mm
1©'.
,0.
5P
m
m
VI»
m]
Vil
j 1
: h fk.t.,.j..
'ii
s
'1
I
\
1 '
LATVIJA
Sestdien, 1951. gada 8. decembrī
NOTIKUMU DEGPUNKTĀ
DV ZIEDOJUMU AKCIJA
Toms Djujjs, Ņujorkas valsts gubernators, atgriezies no sava ceļojuma pa Tālajiem Austrumiem, ievietojis nedēļas laikrakstā Gollier's pēdējā -numurā interesantu apcerējumu „Vai Japāna var palikt mūsu pusē?", kurā tas konstatē, ka amerikāņiem Japānu pametot, viņu vietu ieņemtu padomju vara.
šim viedoklim var tikai pievienoties. Bet tai pašā laikā jājautā, vai Japānai vispār ir izredzes pretoties komunistu ārējai un iekšējai agresijai.
Dažus vārdus par komunistu iekšējo agresiju. Japānai ir 83 milj. iedzīvotāju, kuru lielais vairums — 55% — ir zemkopji. Komunistu ietekmes patlaban Japānā tikpat kā nav. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās tie ieguva tikai 1% balsu. Tas noticis tāpēc, ka ģenerālis Mekarturs ar zemes reformu izņēma no komunistu burām vēju. 90% visas aramzemes tagad pieder, tiem, kas to apstrādā..Pirms kara lielākā tiesa zemes piederēja zemes īpašniekiem 15-20 akru platībā, tagad vienai ģimenei vidēji iznāk 2,4 akru.
Nq parādiem jaunsaimniekus atbrīvoja inflācija, un jaunie arāji ražo tagad vairāk nekā ražoja vecie. Japāna iekšēji, tātad,, ir . vesela.
Bet~kā ir ar tās pretestību komunistu ārējai agresijai?
Japānai patlaban nav nedz savas armijas, nedz flotes, -nedz gaisa^ spēku, un Savienotās Val-■ stis nelaimīgā kārtā Jaltā atdevušas Kurilu sāļas PSRS, Rezultātā krievu divīzijas stāv trīs jūdzes no japāņu Hokaido salas.
Tālāk, modernai armijai vajadzīga ne vien senā varonība, bet, arī moderni ieroči. Tos dot spēj tikai mdderna rūpniecība, bet rūpniecībai nepieciešami kapitāli ,un tie var nākt vienīgi no uzņēmumu vai individu ietaupījumiem. Japānā patlaban, diemžēl, kapitālu uzkrāšana ir tik-
pat kā neiespējama, jo valsts ie-ēdņa vidējā mēneša alga ir $25-$28, stenografs dabū $21,- augsti kvalificēts metallstrādnieks--$$42, lokomotīves vadītājs — $20 mēnesī. Jāpiemetina, ka vienai: triju cilvēku ģimenei iztikai nepieciešami $28 mēnesī. Tas nozīmē, ka arī sievai un palaikam ari bērniem j āpiepelna ģimenes uzturam. Viegli saprast, ka japāņu tautas ietaupījumi tādos apstākļos nevar būt necik nozīmīgi^ Kapitālus rūpniecībai, spēkstacijām nn aizsprostiem var dabūt tikai no ASV, bet izejvielas tikai no dienvidaustrumu .Āzijas, jo Ķīnas milzu territorija Japānai slēgta.
Rietumu valstīm tādēļ jādara viss, lai pasargātu Indoķīnu, B^^r-mu, Siāmu, Malajū un Indonēziju no krišanas komunistu' rokās., Āzijas dienvidaustrumu durvis jāpatur Vāļā Japānas tirgotājam-un ciet komunistu zaldātam. Jo tikai tā Klusais okeāns paliks, kas viņš ir un nepārvērtīsies Sarkanā okeānā.
Atliek vēl teikt dažus vārdus par izveidojamiem Japānas militāriem spēkiem.
