l gada 23. janvārī
iS
Trešdien, 1952; gada :23.jan^
LATVIJA
SĀK AUNAT :.ŽĀK
.retums, ka kāds kaut ko atzīmē-' valstīm, tad pēdē-ļiek gandrīz regu-
ŗdēlas žurnāls —• lietojis informāci-imatu — AARET lILLEDER, parā.-mēmumus no šīs ::itu, arī skatu no jm Baltijas val-
bAGAJDīšANA
Indē
Hāgā Jaungadu ļn klusi, jo ne-vairs daudz pa-•nsuls Pavasars :ādas pāris taui-jušās ar . holn-. viens tautietis, ir izceļojuši uz
t
ikarā kino, ka--|;ā.nus jau slēdza lolandieši Jaun-lielākai daļai ķlas bija tukšas radu maiņā ap > ilgi" svilpa un ļaļ augstu gaisa 5ās, viena par is nakts tumsā.! ļanki. Dažs »ho-savu Ziemas-ilas, izvilcis un dega kā lāpa. 12 viss apklu-mojās parasta 3vās mrļjās no [.sagaidīja 1952. }sīs, to vōļ ne- : l: to labāko!
sa Apkarii^!:
ls zemgalē
jiiu laikrakstos ļ:U, ķa:š. g. o. ļkās asv pilsē-|i.sarīkojumi ar l:: Kurzemes cī-ļitājiem utt. kā ki raksti ar lī-Spriežot pēc jādomā, ka ļmos un rakstos ļkaŗavlru cīņas, ļji laikā cīnījās is novārtā lat-|s, jo (latviešu ^daļas tak visu jūlija beigām §anai 1945. g. igalē. Fron-Lielauce --- , īrlava — Tu-mguslta vidus: ļites pamatsko-īsāti — Dārz-ļžas centr.s) — ezers — BU-Jrzbeķes sko. ICalnamiekuļi : «bij. Sipeles |44. g: Ziemas-fi'Ts — Anne-Gatves (bij;, Imbas — Pie-Jaiļu krogs), ; ļ)rene— Bik-tene — Džūk-Blīdiena — \e — Viesāti: fvenās kauju Mniekf. Brū-[miekuļi, Eg-pamatskola,
Ho,. Lielvana-flalnaaudzes,. sargi Oši Annenieku
ra' —^obe-v
M, Rumba.s. vBirznieki), fetenes pag.).' ŗuļi, Piena-plsblīdiena, jā apkārtnē ■ Jelgavas latvijas ne-h bija at- . )teikts Lat-inis nevie-[valīgi Pār-īlietim ne- ,
apgaba->at kā.vid- , viņa zemi latgalietim : b viņiem Mkus. Jā |ales vārds :mgaļi 12: ļ [visniknāk ^rūcējiem. ■ sana laik- : iņa ir do-U 'un. tā-2r ļatvie-- : tules ka- ■ un tam-ļareizlbas : ļinātu'la-; ■ I'iedomā-^
