MroIoPENIKS
4223 Dorchester StraW,
Montreal 6« PoQ. "
VĀHDOS
sdies Jaims holandfe. kareivju kontiaio
ļcionālistu pēdējo at-I — Fonnozas salu kdiņāls Spehnans pec ļsvētku apmeklējuma
kas jaunā gada pir. piraieklēja Turcijas nonāvētas ap 60 per-
U dāvina Indijai 50 Tlai tā varētu pacelt ļbas prefdukciiu un tā |bada briesmām:.
aits aizvadīlsjā gadā pamazinājies par 5%
1950, gadu. .1951. ga--ļaipL580.000 laulības.
lobumbotā pUsēta Ot-ļkaŗā Austrijā Vīnes pustams rūpniecības [jaunota,
šuclņu impresārijs
dabūja galu pēc tam, }t kādai mazai mei» ļit^ņu velosipēdu, viņš ilauza galvaskausu.
savienība atlikusi ap-bnnu cukura piegādi (esis: Irāna vēl nav ?SRS 1200 tonnu kok->runāts.
ķ, kas Ziemsvētku va-sies JaunJiebridu sa->ojā ap 100 personās, informācija^ kas no vieta§ sasniegusi
kar^a brālim, 67 g, iTUhelmam, noledojušā itomobili, notikusi ka-ļrincis viegli ievainots
slimnīcā, kāda līdz-ralināta.
ieradies un tur apme-Ivīgu drivi Rumānijas [ichails. Pēc azturē-un Dānijā viņi atzi-ļija būtu labākā vieta, Jtu gaidīt brīdi, kad uz Rumānijas karaU
savas armijas vie-ziemelrietiimu pie-!angkaišeks leicls,ka taviem, lai varētu do-brājus un māsas Rikas cieš
Parizē^aiicēsies valstu valdība pārsvērtu kopējos soļus, I pret kurin^ā, īpaši nū, kas radies strauji fmei rupniedbšo
Bjs negaidot pie se-ļJapānas premjeru ši^ un bijis ar to kopā Domā, ka pārrunāts fjums japāņiem gad-pemļa valdnieks iztei-\ simpātijas ,,okupār apspiestajiem" japā-
jas valsts diplomāts, ivas ieradies Londo-ka 1. decembri Sta-)jis sirdslēkmi. Pazī-ka atkārtošanās ga-frot būt Kremļa vald-Inīga. Divi ārsti, sla-ŗnūbu speciālisti, esot [aizsteigušies no ¥īnes
lieri iekārtojuši Jau-Js kausētavu Cilē. ša-Rietumvāciju nosūtī-fkstoš tonnu vara kan-^ vairāk gadiem Ci-> [amerikāņu financētas ļcausētavas, kas piegā-Fērtīgo metallu ASV.
Jjas prezidents Sig-siņojis, ka viņam va-5s uz Vašingtonu u» ķnam, lai tas pretojas imieram Korejā, kas tu sadalītu. Viņš espt ^a ASV prezidents ne-[u, kas korejiešus at-ļstu žēlastībai, ļ- - •. • ■
ļūzvelte pārņēmusi Sātu delegācijas vadībuv ^ īciju pilnsapulcē, jo. ļais delegāts Vorens ziemsvētku priekšva-ļs mājās, saslimis un ies uz Eiropu, los cietuma ar ieslo-6 mēnešiem sodīts Harolds šihens. Tie-[ies iestāstīt, ka esot īsivētku vecīti: ielau-tu ieslod^tos. ITnesa neticēja..
Latvian Newspaper fo?
Amesrica
PuWl8hed twiot veaķlj Ui« PubliBhlng Co DAUGAVAS VABIACS
laitortal tnd auslBMB oincoi , 123 Huron St., ToroBlo, Ont. CofiBda Telephone   ~ WA 0792 GtneHl Rapmon£Btl70 la ūOA: DV Pārstāvība ASV 01.43 Stņintvav Sl. Loag Mand Cily 3. N.V. USA. Tclephoiie - Vello.wston© 2 - 7M3.
AUTH0RI2ED AS SECOND CLASS MAIL, POST OFFICE DEPARTMENT. OTTAWA
Alekzandres
Nr 5./28.