Pirmais mērķis šai plāksnē ir 10 divīzijas ap 200ft000-m000 vīru armija, šāda armija izmaksās ap 200 miljonu dolāru, bet vienīgais, ko Japāna pati spētu, ir apgādāt šo karaspēku ar algu, pārtiku, kazarmām un apģērbu. Pārējais atkal jāgādā ASV.. A
Piemetināsim, ka kodols nākamai Japānas armijai jau pastāv. Tie ir 75.000 policisti, ko ģenerālis Mekafturs sakomplektējis tai brīdī, kad viņam 1950.~ gadā savs okupācijas karaspēks bija japar-sviež uz Koreju; v Brīvība izmaksā dārgi, bet arvien lētāka par verdzību. Tā tas ir Atlaritijas, tā Klusā okeāna pasaulē. Brīvā pasaule nedrīkst pa-^ gurt un nedrīkst vairs pielaist nevienas lielas kļūdas. ;
(Pāme&ums no 1. Ipp.) saņēmēja paralcstīta kvīts piesūtīta ziedotājam .
VAI ZIEDOJUMU SŪTĪT AK ORGANIZĀCIJU?
Daži tautieši ir ieskatos, ka esot drošāki, ja sūta ziedojumu tieši kādai noteiktai personai, ne ar organizācijas starpniecību. No vienas'puses ir ļoti labi ,ja starp
ziedojuma devēju un saņēmēju rodas tiešs kontakts, bet tam ir arī sava negatīvā puse.^āGijā ir 1;900 personas, kurām vajadzīgs ragulārs pabalsts ik mēnešus. Ir vajadzīgi līdzekļi, lai šo pabalstu varētu tekoši izmaksāt: Ar ziedotāja vienreizēju pabalstu nepietiek. Turklā; pabalsti jāsadala' taisnīgi, kat^m noteiktā apmērā. Ar privātiem sū-
No • labās: DV Pārsiāvibas kasie ris J. Vinters, DV pārstāvis A. Līdacis, ALA's biroja v-js A. Puķīte, DVP darbv. A. Bērziņš»
tījumiem var nonākt piejtājsa-kādai atsevišķai personai ziedojumi saplūst pa pilnam, bet pārējie trūkumcietēji paliek tukšā.
DV tādēļ lūdz tautiešus, kas sūta ziedojumus uz savu roku, paziņot DV birojā, kam un kāds ziedojums nosūtīts. Apzinīgi tautieši tādas ziņas arī ir iesūtījuši.
KAS lE PABALSTU SAŅĒMĒJI?
DV centrālā valde Vācijā, un LiCK aprūpes nozare ir sastādījusi kartotēku, kurā ievestas 1.900 personas (viņu ģimenes lo= cekļi neietilpst šinī skaitā), kurām vajadzīgs pabalsts. Tie ir nvalidi, slimie, daudzbērnu ģi menes, vecie cilvēki nespējnieku patversmēs. Tie gan saņem zinā-xm. palīdzību no vācu valdības /ai IRO, bet tā ir par'mazu, lai :ir to varētu iztikt. Piem. invalids ar amputētu roku saņem 60 markas mēnesī, dubultamputē-',ais — 120 markas. DV tiem papildus vēl izmaksā 10-20 DM mē^ nēsī. Atsevišķos gadījumos piešķirti lielāki pabalsti, piem. uzvalku iegādei invalidiem. Katru mēnesi no Vācijas saņem sarak-
DIEVA SVĒTĪBA JUBILEJAS DKAUDZEI
(Pārnesums no 1. Ip^
līdzības darbu. Pastāv Svētdienas skola, kurā. mācās 52 bērni, Pašreiz veidojas Bēru Fonds, kurā jau iestājušies apm. 200 tautieši. Tuvākā nākotnē ceram iekārtot Padomdevēju punktu veselības kopšanas; jautājumos un, ja radīsies līdzekļi, Bērnu sili. Esam nodomājuši izveidot vēl citus pasākumus, bet par tiem vēl pāragri runāt...
Jautājums^ Kādi Jūsu uzskati par mācītāja darbu svešumā,?"