R. Dz.
8
li
■i' \
c^ep: konjunktūras centra . ^   seMnājumiV ^ ^ \ : ;
Ierobežojunii ASV apbruņoša-pā beidzot ir atcelti. Lielāka kā jebkad, ir apņemšanās spert iz šķirīgus soļus,: lai pārslēgtos uz
■"armijas apgādi. Gadījuma rakstura, mēģinājumi: aizkavēt bruņoša-nos,; paliek aizvien- vājāki^ .tie tiek apkaroti ar dažādiem arģu-. -meņtiem, starp kupem tiek pub-; licētas ziņas par krievu \ atomu
. citiem .mēģinājumiem. Kara
i^^^ ražošana  šajā gadā
^   strauji: pieaugs, lai 1953:^
strādātu ar pilnu jaudu un tad jādomā, ka pēc gada kara mate
:    ri^ll tik^ nodoti armijas' vajadzī-
^    bārn. Līdz. ar :t6 arī" starptautis-; : kais stāvokli? n^aimsies . jiasps
_    pamatos. TaU divu bloku vietā, ņ<) _kuŗ^^ šim var: hb
rādīt tikai uz savu potenciālu
Aimiņas par Zviedrija nonākuša kaŗaTOU IsdošaBU Padc SaviembaI
ai:pretim otram, faktiski ir jau mj)teriāli, izveidosies divas, mi-jitēj^i raugoties, apmēram, līdzvērtīgas: organizācijas, kas tad stā.-Vēs ,,aci pret ^ci". Tas arī ir par .pamatu (ņe tikvien:ASV) runām, par iespējamību, ka amerikāņi 1954. g. uzstādīs Krievijai ulti-: mātu ar apmēram Šādu formulējumu: Krievijai .jāatsakās no okupētajiem Eiropas apgabaliem, toties krievu; intereses tiek atzī-
,tas ĀzijāS; kontinentā, tapu ne / Japānas Pacifikā,'
tautas kultūras "dārl^fi ■ dabiskā norise un vērtību radīšā-;   ņa- tagad ir pārtraukta^ Aŗ varu pārtrauktā Lātvij ā, svešumā : iz^ ; ķliēdētības: un neīsta darba nospiesta un izjaukta visās trimdas ^■'.■.:ženiēs.:: ;:     ':y ^' -       ■'. V' ^-.^ Kaut kur jaii kaut kas vēl top un notiek, bet tās ir tikai nelielas  autonomi]ag,  sīkas straumes "■  vai 'izstieptas dzīsliņas^ kas tikai : vietumis manāmi: pulsē. Kāds gleznotājs «avās virsslodzes stundās cīnās ap saviem audekliem, :, kāds' mūziķis sīvi turas pie savās : burvju kokles, iads zinātnieks :;kur^^:p^^^ pētī un krāj
latvju Zintis, .kāds pamests dzēj-■ nieks dzied... Tas viss arī' atstāts viņu pašu ziņā- Ja gribi un variveic, ja nevari
:   vai' apgulsties mūž^ļ' miegu.
' Latviešu sabiedrība savā otrā trimdas posmā gan sāk jau /sakārtoties un apzināt savas tautas dzīvības pavedienus, bet līdz
: : mūsu'kuitūras ja^atājumu izkārtošanai vēl neesam tikuši. Kultū-
■  ras fonds stāv. tukšs, kaut gan dažas personas un organizācijas
: : saVu,',,artavu'- ir jau devušas. : Kābūtu ar to rakstnieku grāmatu •honorāriem, ykas neatrodas šē vai arī ir miruši un kaņi nav nē fondu, ne māntinieļ^ū, vai to pienācīgie 'honorāri nebūtu iemak-
\  šājami Kultūras fondam? — Tuvojās ?8. janvāris. ī^raudzīgā aicinājuma diena. Izvērtīsim šos . jjirmos jaunā gada mēnešus par .latviskās kultūras::apzīmētu laiku. Rīkosim latviskās Kultūras dienas!
šājās; dienās paiet 6 gadi, kopš 1946. gada 25. janvārī. Zviedrijas valdība izdeva Padomju Savienībai 13{) latviešu, 9 lietuviešu ■ im 6 igai^ņu karavīrus.
Latvietis nekad neaizmirsīs savu karavīru traģisko likteni Zviedrijā. ;..■:.■-■.;•■:■.■■;.
Ticēdami brīvajai pasaulei un .gribēdami nepabeigto cīņu turpi-jļāt nākotnē, mūsu karavīri meklē j a iespēju tikf pāri jūrai uz kādu brīvu zenīi. Daļai tas arī laimēja.?. Zviedrijā nokļuvušiem karavīriem liktenis bija citādi lēmis un šī brīvā demokrātija tiem lika iet Ģol-gātas ceļu..