TREŠDIEN, 1952. -G. 16. JANVĀRĪ
2. GADS
Laiviesu laikraksts Amerikā
Iznāk divas rolzcs sadili ^treSdirais ud MtidSMtfB. Izdavējs ~ Apgāds DAUGAVAS VANAGS
Giav§iiaia rodB2Eio?3 —      Snr. HUOO VSTOU
123 Huron St.i Toronlo, Onl. Caaadft Telefons —   WA 07S2 ASV 7 0dabci]& uo golvea&Ss pflioSavSas DV Pārstāvība ASV 31. 43 Steiawa7 St. Long Island City 3. NX USA. Telefons — YEllowstona 2^78«3, Abonētenas maksa ASV ua SonadS: pav 1 min. $1.$0; par 3 par 6 min. SSUK): pat 1 gadu 319.90 Sludinājumu maksa: alud. da)a S1.30; t»ktti Sa.99 par vlanu collas laipu l slojfi '
Q3m
Lielbritānijas ministrs
Olavā. — Uinstons cercils ap©-•-■
sprieclēs Kanādas ministru kabiiie- ■
tā devis saprast, ka viņš nodoma- atbildēja, ka rīkojums, kas skar jis Kanādas ģenerālgubernatoram 9 britu konsulātus, paliks spēkā, Vikontam Alckzanderam piedāvāt kamēr vien viņš būs ministru prc-aizsardzlbas' ministra amatu Liel- zidcnts. britanijas valdībā.
60 gadu vecais feldmaršals, kā zināms, savā laikā piedalījās Latvijas atbrīvošanas cīņās un ir Lāčplēša kara ordeņa kavalieris.
Jauns Višinska
L
Savienoto Valstu 82. Kongresam sanākoiJaunā gada pinnajā sesijā ceiurldien, 9. janvār^ pdnci-piala runu žeica prezidenJs T?ūmens. Viņš uzsvēra, ka Padomju Savienībai turpinot nepāriraukii celt 2ās bruņotos spēkus, cilvēce pārdzīvo briesmu pilnu laiku un pasaule vēl arvien soļo jauna lielā kara ēnā. Trešā Pasaules kāra draudi- ir r®āli. Lai saglabātu mieru, Kietumu pasaulei nav cita ceļā kā bruņoties, lai apvaldītu komunista agresīvās tieksmes. Br īvām tautām jāsaslēdzas cieši kopā. Prezidezits aicināja abas ASV lielās politiskās partijas — demokrātus un republikāņus—ievērot saprātīgāku mērenību vēlēšanu cīņā, lai vairāk spēku varētu vērst pret amerikāņu nācijas un visas kulturālās pasaules ienaidnasku     agresīvo ķomiamsmu.
Runas lielākā daļa bija. veltītai, risināt mēģinās A$V valdība 1952.
«1
Par iz e. — PSRS ārlietu ministrs A. Višinskis iesniedzis AN jaunu ierosinājumu atomieroču jautājiimā ar atkārtotu aicinājumu izbeigt Korejas karu, atsacīties no Ziemcļatlaņtijas pakta un prasību sasaukt 6 lielvalstu konferenci tru-slčgt visus britu konsulātus Irānā, ņošanās ierobežošanai, šoreiz Pad.
ĪTBLm slēdz briiu konsulātus
Teli0rāna. — Irānas valdība devusi rīkojumu līdz 2L janvārim'
Britu vēstnieks sērs F. šepherds iesniedzis premjeram Mosadegham
Savienība izsaka gatavību vispirms nodibināt kontroli pār atombum-
prasību šo rīkojumu atsaukt.  M., bām un tad tās likvidēt.
problēmām, kas skar visu pasauli. Bet arī-tās dtļļas, kas attiecas uz amerikāņu iekšējām lietām, netieši skāra ārpolitiku. Lai turpinātu Savienoto Valstu pasākto ap^ bruņošanu un palīdzētu bruņoties viņas sabiedrot^ijicm, ir vajadzīgi, milzīgi līdzekļi, kālab prezidents
gadā. ■
„Mēs ceram līdz 1954. gadam tik daudz saražot, lai tad varētu visai plašā apjomā samazināt lielāko daļu bruņošanās priekšmetu produkciju. Tālab šis un nākamais gads prasa šajā ziņā sniegt maksimu."
