, 5-
Sestdien, 1951.
m
ĪSestdien, 1951. gada 8. decembri
īsulas Kaut ,tr at-ļii pie-ļau lai ve-iU ne-aug-
'^isl-^ 2. Metu
dot priekšroku meti.
T otra, tn^^
priekšmetam. gmy^
gas nepiespriest w ^^'^ lautu aameUnetbSŽ^^^
sibas rīkotājas. ip|? ^ algotos metus
LATVIJA
latvieši. )gs līdz
kaļ. »««it4s^ ,\ Sacensībai domiti,.^-
, ."^^-'uM&pievienofc ■ sēiōtuzļf'"3vātds,ateseii, liņavav;™,™'^ saņemt, iaa^, _ Aploksne apāmžjaffla jt
l^akaros ies lat-
ļik. tiek
i
ersheim^^";\^tors''untopašuB^^^^ rodams uz meta
JVlets un aploksne iesi. .STS 31, decembrim MškslinieiT i amatnieku kopas vald,^
savas:w,eeds.,'Gut atka Piespriestās godalgas^ le AisV ļ autoriem pēc uzdotam jl ā, aizrā: sacensības rezultātus, Ķ , ka Pa-1 algošanas komisijas tiem.at- ņos laikrakstos.
^Qmet- Mākslin..i)aiļaiaatiuEo?a
■^tājus un ^es Krie-lēs, kas kontro-
• Metu saceasibai pare^^ aigasr 2 pirmās godalgas 3 otrās - ā 5^^,
£•3/—. Bez tam vēl pie k stingri žas citas godalgas atseviSģ^ ams pret ba technikām, sevišķi ntu ielai- darbiem un metus pare^8)| uzturad [autoriem atpirkt, ar visu
^nnomū-. AUGSTI VIESI ļlKiGlil ii Jūs aiz-l SKAUTU mMBi
rietum-i'^ntus."
Ikviena ārējās: informācijas ie-jēja ir jāizmanto ikvienam lat-jtim. Tas attiecināms arī uz in-^āciju ļprīvās pasaules presē, ids konstatējums nebūt; nērior 3ni atbildību, mūsu profesionāla-i. ziirnālistieni.. Tiem-ij| jārak-l Tiem jāraksta vēl vairāk, rietas darīts lidz šim. Arī tā žur-ista spalvai j asāk. rakstīt ang-frančū vai spāņu valodā, kura šim rakstījuši tikai latviski. |ējā informācija brīvās pasau-ļ:, presē pāv^ŗ- arī tādas iespē-I kurās nav vajadzīga žurnā-||a profesionālā prakse, intervijas. Ļoti bieži pēc mū-iierašānās jaunaj ā' dzīves vietā mums ierodas lokālās avīzes stāvis, lai mūs intervētu, Se^ i:i tas notiek pilsētās, kur par-Itotās personas vēl nav nome-itas vai ari. kaut kādu ienies-dēļ nav intervētas (valodas prašanas vai tml.). Šādas ie^ fas „nenokrīt no gaisa", par ikvieņani ir jādomā. Kāds lērs: latviešu students mazā lerikas pilsētā ierodas laikrak--redakcijā, Viņa motivācija ida: i,paudzi amcļrikāņi jau-tāpēc te esmu un kāds īsteni-kbmūnisms; Mana valoda ; tik • pilnīga, lai es varētu jt kādā sapulcē, tādēļ es vēja būtu iespējams, manas Wes' ievietot laikrakstā." Se-itervija un raksts mazās pil-pis avīzes pirmajā lapas pūlā „dienas svarīgākais hoti-
VaMeMāirs Lambergs
POLITIKA
0 0 tt
;vijai
Bomu izmaiņai
i^!^. 111!.::!*'^" Wska Cīņa, kādā mi. patreiz va-
vēstījumos verdzinātai tēvu zemei no pārpilnās trinadinieka sirds teicām daudz svinīgu vārdu un solījumu. To esam darījuši visu trimdas laiku, bet, šķiet, ka pēdējā 18
novembra dienā latviešu vienība bija vislielākā;
Ir vārdi, kas neprasa darbus, jo ir paši vērtība par sevi. Nemaz nerunājot par patriotisko dziesmu uni dzeju,, ir runas, raksti; vēstules, vienkārši vārdi, kas sirsnīgi pauž trinadinieku. dvēseles pārdzīvojumus, un tie fc«agātina teicēju un klausītāju. Zaudējuši laimīgo pagātni savā latviskā valstī, kas
Ihalais
rĀVUĀ
jHanu par liizot 13: S8-
TorontoSi?. Andreja liaisi ;lē. 2. decembrī 72. Kgsia 1 nadas) skautu vienibā ^vienkopus, lai sag3iSii,wp IViesus:. . ' fej
* Latvijas gene*H!hl^ Braisonu, Latvijas konsoli ^īšd uniTomsomi, kas bija issš: | J^-^^u' že-1 Montreālas, m tatoāj-J ^da^u^^^^'iitaiusD.C.HrG^,;
^ f.v3 i C. Mr. Morton, kuri 'ianai sava v* *^ Vi^- x- v^^^i-
'f KārkM- nesus ''■f^m vadītājiem «nsDietofS^.