Atbilde: Trimdas draudzes mācītājam, ja viņš negrib būt tikai algot$ gans, bieži vien j āstrādā divpadsmit stundu dienā un septiņas dienas i^dēļā. Pie viņa pēc padoma nāk ieceļotāji, un tādu
(Pārnesums no 6. Ipp.) laikā izcēlās garīga kustībāj centās pamatot pašas latvietības īpatnējos mērķus, atrast^ formulēt, latviešu kiiltūras īpatnību, sekot tai garīgajā radīšanā, veidot latviešu gara celtni pēc tās iekšējiem likumiem, tad Jānis Grīns pret to izturējās noraidoši, lai gan kā entuziasts reizēm aizrāvās ār kādu atsevišķu   parādību,   kaut arī uz īsu laiku. Savā ilggadējā Dau gavas redaktora amatā Grīns izaudzēja no jauniem rakstniekiem gan skeptiķus, ironiķus, late ana iītiķus, teicamus štilištus, bet nevienu pārliecinātu latviskās kultii-ras veidotāju dziļumā, kas pieietu savam riīākslinieka uzdevumam ar tādu pašu nopietnību, ar tādu pašu kvēlu gribu atvērt savas tautas gara mantnīcu kā to darīj a Auseklis tautas atmodā vai Poruks, Rainis Jaunā Strāvā. Bija arī citi nelabvēlīgi apstākļi, kāpēc latvieši tika  padzīti 1944. gadā no savas zemes, neaiznesdami svešumā stingri izveidotus latviskas kultūras, latviskas dōriiaSj: latviska daiļuma balstus.  Savas kultūras apziņas trūkums ir viens no tiem daudzajiem iemesliem, kāpēc tautiešu vairums tik ātri sakūst, asimilē] ās ar svešo vidi, kāpēc daudzi neatzīst par vajadzīgu turēties pie latvietības. -
Jānis Grīns labi parāda šos bez-idejiskos „dadzīvotājus," kas nokļuvuši Zviedrijā, Tie nav dzīvojuši Vācijas nometnēs, kur dažus gadus latvietis bija pasargāts no pārtautošanas, tie kopš paša bēģu-lības sākuma sūri cīnījušies par savu eksistenci.   Tagad, protams, viņu stāvoklis daudz neatšķiras no latviešu stā,voķļa Amerikā, Anglijā vai Austrālijā: visur jāiztur taS; pats kļiisais, lēnais, neatlaidīgais spiediens    atsākies no savas tautības, bet smagais darbs vājina gribu tam pretoties. Vairūtna Grīna dadzīvotāji iŗ "bijušie intēlliģenti: tiesneši, advokāti, dziednieki, filoloģi, skolotāji. š() ļatlžu psīcholo-ģijai visraksturīgākais varbūt pats pirmais stāsts Varonības atļauša na. Mazā zviedru provinces pilsētā Krugčēpingā satiekas tur dzīvojošie nedaudzie latvieši bij. tiesneša Skūtuļa dzīvoklī. Viņi norūpējušies par kādu vientuu latvieti Kristīni Dzeiņi, kas turas savrup, šķiet, esam slima, strādā pāri spēkiem divās darba vietās. Tautieši sarīko formālu izmeklēšanu, ko ar tiesnesisku rūpību vada Sku-tuls. Noskaidrcjjas, ka Džeine strādā tāpēc tik daudz, ka vina regulāri pabalsta' vairākus kara invalidus.   Tautieši, pēc ilgām pārrunām,, kuru  veidojumā dzirkstīt dzirkstī Jāņa Grīna pasmīns, bei-
dzot viņai žēlīgi atļauj „ziedoties"-nekavēt .,viņu pat bojā aizejot Tā Šī savādniece Dzēine, kas labprāt netiekas ar latviešiem, kas saka: „Pasaule it labi varot iztikt bez Latvijas, kas tad nu šī esot,
lieks cilvēks", izrādās savā sirdī par īstāku latvieti nekā pārējie. Otrs tāds savādnieks ir bij. skolotājs Atkala Traka tautieša memuāros. Viņu pie dzimtenes saista galvenokārt atmiņas par savu lauku skoliņu, par Latvijas ainavām, par latviešu dzejām, ko viņš' lasījis, :mācījies. Viņš nevar iejusties Zviedrijā, bet ^ari tautieši viņam liekas sveši. Nejuzdams vairs g^rī^ gu balstu, viņš metas zem vilciena.