„Briesmas stāv priekšā tuvāka-
aicināja Kongresu akceptēt viņa, jos gados, bet ja mēs liksim lietā
priekšlikumus par nodokļu ievērojamu paaugstināšanu.
Citāti no prezidenta runas nozīmīgākajām daļām r- (sniedzam' tālāk) raksturo uzdevumus, ko at-
TRUMENS EĪZENHAUERAM CELĀ NESTĀSIES
Vašingtonā. — Preses kon: vēl cerot, ka republikāņi izraudzīs fcrcncē Baltā Namā uz žurnālistu'Taftu.
jautājumu, vai viņš atbalstīs Eizen-haucra kandidatūru, ja tas kandidēs republikāņu sarakstā, prezidents TrūmensatL-iklē jis:
— Ja Eizenhauers vēlas kandidēt, es viņam ceļā nestāšos. —
Prezidents tomēr piebildis, ka līdz pēdējam laikam neesot zinājis, ka Eizcnhauers ir republikānis, bijis pārliecībā, ka ģ:enet"ālis ir demokrāts. Ja E. neesot nekas pretī, ka viņu, kā republikāni, apmētā gapuvušām olām, tā esot viņa personīgā darīšana.
Trūmens paziņojis, ka viņam neesot nodoma ģenerāli atbrīvot no virspavēlnieka pienākumiem, iekams E. pats to nevēlēšoties.
— Cik zināms, — teicis prezidents, — kad Eizenhaueram bija 18 gadi, viņš Kcnzesas valstī al^tī-vi piedalījies demokrātu priekšvēlēšanu kampaņā.
Prezidents arī norādījis, ka viņam ar K. esot vienošanās, kas nosakot, ka fe'encrājim jāpaliek virspavēlnieka postenī tik ilgi, kamēr tas būs vajadzīgs, vai, kamēr prezidents viņu atsauks. Bet viņš, prezidents, ģenerāļa kandidēšanai šķēršļus nelikšot.
žurnālisti lūdza prezidentu izteikties par senatora Daglcsa priekšlikumu Eīzcnli^uera kandidatūru izraudzīt^bām padijām. Trūmens atbildējis, ka viņš esot;pret šo priekšlikumu, jo tas novestu pie vicnpartijas sistēmas kā pie komunistiem.
"Izteikties par paša iplāniem Trūmens . nevēlējies, gļan apsolījis sniegt publisku paziņojumu līdz republikāņu konventa sanākšanai 7. jūlijā. Wūmens teicis, ka viņš
— Kāpēc jūg domājat, ka Taftu varēs viegli pieveikt? — jautājis kāds žurnālists.
— Ja pats nespējat to saprast, — aOMldējis prezidents,^ tad ari paskaidrot nav vajadzības.
Trūmens nav vēlējies izteikties arī par Stasena kandidatūru^ vienīgi piebildis, ka Stasens esot lio-li.sks cilvēks.
Jautājumā par kukuļošanu, prezidents paskaidrojis, ka viņš atteicies no nodoma iecelt speciālu izmeklēšanas komisiju. Tieslietu ministrs Mekgrets, kas paliek savā posteni, izdarīšot izmeklēšanu, kur tāda būšot vajadzīga.
Ātomenerlijas lldbaises
Ģen. Franko pie jūrniekiem vizītē neieradīsies, jo eskadras viesošanās nav oficiāla.
Earlsens a£sakās no naudas
F 01 m ū t ā. — Kapteinis Karl-sens atteicies no $100.000 naudas, ko tam piedāvājušas vairākas firmas. • ■. .■
„Es nevēlos," teica nogrimušā Flying Enterprise kapteinis, ,,ko-mcrciālizēt godīgas piepūles glābt manu kuģi."
Zemesirļce Ķim
savus labākos spēku šajā un vēl nākamajā gadā, tad mēs bruņošanās pūliņos varam 'sasniegt visaugstāko virsotni." /
Kamēr Padmnju Savienība neakceptē patiesu: • atbruņošanās ierosinājumu un nc^pievienojas nokārtojumam, kas nodrošina īstu mieru, tikmēr mums nav citas izvēles, kā vienīgi celt mūsu aizsardzības spēkus."
