C -L
.4223 Bo:
lontrea':
LATVIJA
.• •: ... ■ ■
■	• .. -■ •	■, i,» j . \
Trešdien, • 1952.. gada 2. ■ janvāri
NOTIKUMU DEGPUNKTA
PBĒŽĪDENTA VĒL46ANAS
ASV: iefoTaiikuši 40.000-latviešu
• • •	\ j ,iti . ; . >. .	... ( • •	'
ASV prezidenta pilnvaras ir tik lielas, ka pirmskaru pasaule Baltā Nama kungu dēvēja par /balto caru. Navvt^pēc brīnums, ka amerikāņi ar tādu spriegu interesi gatavojas nākamajām vēlēšanām.
Lielais un liktenīgais jautājums tad; nu ir, krifa no abām lielajām politiskajām partijām Sav. Valstīs 1952. gadā gūs vēlēšanās uzvaru? .
Ja papētām tautas noskaņojumu pēdējos 82 gados* tad redzam, ka tā c n g ros bijusi demokrātu pusē, jo republikāņi šai laikā ieguvuši šādu balsu skaitu:	1916. g.
46,1 proc., 1920. g. — 60,5, 1924. g. — 54,1, 1928. - g. — 58, 1932. g. 39,6, 1936. g. — 36,5, 1940. g. — 44,8, 1944. 'ģ. — 45,8 un 1948. g. r- 45i Citiem vārdiem, republikāņi pēdējos 20 gados kļuvuši par mazākuma partiju.
Amerikas Sabiedriskās Domas Pārraudzības Institūts apgalvo, ka 40 proc. vi$u vēlētāju patlaban sakās esam demokrāti, 32 proc, republikāņi un 27 proc. neatkarīgie. Tas nozīmētu, ka republikāņu uzvarai vēlēšanās būtu vajadzīgs, lai republikāņi no neatkarīgiem iegūlu vismaz divreiz tik, cik demokrāti Interesanti atzīmēt, ka viena trešā daļa neatkarīgo ir jaunāki par 30
kava pavēlētu Peipingai izbeigt kara darbību Korejā un nolīgt ■ pamieru, ģenerāla Eizenhauera izredzes prezidentūrai samazinātos, bet pieaugtu senatora Tafta izredzes. Ja turpretim Kremlis tādas pavēles nedod un kapā Korejā turpinās, draudot eventuāli pat pārmesties uz Eiropu, Eizenhauera izredzes celtos.	•
Tauta ilgosies Eizenhauera briesmu brīdī, bet Taftu ja sabiedriskās domas degpunktā nostātos nevis kara drauds, bet gan valsts aparāta pamatīga iztīrīšana no korup-tīviem elementiem.
Trūmens centīsies arī šoreiz vē Iešanās izbraukt labklājības, un miera solījumu divjūgā, cerot ar to nomierināt tautas neapmierinātību ar „pollcijas akciju" Korejā ar lielajiem nodokļiem, ar skandāliem un cenu celšanos. Pašreizējais valsts prezidents, domājams, pats vairs nekandidēs. bet savā vietā sūtīs, Augstākās Tiesas priekšsēdi Fredi Vinsonu, kas 22. janvārī svinēs savu 62. dzimšanas dienu.
- Lai nu ievēl republikāni vai demokrātu, jaunajam ASV prezidentam būs jāturpina vecā pasāktais ceļš: bruņošanās turpināsies, un ASV jaunajā gadā šai laukā izdos 139 miljardus dolāru, ievēžot bru-
31. decembrī inzbeidzas vīzu iz- ieja emigrācijas kārtoš^uai/ bO>:fi-sniegšana pārvietotām personām rbpas. $ī komiteja mēģinās f-izVie-iebraukšanai Sav. Valstīs. Līdz tot vel atlikušos DP un izbeigs sa-šim jau iebraukuši 300.000 BP, to ļ vu darbību 1953. g. beigās. Daudz starpā vairāk kā 40.000 latviešu, ļ smagāka tomēr ir izraidīto :prob-Ar izsniegtām vīzām līdz martam' lēma. Rietumvācijā un Austriju vēl ieradīsies pēdējie 36.000 BP,!vien, ir 10 milj. ieraidīto. Nb tā to vidū arī vairāki tūkstoši latvie- ļ izriet, ķa katrs sētais cilvēka tur
-, tīti atpakaļ- — viens garā vājais ■ un divi ncmorālas rīcības dē}.
šu.
No Austrumvācijas un štrumu apgabaliem izraidītiem vāciešiem vīzu izsniegšanu turpinās līdz 1952/ ģ, 30, jūnijam, Pavisam ASV ir paredzēts ielaist 55.000 vāciešu. Līdz ar to septembrī būs noslēgusies Amerikas vēsturē plašākā immigrācijas programma.
Vairāk kā miljons pārvietoto personu tagad ir jau pārvesti uz jaunajām dzīves vietām, pie kām vienu trešdaļu ir uzņēiņušas Sav. Valstis. Eiropā tomēr; vēl paliks ap 115.000 BP, kam nav iespējams izceļot.
