Sestdien, 1951. gada 8. decembri
NO KRASTA LIDZ KRASTAM
Atstatums ' no ■ Ņuj orkas līdz Sanfrancisko vai Losandželosai ir lielāks nekā no Brēmenes līdz Ņujorkai. Mans ceļojums bija; vēl garāks: .Ņujorka—Spokane-Seattle igcoma—Portlaņd—Sān Fŗanciš-,o-^Monterey--L6s Aņ^eles. Un 'iļete maksāja tikai mazliet pāri "ar 60 dolāriem,:braucot ar Grey-ound Bus ; (pelēkā suņa^ auto-; " usu). Priekš pussimts-;, gadiem "āds zviedrs bija uzsācis pārva-'āt pasažierus ar mazu ;„autiņu"; elielos- attālumos, un tagad vi-aibinātā sabiedrība pārvadā '00 milj. pasažieru pa visu Zie-ielamerikas kontinentu: katru ga-V Ir tiesa, braukt ar- privāta Mašīnu ir ērtāki un patīkamāki, izdevumi par benzīnu nebūs, lelākī, bet ja brauc tikai vieinav ii divas personas un rēķina manas nolietošanos un citus izde-lus, tad tiešām ir izdevīgāki ^tstāt mašīnu mājās un sēsties utobusā,' kā to  dara daudzi lerikāņi. Visi ceļojunii no okea-līdz okeānam iet caur Čika-kur debesskrāpji gannav tik mdiozi kā Ņujorkā, bet par
to pašā pilsētas centrā var iet peldēties Mičigēna ezerā, kam ir jūras plašums un pludmale gandrīz ar tik baltām smiltīm ka Elgās jūrmalā. Nav, saprotams, nekādu: koku, nemaz nerunājot par mūsu priedēm jūras kāpās. Bet tāds skaistums nekur nav pasaulē: tikai kaut kas līdzīgs ir Amerikā Oregonas un Mēnas Jūrmalas un Vācijā pie Dāricigas (Boh-nensāck). Ieteicu tautiešiem braukt uz Ciķagu caur Kllvlān-di ūn ne caur PJtsburguJ jo pirmais maršruts iet ^ caur kokiem apaugušiem kalnājiem (200 - 300 metru augstiem): sevišķi rudenī
atklājas^ gandrīz nepārtraukti brīnišķīgi skati ar tokanienri, dzelteniem uņ citāsļ krāsu niansēs starp sarkanu un dzeltenu; bruņu un;^aļu, kokiemJin krūmiem. Drīz aiz Čikagas'sā'^ rikas vidienes līd šiem kviešu un ķiem. Pēdējie ir saulē, jo nekur tik daudz neražo kukurūzu, kā Amerikā, it īpaši cūku barībai. Saprotams, vēlā rudeni lauki ir kaili Un atstāj viēn-
Jielie Ame-ar pla-zas lau-ašākie pa-
;Z¥ĒRESTS
(Pārnesums nb 3.
it vai nebūc cīniņā uz tahtas da-tiesibu pamata brīvībā €so-jai tautas daļai ir ^rezumējams latviešu tautas piinvarojimis
lāt un lemt latviešii tautās vār-Ir vajadzīga tikai nacionālā )sme un izšķiršanās to darit. īdz šim mēs paši, sevišķi veco :lītisko partiju un pēdējās Saei-locekļi, apzinīgi ar visādiem :miālieni iebildumiem un bijušām rlītiskām pretenzijām, neesam laši starptautiskā laukā runāt lat-jšu nācijai* bet ir runājuši tikai atvijas sūtņi, baznīcu galvas, bēg-organizācijās. Bet latviešu tau-taču vēl dzīvo, tāpat kā dzī-: Latvijas valsts, gan okupēta un rbrīva^ Ja mums trimdā vēl nebūt Latvijas trimdas valdības, d tas vēļ nebūt nedrīkst nozī ēt, ka arī pašas Latvijas valsts »v. Tieši starptautiskā laukā cī-par Latvijas valsts suverenitāti ^iešu nācijas balsij ir, ākrķārtī-nozīnie.   Tādēļ abām autori-:tēm —-latviešu tautai caur s|i^ lem vēlētiem pārstāvjiem un Lāt-"jas^^alsts reprezentantiem — sūt-*emydemokratiskā izkārtoj urnā ir rada tautas apjomā viens cent-Latvijas atbrīvošanas Cīņas or-is — Latvijas atbrīvošanas ko-
UN ■;
mitēja, kam būtu tiesības im pienākums latviešu tautas vārdā politiski un ideoloģiski cīnīties par latviešu taiļtas dzīvības glābšanu atjaunošanu. Tikai šāda globālā un centrāla Latvijas atbrīvošanas komiteja morāli, politiski un finaii-ciāli spēs veikt šīs paaudzes vēsturiski), patiesi vienreizējo uzdevumu — izglābt dzīvību latviešu tautai un atjaunot valsti.