„Miers ir atkarīgs no lirīvo nāciju saslēgšanās kopā un no viņu kopējām pūlēm vērsties pret agresiju un novērst karu. šādā kārtā 1951. gadā sasniegts ļoti daudz."' ,,Mums ir jācīnās. (Korejā) — un mēs to darīsim ^—Mz iegūsim tādu pamieru, kas izbeigs agresiju un atbalstīs mūsu .karaspēka drošību un nodrošinās Korejas republiku.".
,iPagājušajā gadā vairāk kā miljons vīru un sievii ir iestājušies
Kiimējies runas konspektu iegūt jau pirms tās sākšanās; nosūtīja vēstuli uz žurnālistu ložu, šādi to novērtējot: „Nekā jauna, tukši solījumi. Tipiska vēlēšanu gada aģitācijas runa." Līdzīgi to novērtē arī atsevišķi vadītāji republikāņi intervijās laikrakstiem.
Turpretim Trūmena paša demokrātu partijas vadītāji vīri to ko-
1933. g; 28. janv. radās Draudzīgais aicinājums, kam sekoja plaša latviešu tautas atsaucība. Uz mūsu skolām bagātīgi sāka plūst, grāmatu, mākslas priekšmetu un iiaudas ziedojumu straume, kas pauda dziļi izjustu atzinību . un pateicību savai skolai.
Tagad ļauna vara okupējusi mūsu zemi, un tauta izklīdusi trimdinieku gaitās visā pasaulē. Šār dos apstākļos mēs nevaram kā agrāk godināt un atbalstīt savas pirmās un tālākās skolas.
Apzinoties, ka latviešu grāmatas ir. un būs mūsu nacionālās kultūras pamats, Daugavas Vanagu Fonds sācis izveidot bibiio-tēltu tīklu Lielbritānijā, kurā sa*
nam eksemplāram no ikviena latviešu trimdas izdevuma. Šāda veida grāmatu krātuve visai latviešu trimdinieku saimei ir tikai viena. Tās izveidošana un uzturēšana prasa lielus materiālus līdzekļus, tāpēc, Draudzīgā aici-nāluma gada dienā, lūdzam: ikvienu apgādu un. tautieti nākt talkā ar ziedojumiem, lai šajā grāmatu krātuvē netrūktu neviena latviešu trimdas izdevuma, ko vai-ētu kādreiz pārvest saviem tautiešiem dzimtenē un atstāt ki mantojumu nākošajām paaudzē;n.
A. Alksmtjs, / • ..-'DVF valdes priekšsēdis ■ ' ž. Bukovsķis,
Hzgiītības nozares vadītājs.
mentē: ,.KortStruktīva — liela vīra karā ar Vācijas LNP lielo grfv
H 0 n k 0 n g ā, ~ Ķīnā, Jun![iā-| mūsu bruņotos spēkos ... Mēs nas provincē, decembra beigās bi-^ esam strauji progresējuši atom-jusi liela zemestrīce. Komunistu enerģijas laukā ..zemes saimnie-iestādes ziņo, ka cietuši 120.000 ie-ciskais stāvoklis ir labs." ,
Keakcija ūz Trt^iieņa runu parādījās drīz.   Prezidents vēl ne-
runa." Patiesība, šķiet ir kaut kur vidū.
Britu prese runu vērtē diezgan skeptiski, vairāki laikraksti pat neskopojas ar paasu kritiku. •
matu sūtījumu, ietilpst ap 12.000 sējumu.
Lai saglabātu mūsu trimdas izdevumus, iekārtota bibliogrāfiskā bibliotēka, kurā uzkrāj pa vie-
,,Toronto Daily Star" redakci- Ja grūtie apstākļi paredzami jas loceklis Harolds Grīrs (Gre^') ilgākam laikam, immīgrantus un šī laikraksta 10. janvāra numurā viņu piederīgos nosūta vienā, no
dzīvotāju. Citas ziņas vēstī, ka nogalināti 40.000 cilvēku. Trijos apriņķos zemestrīce iznīcīKSiājusi % māju.     ■ '
bija beidzis runāt, rkad grupa re-publikāhu s}enāi6iž*-*kan\ bA*ja pa-
raksta:
■ _ f- . .