jumus par Tienite^'--
^ 'S"^^^ atanībuparlatriei»*^^!
orgamza- ģeBeiāl!»B*l^% J [■iam tāda in- " ^jjjļji pasmeiiB*:
t - ■ ļAngUjastoSa- ' ikvienu lat- KanadieSastoutar^Jj;;^
ļļjam būtu bi- 3ās,sātikdMi'^t"'-^t I '"^domiuie-ilijapie^^^rriii
anālos ui.=-ļkopn.eta^-f^ļ
fonds. ļ«s^«.;:,., ļ,Po5tboxlW'ļŗ^„a, latviešu*!»'-'
irBA'
:,ieku un
garā audzinātais Alek-I nolēma izmēģiriāt ap-es idejas Baltijas telpā, ot igauņu un latviešu zeiri-m (1816.—19.) pilsoņu tie-īiKopš šī laika viņi v^irs nav bet, personas. Pagāja vēl , kamēr tika izdzīvoti Āda-ita sludinātie „brīvo līgu-i maldi, un varēja sākties i»al^|u ekonomiskā emahcipāči-
^^'^p darbā tiek likti saimnie-pamati sīkgruntniecībai, ^_'as pamazām izauga latvie-^^^feija. Līdz tam bij a kui!zem-a|2!fet vidzemnieki un latgalieši. -^Ilcficiālos rakstos par latvie-j Šiem i^auca tikai vidzemniekus, ^ "gaļļeausāk — Vidzemes: zemniekus, totei^; vēl nav. To radā neliels 9g^}2^s studentu pulciņš, kas M^is^ gados sāk .sludināt neti-:sļģ^SiJ^, lietas: māĢītiem tautie-sfewi,ļaav jākaunas latviski do-snāt,ī^:|unāt uh rakstīt.. Tas bija ;Otikums Baltijas gara pa-^a pārsteigtā vācu sabied-vīrus dēvēja par jauri-:fem. Patiesi . šai laikā lat-|edžimst no jāurda, ātmo-■^OO gadus ilga letarģiska ļm atgūtnēm dzer no sen-īvības avotiem tautas
mēs svēti ticam —- reiz atkal būs, latvieši vairāk kā j ebkad savu tautiešu un pasaules priekšā apliecina mīlestību uz tēvu zemi, ilgas pēc brīvības, dusmas par Latvijas okupāciju Un sāpes par tautas iznīcināšanu ķomūiiisma iūgā. Tie visi Ir vērtīgi ūn patiesi vārdi, kas zieddti augstākam zemes virsū— savai tautai uii valstij; Kaut iriums būtu vairāk tādu brīžu, kad mūsu mutes runā šos zelta vārdus. Tie neļauj apklust mūsu ilgām pēc Latvijas.-..
Ir vārdi, kās iegūst skaiiu un vēr-tlbu tikai tad, ja tos apliecina ar darl)iem. Tie ir mūsu solījumi uņ zvēresti. Katrs latvietis būs piedalījies svinīgā aktā vai sanāksmē, būs balsojis vai parakstījis kādu rezolūciju vai memorandu, būs teicis vārdus, kas izteikuši apņeniša-nos, solījumu, zvērestu Latvijai palikt uzticīgam savai tautai un cīnīties par Latvijas atbrīvošanu. Tie nav taču bijuši tukši vārdi, jo tie visvairāk teikti; svētku die-nā.s un Dievu pielūdzot. Tēvu zemes niiiestlba arī trimdā, latvietim ir augstākais tikums, kō niūsu dzejnieki pasludinājuši par likumu — Mātes Latvijas pavēli, bet polītiķi — par Valstisko pienākumu." .
Blakus svinīgiem, vārdiem ir teikti arī traģiski vardi, kas vēstī lielu nelaimi — bojā ejas briesmas. Tie ir hamletisķie Vārdi par
— būt vai nebūt.— Mūsu deportētiem un cietumos ieslodzītiem Kremlis jau izpilda barbarisko spriedumu ^ nebūt. / Viņi krīt ceļā vai bedres malā kā lapas rudenī, ko neviens neskaita. Tautas kodolam dzimtenē sātans Kremlī gatavo pēc plāna to pašu spriedumu
— nebūt. Tikai diena nav katram
ram iesaistīties, prasa ne tikai ideālismu, zināšaiias, gribēšanu, bet arī lielus materiālus līdzekļus. Iz^ ņemot Brīvās Eiropas Komitejas atbalstu 7 latviešu politiķu — padomdevēju darbībai šai kbmitejā, līdzekļi Cīņā par Latviju ir jāatrod pašu 120.000 trimdinieku un vairāk kā 10.000 veclatviešu kabatās. Nevienprātības un spēku skaldīšanas dēļ pašu trimdinieku dotie līdzekļi līdz šim bijuši nepietiekami. Mūsu organizācijas dara atzīstamus darbus, bet cīņā par Latviju atsevišķo organizāciju rocība ir par; mazu un darba vēriens provinciālā: katra pār sevi. Neveiksmes vai stāvēšana uz vietas pie statūtiem un kongresos pieņem-
ki-polītiskiem pasākumiem trim^ das' tautas apjomā. Paliek svarīgais informācijas lauks, bet šajā laukā, ko vada bijušais ministrs A. Bērziņš, diemžēl. Valda klusumS, kas nākama jā Apvienības kongresā var izraisīt vētru.