Vai šī paaudze būtu mazticīgākā un nespējīgāka ārkārtīga spēka, briesmu Un grūtību priekšā par Latvijas atbfivošanas kara paaudzi divdesmitajos gados, kas pasaules vēstures rātu pagrieza Latvijai labvēlīgā virzienā? Mēs ticam, kā arī šf paaudze, kas rūdīta asinis un sviedros, apvienota un cīņā saukta, veiks savu pienākumu:
Un mūsu politiķi --otrā. Latvim jas atbrīvošanas kara vadītāji, kam vajadzīgā bridi pievienosies latviešu karavīrs kauju laukos, tad būs ieguvuši latviešu tautas uz? ticību :uņ mandā^u/^^ pati tauta atguvusi suverēno varu, kās pasludināta 1918. g. 18. novembra Latvijas valsts proklamācijas mūžam nemirstīgajā uņ spēkā esošajā brīvības deklarācijā, kas stāv uri stāvēs katras Latvijas valsts satversmes pamatā.
muļīgu,. drūmu iespaidu, sevišķi, ja kādas pusotras dienas nekā cita neredz. Tikai braucot lielākām vai mazākām pilsētām cauri, var novērot Amerikas īpatnības, autobusa ātrums reti kad pārsniedz 60 ķm ^undā un tas apstājas katras divas stundas uz dažām minūtēm.. • ■    ^ .
Sabiedrībai ienāk prāva peļ-i>a arī no šīs apstāšanās, jo ceļa restorāni pieder viņai un; vidur vējs amerikā.nis vismaz 5 -6 reiz dienā kaut ko notiesā. Un cenās, saprotams, ir stipri augstākas nekā, piem., Ņujorkas daudzās lē-
tās „cafeteria**s. Amerikānis uzturam patērē 3 - 5 dol. dienā,' bet arī par 2 ar pus dol. var paēst.
Pēc 3 dienām un naktīm np Ņujorkas parādās jau augsti kalni, un naktī pat pāris vietās braucām' caur sniegu. Grulēt naktīs, kaut arī diezgan ērtos sēdekļos^: sevišķi, ja ir jāmaina autobuss (vairāk pdir - diennakti reti kāds autobuss brauc), nevar daudz, un arī mēnesnīca var redzēt daudz brīnišķīga. ^ «īrinkēt, ; Aeuglein, Was Ihr koennt, von' dem Wun-deŗbronn der Welt^', ir >tiešām jāsaka šādā ceļojumā, Un pat nogurums tad^ aizmirstas: Bet, par tiem brīnumiem nākošo reizi.
EZ AIZSPRIEDUMIEM
Tas notika pēdējā ballē. Antons Varžace nicīgi saviebtu seju lūpi= nāja cigareti. Aiziesim līdz bufetei,'' viņš aiciiiāja. ■
,,ICā, Vai tad tu negribi dejot?"
>,Hav ar ko.^' ^ \
; Visapkārt deju zālei,sēdēja meitenes kā ģitarasi klarnetes vai buņr gas katru varēja salīdzināt ar kādu štrumentu, un viņš teica, ka neesot ar ko dejot. ,,— Bet šīs?'! ar pirkstu bija kauns publiskā vietā rādīt, tādēļ izlīdzējos ar elkoni:
,,Kur tu dzīvo?" .
šāds jautājums mani aizkaitināja.  ,,Uz Marsa!" atcirtu.