Sakarā ar pieaugušo immigran-tu skaitu, kas atrod Kanādas bezdarba stāvoklī grūti pārkožamu riekstu, federālā valdība gādā par finanču palīdzību \iem immigran-tiem, kas nespēj atrast darbu.
šis fakts nav plaši izsludināts, bet valsts darba pārvaldes ierēdņi (national emploj'ment officers) visā zemē patlaban saņem norādījumus kārtot katru spaidīgu gadījumu immigrantu^ vidū: atkarā no individuāliem apstākļiem un sniegt finanču palīdzību, jo spaidīgie c^pstākļi, šķiet,;eSam pārejo-as dābas^
divi -hosteļiem, ko uztur darba departaments."
Red.; piez.:Toronto Darba pārvalde atrodas 1?4 Spadina Street.
Nākošajā laikraksta numurā sniegsim sīkāku informācij-i.
Var pieieiķiies speciālisti
LNAK mūs informē, ka Kanādas valsts dienestā, pieņem dažādu speciālistu dai'i-ļ pieprasījumus IMz 15. janvāriaiii Starp citu vajadzīgi 241 ģeologs un_ 307 mērnieki (suryeyor). j^nketas dabūjamas Universitātēs, National Em° ployment Service kantoros, District Offices of Civil Service Commis-sion. Tiek prasīts, lai iesniedzējs, būtu nodzīvojis Kanādā 5 gadus vai arī lai būtu Britishsubject (Britu pavalstnieks). Tomēr ja tādu pietrūkst, izredzes kļūt dienestā ir arī. iebraucējiem.
AlgasT^ augstskolas nepabeigu-
šiem līdz
$215 mēnesī, bet Univer-
sitāti beigušiem līdz $325 mēnesī.
■Pado Savienības, atzīšana de ju?©. llte
s
Vašingtonā. — ASV flote būvēs 10 jaunus 60.000 t lidbazes kuģus ar pilnīgi gludu klāju, šiem milzeņiem būs . atomenerģijas 'motors un tos būvēs Ņuport Ņūsā, Va, pa vienam gadā.
ASV flote tuvākos mēnešos stādies pie 4 jauna tipa iznīcinātāju būves zemūdeņu iznīcināšanai, šiem 493 pēdu gariem un 3650 t lieliem kuģiem būs 30 mezglu ātrums. Tic būs apbruņoti visiem līdzekļiem zemūdeņu uziešanai un iznīcināšanai.
: ASV 8. eskadra Spānijā
M a d r i dē. — 6. amerikāņu, eskadras karakuģi ieradušies Spānijas ūdeņos. Eskadras komandiera adm: Gardnera flagkuģis Dc Moins iegājis Barselonas ostā.
Visās ostās, kur vien karakuģi izmet enkurus, spānieši amerikāņu jūrniekus sagaida ar ovācijām.
ģen. eizenhaueha politiskie uzskati žurnālistu uztverē
Parīzē.—^Sarunās ar žurnālistiem paŗ mūsu dienu aktuālajām pasaules polīti§kajām problēmām ģen. Eizeri^Jiauers vienmēr bijis ļoti uzmanīgs, jo viņš kā karavīrs nedrīkstot atklāti izteikt savas domas politiskajos jautājumos.
Žurnālistu vispfi.rējie uzskati ir, ka ģen. Eizen'hauers bez iebildumiem atzīst Trūmena ārpolitiskOi bet nepiekrīt viņa iekšpolītiska-jam virzienam- Ģenerālis, piem., neattaisno prezidenta pārmērīgo federālās varas centralizāciju.
Eizeii'iJ^uers ir nesatrī»cināms demokrāts, viņš neatzīst t. s. ..raganu medības", t. i. represijas pret komunistiem ūri viņu līdz-iem.. -v-' ■■ V
VALDĪBAS krīze BEI
Brisele. — Premjers Josefs Foliēns ceturtdienas rītā ieradies pie karaļa Boduēna un paziņojis, ka vina vadītā Beļģijas valdība at-kāpjas.
67 g. V.,beļģu tiesībnieks Foliēns bija valdības priekšgalā kopš 1950. g. 15. augusta. Viņš kļuva premjers īsi pēc kompromisa karaļa Leor polda strīdu ar sociālistiem, kas draudēja izraisīt pilsoņu karu.