Kā IRO darba turpinātāja Bri selē ir nodibināta 23 valstu komi-
Mākslinieka Vija Krūmiņš sagaidīšana ASV
‘Mākslinieks Vilis Krūmiņš, bi- draudi,tautieši un tautietes, gai-
Paieicība un Jaungada ;S::sveiciens.;.y
Sirsnīgi pateicos draugiem un paziņāmj ka9 tik kuplā. skaitā rakstveidā mani * sveikuši Ziemsvētkos uh vēlējuši laimes jaunajā gadā.
lāpāt es novēlu jums, mīļie
jušais Baltijas universitātes mā-
šu un laimīgu jauno gadu!
ir komunistu agresijas upuris,'1' citiem aur šo cilvēku skaits arvien vēl pieaug. Katru mēnesi daži tūkstoši bēgļu ieplūst Rietumvācijā. Neviens nezina, ko ar1 tiem iesākt:
. Amerikāņu programma BP ievešanai no 1948. g. līdz 1952, gadam izmaksās 12 milj. doL, tā kā vienas personas pārvešana izmaksā 35/ dolāri. Bez tam vēl ASV atbalstījušas IRO ar 88 milj. dol, kas izlietoti nometņu uzturēšanai un bēgļu pārvešanai uz citām zemēm, Ļai ielaistu ASV 363,000i DP tika pārbaudītas vairāk kā 500.000 personu. $000 , personas noraidītas drošības iemeslu dēļ. No ieļai-, stieņi 'DP' ■līdz: šim tikai- 3,. ņosū-
čības spēks Pinnebergā,' kā viens Apsveikt uņ pienākumu atbil-no mākslinieku saimes pēdējiem, ^ uz apsveikumiem ^ņizstāju^ ar tieši pirms Ziemsvētkiem ieradās pārtikas sainīša nosūtīšanu mūsu Amerikā un dzīvo netālu ņo Bo- , kafā invalidam Vācijā, :
stonas, nelielā pilsētā Vorčesterā, pie bijušā Skolu mū?ejā direktora Jāņa Šiliņa.
Piestātnē vēlā nakts stundā atbraucēju sagaidīja katoļu bazriī-
Biruia Ssnkeriea, 329 Carlion Ši.
CIK DAUDZ PASAULĒ ‘^ ’BĒGĻU
V $ ā i n g to n a, — Nacionālā
cas pārstāvji, vietējā dāmu ķo- .ģeogrāfijas- Savienība aplēsusi,ka mitēja, bijušā Lietuvas valsts bib- pasaulē pašreiz klīstot ap 30 līdz liotēkas vicedirektrise Eimaitis <so rriilj. bēgļii.
M. Zīwia ,,Gemon,ff žop Bostoni.
i/J1
gadiem un ka 34 proc. no viņiem | ņošanās rūpniecību vareniem sa-esot nolēmuši balsot par neatka-! sniegumiem, kas savu kulmināciju rīgiem, 41 proc. par demokrātiem! sasniegs 1953. gadā. *
Nav domājams, ka jaunais ASV prezidents, lai kas viņš būtu, at-Kas būtu . vajadzīgs, lai republi- j sauktu valdības pasūtinājumus ka-kāņi iegūtu virsroku? Neatkarīgie: ra rūpnīcām'. Viņš to nespētu, pat atbild: Mainīt politiku, lai ieman-jja gribētu.	*
lotu strādnieku, zemnieku un citu ļ Lai nu būtu kā būdams, izšķirī-
un tikai 24 proc. par republikāņiem.
materiāli necilo vai pat trūcīgo uz-
gais gads nākamajām ASV prezi-
ticību; izraudzīties labāko kaņdi-ļ dentani būs 1953. gads, kad ASV
prezidents varēs ar Kremļa vare-
dātu.
Lai nu būtu kā būdams, vēl ar vien neiespējami paredzēt, kas uz
najieni runāt un tie viņu labpi'āt uzklausīs. Mēs, protams, neva-varēs. Vienīgais, ko te var teikt,! ram paredzēt, ko jaunais prezidenti
ir, ka Maskava šoreiz var Spēlēt sais šarunas teiks, bet viens ir ļmam — dibināt vienotu Amerikas līdz prezidenta vēlēšanās, tās lie-|skaidrs‘, tāi vairs nenotiks ne Te-!Latviešu Teātri, ar nodaļām Bo-lā mērā ietekmējot Proti, ja Mas-ļ herānā, ne Jaltā.	H. V. t stonā un Ņujorkā.
Bostonas latviešu teātris visu šo rudeni intensīvi strādā, iestudēdams Mārtiņa Zīverta skumjo komēdiju Cenzūra. Režiju vada Jānis Lejiņš, bet par dekoratoru aicināts gleznotājs A. Kantons, Sutas audzēknis. Lomu izvēlē šoreiz krita jaunajiem spēkiem, jo vecie ne visi var piedalīties mēģinājumos un izbraukt ar viesizrādēm. At-bildīgās Izas lomu veiks Marta Sala, Januli — Jānis Lejiņš, spekulantu. V. Streips un komendantu — Reinis Birzgalis. Lugā jau tik tālu sagatavota, ka pinnizrāde Bostonā gaidāma 12. janvāri. Nākošā izrāde notiks .13. janvārī, sekos Bostonas Latviešu Tēātfa viesizrādes Ņujorkā, Filadelfijā un citur.
Teātra dalībnieki savā pēdējā sanāksmē nolēma pievienoties Ņujorkas Latviešu Teātra ierosināju-
Janvāļ'a mēnesis Bostonā solās . ■ūt rosīgs kulturālā ziņā, bēz teātra izrādēm notiks arī teātļ‘ā kritiķes Paulas Jēger — Freimā-nes 65 gadu godināšanas akts, no rīko LPB ar Amerikas Latviešu Tautisko Savienību Draudzīgā aicinājuma dienā. <0>. Akmentiņā
jaunkundze, Lietuvas advokāts čīkste ar ģimeni; students V, Ce-linskis un bijušā Skolu muzeja dir. Šiliņa ģimene.