,,fik tiešām, kā rādās,:tu esi nokritis no kādas citas planētas. Vai tad tu nezini, ka deviņas desmitdaļas no mūsu pilsētas meitenēm jau aizņemtas. Pamēģini tikai ar kādu porunāt satikšanos, tūliņ starp jums iesprauksies dīvaini smaidošs jauiis cilvēks, un tad, tu redzēsi, ka viņi abi aiziet."
„Tu teici deviņas desmitdaļas, — bet pārējās?"
Mūsu saviesigās dsīves brīnumai ņiē prieki
„Tā tur, pāri pretim, ir Blondais Grēks, tā lillā kleitā Reptiļa jaunkundze, ta, stūrī Velnā Krustmeita, tā un tā un tā.. eh, nav vērts muti dzisināt. Nāc, iedzersim vienu alu!" /
„Bet kādēļ tad tu apmieklē balles?" pēc pirmā alus mālķa iejaur
,3s jaii neesmu vienīgais; Te jau ir diezgan tādu pašu kā es, kas gaida, kad mūsu sarīkojumā parādīsies kāda vēl neredzētā tautiete, — tad, varbūt kādam laimēsies tikt pie savas meitenes;"
„Bet tā vienai desmitdaļa?"
Antons izlikās^ manu jautājumu nedzirdējis.: Izdzēlām alu. Man tomēr šajā lietā gribējās vēl ķp noskaidrot. Kainēr muzikanti deju pārtraukuma laikā aiz skatuves cilāja pudeles, izgāju zālē un, pūlēdamies izlikties nemanāms, nostājos divu Antona pirmīt norādīto meiteņu tuvumā.
,,Jā, mīļā," teica viena, j,tempe-raments! Uzsita man zilu aci, ne nopūderēt, nekā. Bet tagadējais! garš, tumšu sejas krāsu, ntielniem matiem, Džakomo Spagetti vārdā."
Es 'gan ar itāļiem vairāk ne," tā otrā, „Man pietika Vācijā. Nāca uz mūsu nometnes ballēmi Sasmērējuši matus ar sviestu, — pirmā nedēļā vēl nekas, bet tā, ceturtā, tad nu gan labāk aizturēt degunu..: Jugoslavi, tie ir īstie, vientiesīgi un izšķērdīgi." i
— Hm? Es gāju uz zāles stūri, kur atkal divas sačukstējās. '
Lietām, tāpat kā cilvēkiem, savi :likteņi. Vai tā būtu kāda faraona mūmija, Gustava Ādolfa zābaks vai kinozvaigznes auto-gramma; pēkšņi tā ievirzās sabiedriskās uzmanības degpunktā, uzbango intrigas, saceļ strīdus un postīgās ķildas. īzmēģinānio atombumbu dārdoņā un daudzo konferenču čalā gandrīz nepamanīts pas^aules politikas taisītājiem pagāja kāds konflikts, kurā politiskas gudrības ir tikpat daudz kā morāles, un komikas. Tikai liktenim zināmu iemeslu dēl pēkšņu ievērību ieguva ikdie-
kārša, senlaicīga kokā gulta; Ja nu radara, • migrēnu un taohtu laikmetā divas pilsētas uzsāka ķildu vienas gultas dēļ. tad, šķiet, lieki sacīt, ka tā bija slavena gultā. Slavens dželnii&ks to ap-dziedājis un leģenda stāsta, ka tajā atpūties Komeo pēc nogurdi-. noša ceļojuma starp dārza vārtiņiem un pirmā stāva balkonu...
šo Vicencas dārgumu nesen nozaga kaimiņpilšētas Veronas karstgalvii, kas: domāja, ka viņu
kā; kā Montekio pils. Gluži tā nedomāja Vi&ncas karstgalvji, kas, atriebdaniies, nozaga Veronas lepnumu septiņi simti gadus vecās gi^eiina Mastina della Skalas lijruņas. Oultu pret bruņām! sauca vičepcieši. Gultu un bruņās prasīja voronie^. Konfliktu miera ceļā nokārtot uzņēmās neitrāJā Marituja?. pilsēta. Tur tad nu pārrunās ar abu pilsētu pārstāvjiem tika nolemts Romeo un Jūlijas sapņu kuģi
S^^mlls ļabl^ -^ šai relikvijai; piemērotā- nosūtīt atpakaļ uz Vičencu .in
Bickis.