Foliēna demļsiju pieprasīja viņa paša Kristīgo Sociālistu partija,. jo valdība nespēja tikt galā ar valsts saimniecisko politiku.
Tomēr sociālistu vadonim Henrijam esot vājas izredzes pārņemt valsts kuģa vadību. To laikam pa-
turēšot paši kristīgie sociālisti, kas ir lielākā partija Beļģijā. ,
Čangkaišeks parakstīs miera līgumu ar Japānu?
V a š i n g' t o n a. — Savienotās Valstis lūgušas Apvienotās Karalistes piekrišanu ]aut čiang-kaišeka nacionālistu valdībai For-mozas un citu nacionālistu pārvaldīto salu vārdā parakstīt miera līgumu ar Japānu.
Japānas miera konferencē Sanfrancisko pag. g. septembrī nebija aicināta nedz nacionālistu, nedz komunistu Ķīna, jo ASV neatzina vienu un AK — otru.
Ģenerālis domā, ka Savienotās. Jaunais republikāņu līdenS
Valstis brīvo pasauli ilgstoši fi-nancēt nespēs, bet izolācionistu uzskatus neatzīst.
Eizon-hauers ir preventīvā kara pretinieks, bet stāv par to, lai demokrātijas darītu iespējamo agresijas atvairīšanai. Viņš atzīst neierobežotu brīvtirdzniecību, vēlas redzēt apvienotu Eiropu un' lābi izveidotu kopīgu Rietumeiropas armiju. ,
Mūsu mīļais gaišais tētiņš
fridrichs plostenieks
dz. 1870. g. 2. okt. šķīrās «o mums 1952. g. 12. janvāra, ToroB^lo Izvadīšana trešdien, 16. Janvāri, pīkst. 15 m 525 Sherbourne St. (Stouc Funcral Home)
Viņu mīļā piemiņā paturēs meitas un mazmctiņa
Mūsu niJļais draugs
«ii^amss 1870. g.
2. oktobrī, miris 1952. g. 12. jasmn Viņu mijā piemiņā paturēs
Mangaļi ģjmenc
No debesīm mirdz^pša zvaigznīte krita,       • ^
Sirds strauji, kas sita,
Nu darboties mita...    <Fr. Plosteiiieks)
Jautājuma izšķīršanu,; kurai Ķīnai lūgums paraķstām?,atstāja pašai Japānai, bet Japānas. valdība deklarēja, kā pati nedarīs nekā līdz ASV un AK nebūs šai ziņā; vienojušās. •
Domājarns, kā Londona amerikāņu izteiktai vēlei, kaut ari negribīgi, padosies.   .'
atbilde Staļinam
T 0 k i 0. — Japānas premjers Jošīda, uz jautājumiem par Staļina jaungada apsveikumu japāņu tautai, preses pārstāvjiem izteicies, ka japāņi np Pad^ Savienības valdības vispirms sagaidot, 300,000 japāņu karavīru atbrīvošanu.- Komunisti tos saņēmuši gūstā kaj'a pēdējā nedēļā Mandžūrijā, un līdz šini laikam tie nav vēl repatriēti.
Premjers arī licis saprast, ka Japānas valdībā līgtu mieru labāk ar nacionālo čangkaišcku nekā ar sarkano Mao. V
Japānas valdības galvenais uzdevums esot pēc iespējas ātrāk atjaunot valsti. Ar komunistiem viņiem neesot nekā kopēja. Kamēr Ķīna paliks komunistiska un apdraudēs mieru, Japānai ar to ņc-kādas\ attieksmes nebūs. "No otras puses, Japānai neesot iemeslu atteikties nodibināt draudzības sai-.tes ar tām valstīm, kas mieru neapdraud. --Ar šādām Valstīm, ieskaitot Formozu, sadarlosiraies, —
Grieķija atzīst Savienoto Valstu virspavēlniecību
Grieķijas valdība paziņojusi Vašingtonai, ķa grieķu tauta vē-.1as, lai viņas/karaspēku; paklau-; iu Eizen'hauera vai kada cita amerikāņu ģenerāļa virspavēļnifecī-bai. ■.