. Vorcesteras lielākais laikraksts T!h.e Evening Gazette Ziemsvētku numurā pirmā lapaspusē ievietojis V. Krūmiņa fotoattēlu un K. dzīves aprakstu, ar 161 rakstu rindiņu tekstā, bez tam. otrā. lapaspusē divus; šā mākslinieka grā-'
ļ)i20S VĀRDOS
zvaigzne Mērija V% ae, kam ^ deviiāies-^ ar 31 g. ^. televīzijas producent

:ļu7lkato8; wiēn<yi6š gaļās cenu Visā Amerikā pazemināsies
6 procentiem, ziņo ASV gaļas ia» s&i'ftū&s.
Austrijas neatkarības noligņmā
iespējas Vīnē diskutēja Mekkloja politiskais padomnieks ar Ausb rijas ārlietu ministru Kārli Giū» besut v	.!■
Policijas akcijā Korejā, ko ti» kai formālu iemeslu dēļ nesauc īstajā vārda karš — Kanadli Uds^ šim izmaksājusi 82,25
Politisko vajāšanu, iedzīvotāju pārpilnības, dabas katastrofu dēj savas mājas pametušie vai no tām padzītie blgļi pārvietojās vai arī tiek pārvietoti pāri okeāniem no kontinenta uz kontinentu — teikts savienības oficiālā ziņojumā.
Bēgļu problēma tās skaudrumā pirmoreiz pacēlusies pēc Pirmā Pasaules ka^a, kad vairāk kā miljons krievu un armēņu pametuši savas
fiskuš zīmējumus ar svētku no-1 dzimtās zemes. Kādu miljonu ap-
vēlē jumiem latviešu valodā.
Visu pēcpusdienu ielās avīžu pārdevēji kliedza:,,Latviešu gleznotāja Vilhelma Krūmiņa attēls ār tā dzīves aprakstu pirmā lapaspuse.’’	J. So
-	PĀRSKATS
PAR 1951, G. IEVĒROJAMĀKIEM POLITISKIEM, MILITĀRIEM UN CITIEM NOTIKUMIEM STARPTAUTISKAJĀ DZĪVĒ UN PAR LATVIEŠU INTERNIEM NOTIKUMIEM TRIMDĀ
Divu amerikāņu spiegu even* iualu nolaišanos Rumānijā as izpieiņiem, ka io ziņoja rumāņu preses aģentūra, ASV valsts departaments nojauc par klajiem meliem. .
■; «Amerikāņu gangsteru ' Stāsti .; mani dziļi ietekmēja^ ūn es ņņ. domāju darīt ķo līdzīgu/' atbib dējis 25 g. V. brēmenietis Eriks ļ von Halcs/ kad policijas insĶķ-Sav. Valstīs; tafiņu AmerikS, , J<«s	jaulMis,
nadā, Autolijā. Iaun,ēlandē,
raēlā un daudzās Rietumeiropas; mUn saimsus Bremenes laiktaķ.
sta redaktoram. Kā ziņots, pagājušā mēnesī šādas Halca sūtījums nogalināja redaktoru un !8 g. ?o mēleni.; ■
mainjuši Turcija ar Grieķiju. Kopš 1947. gada IRO izvietojusi
T
valstīs vienu miljonu bēgļu.
- (Pārnesums no 2. Ipp.) Rubeniš Pēteris $1.00; Binderma-Ais Alma $1.00; Gerliņš Voldemārs $1.00; Kalniņš Pēteris $L00; DV pilnv. A. Kaupiņam, Teksasā: Dimzens Alfr. $2.00;. Ķgļupiņš .Alfr.
$1.00; Silenbergs, AUgusis ,$1.00; DV Apv.‘ Čikāgā: Neimanis_ Ludvigs $2.00; Irmeis P. $3.00; Putenis K. $1.00; Liepa B. Mirdza $2.00; Pel-sis Voldemārs $5.00; DV kopai Ri-ponā: Grundsbergs J. $1.00; Lat-sons Osvalds $2.00; DV pilnvarotam D. Maļinovskim, Terre Houte: Dzelme Vladislavs $5.00; Gūtmanis Vilis $3.00; Mui^āns Pāvels $2.00; Bcitāns Augusts $2.00; Uršulskis Vitolds $2.00; Maļinovskis Donats $1; DV kopai Feniksvillē: Dobe-lis Jēkabs $20.00; Lūkāzis Jēkabs $2.00; Dārziņš Teodors $1.00; Plate Andrejs $1.00; Jermacāns Jānis $1.00; Glaudiņš Viktors $1.00; Dār-■ziņš Edgars $1.00; Strauss Kārlis $1.00; Kārkliņš Zig. $1.50; Strautiņš Maigonis $1.00; DV Apv. Vašingtonā, D.C.: (ziedotāju sār. publicēts mūsu laikrak.) pēc saraksta
DAUGAVAS VANAGI
nonākušās latviešu ģimenes bērnus.	: ; R. V. Y
DV nod. Montreālā riedojūši grūtdieņu atbalstam;
R. M. N. Gotaš $5.00; M. Mellēn-bergs $2.00; V: Poļkmanis $5.00; K. Blūmbergs $5.00; V. Zvirgzds ģim, $5.00; K. R. Virkava' ģim. $4.00;	,
Ikmēneša ziedojumi ienākuši dec. mēnesī no:
J. V. Zariņa ģim. $5.00; Ā, A. Tirzītis ģim. $5.00; O. Kļavenieka $3.00; O. Strazdiņa $2.00;	"
No 18. nOv. sarīkojuma atlikuma un ienākušiem ziedojuniiem nosūtīts uz Vāciju ,$67.50 šādiem invalidiem un karavīru, ģimenēm:	:
J. Danelevičs $26.53; A. Gucl-ļevsķis $13.50; Elizabete Magnets $26.53.	Izmaksāts atmaksājams
aizdevums $30.00 vairākām Moņt-reālfi grūtumā nonākušām ģimenēm. Valde tencina visus devējus.	.