Ir laiks, kad ēdam svešu mai-Daži to saka esam mlkstu,gar-ju un bez garozas, bet daudzi pņo par apaļajiem lauku klai-em ar iesprāgušiem sāniem. Ir iti pasacīt, par cik ētiski, im-. rātlvi, piem., pateicības jūtas,■ :j   ietekmēt ga.strGnomiskas ocijas, tomēr K; Āboltiņš, ie-"gotā rakstā kādā „Laika" n-rā, sašutis par tautiešiem, kas nav mierināti ar amerikānisko ba->u. Ja viņam taisnība, tad va-. priecāties, kā mūsu darba ?ks nav bijis vajadzīgs eski-'iem vai pat kanibāliem. Jlstenībā izklausa paradoksāli, kāds žēlojas par uzturu vis-bāk paēdušo cilvēku zemē. :iž^^ '■idrojums, jādomā, slēpjas da-.di izveidotos garšas orgānos neapzinātā gudrībā par to, organismam labs un kas uns. Latviešiem ir raksturīga ksme - pēc dabiskas un labas rtlDās. Ka tā nav tikai iedoba, rāda, kaut vai dažu mūsu ^esta meistaru panākumi Ame-un Austrālijā. Mūsos.dziļi ņojas kāda neuzticība un pre-ims pret retortēs radītām ba-as vielām, un dažs labs ir, "būt, palicis dzimtenē visvai-aiz. bailēm no vācu „ersa-
BAROŠANAS PRINCIPI • NECEĻOS
āirums dzīvo šajā illūzijā vēl ien. Vai tamdē], ka nu- esam: bagā.tākā zemē pasaulē, vai tamdēļ, ķa angļu valodā nav izteiksmīga vārda kā; vācu ^^^2"? īstenībā Amerikā mums -laiž. cauri saviem vēderiem "but vēl lielāki kvantumi mo-is ķīmij as ražojumu, nekā bija Vācijā. ^Ja vācieši iesai-a ķīmiju tautas barošanā viš^ ^ak aiz nabadzības, tad āme-■ņu producenti to dara lielāko as iespēju dēļ, bet, tauta pielaiž raksturīgās, iDrinišķl-^sajūsmas par zinātnes 3iem sasniegumiem.
Barība un barošanās principi civīlizētāJpasaulē vispār, bet sevišķi • Amerikā arvien vairāk novirzās neceļos. Vaina vispirms jau meklējama pašā. cUvēkā, kas civilizācijas ietekmē arvienu lielākā mērā zaudē bārfbu izvērtējošās un baudošās maņas — vis^ pirms ožu, pēc tam garšu. To izmanto pārtikas producenti, kas, nevarēdami daudz izcelties ar barības būtiskām īpašībām, konkurē savā staipa, reklaniējoties ar pārākumu būtiski nenozīmīgās īpašībās, kā krasā Un mīk-
ĶĪMIKĀLĪJAŠ PĀRTIKĀ Pārtikas rūpniecība Amerikā izlieto lielu daudzuum ķīmiķā-li; u, jo tās dara brīnumus bar^ bās konšei'vēšanā, krāsošanā, mīkstināšanā ūM Un bieži vien tās ir loti lētas. Tas dod pārtikas rūpniekiem lielas peļņas iespējas. Dienjžēi: šie veikalnieki samērā maz |oņiā par nabaga patērētājiem, kas šos lētos, miestos ūn krāsainos produkttis: lietos. Un kā bfīvfbu zemē, valdīšanai te ļoti nie9īgas kontroles tie-: sības. Pasaāv gan t.s. Food and Drug Adrninistration, bet ta praktiski var iejaukties tikai tad, kad produkts parādījies tirgū un pirniie lietotāji jau saslimuši im nomiruši. Ta nesen izlaida .vārāmās sāļš aizstājēju litija dhlorātu. Kad trīs lietotāji bija paguvuši nomirt ne ātrāk, — to aizliedza. Kādam augļu konservu fabrikantam ieteica lietot vielu thiburica, kas firziķiem ^līkā izskatīties kā svaigiem.^uņ kastes ar jauno konservu tika sūtītas uz visām pusēm. Laimīga mājās iei)riekš pieaicināt pārtikas inspektorus. Pabarojot ar hnŗ niskā izskata augļiem žurkas, tas ^isas pēc dažām stundām nobeidzās. Ar lielām pūlēm izdevās vēX laikus pārķert pirma
fabrikanta sūtījumus,     ^ ^ ; , Pēc Food and Drug Administ-
ration ziņām ■ Savienotās valstis
barības produkcijā pašlaik reģistrēti lieto 704 dažādas ķīmikālijas. No tām kā nekaitīgas pārbaudītas tikai 428.. Daļa ārstu izteikuši aizdomas, ka/barības ķīmikālijas varētu, būt vainojamas slimībās kā ; vēzis, poļio, -virusi u.c. Kāds amerikāņu Kon^ gresa loceklis raksta, ka pašreizējā situācija pārvērtusi amerikāņu; tautu 150 milj. izmēģinājumu trusīšos.
