4 «i
■Ai
'. 1
1 '
SKAISTUMU NEDRĪKST
Sieviete savā mājoklī drīkst iekārtoties tā, lai justos ērti, bet tas nedrīkst noiet lidz iiolāidībai vai nevīžībai. . v
Palaikam, k^d vīri pārnāk no darba mājās, tie pārģērbjas un apkopj as, lai justos iespējami ērtāki un brīvāki. Bet tanī pašā laikā -r-un tas ir pretrunā ar viņa paša izturēšanos! — vīrs vēlas sievu redzēt glīti ģērbtu un pievilcīgu.
Taisni šinī ziņa daiidzas sievietes pašas pret sevi grēko, domādamas, ka ārienes kopšana tām nepiecie šama tikai līdz tara laikam, kamēr nav precējušās, vēlāk — vienalga. Viņas vīra klātienē grozās nekoptiem matiem, peldu mētelī nobrukušām zeķēm utt. Protams, tā ir liela l4ūda. Vīri^^^ su dienu pavadījis darbā, pārnākot mājās, vēlas sievu leiiiet koptu, glītu, skaistu &n tad, ja viņa nodarbināta mājsaimniecībā vai arī ^ pati pārnāk no darļ)a. Daudzas sievietes šādas vira prasības ajjzī mē par egoistiskām, jo viņš pats taču mājās atļaujoties ērtības, uz ko an sievai esot tādas pašas
Bet tādā gadījumā sievietēm ne= būtuļ jābrīnās, ja viņu vīri pie pirmās izdevības sāk pievērsties ci tām, 'kam Sī vlriežu „vājlba" pazīstama labāk, tāpfc neviena sieviete, kas grib saistīt pie sevis vīrieti, kauču arī vīru, nedrīkst savu ārējo pievilcību upurēt ērtībpm tiktāl, ka tās nodoīriu izjauktu.
šinī ziņai piem., itālietis, kamēr nav precējies, apzinīgi izvairās neaicināts ierasties nākamās sievas mājoklī, jo ziņa, ka itāliete tikai vakarā, gatavojoties iziešanai, uzposusies, svaiga un kaira, tādu, kādu viņš vēlas to redzēt vienmēr Tāpat apniēram tas ir ar citām dienvidniecēm, kas dzīvei pamostas tikai krēslai iestājoties, kad sikspārņi sāk lidot Bet arī 50 proc. amerikāniešu,.kad mājās ņaV; vīriešu, atļaujas visādās ,iērtības": staigā vecās biksēs, novalkātos ' džemperos utt. Tikai vakaros, kad satiekas ar saviem bojfrendiem, tās It skaistas un pievilcīgas.
Tas nozīmē, ka tikmēr, kamēr sieviete nav apprecējusies, šī tiek^ sme pēc ērtībām nekad pārpratumus neradīs, jo vīrietim pa lielākai daļai nav ne mazākās jēgas par to, kai izskatās viņa dievinātā, kad
viņš nav ar to kopā. Diemžēl, ļoti daudzas sievietes šīs „ērtības" laulības dzīvē vēl pastiprinās, seko nevīžtba un nolaidība, sieva ierodas pie brokasta galda nekopta un „ērti" apģērbta utt., utt.
Tas, manas dāmas, nav pareizais ceļš, lāi saistītu pie sevis vīrieti. Nav domāts ierobežot precē-
tas sievas ērtības, tomēr nekad ne< drīkst tām upurēt skaistumu. Protams darbam mājsaimniecībā nav jāvalkā skaistākās kleitas, tam ir gūts piemērots mājas apģērbs. Bet par visām lietām, pie galda jāiet labi ģērbtai, glītai. Katrs vīrietis garajā dienas cēlienā priecājas uz šo' brīdi savas glītās uii pievilcīgās sievās sabiedrībā! Ja viņš viļas, tad sāk meklēt savām ligām
piepildījumu citur.