Bet arī Latviešu Nacionālās Padomes, Latviešu Nacionālās Padomes Lielbritānijā, Latviešu Nacionālā Fonda Skandināvijā, Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā, Latvijas Atbrīvošanas Komitejās Eiropas centrs (gan darbība vēl organizēšanās stadijā), Austrālijas Latviešu Apvienības, kā. lielāko latviešu, zemju vai kontinentālo apvienību, darbība nav varējūsi izvērsties plašumā un dziļuma līdzekļu trūkuma dēļ,
Latviešu rosiba Dienvidamerikā
VSSTULE LATVIJA! AMERIKA NO S, PAULO
Latviešu Apvienība Brazīlijā, ieejot savā otrā darba gadā, ievērojami attīstījusi savu darbi"» bu. Apvienība ierosinājusi visu organizēt9 Dienvidamerikas latviešu apvienošanu kopējam dar-^bam, kura sekinīgākāi veikšanai būtu radāmā mūsu nacionālā] pārstāvniecība visani Dienvidamerikas kontinentam. Pozitīvas atbildes jau devušās latviešu organizācijas Uruģvajā un Argentīnā. : '■ '^■.J ■
Brazīlijā iznāk tikai viens latviešu periodiskais izdevums „Ķristīgs Draugs" ar reliģisku saturu, ko Izdod, latviešu baptisti „Vārpas" kolonijā. Līdz šim Brazīlijas latvieši^ kuŗū skaits pēc Otrā Pasaules kara, ir pie-
-E.:- PENIKI8
Kad, dzimtenes $9^^^ sedza maiga sniega sega m ikhaira cilvēhasejām^ Musa pyšksvethu jūsma, tad ZiemamētU Ujd pis durvīm. Visi. Uuva draudzīgāki, lāipnāUy un pat sveši apmaimjās: vēlīgiem vārdiem. : ' v
Un tad nām Ziemassvētki paši Svētku vakarā iilca-jūgti žiglāk;ie ^^z^^ cķmiem, un zvārguhi skaņu un'Ičdmdnug^^ 'pūni tad Uja zvaigžņUr mirdza%
zilgano ērm krāsotie Latvijas ziemas ceļi, ^ ''^^
Ak, dk gadu n^ va^rs kumeļi tāliem ciemiem jūgti bM m mes. jū-
dzam savus ilgu kumeļus sapņu kamanās un liekam tiem skr^ tālajā pagātnē, lai sērstu pie miJM mīļajām M ■ ■■■
Ak, cik gadu nu jau Ziemassvētkos mēs neliksim saviem atmiņu kumeļiem rikšot uz tālo Vāczemi im viesoties tur pie mūsu veciem tēviem'sirmānb mumidam, kas agrāk dzirnienē ik katrus Zicarnssvēltus mūs sagaidīja pixā-ļierņunaluskaiinu.
VaiMrhūt pie tiemj toreiz tik jautriem un hezMdīgiem zēniem, Mt»; patika dzie-^^^^ dāt un diet tiis naktis un trīs dienas, lai ceturtā celtos un ietu mežus lauzt, het tagad tie gul tālā zemē, svemaķ^^ roku kopti, thc slimnīcās,, aklo patvermes M.-vārda, bez drauga glāsta šai Idikā^ kad „miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts: . • Vai neliksim kumeļiem t^lrp doties uh vai neieliksim kdmam dihenā ikviem^^^^ visspožāko un visgrūtāk pelnīto dālderi un vēlēsim m sirds visi tā, lai to'u&skatot, ik-' viena veca, grumhaina seja kļūst jauna un mirdzoša. Lai zūd gadi unīaišailrviviimn: nakti vecās māmuļas varēt.it-sapiū atkal auklēt pie savām krūtīm savus Mfnū^^^k^ Urijas tundras, Pomeŗānijaspiirvi un Ku^^^ kattjas lauku vēlīgās smiltis tagad, sedz,..:: ': : ; . •' 'H-. ;■■ -y :'::'■:■ ^
■ Lai:mMsu' varonžtgo zēnuM krūtis kļūst vieglas un acis redzīgds šai naktiem: lai sejas tiem hlāzmo, kā dažkārt kauju ugunīs, šo spožo dālderi uzskatot. Mēs nevaram šo.hnmmu panākt pa .vienam, -ļo hnndims ir pilnīgs tildi tad, ja visi':-pieliek roku šai Ziemassvētku talkā!. ~ :
. Tādēļ, draugi, atvērsim pUuksias un, ļausini,c iņezgīāiniem^sarepējīišienipirkstiem, izhirt Jcādai spožai ripiņai, Ms nestu Ziemassvethii mirdzumu, ik.i(ieņ;ā trimdas..: latmeša sāpju m ciešanu izvagotajā sejā ] ■ /; - \
Bdnsim tā,: lai Icatrs zina: šai- naktī, ka latvju tauta vēl ir dzīva, ņ/nļ taka iio sirds uz sirdi vēl ir dzidra un nebeidzama! : '
tām rezolūcijām trimdas saimē rada ' pat mazvērtības kompleksu esam mazi un nevarīgi palīdzēt pa-noteikta, bet tā tur pienāk spo- ši sev. Tādēļ ir cilvēki un orga-ku stundā. Rietumu brīvajās ze- nizācijās, kas atraujas no polītikas.