ZIEDO TRŪKUMCIETĒJIEM
1.	Kafa invalidu, slimo, veco un $415.00; DV pilnv. K. Kraujam —ļ atraitņu ar bāriņiem apdāvināša-Loūisvillē: Apsitis A. $1.00; Dib-ļ nai 1951. g. Ziemassvētkos ir zie-rancs L. $2; Krauja Z. $1; Krauja ļ dojuši:
A. Krauklis $10,00; P. Aņiņš $5; A. Zvaunis $3.00; ž. Pētērsons $5; J. Vīēs $5* John Joņes $35.00.
DV NOrāndas nodaļa atlikumu no ,18. novembrī rīkotās loterejas —r $51.01; Uldis, Varis un Guntis Lejā $5.0Q; A. Sausais $10.00;
DV Londonas nodaļa š; g. 1T. un 17. nov. sarīkojumos ziedotās summas ļ un 18. ņovembpa sarikbr juņia atlikumu^^ $55.00;
A. Vetere $5.00; A, Kalnciems $10.00; P. Jurēvičs $10.00; G. II-ziņš $10.00; A. Zemdega $5.00; H. Šiliņa $5.00; P. Pļaviņš $5.00; R. šūns $5.00; IR Zichmanis $5.00; K. Stāmere $2.00;
DV Sv. Ķatarīnes ņod. savāktie ziedojumi $63.50; K. Lapiņš $2.00; Ai Dāldeiūs $2.00; V: Eozītis $2.00; A. Vanags $5_B0; Arvīds Vītols $5; Anna Vītols $5.00; I. Vīksna — Fo* gcls ģimene $5.00;. Kopā jau ār iepriekš publicētiem ziedojumiem $675.05'	.
2.	Kaj*a invalidu un grūtdieņu palīdzībai Vācijā ir ziedoj uši:
<ļj. $1; Krauja K. $3; DV Apv. River-saidē: Lapiņš A. $3.00; Reinis F. /$2.00; Unidrovskis ,S. $2.00; Līdums j j. $1.00; Lusiņš A. $1.00; Birznieks , D. $2.00; Krūmiņš A. $2.00; Aiz-kalris V. $2.00: Krievs A. $1.00f Grīnbcrgs K. $1.00; Leja P. $1.00; Ziediņš A. $1.00; Līcis H. $2.00; ■yyitc F. $2.00; Ekstcins (X $2.00;
■ Ķieģelis O. $1.00; Svika L. $2.00; Neimanis M. $2.00; Bērziņš J. $2; Stamers P. $1.00; Breņģis J. $2.00 Zvaigzne A. $2.00; štāls V. .$2.00 Irbe K. $3.00 Smits A. $3.00; R Vilks $2; Veikins $1;. Ozoliņš A.,$3 A. Grīnvaids V. $2.00; Ģibūlis Ē $2 00; Pape J, $2.00; Kauss P. $1 Mūrnieks M, $1.00; Kauķītis L. 30c Osis M. $5.00; Borks E. $2.00; Rutka J $1.00; 01te A. $2.00;
(Turpinājums sekos).'
MONTREĀLĀ'
DV Montrcāias nodaļas Dāmu kopa svētku priekšvakarā apciemoja ar dāvanām Montreālā trūkumā
P. Lauks $10.00; L. un K. Spal-viņš $5.00; V. štromanis $5.00; L Traumanis $5.00; A. Skalde $3.00; A. Rudusāns $2.00; K. Lejiņ.š $1.00; H. Leitis $10.00; J. Putāns $5.00; A. Kraumanis $7.00;:	(
Kirkland Lake Latviešu Kopas savāktie zeidoiumi $17.97. Rasma un ORiehards 'Fīiters $2.00; A. Riekstiņa $1.00; L. Timuška $2.00; A. šķiliņš $2.00; Z. Čurišķis $1.00.
Kanadas Metalla Co strādājošie latvieši nodevuši kopēju ziedojumu kara. invalidiem $14.-00; kurus ziedojuši; $2.00 -— V. čurišķis, V. Grava, Z. Kalniņš, Ā. Bredovskis, $1.00; A. Kurs, R. Rotbādis, E. Mi-ķelsons, J. Daņilovs, J. Licpiņš, J. Atmats.
3. DV Informācijas darbam ir ziedojuši:
P. Obersts $1.00; S. Logins $1.00
J.	Vosekalns $1.00; I. Kārkliņš $1: A. Jātnieks $0.25; G. Dabārs $1.00;
K.	Kažoks $2.00; E. Leitass $2.00;
M. Anzons $1.00.	Y
Izsakām vissirsnīgāko pateicību ziedojumu, vācējiem un visiem ziedotājiem, Ziedojumi tiks izlieto ti pēc ziedotāju vēlēšanās.
. D? Kanadas valde -
JANVĀRI
Sabiedroto armiju lielā atkāpšanās Korejā turpinās. Ziemelat-lantijas .s-bas armiju virspavēlnieks ģen. Eizen’hauers ierodas Eiropā.	1
AN pilnsapulce: ar 44 pret77 balsīm atzīst sarkano Ķīnu par uzbrucēju Korejā.