Nav šaubu, ķa var atrast izeju arī te apveinojot vai saskaņojot skaistumu ar ērtībām. Laimīga b^Js tā sieviete, kas šo vidusceļu pratīs ■■atrast./. ^
Iestājoties vēsākam laikam, ir^ū^^^
patīkami atgriezties pie skābiem kāpostiem uh desiņām, tas airī ir viens no lētākiem, garšīgākiem un ērl^i pagatavojamiem ēdieniem,
Kanādas mājas mātes nav. skābus kāpostus sevišķi iecienījušas, un to gatavošanas veids stipri atšķiras no eiropiskā, jo tiem bez Stiprām garšvielām^ pievieno arī tomātus un sieru, vai stipras mērces, kas noņem kāpostiem īpatnējo garšu, šai uzņēmumā redzam labā skatījumā skābus kāpostus, kas viegli sutināti (lielākā ūdens daii-ļizumāK āt siera piegaršu un ceptām desiņām (retāki tās tiek kar-•sētas).i' ■>•,'■
Mūsu gaume un pa paradumam mēs kāpostus gatavotu šā: kāpostus uzliktu ivārīties ar nedaudz
un cukuru, kas kāpostiem piešķi: ļoti patīkamu garšu. Kad kāposti pa pusei gatavi, pievieilo mazos gabaliņos sagrieztu un saceptu spe ķi un aizvākotus turpinātu sutināt, kamēr mīksti. Ja vēlas kāpostiem tumšāku krāsu, var sabrūnināt vienu ēdamkaroti cukura. Kamēr kāposti sutinās, izgatavo kartupeļu biezeni. Ieliek desiņas 10 min. vārošā ūdenī. Desiņas nedrīkst vā^ rīties/ lai āda nesaplaisātu un sula neiztecētu.
Vislabākais pasniegšanas veids ir sakārtot kāpostus un kartupeļu biezeni lēzenā traukā uņ desiņas dziļātrāukā ar visu ūdeni. Tā-uējādi visi ģimenes locekļi saņem pavisam karstas un garšīgas desi ņas.
Sestdien, 1951. gada 8. decembri
««[■■■■■■■■MiMimnTMirT-TTMrriTnrnTitiiiMBiii..........,
9
Vai laba laulība iemācāmai!
Kāds amerikāņu profēsbrs, kas kādā koUedžā astoņus gadus .bija, veltījis ģimenes attieksniju kursam un, pametis savu darbu kā pilnīgi veltīgu, kādam iio^U^^^^ laj iem amerikāņu mēnešrakstiem atzinies ~ kāpēc,
Mēģināsim iteitan īsumā rezumēt viņa; tezes/;
Kursa laikā kāda studente vaicā, vai profesors domā, ka vairumam laulāto pirms laulībām bijis .fizisks tuvums.
Ko profesors lāi atbild uz jautājumu, kas līdzinās apmēram šim te: „Vai esat jau beiguši sist savu sievu? Sakait, jā vai nē?"
Atbildi ko atbildēdams, saka
.■ .. - ■ - ■■■ ■ ■ 1'. ■
rakstītājs, tu allaž būsi ķezā. Bez tam, kāda nozīme tam, ko es domāju? Es kļūdītos, lāi atbildētu ko atbildēdarns. Es būtu Varējis teikt: Es nezinu, un neviens nezina," bet, ja būtu taisnība, ka es nekā nezinu, tad manam kursam nebūtu nekādas jēgas.
Kursa laikā es mācīju, ka ikviena laulība ir individuāla, bet Nākamās'vasaras pludmalēs ^rps visāņi toniēr ir kaut kas kopējs, lasteksa satina vai 4af4ā; ūdens si- Bet jo ilgāk es mācīju, jo ma-
lumā, zeltaini dzelteiiā, korolļiskā,
smaragiSaini zaļā,, ar 'mirdzoši ^ ■ -tu'apmalu '
VmīĒSS..HEĶAD NESAPRATIS
... ka sievietei daudz svarīgā ki ierasties uz norunāto tikšanos burvīgi skaistai nekā būt ļoti punktīgai;
... ka sieviete vienmēr, sagaida iebildūriuš. kad tā cildina otru sievieti vai sevi kritizē:
... ka sieviete reiz vēlas ar „viņu" ari sabiedrībā parādīties, ne tikai „laimi tiimsā" spēlēt;
.;. ka sieviete ir nelaimīgā, ja aizmirst viņās skaistā vārda vai laimīgās dzimšanas dienas datumu; ;
... ka sieva vēlas, lai ari laulībā viņa vīram būtu vērtīgāka par vina arodu.