mēs paglābtajiem asimilācijas vi-balss čukst: kā latvietim
Šajās totālās 'briesmās latviešu tautas dvēsele gaišredzīgi redz ti-tikai vienu izejii — cīnīties. Depor-
tēto pēdējie vārdi palicējiem: „Mūš aizved, bet jūs visi kopā cīnieties
par brīvību." Dzimtenē verdzībā ^^p^ie^^ba, kas pretēji statūtu no-
ideoloģijas ūn cīņā par brīvību kļūst remdeni.
No zemju centrālajām organizācijām visvairāk gaida, jo to iespējas ir lielākas kā darbinieku, tā līdzekļu ziņā. Bet, diemžēl, ir centrālās organizācijas, to starjpā arī pati lielākā—-Amerikas Latviešu
Līdzšinējā pieredze tātad," rāda, ka Latvijas atbrīvošanu nevar veikt ne sūtņi vieni paši, ne vietējās vai zemju uh kontinentu cei trālās organizācijas. Latvijas atbrīvošanā jāieslēdz visa brīvībā esošā latviešu tautas daļa; arī veciatvieši. Ir
tllamatmecības ievietotā r^;—;^^^
tfanani, ceļam: '
' mālam- ļ^^j. Vi^nera ^^^^^^^^^
r .v,5kiem vietas J^i"' s d -^Ēt'a ,v i- .... ■, ■ ■
a Ŗāntām. Tā vairs nav tikai Ināras dota. brīvība (eman-t), bet visa nacionālā ķer-
UbāKien-'.'ga vieta
veic kon-.i-=ii=-i
un
•stonas a^f P^^šalca pāri mūsu
" sisitī^^''^^. 'ciešām, mesiāniskā: at-
retum Pi^^"^^^ |Jif;5'^%ē^skg|šie. ļaudis^^^ t aj^derf ^^,p3 p#ļ;pf'ži*V-'.Iesākumā, bija dievišķl-dābti" 5^.M^#>USŠiS'^ids.^Tadunar^
ļpiēeļšanās dienā. Tāpēc ari ^umaino .laikmetu apzīmē jpaŗ-t^tas atmodas jeb renesanses Mums ir grūti pat iedomāts šos trauksmainos pār-dz5?Q]ismus,^ to- gavilējošo eres-^diOvte 1873.-g. pirmos-vispā-^oitŗ;.^iesmu svētkos Rīgā no-^mutēm: .atskanot Latvi-
^vji 0^Ā''itika iedziedāti tie ria-rējo ļpirmā pa-
^-idrais .1^^^ Saules.feaŗa noslēgumā rē_
karavīrs uii
ti i^k^k'^'^^
saslēgtie sauc uz mums brīvajā pasaulē: „Mums dzīves nav, bet lēna miršana; mūs aizved vienu pēc otra, dariet vairāk Latvijas> labā cīnieties]" Tie ir bojā ejas klie dzieni no- Latvijas, no Sibīrijas Mūsu atbilde visu laiku bijusi sirsnīga un svinīga: „Mēs. neesam bēglī, bet cīnītāji,: kas nerimsies, kamēr Latvija nebīis atkal brīva.". Ķā mēs pildām šo zvērestu? ,;. V Zvērestu ' Latvijai trimdinieki var pildīt organizēti. Ar retiem izņēmumiem visu latviešu vietējo un centrālo organizāciju statūtos darbošanās galvenais mērķis ir ciņa par Latvijas atbrīvošanu.: Kad organizācijas nodibinātas un valdes ievēlētas* tad pierādās, cik grūti šo svinīgi doto solījumu īstenot darbos. Uzdevumā ir tik liels un sarežģīts, ka; bieži pietrūksti spē-
teikumiem uņ vēlētāju izteiktai gribai domā, ka politisko jautājumu kārtošana piekrīt Latvijas sūtnim, un tādēļ ALAs centrālās valdes vairākums ir pat noraidījis: kā tai nepiekritīgu priekšlikumu . sekot pētīt un apspriest darba sēdēs Latvijas starptautisko stāvoklī, kura pareiza analīze un izpratne var stipri sekmēt Latvijas ātrākas at^ .brīvošanas panākšanu ar sabiedris-
pat'jāiet vēl tālāk un jāmēgmaļ^ētā iznāk plašs dienas laik-ciņā par: Latviju iesaistīt arī sveštautiešus, sevišķi Amerikas kontinentā. Tas nozīmē^ ka iŗ jāatrod^ autoritāte un organizatoriskais veidojums, kas: tautu, tautas^ darbiniekus un -tautas .(ari svešos): līdzekļus iedarbīgi : iesaistītu cīņā par
Latviju. 7