AN spēku pre^riēciens Korejā attīstās sekmīgi,
Staļina intervija Pravdas korespondentam Maskavā. Staļins piedraud AN spēkus iedzīt jūrā, ja komūnistu Ķīnu neuzņems AN.
• MARTĀ
Parīzē sākas 4- lielvalstu ārlietu min. vietnieku konference, kuras uzdevums izstrādāt un pieņemt projektējamās ASV, Anglijas, Franciļas un PSRS ārlietu ministru konferences darba kārtību. "	, _	,
, Mošejā noslepkavo'īrānas premjeru Abdulu Kostediā. Irānas parlaments vienbalsīgi nolemj nacionalizēt ang]u un irāņu naftas
avotu izmantošanu Irānā.
*
Nodibināta Latviešu Apvienība ASV.,
; • APRĪLI -': '
^ Francijas . vaļsts prežidēnts .j .^īnas mieta, .pakti Onols vjesojas .ASV uņ Kanada. i ’ tu;
JŪNIJĀ
Irāna noraida Starptautiskās tiesas starpniecību naftas avotu nacionalizācijas jautājumā.
Izjūk • 4 lielvalstu ārlietu ministru, vietnieku konference Parīzē.
Kļūst zināms, ka 25. maijā nozudusi; 2 atbildīgi angļu; diplomāti: Meknīls un Berdžess, kās domaiams, aizbēguši uz Padomju Savienību.
Radiorunā , „Miera cenā” .Padomju Savienības pārstāvis Drošības Padomē Jēkabs Maļiks pie-dāvā pāmiēru Korejā uz. 38. pa-rallēles.
■■■■■■	. ■	9	■
Archibīskapa pārstāvis Kanadā A. SkrodeliS iecelts par prāvestu.
JŪLIJĀ
Franciju, RietumVāciju, Itāliju un Beļģijā v nolemj apvieno1 savas zēmes, gaisa un jūras spēkus Eiropas aizsardzībai.
Sākas pamiera sarunas Korejā.
Miris -Francijas maršals Petēns.
-o.	;
Dziesmu i dienas Anglijā.
AUGUSTĀ
Maskava ierosina un ASV noraida 5 lielvalstu — ASV, Anglijas, Francijas, PSRS un sarkanās
Gen. Mekarturii atcel ņo AN virspavēlnieka amata Korejā, un visiem citiem amatiem Tālajos Austrumos. Viņa vietā ieceļ Ridž-veju. Mekarturu jūsmīgi izvada no Japānas un. karaliski sagaida
asv;
Mekarturs runā Kongresā.
Sākas komunistu pavasara ofensīva Koreja. , i
Luterāņu Apvienība un JLNAK saskaņo ieceļošanas darba kārtošanu.- ,	■ -v , . •
• MAIJĀ '
Sabrūk Ķīnas komunisti un ziemelkorejiešu lieluzbrukums Korejā. -
Otavā ziemeļatlantijas valstu ārlietu ministri spriež par veido -j amās armijas financēšanu i&v Turcijas un Grieķijas uzņemšanu savienībā.
Austrālijā nobalsošanā, par Men-zija valdības ierosinājumu izsludināt. komunistu partiju ārpus likuma, ierosinājums cieš neveiksmi.
De Gaspcri Vašingtonā lūdz Ralijai financiālu palīdzību.
Pēdējie 325 : angļu speciālisti atstāj pasaules lielāko naftas ra-finēriju Abadanu Irānā.
ip
Latviešu Centrālā Padome Vāv cijā nosprauž darbību;
.. OKTOBRž
Savienoto Valstu cenu stabili* sācijas pārvaldes vadītājs Mick» els Disalle, kas pēc gada kalpo° sanas noliek šos pienākumus, atvadu banketā teiktajā runā izteicies, ka viņam izdevies novērst sajukumu un nenormālības cenu kāpšanā pirms gada un ka turpmāk cenas pieaugšot atkarīgi m bruņošanās intensitātes.
Mendelsona „Dziesma bez vārdiem", kas tikko publicēta Londonā, ir uzrakstīta tieši pirms li@ gadiem. Džeks Verners, kas šo vērtīgo manuskriptu atradis Oksfordā saka ka šīs dziesmas notis M. ierākstājis„Fraeulein Doris Lee
Ķanadu un ASV apciemo An- v©" autogrammu burtnīcā un ka
gļijas troņmantiniece Elizabete šī Dorisa ir piazīstamās vācu ape* ar .savu viru Ediņburgās iiercogu.
Ķāīro notiek pirmās naidīgās
Bij. Krievijas pag. valdības premjērs A:. Kerenskis r ierodas Rietumvācijā un organizē pretestības kustību pret komunismu.
Nodibināta Latvijas Atbrīvošanas Komiteja.
SEPEMBRI
Sanfrancisko notiek Japānas miera līguma konference. Līgumu paraksta 8. septembrī.
Ģen. Maršals atkāpjas no ASV aizsardzības ministra amata. Viņa vietā ieceļ Lovetu.