... ka sieva mīlas apliecinājumus sagaida arī pēc 10 gadiem laulības dzīvē, : ^ '
zāk es par to biju drošs. Jūs, piemēram, varat diezgan pārliecinoši teikt, pelnītājs ir vīrs, "bet ēs zinu ari citādus gadījumusy un students, lūk, nepiļeder pie „vairākuma". Ikvienam ir sava individuālā, personiskā un Ipatā xizlve. Dr. Luijs Termans izpētījis ^92 laulātus pārus un atzinis, ka nevienās laulības nav līdzinājušās otrām. Laimīga sievā nenozīmēja laimīgu vīrū^vai otrādi. Un profesors atzīstas, ka nekad nenieģinatu: dzīvot savu laulības dzīvi saskaņā ar savām pamācībām, „Ikvienas labas laulībās, ko es pazīstu," saka viņš, „ir kaut kas dinamisks un ārpus kārtas." Ūn godīgais profesors stāsta -tālāk: ; Vienā no manas sievas drau-
dzenēm ir apprecējusi kalna inženieri, kas ;sāskāņāār vispārējo ļauKbu standartu (izlvotu^ņ^^ iespējamā laulībā, pavadot lielāko tiesu laika tālās zemēs. Ķād sieva gaida mazuli, viņai jābrauc tāls un vientuļš ceļš atpakaļ; dzimteni^ lai to sagaidītu bez vīra drošinātāja tuvuma. Tad Vita dodas ^atpakaļ ar jaunpie-dzimušo, un par to rūpējas bez mūslaiku ārstu palīdzības.: Viņas četri bērni uzaug svešā niēļē. Viņas vīrs savos kalnos palaikam ir tik nodarbināts,; ka aizmirst atnākt mājās pusdienās, pat ja ir viesi;, viņš iieatc^ras viņu Īsā-zu dienu, un nekad nerūpējas par naudii tik ilgi,: kamēr y^^^
ir ko. ēst. ..• / Būdāmā Savienotās Valstīs, šī
sieviete pusdieno ar mums. Vienu vakaru pie kafijas, es viņu vaicāju, vai viņa ņenļtu td pašu viru, ja tai nāktos precēties otrreiz. Viņa ilgi mani noraudzījās un teica: ,,Ēs nesaprotu,; kā ģs būtu varējusi appi*ecēt kādu citu. Viņš ir pievilcīgākais cilvēks, kādu jebkad esinu satikusi un es izlietāšu visu savii dzīvi, lai mēģinātu viņu Saprast.** Tad viņa pasmaidīja un teica: ,,0,. es zinu viņš neatbilst lie vienai no jūsu' labo vīru kategorijām^ bet viņŠ atljilst manējai ---un es neslēpšu, kās man svarīgāki." ^
Tad profesors stāsta, ka pazīsi laulātos, kur viņš gatavo ēst, jo viņa vārīšanu necieš. Kādā citā ģimenē viņam tīk gludināt, un viņa pa to laiku lasa priekšā.
Grāmatas Modernās laulības (Marriaģe for Moderns) autors, Dr. Heņri A. Baumans, mēģinājis sazināties ar :dažām no tām 6.OŌp studentēm, kuŗām viņš mācījis savu Sv. Stefana kursu, mēģinot izdibināt, kādu ietekini viņa lek-cijas atstājušas uz to tālāko xižl^ vi. Viņš izsūtījis 3.000 aptaujas
un, saņēmis atpakaļ pusi, bet rezultāti- neesot pārliecinājuši, fteiksmīgu laulību tikpat daudz • to starpā, kas gājuši šajos pamā-clgos kursos, kā to starpā, kas šajos kursos nav gājuši. Tātad?
Mātiss, labības tirgotājā dēls, 21 g. vecumā, kādasv slimībās laikā, sāka ķēpāties ar krāsām un tās viņu paņēma savā varā. Viņš reizēm diendienā stundām ilgi Luv-ražmuzejā ■kopēja vecmeistarus.