Kaut gan Grīns stāsta ar humoru, ar gaišu dzirkstošu skaidrību, tomēr viņa grāmata izlasot atstāj drīzāk skumju iespaidu.. Rodas jautājums: vai tiešām mēs kā bēgļi esam tikai dadzīvotāji, lai agri vai vēlu pazustu? Jāņa Grma grāmata ir reālistiski patiesa^ tā nesaudzīgi norauj plīvurus no svētku dienu frāzēm; tā atklāj īstenību, kas mums jāpieņem ārstoistis-ku nočietināšānos savā vēl atliku^ šajā latviskumā. Kā stāstīšanas māksla šī grāmata ar laba. To prieks lasīt kā teicamu prozu.
JAUKĀKĀ ZIEMASSVĒTKU DĀVAM
^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^
DAUGAVAS Vi^AGlI grāmatnīcā 123 Huron St., ■ tel.. TE 1652 atradīsit vienmēr krājumā jaunākos oriģināldarbus un tulkojumus; Pieprasiet mūsu katalogu!
VĒLĀ LIESMA ■— O. Liepiņa romāas
EIROPAS VĀRTOS --■ E.Kociņasr6m., 2^^
MĀRA MOŠĪAS    Av Rupaiņa, rom. Ļ daļa
BĢVARI KUNDZE     G. Flobēra romāns 1984 — Dž; Orvela romāns .........
J^DltRCISS UN ZELTAMUTE
SIEVU SKOLA — Andrēžids ..................
$2.80
11.65
$3.50
$2.80 $2.50
$2.00
$2.10
Jau iznākušas un visdrīzākā laikā dabūjaffias fimusu sri'^atni(&ā:
> MUMS JĀBRIEN JūŖĀ —.Ingridas Vīksnas romāns pat Kur-zeiķes cietokšņa pēdējās ziemas notikumiēņi un tur ieslēgto bēgļu likteņiem.^
RAGANA — Irmas Grebedes noveļu krājums, kur autore no jauna pierāda, ķa pieskaitāma mūsu veiklāko un interesantāko stāstītāju izlasei.
KATRĪNA ~ Sallijas 'Salminenas, vairākkārt godalgotais romāns jaunā latviešu izdevumā.
LATVIEŠU TAUTAS PASAKAS PAR Z^
tā grāmata mazajiem lasītājiem ar Ojāra Jēgena daudzkrāsainām illustrācijām.
Bez tam vienmēr krājumā: kokgriezusM, m tl keramikas i^trādājumi, tautiskās prieviteSj latviešu ^« slinieku^ gleznas, apsveikumu kartītes. Ziemassvētku lukturīši un 'svecītes..;
MMUIITI'I» IHUll'nmmii ii..^YI,""'Bti'rV
ir daudz. Tiem jāpalīdz darba un dzīvokļu sagādes lietās. Pie mā^ cītājaatbalstļi meklē tie, kam samezglojušas piederīgo izsaukšanās lietas Immigrācijas ministrijā,, Mācītājiem jāiet pie slimniekiem, un to skaits arvien pieaug. Toŗonto garā vājo iestādē vien ārstējās 4 mūsu tautieši, kam šai zemē nav neviena piederīgā.. . Es nezinu, bet nian liekas, ka tieši šeit, apmeklējot posta un nelaimes piemeklētos brāļus' ūii māsas, trimdas draudzes mācītājs var' pārliecināties, cik ļoti viņš -cilvēkiļem kādreiz ir vajadzīgs... Jo lielākais prieks — ir — kalpošanas prieks.
Jautājums: Kā ir ar amatdar-biem?
Atbilde: Sv. Jāņa draudzē to bijis daudz. Divu gadu laikā esmu salaulājis 122 pārus, un starp tiem ļoti maz bijis jauktu laulību. Kristīti 54 bērniņi. Dieva mierā aizvadīti 6 tautieši: Iesvētīti 34 jauni^šiī.. ■
Esmu strādājis vairāk kā jebkad dzimtenē. Un tomēr, redzot to darbu, kas vēl būtu bijis jādara, gribas ■ atzīties: ,,Kuņgs, mēs esam bijuši'kūtri kalpi Tavā- vīna kalnā";...