nav tāda 'polītiķa trimdā, kas apvienotu visus. Nav arī tādas partijas, amatpersonas, organizācijas, kas to spētu. Tādā gadījumā jāgriežas atpakaļ pie paša avota — tautas,, kuŗas autoritāte ir abolūtauri neapstrīdama. Latviešu tautas dzīvības un brīvības
:: (Nobeigums 5; Ipp.)v :
audzis, vērpie laicīga periodiska izdevuma nāv tikuši, kamēr ci-tām eiropiešu kolonijām Brazir lij ā tādi j au sen pastāv. Lietuviešiem ir pat divi laikraksti lietuvju valodā, nerunājot nemaz par vāciešieņij kam S. Paulo pii-
raksts, ko lasa vai visi vācu valodas pratēji—iebraucēji. Apmļ. 75 proG. laikraksta saturs veltīts Vācijas dzīvei un vācu nacionāliem jautājumiem. Tagad arī Bra-zilijas Latviešu Apvienība domājusi par kāda periodiska izdevuma izveidošanu.
Apvienības sporta sekcijas volejbola spēlētāji nesen piedalījās vietējā laikraksta „Gazeta'' balvas izcīņā, ar divi uzvarām ierindojoties 13. vietā. .
S. Paulo latviešu kolonija 18. novembra aktu rīkoja vietējās konservatorijas zālē ar kora, un solo dziesmām. Koristi bija tērpušies tautas tērpos. Mūsu valsts svētkiem veltīti dievkalpojumi notika luterāņu un baptistu baznīcās, ķur runāja šo* draudžu mācītāji J. Mekšs un J. Lukašs. Va^ karā vietējā šveiciešu klubā luterāņu draudze bija rīkojusi tējas vakaru ar kora. dziesmām, deklamācijām un solistiem. Vakara dalībnieki saziedoja lielāku naudas summu trūkumcietējiem Vācijā.
Pirmais latviešu ķieģeļrūpnieks Brazīlijā
Kad Vācijas DP nometnēs sākās darba spēka vervēšana Anglijas fogļraktuvēm, rūpniecībai un lauksaimniecībai, aizbraucēju vidū bija ari tautietis R. Stig-lics, kas visus savus mūža gadus Latvijā bija veltījis ierēdņa darbam. No Anglijas bēgļu gaitas viņu noveda Brazilijā.v Stiglics apmetās uz dzīvi S. Paulo pilsētā un sāka pelnīt maizi kā biroja telpu aptīrītājs. Taču šis darb^ St. nevarēja apmierināt, un viņš šinī tālajā Dienvidamerikas zemē sāka mēģināt ķlūt patstāvīgs. Kā remontdarbu uzņēmējam ātri kļūt turīgam nebija lielas izredzes., Kā lai tagad svešumā nodrošina pārticīgu dzīvi vēl atliķi^ajam mūža cēlienam, kad\ matos jau sirmums un speķi smagaj ai dzīves cīņai vairs nav nekādi lielie?
Stiglics redZj ka Brazīlija ir zeme, kur būvniecība noris tik strauji kā reti kur citur, bet būvmateriālu aizvien trūkst, un cenas kāpj.. Tas viņu pam'idiriR ;.uz domām . ražot • ķieģeļus, šo visvairāk būvniecībā pieprasīto materiālu. S. Paulo tuvumā Stiglics nonomā ķieģeļu: fabriku ar visu dzīvo un'nedzīvo inventāru un sāk gatavot ķieģeļus. Nomas līgumu slēdz uz astoņiem gadiem. Tas notiek tikai pirms pāris me-
ti girūts, jo I^i fabrikā darbs ne- ■ pārtraukti un netraucēti ritētu, vajadzīgs kapitāls,, bet tādu telpas tīrot, dabiski,^v bijis iespējams uzkrāt. Ir jāaizņemas, ši^ tas vērtīgāks jāpārdod,"kāds mazumiņš ir arī pašam. Daudz nekas nesanāk, bet ir vismaz ko samaksāt. sākuma nomas naudu un kad fabrika sāks strādāt, gan jau rāsies arī līdzekli strādnieku algām un citiem ražošanas izdevumiem. Tā: bijušais Latvijas ierēdnis >un tagadējais Brazīlijas telpu aptīrītājs kļūst par fab>i-kantu, bez vajadzīgām tedhnis-kām zināšanām, bez naudas, pat bez pietiekamas vietējās valo- • das prasmes, nerunājot nemaz par labu vietējo apstākļu pārzi^ nāšanu un sakariem,- kas vaja-dzīgi fabrikantam.