Viņš gleznoja pMs, bet nebija ar savu darbu apmierināts, — viņš juta, tā gleznām trūka dzīves vien-reizīgunīs un,tādēļ viņš atsvešinājās no impresionistiem, kam bija savā laikā pieslējies un gaišo, saulaino toņu vietā savas gleznas pār-
ATZiNlBA VECIEM SiPORTiSTIEM
Atzinīgi novērtējot mūsu vecākās paaudzes sportistu un >porta darbinieku nopelnus mūsu sportā attīstībā un respektējot ikvienu, — gan lielu, gan mazu — sashiegumu, Toroņto Latviešu Sporta Klubs par saviem mūža biedriem veicinātājiefn ieskaitīs visus mūsu bij. sportistus un sporta darbiniekus, vecākus par 45 gadiem, kas ar $1 vienreizēju iemaksu būs tādu vēlamību izteikuši, tādā kārtā dodot jaunajam sporta klubam savu svētību un morālu atbalstu. Pieteikumi Sūtāmi T.L.Sp. Kluba valdei, 174 High Park Ave. Toronto, telef. JU 1046.
tORpŅTO SPORTISTIEM
toronto Latviešu Sporta Klubs, rodoties labiem gņiega apstākļiem, rīkos slēpētāju kopējus izbraucienus už tuvākām slēpēša-nas vietām. Izbraucienos, kās paredzēti vi^ēglās mašīnās, var piedalīties ikviens tautietis. Tuvāku informāciju sniedz Kluba valdes loc. V. šķepasts, telef. Rl 6735.
Tuvākā nāktonēļ Toronto Latviešu Sporta Klubs rīkos latviešu šacha turnīru, kas notiks SVi Andreja; baznīcas telpās, sestdienās, svētdie,nās un citā laikā pēc pašu dalībnieku vēlēšanās. Interesentiem tuvāku informāciju dod Kluba valdes • vicepriekšsēdis J. Ād-. minis, telef. EM 4-5258.
Vieglatlētika ir viena no tām sportā nozarēm, kur mēs Kanādas mērogā varam gūt" ievērojamus panākumus, ja vien šim spor ta veidam veltījam pienācīgu uzmanību. Visvairāk vieglatlētu pulcējies Toronto, kur šoziem no Anglijas un Zviedrijas ieradīsies vēl daudzi citi izcili sportisti, bet pavasarī arī rekordists Valdis Teteris. Mēs varam būt pietiekami stipri, un ; tādiem mums jābūt, lai kā latviešu vienība^ sacenstos kanādiešu klubiem, šai sakarā : Toronto Latviešu Sporta Klubs jau ievadījis priekšdarbus, lai' jau ļanvāri labās telpās un liet-pratēiu vadībā varētu sākt sagatavošanās treniņus nākošai sezonai. Treniņi paredzēti 2 reizes nedēlā. Tuvāka informācija sekos.
Kas vēl nebūtu paspēīuši pieteikties floretistu paukošanas ie-sāCēTu kursam, lūgti steidzaini zvanīt E. Hj^nišam, Rj^ 9075.
Toronto Latviešu Sporta Kluba eglītes vakars kopā; ar —
un skautiem ŗ-Vfciks 22. dec. pīkst. 17,30 Sv. Andreja baziiīcag telpās, groziņu vakara veidā ar paš-apdāvināšanos bērniem un pieaugušiem.. Bez egfites dievkalpojuma^ ko vadīt māc. A. čops, notiks TLSK gaidām dāvātā karoga iesvētīšana un svinīga pasniegšana. Pēc tam kopējs azaids ar rotaļām un dejām. Uz šo eglītes vakaru laipni aicināti Visi Toronto sportisti, ^orta darbinieki, gaidas uii skauti ar sa^ viem piederīgiem. Starp goda viesiem būs arī mūsu" ģenerālkonsuls R. N. Braisons.