Maize ,lai mazāk kā Eiropā, arī šeit ir viens'no galvenajiem uztura produktiem. Tai šeit jābūt maksimāli baltai un mīkstai, šo ārišķību sasniegšanai tiek iznl-čināii visi dabiskie grauda vitamīni un salis. Pēdējā laikā ar milzu lepnumu reklamē gan maizi, kam pievienoti mākslīgie vitamīni. Ar mēchaniskiem līdzeklim vien pietiekamu miltu baltumu aizsniegt nevar, tāpēc tos balina ar t.s. ;„agene" (slāpekļa trichlorids). Bet. eksperimentos, barojot suņus ar, šādU maizi, īsā laikā barības vadā un kuņģī attīstījās nopietni: jēlumi. Ja arī tik radikāla iedarbe parādījās tikai tad, kad barība bija vismaz 80% šādu ņiiltU; mazāk jūtami postījumi ilgākā laikā iespējami
arī cilvēkam. ^
GALA APDRAUD DZIMIITMU
draudēt stiprā dzimuma spējas kļūt par tēviem. ;
Vismaz tā apgalvo amerikāņu minku (ūdeles) audzētāji, kas cāļu gāļu atzinuši par izdevīgāko baribu saviem kaižokzvēriņiem. Kopš šlš barības lietošanās daudzos gadījumos minku tēviņi nesaprotamā, kārtā kļuva neaugH-gi. Tagad: izskaidrojumu domā atraduši pmikālijā stilboestrolā, kas, pilnīgi citas struktūras, fizioloģiski Viedarbojas tāpat kā sievišķie seksuāl?bormoni. Cāļu farmeri pēdējā laikā to izbaro krietnos daudzumos jaunajiem gailēniem, kas pārsvarā ir restorānu „chickēni". Lielie daudzumi stilboestrola, tā sakot, pmiski kastrē gailēnus un tā viņi daudz ātrāk pieņemas miesās un gatavi tirgum. Jādomā, ka farmen lēto stilboestrolu dod tādos daudzumos, ka daļa uzkrājas gailēnu ķermenī, kas tad savukārt sterilizē minku tēviņus. Cilvēku sūdzības vēl nav dzirdētas, bet par tādām Hetām jau parasti nerunām Kanādiešiem šīs; bailes atkrīt, jo tur stiiboestrola lietošana aizliegtā. ;
■ Vēl vairāk kā gaļu, DDT un citu insekticīdu un fungičidu lietošana apdraud dažādus augļus un dārzājus. Gan attiecīgās instrukcijās, , tāt)at kā Latvijā, ; ir norādījumi,: kādās augu attīstības stadijās šb vielti: lietošana pielaižama. Tomēr dažs farmeris to „aizmirst" izlasīt, jo viņa pumā interese ir iegūt iespējami-labāko ražu vislabākā izskata. Ķo teiks patērētāju kuņģi'par arse-nika piejaukumu kāpostiem, viņu interesē mazāk. Parasti šie indes daudzumi gari nav nāvIgV bet kādas skrambas organisma tie tomēr atstāj. ^
nus, dažiem tiek piejaukta fosforskābe. Tas nu gan nav amerikāņu jaunums, jo mājās ari dažs „speciālists" savu brūvējumu mēģināja uzlabot ar ziepju zālēm/ Torņēr daži ziņkārīgi Amerikas flotes medicīnas institūta zinātnieki iedomājās izmēģināt šo dzēriena ietekmi pie žurkām, dodot tām normālu sauso barību, bet padzerties vienīgi kādu Amerikas vispopulārāko dzērienu.. Sešu mēnešu laikā šo žurku zobi bija nodilusi līdz smaganām. Ieinteresēti zinātnieki Sameklēja cilvēka zobu un iemeta glāzē ar šo dzērienu. Pēc 24 stundām visa emalja un kaļķa daļas zdbam bija izšķīdušas. Nevaru dot šr dzēriena nosaukumu, jo to nebija uzdrošinājies ari Kongresa loceklis J. J. Pelaney, no kura irāksta šos datus esmu aizņēmies.