Ķieģeļu fabrika sāk darbu. Turpat irt mežs dedzināmai malkai; jānocērt tikai, koki un jāpieved "pie fabrikas. Nav tālu arī māla bedres. Mūļi, ar kuriem mālu pieved, šim darbam izrādās ■ visai piemēroti, tāpat melnie strādnieki. Pirmie latvieša vadītās fabrikas ķieģeļi ir labi uii Stipri. Būvmateriālu tirgotāji pa«* ši ierodas ar savām transport-mašīnāni, lai saņemtu ražojumus, Bažas par noņēmēju trūkumu izrādījušās nevietā, bet ir gan rūpes, kā fabrikas produkciju vēl palielināt. Pirmie panākumi Stiglicu iedrošinājuši domāt par fabrikas paplašināšanu un jaunu : ierīču uzstādīšanu. Ir padomā ražot arī jumtu kārniņus, pēe kuriem nav mazāk pieprasījuma kā pēc ķieģeļiem. Pagājušā mēr nesī fabrika ražojusi jau 175.000 ķieģeļu, kuru vairuma cena pašreiz ir 350 kruzeiru par 1000 gab. Tas fabrikai dod mēneša bruto ienākumus apm. 60.000 kruzeiru. Lēšot tikai pusi no tīras peļņas, tas iztaisa ap LOOO kruzeiru (apm. 50 Am. dol.) dienā! Vietējie tautieši, apstākļu pazinēji, St-m, kas no jauniebraupējiem kļuvis pirmais fabrikants, pareģo strauju augšupeju. S- jPaulo pilsētā ir daudz latviešu inženieru, kas ° strādā tikai algotu darbu. Ko nav paspējuši speciālisti, to uzsācis bijušais ierēdnis, kļūdams no telpu aptīrītajā pēkšņi par fabrikantu.
R. Stiglics ir arī rosīgs sabiedrisks darbinieks S. Paulo lat- ; viešu kolonijā, it sevišķi luterāņu draudzē un Brazīlijas latviešu apvienībā. ' .
S. Paulo, novembrī;
nešiem. Sākums ir grūts, pat ļo-
Eizenhauera rīcībā. Pateicos jums,
NATO papildspēki — Kanādas kara :ministra nosūtītais karavīru transports: NATO spēkiem Eirg sasnieģzis^mērķi. 27:'bn^ paredzēta 6500 vīru stiprumā, no tiem 1200, š. g. 21. riov., izkāpa krastā Roterdamō, — Holandē. Pie Ŗoterdamas pilsētas valdes nama kara ministrs Bruks Klekstons formāli nodeva Kanādas karavīrus NATO spēku virspavēlņiek;i ģen.
Laivijas valsis dibināšanas 33 gadu atceri Londonas latvieši Is'-ka uii padomā, kas un kā jādara, sāka ar svinīgu dievkalpojuniu
Bet visvairāk, kas ir vispārēja parādība, trūkst nepieciešamo līdzekļu, jo statūtos paredzētie ienākumu avoti nav nekādā līdzsvarā ar veicamo uzdevumu. Politiska un ide-
^"Z^f M^^ti-Oi uzskais par ..laulību m bērna ii
niitejas sti^Ji^ sf J^^^ teica runu, kurā BRAZĪLIJAS P<
i-«.uneS\ ^Indlmja katolu baznīcas ieskā- tird'rliriocla+vio.^ii
jteii*
i-
'0^ J
«ii«t»
..lo».".--'
?!!reJO««PJa katoļu baznīcas ieska-l^^1il:1'|wwaiil^*as dzīvi, dzimstības ' Ulim bērna tiesībām pirms šanas. šīs runas paja ārstam jāizvēlas 13 ūn bērna dzīvību, pat fēl ir mātes miesās, tie-Iŗjādod bērnam, šī ru-
ļpat pašu katoļu aprin-Ppārru^as. šai sakarā s pāsķaidi-ojumu: ,,Baz-riav mācījusi, ka bērna iod priekšroka. Ne mā-rna dzīvība nav ne ^plrauklu niērojāmas. Jā-^pi glābtu abus." Bet var ii, kad jārēķinās >:mā-
^^^<pildot viņas vēlēšanos, Ķbēraam, ikās ir viņas |āk pāvests piekrīt ope-^W:glābtu māti, kaut arī .^^pēms."