norandas kopa
Noraudas jaundibinātā latviešu sporta kopa „RIga" jau piedalās Rouyn—Noranda basketbola līgas spēlēs, kas sākās 19. novembrī. Pirmā spēlē Rīga sastapās ar labāko ligas vienību No-randa-Grads, Cīņa bija ļoti spriega un asa. Pēc beigu svilpes punktu tāfele rādija 22:21 Rīgas labās bet tad tiesnesis paziņoja, ka protokolu grāmata rādot 21:21 un uzvarētājs jānoskaidro papildus spēlē. Spēles pagarinājumā vairāk laimes bija Noranda C^rads un tie spēli beidza 27:23. Punktus Rīgas vienībā ieguva: šperliņ? 7, Lukovskis 7, Inka 5. štāls 2, Lubņevskis 2, Blaubergs, Bundža un, brāļi Strazdi. . ^
Otrā dienā avīzē „Northern Daily News'^ bija atsaukums- ka spēli tomēr uzvarējuši Rīga ar 22:21 un papildu spēle anullēta. io, pārbaudot protokolu grāmatu, atrasta kļūda un oficiālais spēles laiks beidzies ar 22:21.
Nākošā spēlē Rīga sacentīsies ar Rouyn Merchants.
PASAULES SPORTA NOTIKUMI
Korejā, cīņās pret komunistiem, ievainots beļģii maraton-skrēiējs Gaiļly, kas 1948. g. olimpiskās spēlēs Londonā maratonā izcīnīja sudraba medaļu. Gandrīz tanī pašā. laikā" kara darbības neapdraudētā joslā dienvidkorejie-tis 21 ģ. V. Ohos Yoon Chils ma-ratonskrējienā ar 2:25..15 št. sa-«^niedzis pasaules visu laiku labāko laiku.
Fntbola valstu sacīkstēs Luk-sernburp'a savās, mājās pieveiku-!?t Somiju ā^^:0. Parīzē Franci-H im Austrija spēlējušas 2:2. Bor-■R'rartciiā*? B vienība Dzvarēin-Ri Tiiroiif\s. B Masi ar 2:1. kamēr A rn .sterd am ^ Hol ahde Pā rspēju-si Somijas B sastāvu ar 4:1,
Amerikāņu slavenais nrofesio-nālais. tenisists Džeks Krēmers
sagatavo ASV Devisa kausa vienību fināla cīņai pret Zviedriju un eventuālai izaicinājuma spēlei pret kausa turētāju Austrāliju, kas pag. gadā amerikāņiem atņēma ilgi turēto mūžīgi ceļojošo trofeju. ■
Anglijas futbola meistarībā pēc 16 spēlēm priekšgalā ir Arsenāls ar 22 p., sekoBolton ar 21 p.
Pēc pārsteidzošā _zaudējuma amerikāņu itālietim Marciano Džo Luiss boksa zemē Amerikā vairs nesaņem materiāli izdevīgu cīņu piedāvājumus, kādu; netrūkst viņa uzvarētājām Marciano. Laiv gan Luisa ārsts, kas eks-meistaru 18 mēn. laikā divas reizes rūpīgi izmeklējis, ieteicis L". atstāt ringu uz vi§iem laikiem, Luiss tomēr nerimstas un dodas ilgākā turnejā uz Japānu. Lai gūtu eksistencei nepieciešamos līdzekļus, viņš tur uzstāsies vairākās, demonstrējuma cīnās. Marciano nākošā cīņ^ liekas, būs pret pašu pasaules čempionu Val-kotuy kas gaidot uz bij. čempionam čārlim apsolīto revanša Ginu, starplaikā pret pašlaik populāro Marciano vēlas labi nopelnīt. ■ ■•
Igauņu šķēpa metējs Hansī Moks no Zviedrijas drizurnā ieradīsies Kanādā. Viņš daudzas reizes šķēpu metis pāri 70 m.: labākais sasniegums 71,82 m.
ī<abu'=;.reziiltātus Šogad uzrādījuši divi dāņu vieglatlēti ^ Munks Plums / diskā Wešanā dāņu rekordu uzlabojis līdz 49.16 m., bet Rudi Stjernilds kārts-lēkšanā veicis 4.16 m. Vini abi ir droši kandidāti olimjpiskā^ spēlēm Helsinkos.