cienījamo bruņinieka uniformu uzkārt atkal uz naglas Verdnas muzejā. Bet lai arī taisnība tiktu respektēta, abu pilsētu svētuniu laupītājiem — studentiem jāšus uz ēzeļiem bija jāierodas Man-
tujā.vv-;'''^ -
Daudz lielāku ievēribu nesen izpelnījās. kādsr^^ta gulta Parīzē, šajā gultā kāds virs. kura vārdu vien dzirdot cilvēkiem jānodreb, esot visu nakti smējies, tik ļoti smējies, ka ne mirkli neesot varējis gulēt, šis virs, protams, ir Višinskis —- Padomju Savienības pārstāvis AN sesijā Parīzē, un šmējie^s viņš esot; par RietunļValstu atbruņošanās priekšlikumu. Liela starpība ir starp Parīzi un Mantuju. Pālais Cihiaillot priekšā neredz ēzeļu: delegāti piebrauc elegantos limu-žinos. Bet debates sēžu zālē stipri vien atgādina jau pieminēto strīdiņu Mantujā. Arī šeit ir vīri, kas daudzānl tautām nolaupījuši brīvības šūpuli. Ūn šeit arī redzami vīri, kas tikai pēdējā brīdī atzinuši, cik svarīga loma^ dažkārt, brīvības aizsargāšanai jr bruņām. Kaut tikai viņi, Vi-šinsķa naksnīgo smieklu savai-, dzināti ,nepārsteiigtos, un, pac< gultu domādami, par ātru savas bruņas nenovilktu! Pienāks laiks, kad arī brīvā pasaule atkal uzkārs bruņas vecā naglā.. Bet tad Višinski vairs nesmiesies ne Parīzē ne Maskavā. Tad Kremļa. Jūlija bezjEfalīgās konferences Vairs nespēs iemidzināt , Rietūmžemju modrību kā reiz daiļavas čuksti Montekio pils guļamistabā:
— Vai gribi iet?
Diena vēl tāla —
Tā tik vēl lakstīgala, ;
Bet ne jau cīrulis      - v Cilvēkiem, tāpat kā lietām, ir savi likteņi
,,Ēs taču šovakar nevienu no sevišķi stulbiem nevaru saskatīt,"
,iKā nē! Lūk tas plikpauris. Viņam ir auto mašīna un patikas izvizināt meitenes. Tas aizvedīs mūs uz mājām un ja piemiegsim aci tad, pa ceļam vēl kādā bārā izmaksās pāris kokteiļus un vakariņas."
„Kā tagad iet Vilhelmlnei^" ,
„Lielais laimests! Ŗiploksons nopircis rokas pulksteni un sola kažoku."
Uzmeklēju Antonu Varžaci. Viņš vēl .vienmēr bufetes telpā dzēra alu.   „Tagad es tevi saprotu..."
,,Cilvēks ir tikai cilvēks. — La° bāk tomēr cerēt, kā pakārties..."
Naktī, pēc balles beigām, ārpusē pie durvīm pieskrēja divi man zināmi jauni kungi: Reņ^bende un Ņāveskrēkls. Vēlīnākie ballinieki pamazām izklīda laternu apgaismotās ielās.
„Par vēlu! Es tev teicu, ka hur sim par vēlu!" Reņģubende nikni uzkliedza savam biedram.