Ar kuģīti: Potrimpuņo Bornhol-mas Jītlandē kapitulācijas dienā ieradās, 115 latviešu karavīru. Ostas darbinieki ieteica vīriem' pārģērbties civilos tērpos, kam tādi būtu. Bet, par nelaimi, vienu mūsu virsnieku notvēra un nointer^ vēja kāds žurnālists. Otrā dienā trekniem virsrakstiem laikrakstos bija lasāms par latviešu karavīru ierašanos Zviedrijā. Arī ostas iestādes vairs nevarēja stāvokli glābt. Karavīri tika nodoti militāro iestāžu rīcībā, ķas tos iņteriiējā un pārvietoja uz garnizona pilsētu Eks-jē. Kāds, kas'Eksjē tieši ticies ār internētajieni ^ karavīriem, stāstar .Nometne bija mežā barakās un teltīs, aiz dzeloņstiepļu žoga. Baltiešu grupa mitinājās kopā ar apmēram ļ000 vāciešiem, kas bijā pārnākuši no Norvēģijas. Uzturs labs, neliela kabatas nauda sīkumiem. Par zviedru kaŗa^ru (sargu) izturēšanos varēj a teikt vislabāko. Inter-nēto latviešu garastāvoklis sākumā bija možs.
Rudenī uz Eķsji pārcēla arī Got. landes grupiņu. Kāds no tiem stāstai: „Pārmaiņa bija līdzīga fantāzijai. Kurzemes krasts. ipalika liesmās, gruvežos un karā dārdos, bet šeit bija kā kūrortā. Gotlan-des telšu nometnē dzīvojām kā atvaļinājumā. Visi saņēma apgādi un arī atalgojumu pēc dienesta pakāpes, bet nepilnus divus mēnešus vēl strādājām kūdras purvā, un par to mums niakSāja īpaši. Augusta pirmajās dienās mūs pārviejloja uz cietzemi, un Eksjē sastapāmies ar pārējiem. 1. novembris noritēja īstā svētku pacilātībā. ,',Drūmi mākoņi tuvojās," sacīja dievkalpojumā mācītājs Tēriņš, uri tas lika pierēm saraukties grumbās. Vai tad tomēr? (.;":: ; Pad. Savienība jau 1945. gadā: jūnijā bija iesriiegu^l Zviedrijas valdībai notu, kurā, norādot uz 8. maija Vācijas kapitulācijas aktu, pieprasīja izdot tos vācu kareivjus, virsniekus un citāda veida militāro personālu, kaš ieradušies os~ tās kapitulācijas laikā. Tāpat pieprasīja visu to personu izdošanu.
kās atradās vācu koncentrācijas vienībās. Baltiešu karavīru izdošanas jautājums Vāirākārt tika pārrunāts Zviedrijas valdībā; Riks-dagā. Daudzi deputāti asi uzstājās pret izdošanu, norādot, ka tas nozīmēšot sūtīt viņus drošā nāvē.
Arī Zviedrijas karalis lūdza Pad. Savienības sūtni čerņiševu līdz turpmākam atlikt interņētp baltiešu izdošanu. Liela daļa zviedru intelliģences protestēja pret baltiešu izdošanu; šis jautājums atbalso jās arī ārzemēs, un mūsu sūtņi Londonā uh Amerikā darīja vi-sU apdraudēto glābšanai, bet bez panākumiem.