• Kaut; gan Grieķijas un: Turcijas uzņemšana Ziemeļatlantijas vālstti savienībā formāli nav ho-kārtota, Grieķijas ārlietu ministrs Venizelpss jau piedalīsies ZATL savienības izpildkomitejas sēdē 2, februāri Lisabonā. ■
Va\šingtonā. — ASV Senāta republikāņu frakcijas sēdē partijas konservatīvo "grupas pārstāvis Bridžess ievēlēts par frakcijas līderi mirušā senatora Verri vietā. Progresīvo grupas kandidāts,, ģen- EizerAauera piekritējs, Soltonstols dabūjis tikai 15 balsis Par Bridžesu balsojuši visi Tafta atbalstītāji, .
Senatora Daglesa priekšlikums
Bostonā:— Ietekmīgs demokrātu partijas līderis senators Dag-less aicinājis abas partijas — re-bulikāņu un demokrātu r- uzstādīt ģen. Eizerihauera kandidātiiru Savienoto Valstu prezidenta vēlēša-■nā$. '■
Pad. Savienības atzīšana de jure bija lielākā kļūda, ko izdarīja Franklins Ruzvelts, un lielākais Ļitvinova diplomātijas sasniegums. Tā spriež Hersta kon-,cerna laikraksti- sakarā i,aŗ Ļitvinova nāvi.        ' r : '
Ļitvinovs daudz gadu' dzīvoja, trimdā pats savā zemē. Lielāko daļu veco boļševiku Staļins ir noslepkavojis. Ļitvinovu taupīja viņa, ■ kā sakarnieka ar Rietumiem, noderīguma dēļ. Jā stāvoklis to prasīja, Staļins varēja viņu viegli sameklēt. Ar Ļitvinova nāvi Staļinam trūkst darbinieku ar „labu vārdu" rietumiem. Molotovs ir garlaicīgs; Višinskis ir melis, Gromiko un Majiks iei^dņi.
Staļina, politiskais uzdevums ir marksismu pataisīt krievisku un Krieviju stājinisku. Iznīcinot vecos boļševikus, viņš iznīcina Ļeņina revolūciju un nostiprina savu.
Laiks strādā Staļina labā: vecajai paa:udzei izmirstot, tās vie-: tu ieņeņi jaunā, kas audzināta pēc Staļinā gribas.      / ^ "
Pirms IČ gadiem Amerikas Savienotās Valstis;; atteiēās atzīt Pad. Savienību. Vajadzēja nā.kt
Ŗūzveltam, lai pēc sarakstes ar Ļitvinovu atzītu Pad. Krieviju- ' Ļitvinova vēstulē ir divi punkti, • uz kufiem balstās līgums: :
„L,ī^ad. Savienības politika ir jesipslstēt-Amerika^-.;. .SavioĀo'tO^'-* Valstu tiesības, kārtot pašai savu dzīvi ar savu likumdošanu un atturēties no iejaukšanās Amerikas Savienoto Valstu territorijas un īpašumu iekšējās lietās.
2. Atturēiies^un • atturēt visu.s valsts dienestā esošos un^ visas , organizācijas,, kas ir valsts tiešā vai netiešā kontrolē, vai kas saņem valsts pabalstu np Amerikas Savienoto Valstu miera^ labklā- ■ jības ,kārtības un dro.šības apdraudēšanas, neatbalstīt bruņoto intervenciju, aģitāciju vai propagandu, kuj'as mērķis ir Sav. Valstu territoriālās neaizkaŗamī-bas apdraudēšana vai ar varu grozīt polītisko vai sociālo kārtību."
Bet Padomju Krievija bez kavēšanās lauza • šos noteikumus. Tikko atzīšana bija panākta, kā Staļins atsūtīja; Hāroldu Vēru uz. Sāv. Valstīm- dibināt šūniņas un iefiltrēties amerikāņu valdībā.
■ Kādas šai atzīšanai sekas, to liecinieki mēs esam pašreiz.
Pa rī zē. —- Ja ģen. Eizcnhauers; atteiksies no Žiemeļatlāņtijas valstu' s-bas karaspēka virspā->'ēlnieka posteņa- un Ivlūs;ASV prezidents politikāņu aprindās paredz, ķa. viņa pēctecis būšot arī amerikānis. Drošākais kandidāts virspavēlnieka amatam esot'tagadējais Eizen-hauera vietnieks ģeri. Grunters.   Angļi azvirzotfeldmar-
šalū Montgomeriju vai Aleksan-deru, bet franči --ģenerāli Žuēr: nu.