^m^- ■
Brazīlijas latviešu plašs pār-: runu temats ir kāda tautieša mīklainā nozušana. Iesākums tam meklējams Brazīlijas politiskā policijā, kas ziņojusi, ka viņa apcietinājusi kādu latvieti, kas bez dokumentiem'" ieceļojis Brazīlijā. Ļoti (humānā policija bijusi_ ar mieru apGietiņā.to atbrīvot, ja paši latvieši to uzņemtu pie se-vīm, kamēr izkārtotu legalizācijas dokumentus. S; Paulo tautieši bijuši ļoti atsaucīgi gan ^ar
naudas līdzekļiem, gan drēbēm. Apcietinātam pagādāts arī vbklis un darbs, bēt pēc izkļūšanas brivīb^ viņš pēkšņi pazudis v. .Tas: runājis vairakag
svešvalodās, arī Brazīlijā to portugāļu valodu,; kaut .gan
Brazīlijā Uzturējies^ tikai ļoti īsu laiku. Nozudušajam tagad policija atkal dzēri pēdas. ; Ks
luterāņu baznīcā 16. novembra vakarā. Svētrunu iteica mācītājs
v.■■šēfers.::■."■^■'
Nākošās dienas vakarā, putenim Londonas ielās griežoties, latvieši ļiulcējās svinīgam aktam. Presbileriāņu baznīcas zālē. Bija ieradušies ar! mūsu draugi, kanādiešu un baltiešu organizāciju pārstāvjii un pilsētas galva ar savu ģimeni.
Aklu atklāja prof. A.Dreima-niš, aicinot visus klātesošos už pāris sluiidām domās un pārdzīvojumos pārcelties dzimtenē.
Tad sirmais vēslumieks P. Dreimanis teica svētku runu par latvju tautas brīvības garu (sk. Latvijas 18i npvembra n-ru). To runas daļu, kas atliecas; uz mūsu uzdevumu — atvērt acis tiem, kas vēl neapzinās, kas notiek austrumos; pārtulkoja angliski.
Pilsētas galva A. Rašs Savā apsveikuma arī aicināja mūs neap-simt rādīt kanādiešiem to, ko mēs zinām par notikumiem mūsu dzimtenē un paUdzēl sargāt brīvību šai zemē. ^
Igauņu un lietuviešu pārstāvji savos apsveikumos uzsvēra mūsu likteņu kopību un mūsu ticību Baltijas neatkarības atgūšanai.
Akta priekšnesumu daļu atklāja bērnu uzvedums «Dzimtene" deklamāciju virkne un runas koris/L. Luksta kundzes vadībā un Ŗ. šēfera kundzes klavieru pla-vadījumā;
Dzimtenei veltītas bija arī L. Luksta kundzes dziedātās A. Kalniņa un A.Žilirisfca dziesmas un senā tautas dziesma „SaulīS te-
Cēj...
Sekoja Kičerieraš viesa vijol-iiieka Lasmaņa latvju autoru darbu priekšnesumi, no kuriem dziļāko iespaidu atstāja J. Me-diņa ārija un stud. I. Upmala deklamētais Fr. Bārdas Rudens ;l915.'g;-::-;:
Latvju autoru dziesmas dziedāja operdziēdonis Jānis Niedra^ sniegdams sava priekšnesuma kāpinājumu J.Mediņaniistiski varenajā prologā operai „Ūguns un nakts''. Solistu priekšnesumus uz klavieru ar, smalku māksliņie^ cisku izjūtu pavadijaļR.Š^^
kundze.
; Priekšnesumus noslēdza tikko
vīru kora aaiīiotiskas
nodibinātā Londonas nodziedātās trīs dziesmas J. Niedras vadībā.
Pēc akta vairums svinību dalībnieku pulcējās Sv. Džoŗdža zālē pie vakariņu galda, ko bija klājušas žaklās tautiešu rokai
Dāmu komitejas priekšmēces A Arrida kundzes vacfibā. II. un 17. novembra sarīkojumos londonieši saziedoja grūtdieņu atbaķlam un «Baiga Oada" jau-narii. izdevumam $86.60, parāk-sioties kopējās Londonas Latviešu kopas un Daugavas Vanagu Londonas nodaļas ziedojumu li-štēsa-' ^ . :: 'A-So
Ssiskaņā ar mūsu valsts svētku atceres sanāksmēs dalībnieku vēlēšanos, es, kā Montreālas latviešu organizāciju rīcības komisijas priekšsēdis, mosūtīju Kanādas ministru prezidentam St. Laurentā kungam sekojošu telegrammu: -- 600 Montreālas lielpilsētā; dzīvojošie latvieši pulcējušies šodien svinīgā ganāksmē, lai atcerētos uh svinētu savas tēvzeme • — tagad drausmīgā komunistu režīma nežēlīgi apspiestās — Latvijas valsts dibināšanas 33 gadu atceri, lūdza mani nosūtīt Jūsu Ekselencei sekojošu vēstijumu.
Jūsu Ekselence, visi šinī pilsētā dzīvojošie un strādājošie latvieši ir ļoti pateicīgi Kanādas valdībai par viņiem doto iespēju apmesties šinī lielajā zemē, kur tie var mierīgi strādāt un baučKt brīvību, kas tik, ļoti dārga un vērtīga visai 'cilvēcei. (Paraksts K.: Tirzītls)
Uz šo telegranimu saņemta sekojoša atbilde:
iVSiriiStni prezidents uzdeva mm apstiprināt Jūsu 18. novembra te-legrariimas saņeimfanu Un pateik-ies Jums par viņamļ Montreālas latviešu ieflžāvo^jra. vārdā, to vēstījumu.