IHFORMāGIJA PAR GAIDĀMAM OLIMPISKĀM SPĒLĒM
Sesto olimpisko ziemas spēļu svinīga atklāšanas ceremonija notiks 14. februārī Oslo Bislet stadionā, kur risināsies sacensības dail- un ātrslidošanā un bendi spēles demonstrējumi, kamēr pārējās sacensības notiks sešās ci-tās vietās.
Vislielāko skatītāju pieplūdumu sagaida slavenajā. Holmen-.kollenā, uz kuru no Oslo var nokļūt ar elektrisko dzelzceļu 20 minūtēs. Holmenkollenās plašai ai sniegotai apkārtnei vareni pāri paceļas 43 m augstais tornis lektuves au.t?stienē. Torņa pie-k?i^ sākas 83 m garais -ieskriešanās r-olš. ar 33 gr. kritumu: po k'^ra leii.m dosies pasaules labā-ķif? vn nārdrošākie .slēpiū Ip^pji. lai aizstāvētu savas zemes slavu šinī pasairles lielākajā ziemas Spoŗtp sprTkoiumā.
Rodķieiva, kur notiks slaloma
sacensības, starta vieta ir 485 m virs jūras,līmeņa, bet bet finiša vietā 310 m — 421 m garā distancē kritiens 175 m.
Paredzams, ka ziemas olini-piskās spēlēs piedalīsies 35 valstis ar 1200 sportigtiem.
Ledus hokejā pār drošu uzvaras kandidātu pamatoti uzskata Kanādu, kas var sūtīt vairāk par 10 vienādi labas un :zelta medaļās cienīgas vienībās. Kanādai nav jāmeklē atsevišķu klubu labākie spēlētāji — pietiek, ja izrauga kādu no labākām vienībām. Pēc Kanādas olimpiskās komitejas informācijas Kanādu Oslo iedus hokejā pārstāvēs Edmontonas Mercuries.
Kāds anonīms sporta labvēlis ar pusmiljona franku ziedojumu papildinājis Beļģijas valdībās atvēlētos, līdzekļus 142: sportistu sagatavošanai olimpiskām spēlēm Oslo un Helsinkos.
•' '■' *■■■ ■ ■ ■
Japāna, kas uz Oslo vēlējās sūtīt 20 sportistus un uz Helsinkiem 277, līdzekļu trūkuma dēl pašlaik var rēķināties tikai ar 5Ō sportistu piedalīšanos. -Japāna vēlas už Helsinkiem sūtīt arī futbola vienību,' k'^s savas spējas pārbaudīs pret zviedru vienībi i Haelsiņgborg, kās devusies turnejā uz Japānu,
Helsinki domā, kā futbola tur-nlr?, piedalīsies 20 valstis. Priekšsacīkstes paredzētas vairākās cit'ās vietās, bet izšķirīgās spēles galvenā stadionā Helsinkos.
Peldbaseins-kur notiks olimpiskās peldēšanas sacīkstes, būs 50 m garš, 20 m plats un 2 m dziļš ar 8 celiņiem, bet daillēV-šanai 20 x "20 m uh 4,5, m dziļš.