Baltais nams apstiprina otrās atombumbas sprādzienu PSRS. Staļins intervij ā Pravdai sprādzienu atzīst
BRAZĪLIJA NEIEL AIŽ SOCIĀLISTU
Viņš
R i o d e ž a n c i r o. — Ārlietu pārtraukšanu ar Albāniju, ņištrija paziņojusi; ka fā neiz- j pārmeta komunistiskai Albānijas
*	--Iilrtl JmCji r» O '
,sņiegs ieceļošanas vīzu itāliešu sarkanam sociālistam Pjetro Nenni, kas bija' .nodomājis doties uz Brazīliju, lai piedalītos jaunā „Mas-kavās inspicētā „miera kongresā.-
ITĀLIJAS MĒRS BŪS PILNS
R o ni a. — Ārlietu ministrijas āpaķšsekretārs^ Emilio Taviani presei paskaidrojis, ka itāli ja pašreiz apsverot diplomātisko attieksmju
valdībai un viņas iestādēm, ka visas tās tik sistēmatiski un neatlaidīgi traucējot itaļiešu diplomātiskās misijas darbu Tirānā, ka itāliešu ārlietu ministrijas pārstāvji nevarot veikt savus pienākumus. Bez tam diplomātiskās notas, ko Itālijas ari ietu ministri j a saņe mot no Albānijas, esot pilnas tik vulgāriem un neparastiem izteicieniem, ka nesot iespējams uz tām
atbildēt.	y
ZIEDOJIET INVALIDAM!
Transita nometnē Vācijā pašreiz atrodas kapa invalids Voldemār Plēsums ar sievu un 2 bērniem, LNAK sagādājusi viņam darbu un izsaucēju. Vīza piešķirta, un invalids varētu doties ceļa, ja bulu kas samaksā ceļa naudu no Hali-faksas līdz izsaucēja dzīves vielai Albertas provincē. Prasītā, summa, ir 290 dol. Ja mēs šo summu nevarētu segt, tad minētā invalida ģimeni nelaiž uz kuģa, un tā zaudē Vf'īvo IRO ceļu.
Pierādīsim, ka mēs varam atteikties no liekiem izdevumiem vai kādas niecīgas ērtības un ziedosim invalida ģimenes ceļa naudai katrs pēc savām spējām, kaut vai tik bieži minēto stundas algu. Ar to ģimenei būtu pavērts ceļš uz Kanādu un labākiem dzīves apstākļiem.
Ziedojumus var nodot savas draudzes mācītājam, DV npdaļās, latviešu biedrībās uņ kopās vai arī tieši LANK (Latvian National Fe-deration in-Canada), 17 Linden Št., Toronto, Ont. Turpat lūgts arī nosūtīt draudžu, biedrību un kopu, kā
arī citu savāktos ziedojumus. DV
AIZ DZELZS AIZKARA
MĀKSLAS IZSTĀDE PADOMJU LATVIJĀ.
Kā1 parāsii Padormjā.' .
Attēlojot: dzīvi Būvju un re-
Sovjetskaja Latvija 2. decembrī ievietojusi, gapāku Bubnova rakstu par . latviešu mākslinieku' darbiem, īpaši izceļot O. Ābola diplomdarbu „Sverdlovs pie latviešu strēlniekiem” un Asejeva .jGopkijs pie latviešu zvejniekiem”, Kozina ,,Pirmā darba diena”, Oša ,,Rīgas celtniecība’’, TCi-rilova „Babusja” un PodobiedoV^ „Po> suvorovski”.	, •> ■
Darbos visumā esot vērojāiņ® steiga un nenobeigtība, kaņt arī latviešu mākslinieki v tagad esot novērsušies no formālisma. To gan vēl manot D. Sķulmes5 gleznā „Mūsu dzimtenes bērni’’, kur māksliniece esot vienaldzīgi piegājusi pateicīgai tēmai. Viņa neattēlojot bērnības laimi Padomi-jā, tāpēc glezna iznākusi vāja.. „Nejutīgā dzīves attēlošana arī ir viena no formālisma īpašībām,” saka kritiķis, kas uzsver meistaru pasivitāti darbos. „Tie gadiem strādā pie uzmetumiem un he-
nodaln Lvvātf •	'	, rada lielus audeklus. Tas sakāms
nosūtīt nv Zlpd0jumus IMz /īpaši par gležnotāju Zviedri! Dairi ...-- ... ^ , T®	.Kaņad^.-fc^id>j.bos-.tējota- ne „visi.:padMnjti/AatĶ
rim A. Putniņam, 230 Major St., Toronto, Ont.
No jums, tautieši, šoreiz atkarājas, vaiļ šī invalida ģimenē tiks uz Ķanadu. jeb vai tai būs jāpaliek Vācijā. IRO darbu izbeidz un negaida.
•• LNAK' Palīdzības Nozare, pair-, vests- Alfr/ Skrodelis, DV pirks K. Purmaljs.
vijas dzīves daudzšķautnība;’^' maz gleznu no strādnieku dzīves, maz par koldhozriieku darba;,fvā-ronību u.t.t.”	‘Vi- "
No šīs Staļina mākslas prēmijas laureāta Bubnova kritikās secināms, ka gleznotāju vairums Latvijā ir krievi un ‘ka; latviešu mākslinieki Staļina jūgā nespēj izraisīties lielradei.
montu pārvaldes strādnieku kopmītnē Audēju ielā 11, strādnieki Gusevs, Ivanovs, Ragošins, Siva-kovs un citi Sovetskaja Latvijā žēlojas, ka ēkas trepju telpas neesot apgaismotas, kanalizācija un ūdenspiegāde sabojāta. Pēc darba dienas jaunatnei neesot kur sapulcēties. Nav Sarkanā stūrīša, nav spēļu, nav- muzikālo instrumentu, nav žurnālu un laikrakstu. Komandants Sokolovs šad tad gan ielūkojas mītnē, šo. to pasola, bet nekā nedara, kamēr pārvaldes priekšnieks Nedeļko pavisam nav bijis.”