Pie Eksjē nometnes. ķomendanta ieradās kāda latviešu meitene un lūdza satikšanos ar latviešu virsnieku N. Kad minētais virsnieks ieradās, meitene metās viņam ap kaklu un teica: „Es esmu, tava sieva," lai gan virsniekam N. tā bija pilngi sveša. Tai izdevās nodot šifrētu zirnīti: Badojieties —nolemts .jūs izdot!" Internētie Dr. Eichfūsa vadībā uzsāka bada streiku. Pēc 14 dienām, ar: meliem un viltū, bada streiku salauza, tika saņemts ziņojums, ko it kā bija rakstījis Dr^Eichfuss, ka izdošana atceltā un tādēļ badošanās jāpārtrauc. Notikumi strauji ritēja ļaunā virzienā. Stokholmas, Mo-talas :Herbi, Oslo, Londonas uc. raidītāji vēstīja pasaulei:
,,1946. g. 26. janvārī; Padomju Savienības lazaretes kuģis Belo-oštrov atstājis Trelleborgu, aizvedot uz Krieviju 234 vācu un 146 Zviedrijā internētos karavīrus. Viena interriētais pirms novietošanas kuģī izdarīja krastmalā pašnāvību, Notika vēl trīs pašnāvības mēģinājumi."
Kāds iio: izdotajiem, kam liktenis bija lēmis izglābties, stāsta: ,,24. janvāra nakts man paliks atmiņā uz visu mūžu. šo nakti netiku ne minūti gulējis, jo bija jaušams, ka rīts nesīs traģiskāko pagriezienu visā mūžā, Pats sev dzīvību negribēju ņemt, bet šajā naktī bija jābūt lieciniekam kāda cita iriēģi^ nājumam izbeigt dzīvību. Visuvarenais bija iēmis, ka viņš tomēr palika dzīvs. No turpmākajiem mēģinājumiem viņu atrunāju, un viņš man paklausīja.' Bet mani pašu sāka mocīt sirdsapziņa: Vai tas bija pareizākais ceļš? Varbiittu Viņam esi sagādājis vēl lielākas ciešanas? - ■. ■'::■;.■■:.;;■.
25. janvāra rītā mūsu grupu ielenca policisti. To paņēmienus bijām novērojuši blakus barakā viņi   " "
. Dī-. med» N. Vētra
CHĪNELLOSE
mei uz Trēllēbdrgas ostu.- Arī ceļā notika pašnāvības mēģinājumi. Ostas rajons bija nosprostots. Kuģa kāpnēm gar abām malām bija 2,5 m augsts dzeloņstiepļu žogs, bet ūz klāja Pa 20 m stāvf jā vīrs ar puļķīti ūn turēja rokās mašīnpistoli. Kāpjot uz Beloostro-vu, tomēr ltn;Vabulis pārgrieza sev kakla artēriju. Tas bija tik satriecošs brīdis, ka pat cietsirdīgākie zviedru policisti raudāja.
Tikai bargā realitāte uz kuģa — mašīnpistoļu stobri, cietās sejas, īsi uzsaucieni un pirmās pārt^audes izgaisināja karavīros cerības un ticību kādam brīnumam, kas vis-pēdējā minūtē varētu notikt un kas visu pārvērstu par nejauku inur^ gu. Visus novietoja Beloostrova, kravas telpās, kur bija netīras divstāvu lāviņas, ūrt 25. j anvāra pusdienas laikā iedrebējās kuģa ma^-šinas. Sākās tālais un nezināmais ceļš." : .■>;':■■■■.
27. jānvaŗa agrā rītā kāds no karavīriem bija pamanījis tālumā zemi. Tā bija Liepāja. Kara ostā baltiešu kolonnu no. visām pusēm ielenca vīri ar mašīnpistolēm un Suņiem, Tālākais mērķis bija barakas starp cukurfabriku un Tos-māri —■ gūstekņu nometne. : v Jau dažas dienas pēc tam, kad latviešu karavīri bija sasnieguši Liepāju, boļševiki ievadīja veselu propagandas akciju, kam vajadzēja apliecināt pasaulei, ka visi izdo tie palaisti brīvībā. Liepājā uz laiku bija atbrīvoti 3 latvieši viens no tiem kāda ormaņa dēls, kam tēVs ticis varasvīros. : Tos iz-inantoja propagandai. Vēlāk arī dažiem "citiem*ķavēlēja rakstīt pro-:' (Nobeigums 6. Ipp.)