Nāveskrekls vispirms nopētīja mūs, kas vēl sarunādamies mīņājamies pie nama ārdurvīm un tad pamanīja divus stāvus, kuŗl jau bija attālinājušies līdz nākošās ielas stūrim. ,,Turl" viņa roka is» slējās kā ceļarāditājs.
Ŗeņģubende savukārt iesprauda četrus pirkstus mutē un spalgs svilpiens pārgrieza naksnīgo klusumu. Sīkiem rik'šiem, divu dāmu papēdīši klaudzināja iļetvi, rikšojot atpakaļ.
„Hau di dūdi!" pierikšojuš&s apsveica Nāveskrekls un to tūUņ pārtrauca Reņģubende: „Drope kā jūra. Nāk līdzi, izskalot iekšas!" „Nele3 nu čugunu," neticēja ta, ko iepriekš Antons Mja nodēvējis par Blondo Grēku. „PagājuŠ© reizi tu teici tāpat. Bet izrādījās tikai pusducis lēta vīna; no kura var palikt ne tikai akla, bet arī gaudena."
,Es jau domāju, ka man negribēs ticēt," ^ pašapzinīgi smaidīja Reņgfubende, un tādēļ nodīrāju pudelēm tiķetes. Paskatās, kas par markām!" viņš izvilka no kabatas krāsainus papīriņus.
Abas dāmas nopētīja dzērienu pudelēm noplēstās etiķetes-un aizgāja kungiem līdzi.
,jHu, ko tu saki?" man Jautāja Antons Varžace. .
„Tu nemāki..."
Gala ir amerikāņu ārstu; un dietiķu; pašreizējais "jājamais zir. dziņš. Vai ikvienas slimības .gadījumā ieteic lietot vairāk; gaļas Ja viņiem arī būtu taisnība, tas" saistīts ar zināmu risku: Diezgan plaši mūsu presē par-: runātas strichinōzes briesmas, kas Eiropa praktiski bija aizmirsušās. L^ lopus pasargātu no mušu uc. parazītu mocībām, plasi tiek lietots DDT uņ citi insekti-cidi. Izrādās, ka daļa no tiem nokļūst lopu ķermeņos un ^ursiiz-liājas,it:5paši taukos. Par c^^ vēkam nekaitīgu atzīst galu, ķu-; rā nav vairāk kā 5 miljonas^ daļas E)DT, bet reizēm liellopu ^aiā' (Teksasā) to konstatēts pat m 15 reizes vairāk. Ļoti .populāri Amerikā ir .,chicken W
INDĪGAS VIELAS DZĒRIIINOS
ja nu iztrūcinātais lasītājs, pēc visa dzirdētā grib; noskalot nelabumu ār malku aukstā kā ledus „fruktvaseratad: ļai viņš, varbūt, vēl drusku; pagaida.; Lai padarītu t. s. „soft drink" tomēr.
ARI ALUS
Bet dažs, varbūt, dzer tikai alu. Bet ari viņš nevar bilt pilnīgi drošs. Nesen kāds brūzis (Masačusetā), lai izvairitos no Nepatīkamās alus sterilizācijas, tam vienkārši piejauca Hubrska-bi. (saēd pat stiklu!). Pārtikas inspektori paguva iejaukties vienīgi pēc vairāku miljonu pudeļu nokļūšanas pie patērētājiem. Ari vairums „stipro" dzērienu ir sliktas destilācijas produkti, kas mēģināts noslēpt ar dažādām garšvielām, krāsām uh iespaidīgām pudelēm. Ja tur ir vēl citi iemesli, viens lielajam vājprātīgo skaitam ir šo dzērienu lietošana.
Kā redzam, daļas latviešu iebildumi- pret svešo barību nav tikai iedomība, bet saglabājušās garšas maņas un veselīga instinkta manifestācija. Saka arī, „mīlestība ejot caur vēderu". Un kamēr vien latviešu vēderi svešumā ierosinās sa-pņus — dažam par „džidro" ar. laša: vai nēģa piekodām, citam par miežu plāceni bieži aptrieptu ar sviestu un grūstām kaņepēm,. piedzerot īstas paniņas, — tikmēr 'paliek vislielākās cerības, ka „vecā mīlestība" nemirs un dzimtene šos mīlētājus reiz sagaidīs mājās.
Ja uzskaiu brāļi žā grlb^/ lai notiek."