Somu sportisti nav diezcik optimistiski noskaņoti par savām izredzēm Helsinkos.. Vislabākās izredzes šķēpa mešanā, io nevienai citai valsti! nav tāds pāris šķēpa metēju kā. Somijai Niki-nens un Hitikinens. Nikiņens a-75,92 m ir pasaules šīgada labākais. Somu maratona cerībā Vei-ko Korvozeno nesen 25 km skrējis 1:22:07 st., atstājot tālu a^"7 sevis 1948. ft. olimpisko spēļu dalībnieku Hictanenu. ■ .'. - ■■■ ļ
Amprikānu' drošākie kandi^lā^' uz Helsinkiem ir 19 g. v. tāli^-oēis Džordžs Browns ar šīgs'^" labāko rezultātu 7.93 m. augstlēcējs Holdings no Teksasas ar na-^a-lps ŠīPPda labāko rezull s"^" 2 0.7 m- .st>rfntp^'=^^G^^ — 100 m veicis 10.3 sek., šķēna met^is VnimiTc. šīgada i^.cilo sasme-F'vimu 73.74 m un 400 m skrēiēis Moore. . / ■
klāja ar spilgtām krāsām un dejojošām formām, līdz 1905. g. kļuva par jaunas mākslinieku grupās vadoni, ko kāds sašausmināts kritiķis nokristīja: „les fauveš'■ ~ meža zvēri. Nelabā slava, kas ap^ vija viņa darbus, pievērsa bagātu gleznu kdllekcionāru uzmanību, kas sāka iegādāties tā trauksmainās klusās dabās, ainavas un izskatīgās pliknes gozējoties austrumnieciski ornameritālā krāšņumā. 1918; g. mākslinieks, ko reiz apzīmēja par „bīstamāku kā absintu" bija starptautiska slavenība uh arī šodien tas turpina savu darbu. Nesen Matīss nobeidza kādu Donnihikāņu miiķeņu ķapellas izgleznošanii, kas pilnīgi ir Matissā darbs! Viņš zīmējis tās plānu uņ četru gadii laika to izdaiļojis ūn darbus pār;^; strādājis līdz sasniedzis pilnīgu apmierinājumu, kapellā viss, no logu glezno jumeiŗn līdz svečturu metiem ir' Matīsa darbs. Nobeidzis kapellas izdaiļošanu, gleznotājs, kaš pats nav "baznīcā gājējs, atzinis, ka paveicis savu meistardarbu. Bet mākslas mīļotāji un kritiķi atzina, ka viņš; pēc daudziem meistardarbiem sasniedzis kulmināci jas punktu.
Vecmeistaru gleznu restaurēšana ir uztraucošs darbs. Kad beļģi izdzirdēja, ka slavenai brāļu Huber tā un Jana vari Eiku gleznai — Jēra pielūgšana gatavo ģenerāltī rīšanu, sacēlās protestu vētra.
var
„Jērs" ir Beļģijas jnākslas dārgums Nr. 1. Viņš izglabāts cauri 500 gadiem, pasargāts no kariem, ugunsgrēkiem, zagļiem... un labu gribētājiem'restaurētājiem.
Tagad Beļģijas mākslas mīļotāji uegli ātelpot. Restaurētais „Jērs" novietots savā, vecā vietā Ģentes Sv. BaVona katedrālē, un tik labi nav izskatījies jau gadu simteņiem ilgi. Tumši puķu kāti spraucas caur zāli, pelēkie mākoņi, kas reiz apņēma svēto dūju, kluvuš par varavīksnāini mirdzīgu staru vainagu, un aizmugures dabasskats notīrīts no paaudzēs krātiem sārņiem. Visur krāsas mirdž^ atķlāž-jot īsto van Eiku. gleznas apdari.
Kāda dāma apciemojusi šo, pŗo^ fesoru un pastāstījusi, ka šķīru-sies.-;:'
„Jūs ftiani mācījāt, ka} būt labai sievai nozīmē ziedoties un jūsmīgi kalpot ģimenei. Es pūlējos. Un kādu laiku tas bija uzmudinoši; Pirmo reiz dzīvē es jutos derīga, dzīvei bija jēga. Bet pēc septiņiem gadiem, es ta- ^ gad no visa tā esrf^iu slima līdz nāvei. Es arvien vēl domāju, ka būt sieYai un mātei ir jauki, bet mums tas jāsaista vēl ar kaut kb, :
ar zināmu privātlbu,ār:brlyīlm un personisko stāju. Ir labi ieteikt sievietēm pašaizliegšanas ideju, kā jūs to saucāt, tas ir augstākais dzīvošanas veids. Bet i itin nekās ņiūsti audzināšanā mūs par to nepārliecina.
Neviens neieteic ģimenes dzīves kursā sievietei pēc kāzām strādāt ārpus niājas. Bet fakts ir, ka vairāk nekā puse — 3 no 5 precētām sievietēm ASV strādā, un vairums tāpēc, ka tām vajadzīga nauda. Ja es. patiesi būtu bijis praktisks savas pamācībās^ es meitehēm būtu palīdzējis iz|)ētit ceļus, kā iegūt mājii un darbu un nevis tām uzkrā-. vis lieku vāinlguma nastu.