Jautājums: Kam, pēc Jiisu domām, pienākas pateicība par to, ka trīs gados draudze izauguiši par stingru un dzīvotspējīgu or-garīismuT : :
Atbilde: Visupirms pašiem draudzes locekļiem, kas dāvājuši man savu ■ uzticību. Daudz pateicības mēs esam parādā arī Tēvam Ardhibīskapam T. Grīn-bergarn, kas ar savu objektīvo^ un lietišķo nostāju mūs atbalstīja laikmetā, kad vēl risinājās^ t.s., «sinožu kāri". Man bija sevišķs prieks .vēl šodien saņemt • Ardhibīskāpa 22. nov. datētu vēstuli, kas nobeidzas vaidiem: ;„Lai mīļais Dievs svētī visus lat-^. viešus un viņu vadoņus Kanādā un visur. Lai Dievs svētī Toroņto mācītājus un draudzes — it sevišķi -Jūsu jubilejas draudzi" .i. Prieks mums ir arī par
bīskapa pārstāvja prāv. Skrode-ļa mums dāvāto uzticību un viņa enerģiskām pūlēm latviešu draudžu un mācītāju vienošanas darbā.
„Pašu māj ās" man gribētos ar atzinību minēt draudzes priekšnieku, inž. 0. Dzērvīti, vifeus draudzes pārvaldes un revīzijas komisijas locekļus, kā arī Čaklās draudzes Dāmu komitejas dalībnieces. Lai paildies arī tiem; kas mūsu draudzi kādreiz sīvi apkaroja, jo viņi mums atsiitīja labākos draudzes locekļus •—; tādus, kas nāca ar dziļu pāriiecību un vēlēšanos pielikt savu roku draudzes nacionālā gāra cietokšņa veidošanā...
Ar skumjām man gada svētkos būs jāatceras lielais latviešu draugs, Sv: Jāņa angļu draudzes mācītājs Ernests Hāņs, ko Dievs pagājušā vasarā tik negaidot aizsauca mūžībā..«
Tomēr man gribas teikt ar Mārtiņa Lutera vārdiem: „Mēs neesam tie, kas uzce} baznīcu. Mūsu priekšgājēji tie liav bijuši, un — liebūs arī -mūsu pēcnācēji. Baznīcu uzceļ un var uzcelt vienīgi tas, kas ir bijis, ir un būs — mūsu dzīvais Kun^ un Pestītājs Jēzus Kristus. Kur viņa vārdu sludina, tur ir baznīca. Kiir to nedara, tur baznīcas nav, kaut desmit bīskapi to vietu būtu svētījuši". .. ^
stu ar pabalstu saņēmēju parakstiem un to publicē presē.
Līdz ar latviešu skaita pieaugumu Amerikā vairojas ari gadījumi, . kur palīdzība vajadzīga arī jauniebraucējiem. ; šejienes tautiešiem līdz šim jau izmaksāts pabalstos 1.311 dolāru. Tā nesen ienāca palīdzības • sauciens no Argentīnas' Krituša karavīra 8 gadi vecs dēls Guntis Kārk-liņš bija smagi saslimis, un tam bija vajadzīga asins- pārliešana. Ģimenē bija 4 bērni, nebija ar ko segt ārstēšanas izdevumus. DV no Ņujorkas nosūtīja 50 dolārus. Diemžēl, māte tos saņēma, kad dēls jau bija miris, un nauda bija jāizlieto apbedīšanas izdevumu segšanai.
IENĀKUMU AVOTI
Bez ziedojumiem DV, ir vēl citi ieīīākumu avoti biedru tekošās iemaksas, atlikumi no sarīkojumiem, ienākumi no grāmatu galdiem un taml Arī par šiem ienākumiem rīkotāji izlemj, kādu daļu atvēlēt aprūpei un cik paturēt organizācijas izdevumiem. Vienīgais algotais darbinieks ir tedhfniskais sekretārs, šī darbinieka algošanai, biroja un pasta izdevuņiiem līdzekļus ņem no augšā minētiem avotiem. Ziedotāji var būt droši, ka neviens cents no viņu ziedojumiem neaiziet citām vajadzībām, kā tikai pabalstiem.