Rīga boļševiku rokās grimst.
Tas pats laikraksts žēlojas par traktoru remontu gausumu. MTS vilcinoties nodot motorus labošanai rūpnīcai ,,Stars” un .Jelgār vas Starprajonu darbnīcai. Oktobrī turp bijis jānogādā 225 motori, bet nogādāti pavisam tikai 48. Remontu kā vienā, tā. otrā vietā veic slikti. '
Kādā cita rkastā teikts, ka kol-ehoznieku lopiem vāji piegādā dzeramo ūdeni.
: Rīgas padomju, radio toties zi-! ņo, ka Padomju Latvija aplaimota ar» b. Staļina ,,ģeniālā darba” Partijas . Vēstures Isā kursa desmitā > izdevuma 15.000 eksemplāriem, : Tā sakot — Ziemsvēt-kps zem eglītes!	,
dēmbhstrācijas pret angļiem ufi citiem‘ārzemniekiem.'	;
■ Irānaš eļļas jautājurnu DrošI-bas Padome neatrisiņai Noslepkavots -Paļristān as prem-jērs Liākvašts Ali. r .'Ēģiptieši mēģina bloķēt Sueeu.
Prezidents Trūmens pieņem audiencē Irānas premjeru Mosa-
Ēģipte atsauc 1936. g. Suecas telpas līgumu.
; Anglijas Apakšnama velēšanās uzvaru gūst ļJinstons čerčils.
;Kāriadas latviešu mācītāju konference.'
novembri
: Parīzē sanāk AN pilnsapulce. Višiņsķ.is noraida rietumnieku bruņošanās samazināšanas plānus.
Pulkvedis Henlijs publicē ziņojumu par apm. 6.000 sabiedroto karavīru, kas krituši kq-mūnistu gūstā, noslepkavošanu.
Izraudzīta un ratificēta pamiera līnija Korejā.
? O .	■ .-v
ALA’s Aprūpes nozares vadītāja Lidača aicinājums ieslēgties aprūpes darbā.
, Toronto iesvētīta Sv. Andreja baznīca, ko latvieši lietā kopā ar igaunem.
18. novembrī Amerikas Balss raidījums latviešu valodā,
decembri ' - ;
‘ Apvērsums Sīrijā; Pulkv. ši-. sekli pieprasa atlaist parlamentu un izsludināt jaunas vēlēšanas, apcietinot ministru kabinetu, kas atteicās prasību pildīt.
Ēģipte atsauc savu sūtni no Londonas. >
. m
LŅAĶ -padomes sēde Toronto.
resu dziedones Jdhannas Sofijas Loeves māsa, kas vēlāk kļuvusi princese Lichlensieine. ?
Strādnieku ehroniskas dzeršanas dēļ Tangenaikā kokvilnas raža gadā samazinājusies no 20.000 uz 3.500 ballēm — paziņojis turienes gubernators. Ja kokvilnas audzētāji tuvākos nākamos mēnešos nespēšot izskaust dzeršanas postu starp strādniekiem, tad valdība būšot spiesta aizliegt ražot un pārdot alkoholiskus dzērienus.
Nacionālās Ražošanas Uzraudzības vicepriekšriieks Merfijs piedraudējis atlaist no darba jeh-ku|u ASV federālās valdības darbinieku, kas pieņemsi kādas dāvanas no rūpniekiem vai tirgotājiem, kuri ar viņiem kārto oficiālās veikala lietas.
Jaunākais tiesību zinātņu goda doktors Londonas universitātē ir princese Elizabete, kam nule parādīta šī augstā uzmanība.
Desmit dienvidslāvu piloti un deviņi lidmašīnu mechaniķi ieradušies Savienotajās Valstīs, lai mācītos apkalpot amerikāņu kara lidmašīnas. Dienvidslāvu lidotāji, kas kādreiz jau iestudējuši krievu lidmašīnu apkalpošanu, tagad 8 nedēļas smelsies zinības n© -amerikāņiem. >
ALA'Š APRŪPES BIROJAM IENĀKUŠI ZIEDOJUMI
ALA’s Aprūpes Birojam tieši ienākušie ziedojumi Vācijas un! Autsrijas aprūpējamo tautiešu Ziemsvētku dāvanām:
Dr. H. Riesbergs $5.00; Em; Sku-jenieks $20.00; V. Oliņš $1.00; Z. Freibcrgs $1.00; V, Reineks $4.00; J. Blumentāls $5.00; M. Abuls $5; V. Ramanis $3.00; K. Osis $10.00; L. Krasts $1.00; M. Ozoliņš $50.00; A. Eimanis $10.00; K. Folkmanis $2.00; K. Kļaviņš $5.00; J. un V. Bangas $5.00; D.. Kalifornijas Latv B-ba $25.00.
ALAs Aprūpes Birojam tieši Ziemassvētku dāvanām Vācijā un Austrijā iemaksāts pavisam kopā — $741.76.
No šīs summas līdz 15. decembrim iemaksas sadalītas un nosūtītas uz: Vāciju $661.76; Austriju $50.00; Atlikušos $30.00 izsūtīsim tuvākajās dienās. ;	-
Bez šīm Aprūpes Biroja tiešām izmaksām DV Pārstāvība ASV no sūtījusi:
Vācijai a) ASV tautiešu Ziemassvētku ziedojumus $2.736.74; b^ Venecuēlas Ziemassvētku ziedojumus $101.50. Kopā $2.838.24.
Ieskaitot Aprūpes Birojā, pavisam kopā uz Vāciju sadalīšanai Ziemassvētkos $3.500.