Es teicu saviem studentiem, ka ģ&nenes iegūšana ir galvenais aullbu iemesls, bet ■^iņi teica ttian;ķa ne tādēļ vēlējās būt precējušies. Viens lio Kalifomijas prpfesorieih Ibr. % Kejs atradis atbildi: „Vēlos ģinieni" visās ap<-taujās ceturtā vietā. Trīs pārējās atbildēs dīvaina secībā bija: ilgas pēc biedriskumia; savā mājokļa uii mīlestības.
Laulībās ātri maiņās Tās kaut virzās, uh neviens nezina, kurp. Cilvēku dažādība ir svarīgāka par cilvēku līdzību. Viena sieviete atšķiras ņo otras vairāk nekā vesela sieviešu grupa atšķiras no vīriešiem.
Laulības ir pastāvīgs process, tās nekad nav nobeigts fakts, par ko var teikt: „šls^ laulībās ir labas" vai „^s laulības ir sliktas''. Ja kāda vienība bijusi laimīga un radītāja 15 gadus un pēe tam izirst, vai laulība bij'isi iļeveiksmīgaf Ar laulības mācību ir tāpat kā ar dzīves mācību. Tā turpinās visu cilvēkā mūžu ar interesantu, milzīgu, ņekād. neizsīkstošu progrāmniu. To neyaŗ ie^jdāclt vienā semestri pusdienās, trešdienās un piektdienās, pl. trijos. Un mēs viļam jauniešus, ja sakām, ka tas ir iespējams.. ;
m
l vai H
i- &erus ar H
I okeānam f %a ka
ņo SI
hilt vai nebflf Cīniņā
iajai tautas daļai ir
visas latviešu-jan&tunl^mtlatvie?
,1i,' Ir Vajadzīga diosae uh -Līdz fiim mēs paSi, politisko partiju un mās ioce^i, apzinīgi fonn&Uemieblldumier politiskam pretenzijai vuSi starptautiskā lai viešu sacijai, bet ir Latvijas sūtņi, baznK |u organiz&djas. Bet ta taču ;VS1 dzīvo, vo Latvijas valsts, gs nebnva; Ja mums var b&t Latvijas tad tas vēl nebūt nļ mētt ka aiī pašas LJ nav. TieSi starptaut par Latvijas valst latvIeSa nScļjas balsij ga nozīmi Tādēļ
t&iSi":i'mešuteļ
viem vSetiem pārstāj vijas valsts reprezent Ģlem demokrātijā jārada tautas ļapjomļ Latvijas atbrivož gans - Latvijas atl
.' SVEl
.^'aiks,kadeai aoažitosakaesau
pasacīt, par I y -ietekmēt «
»sašutis par ta,
S tais, priecāties, ka
I žsdi ■ ^ Ml
I bailēm no
Franču Izsiāde Monireālā
Montreālā Morgana namā, patlaban notiek modernās franču dekoratīvās un lietiskās mākslas izstāde, kuras keramikas paraugus redzam šeit. Izstādē pārstāvēti visāda veida priekšmeti, sākot ar cigarešu kārbu un pelna trauku kombinācijām, līdz skaistām sieviešu rotām un vissmalkākiem sie-nu pārklājiem un logu stiklu gleznojumiem.
Izstādē pārstāvēti labākie iran-J ēu modernie mākslinieki un mākslas amatnieki, šo izstādi —ļ^' position Francaise Moderne ko Salon de rimagerie de 'P^ miāksliniekukoife Francijas M^^ slas ministrijas patronātā un ar Saininiecisko; lietu ministrijas., atbalstu. Izstādē ir ap 3000 priekšmetu: sudrabkaļu un zeltkaļu darbi, istabas iekārtas priekšmeti, a"' _ ^
Daži frapču m®d«rnās mākslas iz stādes keramikas paraogi
strādājumi, modemi paKid virkne elļasļ ūdens krāsu B^^^'
ms,r':'/:_■.[ :^r:y :^7y::^:;; .;v":
I iaer' ^ angli ļ;C^ga |j
fermas
ii
%eiv, r^?^ Par ^7