No pag. g. aprīļa, kad sāka darboties DV pārstāvība ASV, līdz š. g. 1. decembrim ziedojumos ienācis kopsummā 11.789,59 dol. Kasē uz i .dec. atradāp: 898,94 dol. Pārējais sadalīts trūkumcietējiem.
DAŽOS VĀRDOS
Ēģiplē par 50 proc. paaugstina 2as cenas laikrakstiem; Iemesls iespiešanas izdevumu sadārdzina šanās.
..   • ■ •♦ .
VirSemberga-Badena apsolīju sies maksāt valsts valdības sapin naudu 2,3 milj, dolāru žīdu orga nigācijām saskaņā ar panāklo vienošanos.
890.000 dolāru Savienotajām Valstīm maksās tās sporJistu brauciens uz Olimpiskam spg. lēm Helsinkos 1952, ga^ģ, kā to aprēķinājusi ASV nacioaā. lā amatieru savienība.
— 1953. gadā maksimālo jau. du būs sasniegusi Savienoto Valstu bruņošanās rūpniecībā, ^ paskaidrojis ASV aizsardzība mobilizācijas pārvaldes prieks-nieks Čarlzs Vilsons,
Kad 4arbs birojā ir nobeigts, A. Līdacis saka: „Ja apskata šīs vēstules, kurās atrodam tik daudz sirds siltuma un cilvēku mīlestības, un ja iedomājas tos daudzos nelaimīgos tautiešus, kuŗiis ar to var iepriecināt, tad nav žēl pieliktp pūļu un ^ patērētajlai-ka. Mana vēlēšanās būtuj lai arī tie tautieši, kas vel nav ziedojuši, atcerētos trūkumcietējus un mēģinātu sagādāt tiem; Ziemassvētku prieku." :
Tautieši, kas cieš trūkumu, sūta savu pateicību visiem, kas vi-^ ņus atcerējušies, un tā ir ziedotājam labākā Ziemassvētku dāvana. Vai jūs esat jau nosūtīju;? ši:savu,artavu? ■A. Zv.
.     LNAK JAUNĀ VALDE
LNAK valde konstriiējušies šādi: priekšsēdis -^Imants žīgurs, priekšsēža vietnieks -^J.;Preima"-nis, sekretārs — A. čopsi biedrzi-riis LAndrejspiis, valdes locekli: A. Skrodelis un P. Dreimaniš.
le
Toronto laikraksts The Globe and Mail kritizē immigrācijas 'ministra Harisa deklarāciju, ka Kanāda nespēj uzņemt vairāk immigrantu it kā bezdarbā dēļ. šī deklarācija, kas norāda ūz nodomu turpmāk ierobežot immigrantu ielaišanu, ir pretēja tai, ko tas pats; ministrs teicis nesen, 1. oktobri, kad 350 jaunie immigranti Adžaksā atrada darbu trijās dienās. Pagājušo ziemu Hariss deklarējis, ķa jāsteidzina darba spēku ievešana
(Pārnesums no 6. Ipp.) . ^
no visām pasaules malām, Diemžēl, latviešu mūzikas māksliniekiem ;aicināj%is bija izrādījies tik nesvarīgs, ka, cik zināms, saņemti tikai kādi diviHrīs ieteikumi.. Kad nu tomēr prēmijas bija piespriestas un pasludinātas, varētu sagaidīt, ka so notikumu pienācīgā. veidā ; atzīmes ; presē. Ar to būtu celts Vītola prēmijas morālais svars, ar to: arī /būtu konstatēts, ka pinņō reizi visā trimdas laikā kāds jauns mūziķis saņem diezgan respektējamu atbalstu radītāja darbam. Vispār, būtu nostiprināta prēmijas tradīcija tautas apziņā; Tas nav ;npticis! v:^-;:,