Eīzenhauers atbildēja, pārlaidis skatu disciplinētajām kanādiešu rindāmr'kūŗu galvas sedza sarkanas : beretes ..."' Kanāda ir pierādījusi ka viņa ir ar mums, šajā apgabalā, kur briesmas var sākties ļoti ātri." NATO virspavēlniekam uzrunājot kanādiešu karavīrus, no tuvējā nama, -pāri karavīriem sāka lidot komunistu proklamācijas, bet neviens kanādietis nenoliecās, lai kādu paceltu.
27. brigādes viri rekrūtēti un apmācīti jau sākot ar š. g: maiju. Tās sastāvā ietilpināti slaveno: Fu-siliers, Mont Royal un Algoquin pulku locekļi, kas izcēlās pag, kara laikā. No Holandes kanādiešu karavīri izbrauca uz Vāciju, kur Ha-noveras apkārtnē, 40 km no angļu un krievu joslu robežas, ieņēma tiem paredzētās mītnes:
Bez zemes spēkiem Kanāda apsolījusi NATO 11 eskadriļu stipru gaisa spēku divīziju (F86E Sabre strūklas iznīcinātājus). Kanāda nosūtījusi ieročus trīs eiropiešu divīzijām, pa vienai Itālijā, Beļģijā un Holandē un apsolījusi ieročus vēl divām.
^olumbijas provincg
Britu Kolumbija. — Nevienam nav noslēpums, ka Kanādas zeme slēpj sevī daudz vairāk dabas bagātību, kā tās līdz šim spētas aprēķināt. Ne bez iemesla ASV pilsoņi ir" centušies savus "kapitālus iesaistīt Kanādas rūpniecībā. Salī-"dzinot Kanādas dabas bagātības ar AŠV, pēdējā stāv tālu aiz Kanādas, uh Kanādai ir paredzama diža nākotne.
Lielu , uzplaukumu parādījusi Britu Kolumbijas province. Tās iedzīvotāju skaits pēdējo 10 gadu laikā pacēlies par 40 proc. un sasniedzis 1.140.000. Britu Kolumbijas saimniecībā ir: izrakteņu atradnes, lauksaimniecības apgabali» mežu izstrādāšanas pasākumi, zvejniecība, ūdens spēku izmantošana, dziļjūŗas ostas, aero līnijas, rūpni caš un naftas rafinērijas
Š, g. 1. nov. sāka darboties pir-
urbums, Cinka, svina, vara, sudraba un citu metallu raktuvju produkcija pag. g. sasniedza 148 milj: dol. vērtību un šogad šo skaitli pārsniegs. Arī manufaktūras., kuģubūves un lāšu zvejas pasākumi šo- ' gad uzrādīs rekordskaitļus.
Kontrabandas cigaretes
Kontrabandas cigaretes ^ 50 miljonu: amerikāņu cigarešu katru mēnesi nelegāli ieved Kanādā un pārdod par ievērojami lētākām cenām kā kanādiešu ražojumi., ga-jā sakarā cigarešu fabrikas Mont-reālā, Kvēbekas pilsētā un Gren-bijā, trūkstot" noņēmējiem^ sākušas atlaist strādniekus. Kanādas fi-nanču ministrija spiesta atzīt, ka iecerētie ienākumi, sakarā ar iie-' lajam, valsts akcīzes nodevām, kas sacēlušas cigarešu cenu līdz 46 cen° tiem paciņā, nav piepildījušies, -r-līdz šim /iecerētie ienākumi no cigarešu taksēm atrodas zaudējumos par 8 miij. dol.
Kāds Vindzoras.Ont. veikalnieks noskaidrojis, ka no 30 viņa kantora darbiniekiem 28 smēķē kontrabandas cigaretes. Kvēbekas pilsētā un Montreālā vai katrs taksometra šoferis zina, kur var pirkt ASV cigaretes veseliem kartoniem Cto cena apm. 30 centu paciņā). ,;Ottawa Journal" savās slejās pateicis: „Valdība saņēmusi mācību elementārā ekonomijā."
Sv, Labrenča jūras ceļš
Sv. Labrenča jūras ceļš. — Transporta ministrs pieprasījis Kanādas parlamentam pārtraukt vilc> nāšanos un garo apspriežu sērijas Sv. Labrenča jūras ceļa izbūves jautājuma —- ar, vai bez ASV palīdzības, jūras ceļš ir jāsāk izbūvēt pēc iespējas ātrāk. Kanādas un ASV prezidentu apspriedē Trū-mens atkal pieprasījis laiku jaunu, ar izbūvi saistītu problēmu no-skaidrošanai^ bet kanādiešiem jau' pietiek, valdības locekļi Otavā ir pārliecināti, ka pirmie buldozeri, grandiozā plāna īstenošanas sākumam sāks strādāt nākošā pavasa-
mais Canadian Atlantic Co naftas rī.
ii
I i
II
ii
11
i:
-ai
i
ii
'i -1
i.
■i:
1 :