Vēl arvien dzird Amerikā nokļuvušos žēlojamies, ka baidoties ēst cūkas gaļu, jo varot saslimt ar trichinellozi.. Saka, ka cūkas gaļas kontrole še neesot tik stingra, kā bija Latvijā, un tāpēc šī iespēja patiesi: var būt. Tomēr nav. grūti izsargāties no šādas saslimšanas arī ēdot cūkas gaļu, ja vien rīkojas ar saprātu.
šo bīstamo slimību izraisa sīki tārpiņi — trichinella spiralis (tēviņi —, 1,4-1,6 mm un mātītes — 3-4: mm garas)- Tie atrodami visās. zemes daļās un ne reti viņi ir saslimšanas cēloņi ne tikai Amerikā. Vācijā novērotas pat liei'as epidēmijas.. Tāda izcēlās arī pēdējā kara laikā, kad vācieši bija okupējuši Norvēģis ,ju un tur nokļuvušie karavīri sāka sūtīt izbadējušiem piederīgiem Vācijā cūkas šķiņķus un cita veida cūkas gaļas produktus.
Cilvēki . p'ārasti' saslimst pēc cūkas gaļas ēšanas, bet • trichi-nellas iekapselējas ne tikai cūkas muskuļos, tās atrodamas arī žurkās, kāķos, suņos, lapsās, āpšos, ežos, lāčos un citos gaļas ēdējos, kā tas novērots zooloģiskos dārzos. Visbiežāk tās atrod tādu cūku gaļā, kuru kūtīs-dzīvo žurkas. Acīmredzot cūkas aplipinās, nokožot žurkas, apēdot to gaļu un tādā veidā uzņemot sevī parazītus. : ■
Lai slimība izceltos, cilvēkam vai kustonim jāapēd tādu kustoņu gaļaj kurā parazīti novietojušies un iekapselēj tīsies. .
Kad cilvēks vai kustonis apēd šādu gaļu, kapsele izkūst, triohit nellas atbrīvojas un tievās zarnās 2 dienu laikā nobriest dzimuma dzīvei. Pēc kopulācijas tēviņi nomirst, bet apaugļotās mātītes ie-
izdodamos pa vienam laukā, apdullināja ar steku, sasēja un nesa uz mašīnām. Pašnāvību izdarīja Itn. Plūme, vairāki mēģināja ņoindētie.s, bet, tas neko negrozīja; Mus nogādāja cauri Mal^
Viens no mūsu rosīgākajiem uh enerģiskākajiem zinātniekiem trimdā, kas arī svešos un nelabvēlīgos apstākļos darbo.ias savā specialitātē, neapšaubāmi ir prof. Arnolds Aizsilnieks, kura darbi tulkoti angļu, vācu, zviedru un •holandiešu valodā. Prof. Aizsilnieks vada arī jau piecus gadus Tautsainaņieku studiju grupu Zviedrijā, kas ianvāŗa sākumā ar darba sēdi atzīmēja savu pieč» gadīgo rosīgo darbību.