Nevainosim tikai latviešu laikrakstus un viņu redaktorus nevērībā. Iniciatīva atkal vispir-mā kārtā bija mūsu mūziķiem pašiem, kam spalva klausa nē vien nošu, bet tāpat arī burtu rakstīšanai. Bet stāvoklis tāds, ka latviešu prese snied^ tikai žiirnālistisku reportāžu, - ka Ķēniņš un Pāvasars saņēmuši Vītola prēmiju. Dažā laikraksta reportāža nepārsniedza piecas sešas rindiņas. Seko klusums, m
BEZ
jaunie laureāti savai tautai tikpat tāU kā bijuši;
Prof. Valdemārs Tone,: latviešu glezniecības meistars, vairākus gadus nodzīvojis Londonā, rīko tur savu pirmo izstādi. Viņš pa šiem gadiem nav palicis pie Latvijā sasniegtā, viņš nemitīgi pētījis glezniecības problēmas, ar sekmēm veicis jaunus eksperi-^ mentus. Viņā izstāde Londonā bija skatāma četras nedēļas, bet tās novērtējumam_ latviešu prese izmantoja — — angļu laikrakstu skopās atzīmes. Vai tad pārāk brīnīties, ja no tiem 5,000 latviešiem, kas dziesmu dienu laika apgrozījās iļondonā, Tonēs izstādē bija iegriezušies tikai kādi 500. Izstāde beigusies. Meistars var atgriezties savā," vientulībā, tai atziņāj ka pats savai tautai joprojām^ palicis svešs, vienaldzīgs.        / /
■ Sāpīgās problēmas atrisinājums nav vienkāršs. Ir taču tā, ka līdzekļu vajag ne vien vērtību radīšanai, bet pašreizējos apstākļos varbūt dažreiz vēl vairāk radīto vērtību novērtēšanai. Kkir lai, piemēram, speciālisti ņemtu naudu biļetei līdz Londonai! Km
lai šo naudu ņemtu redakcijas, kas tādu speciālistu gribētu sūtīt! Un nav jau laikraksti katrreiz īstā. vieta, kur speciālistu novērtējumam parādīties, bet nopietnu žurnālu latviešu trimdinieki nevēlas uzturēt. To gan varētu mūsu dažādās trimdas organizācijas, ja :ne viena atsevišķi, tad par visām kopā. Bet organizācijām BJā netīk par to domāt. Taču kaut ko vairāk varētu gan arī sasniegumu vērtēšanāļ nokārtot, ja vairāk intereses un rosmes parādītu pašu ]audis attiecīgā nozak. Lai zinātnieki vēro savu koUēgu pētījumus un lai rakstsi par tiem latviešu presē, lai mūzikas kritiķi pārbauda, vai tiešām viņiem nav iespējams kaut kādi pieskatīties jaunajās partitūrās, un pēc: tani dod SaVu spriedumu, ļai ģļeziiiecībās teorētiķi publicē savus vērojumus, lai viņi visi aizsteidzas priekšā avīžu reportierim! Visu nevarēs, šķēršļu daudz, bet noteikti vairāk nekā pašreiz.
Neesmu nekā teicis par literāro darbu vērtēšanu. Tas nenozīmē, ka tur viss būtu kārtībā. Pieskarsimiesi šim. jaiit^iimairi atsevišķā/rakstl;' ■    ..'-
un brīdinājis no darba roku trūkuma 1951. gadā pavasarī.
Laikraksts vaicā, vai šai ziņā kas mainījies? Un atbild — nekas. Visur pastāv bateriālu trūkums. Tās, tātad, jāražo. Laukos, savukārt, trūkst darba t6ķū.Sv, Labrenča jūras ceļa un spēkstacijas būve saskatāma pie apvār^ Šņa un prasīs daudz darba roku.
^Aizsardzības laukā kanādiešu ražošanas programma tikko sākusi kustēties, un Ziemeļatlanti-jasliguma Organizācija; no & nadas.prasīs vēl lielāku piepūli nekā līdz šim.