Sav. Valstu prezidenta vēlēšanās blakus galvenajiem demokrātu un republikāņu partijas pārstāvjiem allaž kandidē arī 5—6, dažreiz pat ducis sīkāku grupu kandidāti. Nākamajām vēlēšanām savu kandidātu jau paspējusi izraudzīt arī t. s. Alkohola aizlieguma partija. Jau pirmajā nobalsošanas gājienā, noteikti pārspējot savu sīvāko konkurentu — Grinvilles universitātes vēstures profesoru Dr. Holtviku, par prezidenta kandidātu kļuvis kādreizējais kovbojs un evaņģēlists Stuarts Hemblens, kas pats sevi dēvē par „atgriezto alkoholiķi."
žurnālistu jautāts, kāda ir viņa politiskā platforma, izejot vēlēšanu cīņā, Hembdens atbildējis pavisam īsi: ,Cinīties, lai amerikāņu bērni sestdienas vakaros neklaiņotu pa ielām, bet svētdienās rīta; būtu allaž baznīcā." Vļņš vēl piebildis: „Man gan nav nekādu izredžu tikt ievēlētam, bet ja uzskatu brāļi tā grib, lai notiek." ,
Kanāda un kanādieši tagad ir visai iecienīti Eiropā, sevišķi Zie-meļeiropā, kā izsakās Kanādas Pilsonības Padomes ekšekutīvais direktors Džons P; Kids (Kidd). Viņš nesen atgriezās no garāka ceļojuma pa Eiropas kontinentu.
Britanijā, Skandināvijā, Vācijā, Šveicē un Francijā Ķids ticies ar svarīgāko orgai\izāciju, kā valdības, tā privātu, vadītājiem un. apmainījies ār tiem domām par Kanādas pilsonības problēmām un projektiem. ■-"■,;:■•;'
Tūkstošiem cilvēku vēlas; emigrēt uz Kanādu, Eiropieši jūt, ka Kanādā ir zeme ār lielu nākotni, ka tā ieceļotājiem sagādās bagātu nākotni, sevišķi viņu bērniem.
„Visas Ziemeļeiropas valstis ieskaitot BritanijUf laikrakstos vai periodiskos izdevumos var atrast ļoti maz par jauna kara iespējām (daži: musu laikraksti par šbtemar tu raksta vairāk vieriā dienā nekā Eiropas laikraksti visā mēnesi), viņš izteicās, un par to arī neko daudz nerunā. Turpretim, zem mierīgās vii^mas var vērot diezgan stipru jauna kara baiļu' strāvojumu. ■.^".; - , ■
Pēc viņa domām, iŗ spiedīga vajadzībā izveidot plāšu infonnāci^ JU un orientāciju Kanakas karavī-
riem, kurus novietos Eiropā. Mūsu karaspēkam ir jābūt kaut kam vairāk par kādu teicamu kaujas spēku, kas novietots ārzemēs. Tiem ir jābūt īstiem Kanādas sūtņiem un jāstāv par lietām, par kurām Kanāda stāv. Ņo viņu nostājas spriedīs par mums, kā par tautu un valsti.
,,Jūs to varat manīt," viņš teica, „laikrakstos un žurnālos; jūs dzirdat un redzat dzelzceļa vagonos, mājās — visur, kur tauta sanāk kopā. ,Tiir valda liela ideju brivl-ba, un to izteikšana un izmantošana ir pilnīgi brīva.
„Nevienam nav Jābaidās,'ka to kaut kā apzīmogos, jā tas izteiks kādas idejas, kurām viņa klausītāji nepievienojas vai zināmās sabiedrības grupas var atzīt par piedauzīgām. Un mums būtu pašiem jāatceras, ka Britanijā, laikam, ir vismazākais procents komunistu nekā jebkurā citā Rietumu demokrātijā.
„Viena galvenā problēma, ko es Vairākkārt dzirdēju debatējam ar intelliģentū un ietekmīgu pieeju, bet to labsirdīgi noraidot, ir problēma, kā demokrātiskā sabiedriba var nodrošināt vidi, iespējas, at-tiekmses un tiesības, lai palīdzētu indivīdam tiešām būt indivīdam ar pilnu cieņu un godu."