
— Āndantecantabile.T. Ķēniņš
— Brīva improvizācija par Žiem-> svētku temii.
:y:n ;
DV Toronto nodaļa rīko š. g. 22. decembrī, pīkst 6 vak. 123 Huron St, Toronto, Nama iesvētīšanu ar tai sekojošu vakaru. Ieeja pret labpr.rziedojumiem. Visi laipni ielūgti. . •
PAziŅ0ju^^^^^
Dr. phil. H. Tichovskis, lūdz paziņot, ka viņš kopš 1. oktobra nav vairs mūsu laikrakstā literatūras nodaļas ■ redaktors.
PROF, GULBJA REFERĀTS
Toronto Latviešu Studentu Kopa riķo 8. dec, pl 6 vak. Sy. An-^ dreļa baznīcas telpās, prof. F. Gulbja priekšlasījumu par tematu Dažas kosmiskās fizikas problēmas (kosniiskiestan).v.
Pēc referāta pārrūriaspiē tējas galda. Lūdzu ņemt lidz groziņus.
T.L.Sio
.DAIĻAMATNIECĪBAS: METU. 'SACENSĪBA*
Latviešu Mākslinieku un Daiļ^ amatnieku Kopa Lielbritānijā izsludina sacensību daiļamatniecības darbu metiem . metallam, kokam, ādai, audumam, mālam,, dažādās apdares technikās. Labākiem metiem piespriedīs godalgas šādā kārtībā: ļ
1. Godalgošanu veic komisija, kurā piedalās viens LM akadēmijas bij. profesors- un pa vienam pārstāvim no Mākslinieku — Daiļ-amatnieku Kopas un Kr, Barona Fonda.
Toronto Sv. Andreja baznīcas zālē, 2. decembrī 72. Rīgas (232. Kanādas) skautu vienība pulcējās vienkopus, lai sagaidītu augstos viesus:
Latvijas ģenerālkonsulu . R. Nv Braisonu, Latvijas-konsula v..i. V. Tomsonu, kas bija ieradies no Montreālas, un Toronto skautu: štāba vadītājus D. C. Mr. Chevis A. C. Mr. Morton, kuri gribēja tuvāk iepazīties ar latviešu skautu; brašo stāju.
Vienības priekšnieks vad. G. Kārkliņš^ viesus iepazīstināja ar vadītājiem un sniedza paskaidrojumus par vienības sastāvu. Kā atzinību par latviešu skautu labo stāju ģenerālkonsuls R. N, Brai-sons vienībai pasniedzam skautu un Anglijas karogu.
Kanādiešu skautu vadītāji priecājās, satikdami latviešu skautus, kas bija pierādījuši savas skautu nrā-kas Ontario provinces rīkotajos kopnieku kursos, gūdami daudzas uzvaras, ar ko cēla latviešu skautu slavu šeit svešumā. Vienības roveŗi viesieih kā piemiņu ■ pie-, sprauda latviešu roveŗu privāttēr-pa nozīmes. ^
S. LeimaniSi//
LABOJUMS
Latvijas Amerikā ,5. decembri ievietotā rakstā ;,Ķarogu lai,lepni ceļam," jālasa: karogu pasniedza I. Vidnera kdze un saņēma Jendas pr-, "ka vietas izpildītājs vad. J. Delc-snis." 3. Leimanis
M rastu kopīgu rīcībUy Čikāgā šinīs dienās notika latviešu vietējo organmciju pārstāvju apspriede par Latviešu organizāciju Apvienības dibināšanu. Sanāksmes dalībnieki vienbalsīgi to atzina par vēlamu. Par CLOA priekšsēdi ievēlēja E. Daaarkali no Latviešu klu-ba, par vieepriešsēžiem j. Vilciņu no Ciānas feudzes un māc. V, Landsmani no baptistu draudzes. Par valdes loc. mā<j, G. Štrautmani no Jāņa draudzes un H. Skombu no I>augavas Vana^iep* ..Revīzijas Komisijā ievēlēja tiesnesi Dukātu no Jāņa draudzes, Mūrnieku no Literārās biedrības un Osi no latviešu skautiem. Patlaban apvienība ir 10 latvieša organizāciju, kat-pā no tām suta 2 delegātus. Sakara ar apvienības no^bin^anu dar-tolbu pārtraukusi Čikāgas latviešu ļu palīdzības komiteja nododot sa^tt tobfbu Apvieffiībai.
valsts dlbināiauaš atceres svinības Čikāgā ievadīja 18. mov. . ar ■ svinīgiem d^^
Vi-
si dievkalpojumi bija labi apmeklēti.
Pēcpusdienā Čikāgas Latviibšui Organizāciju Apvienība plašajā AustSn Tauna Hallē bija rīkojusi Latvijas valsts dibināšanas svinīgu atceres aktu. Tanī piedalījās ap 2000 tautiešu.. Svinības ievadīja ar svētrunu māc. A. Rauten-Šilds. šim gadījumam piemērotu runu teica Latviešu; Organizāciju Apvienības Čikāgā priekšsēdis K. Bzirkalis; sekoja kopīgi nodziedātas Amerikas un Latvijas valstu himnas. Angļu valodā uzrunu teica ČLOA vicepriekššēdis V. Land-manis. Apsveikumus nodeva lietuviešu un iirauņu pārstāvji, kas bija jo kuplā skaitā ieradušies sva-nībās, un Amerikas skautu organizācijas pārstāvis. Telegrāfiski syeicienus bija sūtījuši — Hinojas valsts gubernators, senators bug-lass un senators DiksēES. Svētkii aktu kuplināja operdadedone Herta Liise, pianists H. Strauss un Edi Ramata jaukts koris. Noslēgumā svinību dalībnieku moMedāja Svēts
• Jūsu laikrakstā atreferēts prof. P. Starca kga priekšlasījums Boston as akadēmiķu sarīkojumā. Ne visiem profesora kga uzskatiem .va-rētum pievienoties. 5000 latviešu akadēmiķi gan ir trimdā, bet i,^'. glābti" kā savas profesijas Pārstāvji gan būs tikai nedaudzi. Pa; rējo pieredze, zināšanas un biezi ari fiziskais cilvēks nepiemēroto vietu dēļ pamazām iet boja. Ja tautas saglabāšanā uzsver kvalitāti, zināšanas, vadītāju- lomu, tao nevārētu paiet secen taism sim „galvas" saglabāšanas jautājumain. Ma? ticams, ka pieci Eiropas 1^0 mitējas stipendiāti un pāns pa^^ „atraitnes dēlu'-' spētu aizstāt to 10.000 profesora pieminētos aiia_ dēmiķus, ,kas darbojušies bnva] dzimtenē. ..g Jāšaubās ari, vai profesora ks
izteicis tādas krasas pr«trun^^,„ domu, ka neviena tauta neti^
pazudināta bez vamas,
bet m"
koda
tautas Uktenis tomēr neesot vaina. Vai nebūtu laiks sākt v darboties arī gar baļķišie»;? acīs, kauču pajautājot sev, rijām, lai savu likteni nove Nebija taču noslēpums, ka telpa jaunlaiku vēsturē ir aP dēta telpa, bet vai. piem., g^^^ svaru un draugus šo ^^^^ -vēršanai? Liekas, to nedarai^^. tagad, bet ceram> ka tautuj kāds fantastisks tautzinatms^^ augums izmocītajās trim gļmenēs... . o-