Ja nu Hariss saka, ka mums iiav vajadzīgas darba rokas, tad tas ir aplami un nenozīmē neko citu, kā padošanos zināmu grupu spiedienam, saka The Globe and Mail, un apslēpj faktu, ka nedz valdība, nedz Darba Spēbi Padome viņam nav ieteikusi im-migrāciju a^^
Karalisko ceļojumu uz Aushā. liju Anglijas princese Elizabete un viņas laulāts draugs Edinbur gas hercogs sāks š. g. 1. martā. Maija sākumā viņi cer pabeigt apmeklējumu Austrālijā un do-Sies tālāk uz Jaunzēlandi.
* .
Pēe krievu kategoriska piepra-sījuma līdz turpmākam četru hā-ciju militārās patruļas Vīne brauks krievu automobiļos, ko ya^ krievu šoferi. Līdz šim to veica amerikāņu vadīti «džipi", nepieredzot nekādu klizmu. Pre-siiža dēļ krievi prasījusi maiņu.
Nepieredzēti daudz <- paj 40 procentiem — samazinājusies miijstība Dānijā pēdējos 15 gados . Daudzi to izskaidro ar dzīves veida un barības kvalitātes uzlabošanos, sākot ar 19. g, s. sākumu,
■■ . *
Cenu pazemināšanas sacensība Aļaskas alus tirgotāju starpā gājusi tiktāl, ka kāds krodzinieks saviem klientiem devis alu par brīvu. Cenzdamies pārspēt savu konkurentu, viņa kaimiņš nozvērējies pārdot alu vēl lētāk, tikai nav varējis paskaidrot, kā mņl to izdaris.
Ticami Vīnes informācijas avoti ziņo, kā boļševiku notiesātais Ungārijas katoļu baznīcas galva, ķardiniāls Mindtčentijs esot nogādāts Smokovecas sanatorija tatras kalnājos čecboslovakijāi |6 saslimis ar kādu bīstamu dzie* āmm iekaisumu.
18 nogalināti un 70 ievainoti Kopenhāgenas osta, eksplodējot turienes kaŗaflotes mīnu noliktavai
Austrālijas ārlietu ministrs Ričards KeSijs ieradies Hāgā, lai apspriestos ar Holandes valdību par attieksmju padziļināšanu
Jaungvinejas un Austrālijas siar-pā.
Visvecākais karavīrs Sav. Valstu armijā 71. g. v. seržants Dilberts Dzenkins saskaņā ar priekšniecības
rīkojumu decembrī atgriezās ASV no tagadējās dienesta vietas Joko-hamā Japānā. Viņš piedalījies abos pasaules karos: pirmajā cini-jies Francijā, otrā -^64 g. v. pilu* kaujtērpā ar izpletni nolaidies Filipīnās. Karavīra tērpu valkājis 10 gadu un 8 mēn„ kas ASV armijā, nozīmē daudz. '    ■■■■■ « ■
Seši prominenti amerikāņi ievēlēti par locekļiem Amerikāņu mkslas un Rakstu Akadēmijā! dzĢjnieks Leonards Beikens (Ba-cori),romānisie Perla Bak (Buck). romānists un esejists Tomass Mans (Mann), skulptors Kārlis. MiUers, komponists Dagless Murs (Moor) un archilekts Frenks Raits (Wrighl).
Akadēmijā var ievēlēt ga^ milzeņus, kuru nemirstīgie daf bi c©ļ amerikāņu nācijas kuUu-im.
MONTREĀLIEŠU lEVfiRīBAIļ
r
0-STUDIJA
RS ASMENIS ^
MA€KA¥ st., Apt ļ/teV WE 5543, MONTREAL, F. 0. pieteic god. tautiešiem uzsākšanu Fotografēšana saiļkojumps, laulību un citos gadījumos, kā arī pasūtinātāja mājās. Portretu uzņemšanai arī studijā. Foto
pasēm un apliecībām.
filmas attīstīšanai, kopejimiiem ^ palielinājmniem. LIETPRATĪGS  DARBS ^^^'^^
587 Queen St., W. Toronto
KRIEVU
WA - 6812
VEIKALS
VTES*^^^^^^^^^^ Ce .
Bagātīgs jauriu Un un kantora mebeju
iežieti^ur pārliecinieties paši J