: Austrijai: a) ASV taut. Ziemas^ svētku ziedojumus $55.25; b) Venecuēlas Ziemassvētku ziedojumus $144.75. Kopā $200.00.
Ieskaitot Aprūpes Biroja, pavisam nosūtīts uz Austriju sadalīšanai Ziemassvētkos $250.00.
Bez aiigšā minētā mums ienāk pārskati no draudzēm un organi-zācijām, kā arī no privātiem ziedotājiem, kas tieši nosūtījuši uz Vā-,ciju — šos skaitļus un datus publicēsim pēc pārskatos iesniegto ziņu sakopojuma.
Sirsnīgs paldies atsaucīgām sirdīm par šo Ziemassvētku dāvanu.
ALAs Aprūpes Birojs

\
m
lalvian Newspapei for America
.	Nrice īredclr
^ puhlUhlng Co DAUGAVAS ¥ANAI
Edilotial and Btt*ta«a» Offlc« * m Huzon 8t, Toronto, Ont. Canal
- Telepbone —WA 0792
Gsaonl HtpsMontetivo la USAiļ
„„ psnfivlba A»'» »•« S,,“TOS “• l?
H Y	Telephon© - YeUowBtono
tnTHORIZED AS SECOMD CLASS S OFFICE DEPARTMENT. OT
Gūstekņu apmaiņ
Panmundžomā.-ANpie;<
La komūnlstu Iteasdsu par n-*^kara gūstekņu atbrīvošanu Liera laikā, bet tikai ar kom-
ptonusa noteikumiem.
AN iepriekš turējās pie stin-vīrii pret' vīru apmaiņas.
Sdā gadījumā no 116.000 sagū-Sem komūnistiem_104.000 paliktu sabiedroto rokās Pēc tam,
'kad būtu atbrīvoti 11.559 AN sa-
■ gūstīti®-
jaunais AN priekšlikums paredz atbrīvot .visus kaja ^gustek-
L un abu Pūšu civilos mterne-
d Tātad komunistiem butu ja-atbrivo apm. 70.000 sagMUe dienvidkorejiesi, kas ietilpināt
sarkanarmijā.
Komunistu izturēšanās sākuma bija negatīva.
ļTara darbība Korejā
Korejā.-Liels aukstums apturējis ķā virs zemes, ta gaisa ka-ra darbību.
Noraida nesaskaņas Ēģiptes jautājumā
V aši ng t on a. -~ ASV Valsts
departaments: formāli noraidņ
šķelšanos Lielbritānijas un ASV starpā Ēģiptes jautājumā. , Paziņojums izdots sakarā .ar ziņām it kā ASV mudinātu Lielbritāniju atzīt Ēžiptcs virskundzību Sudānā, lai tada veida panāktu Ēģiptes _ ^edateano*. KJ jektējamā Vidējo Austr sardzībā.
Brīdina ēģiptiešus | ceļ
' K'āīro. — Ģen. sērs Braians
Robertsons, britu Vidējo
mu komandants, bfldl“ eŠ P ,. šus, ka.tie nekā nepanakSot ar
rora aktiem gribēdami padzīt br tus, no Suecas kanāla joslas.
grib pirkt liānas naftu
Teherānā. - Polija «ffļ
pirkt 500.000 tonnu naftas IVO*-Polijas sūtnis Irāna Kazim.'?L Mo.
ganovskis apmeklēja premjerii^i
sadeghu un piedāvāja neftas SanJlīgumu. Poli30la mufāktfirtt un c. rūpniecība£ P* jumus. Sarunas ir saknma rtabia,
jo nav zināms, ka'P^!nfrāhaS kontrolei, baftu da® noJW
Polijā. Poli, ir
jas pirkt Ir&nas naftu; pirini J čechoslovaki.
Miris vecais boļševiks
Miris Maksims
„o nedaudziem vēl atl.k«^3
nina darba biedriem. • bijis galvenais Pad.
Rietumu valstu sadarbības ^ tājs Otrā Pasaules m miris 76 g. vecuma. Viņš pu mais Padomijas vēstnieks tanijā 1918. gadā un vēstnieks, šingtonā no !941.-1943. g- N.
|M'„
V
singiou» uv,
1946. g. V- bijis atvajmats.
Rietumeiropas valstu armijas aļ bruņošana savu mērķi nevar sļ sniegt ne šogad, ne arī nākam gadā, jo trūkst naudas. Ja Anļ lija Otrā Pasaules kafā bruņosi nās vajadzībām piešķīra vairāk iJ kā pusi no sava budžeta, tad gad viņa grib taisīties vaļā pl 'ņo.i-spiītieni- 12 proc.	I
čerčils summu $13.160s000.000, domāta armijas atbruņošanai tri| gados, atzīst par lielu, jo Anģlļ stāvot bankrota priekšvakarā. J bākā gadījumā armijās vapbruņoļ nu vārētu veikt līdz 1956. gadāJ Francija varētu dot lielas cil ku. rezerves. Tā viņa apsolīja divīzijas apbruņot un sagata kaujai līdz 195L gada beigām, piecām no šīm desmit divīzij trūkst virsnieku un apakšvirsniq Indoķīna prasa milzīgas .finanļ las un cilvēku rezerves. Militāļ budžets 1952. gadam ir paredļ 950 biljonu franku, bet inflāļ ir tik liela, ka 1952. g. vajaj jau 1500 bilj, (4 miljardi doli Ieroču ražošana līdzinās nullei ņemot franču tanku dūres, k ražp ap 50.000 mēnesi. Sav. Va