J ē r u z ā 1 ē mē.-^ Laikā, kad Izraēlas deputāti parlamentā apsprieda jautājumu ' par tiešu sarunu ievadīšanu ar Ŗietumvāci-jas valdību par atlīdzības 1,5; miljardu dolāru saņemšanu, kas tiem pienākoties par 6 milj. nogalināto žīdu atsavinātiem, īpašumiem, vairāki tūkstoši Herut (bnvības' partijas piekritēju .izrāvās cauri policijas posteņiem un nokļuva pie parlamenta ēkas. Policijai nācās laist darbā asaru bumbas- De-monstrantiem izdevās policijai atņemt dažas bumbas un tās pa logiem iemest parlamentā, kur deputāti, par spīti smacīgiem dūr i^iem, sēdi tomēr nepārtrauca.
ABONĒNTr SAVIENOTĀS VALSTĪS
■      MŪSU LĪUKRAKSTU VAR: ŠiVŅE^^^
::: AR;iSAISA pMū,:;
piemaksājot ?0.95mcncsi LAIKRAKSTA: īPAšArPIBi^Ģ^^
piemaksa mēnesī ir $1.25
; Premjers Ben Gurions lip yal-i dibas prasības par tiesu sarunu, ievadīšanu ar vāciešiem -r- neatteicās. Viņš paskaidroja^ ka ar saņemto ņaudu paredzēts veicināt žīdu immigrāciju; .un atjaunot valsts saimniecisko stāvokli. ^
Opozīcija, ķo vada Herut partijas līderis Beigins, kategoriski atteicās ..sēdēt pie viena galda ar slepkavām",, paskaidrojot, ķa ,viņiem neesot, vajadzīga nauda, kas aptraipīta žīdu asinīmi. Beigins Ben Guriohu nosauca par •lluļigā-ņu un atteicās atvainoties, kāpēc sēdi pārtrauca. Kad pēc dažām stundām to atjaunoja, pilsētā jau bija nodibināta kārtība. Sadursmē ievainoti 70 policistu un. 200 demonstrantu, 40 policisti ļ ievietoti slimnīcā..
Vakara sēdē Beigins tomēi at-j vainojāš, bet paskaidroja, ka da-: ļ rīs iespējamo, lai tiešas sarunas ļ ar Rietumvāčiju aizkaivētu.
Nobalsošanā, parlaments ar ffl pret 50 balsīm, 5 atturoties, atļāvis valdībai reparāciju jautājumā uzsākt tiešas sarunas ar Rictumvār cij^u.
No Londonas ziņo, ka par „spie-gošanu par labu A^V" 5 perso* riānt Varšavā "piespriests nāves
sods. jNlotiesāto vārdi nav publicēti; Nelaimīgo komūrīismā upu- ' ŗu starpā bijis kāds karavīrs, kas Otrā Pasaules kārā laikā kalpojis; angļu aviācijā. ■ Visi apvainotie, kā. Varšavā ziņo, „atzinušies par vainīgiem"..
apelsīni Padomju
Maskāva, — Odesā itjsadics Izraēlas kusnis. Eimon ar'60:boo kastēm apelsīnu; Tas ir pirmais apelsīnu sūtījums no Izraēlas Padomj U' Savienībai.
u U
m
a-
§U
ir-
ĀLE|CZAŅDĒRS ^ AK /SARŌZIBAS MlNIS:illS 1:1 '
* TAUTIEŠIEM JAUNAJĀ GADA 2:1
ALAs VALDES SĒDĒ 3:2
- NEKROLOGS G.DELLIī;M 3:5 ^•MŪZIKA KANĀDA 3:3 /
VIŅAS;'un: VIŅI 4:1
* KURZEMES CĪNĪTĀJU P^DĒ-.JAIS CEĻŠ 4:5
- ILMĀRS Ā:BdLTIŅŠ 4:1
- EIZENHAUERS KAŅDIDfi 6:1
* PAR LATVIJAS ;NĀKŌTNI 6:3
* VIRS VllTRĀ 6:3
āt->ū-ru-ijs, ys> itu
m
im, ru-bu. lāt-nus , ka eņu iku, Imi-l