Sēdēs vadītājs doc. A. Zīverts ievada vārdos raksturoja grupas spraustos mērķus un darbības veidu, pasvītrojot pastāvīgu studiju nozīmi ārpusskolas izglītības veicināšanā. Grupas dalībnieki — ar dažādiem politiskiem un sabiedriskiem uzskatiem ir, vārējuši 5 gadus sapulcēties regulārās sanāksmēs tin brīvās diskusijās iztirzāt veselu rindu sociālo zinā.tņu problēmu, laalstoties uz: attiecīgās- literātū-iras studijām ^vai veiktiem pētījumiem. Gandrīz katrā sanāksmē ir diskutēts arī par svarīgākiem notikumiem saimnieciskā dzīvē
atsevišķās valstīs, kā arī iztirzātas Latvijas saimnieciskās problēmas. Studiju grupa stencilē-tā veidā izdevusi prof. Aizsilnie-ka darbu par Padomju Savienības saimniecības kooperāciju, kas piesūtīts ārzemj u universitātēm, kooperācijas ;institūtiem, organizācijām un vadošiem darbinie-kiern. Brošūra vēlāk papildinā^ta, un Minsteres universitāte Vācija to iespiedusi vācu. valodā.. Pēc tam šis darbs "tulkots 'holandiešu un zviedru valodā. Bez št apcerējuma ; prof- Aizsilnieks publicējis daudzus rakstus savā spe-. ciālitātē gan zviedru, gan angļu valodā, tāpat zviedriski tulkotas vairākas viņa grāmatas par speciāliem tautsaimniecības jautā-iumiem. Pēdējā prof. Aizsilnie-ka g^ŗāmata, kas iznākusi zviedz riski ir „Antoloģiia kooperācijā", un. var droši teikt, ka rosīgais zinātnieks viens pats pie sava rakstāmgalda un savas studijas grupas vidū ir veicis dažkārt vairāk komūnisnļa īstās sejas atsegšanā un Latvijas propagandā nekā dažs labs fonds ar plašu atbalstu un līdzekļiem.       : -gr.
lien zarnu gļotādā, kur pēc 6-7 dienām dzemdē pulciņu jaunu trichinellu. Jaunpiedzimušie parazīti 'aktīvi, paši saviem spēkiem' izlien caur gļotādu "un nokļūst limfas un asins vados, pa kuriem aizpeld" un izkaisās pa visu ķermeni; Nokļuvuši iiiuskulos, tie aizķeras cīpslās un salien- starp muskuļu šķiedrām. Te tie savijas spirālē, bet to kairinājums izraisa saimnieka ķermeņa reakciju — mēģinājumu tos padarīt 'nekaitīgus, un jezliltātā ap spirālē sagriezušos grupu izveidojas audu kapsele- šinī kapselē, sākot ar septīto mēnesi * (reizēm 10-18 mēn.) nogulas sāļi un tad atrodam citrondzeltenu 0,2-0,4 milimetri diametrā sīku veidojumu. Kā pieminēts, šie veidojumi muskuļos, (īpaši diafragmā, kas atdala krūtis no vēdera, starpribu, krūšu, kakla, vēdera muskuļos).
Katrs parazīts ir ļoti sīks salīdzinājumā ar cilvēka ķermeni,-bet visas bīstamās parādības rodas tāpēc, ka pie katras aplipšanas viņi nokļūst ķermenī neskaitāmā daudzumā. No šo ne-skaitāmo parazītu un to saimnieka ķermeņa bioķīmiskās savstarpējās iedarbības rodas nervu paralizēs, muskuļu bojājumi, smagas saindēšanās parādības.
Slimības norise, 8-9 dienas (var būt arī M6 dienu laikā) pēc bīstamls gaļas ēšanas rodas slimības parādības. Parasti slikta dūša, vemšana, caureja, kā pie parastā kuņģa zarnu iekaisuma, bet īpatnēji ir tas, ka pie-parapst plakstiņi (no kapillāru i/ojājuma), sīki un arī lielāki asins izplūdumi ādā, bieži nātre-ne (niezoši ādas izsitumi). Temperatūra saceļas līdz 40 gr. C. (103 gr. F.) un augstāk. Tāda temp- pieturas 4-6 nedēļas.
Sāp galva, sāp muskuļi (to sāpes pastiprinās no kustībām un to spaidīšanas), grūti runāt.
īpatnējas pārmaiņas asinīs (sevišķi   stipra   tā saukto eozino-
filo balto ķermenīšu savairošaša-nās) palīdz ārstam slimību noteikt.
Slimības norisē sirds muskulī novietojas tauki, kādēļ iestājas ritma nevienādība, ātrs pulss.
Vēl kā pavadošas parādības ,atzJ!imē;Jami — mocoši sviedri/
Mūsu tautiešiem : dzimtenē ir vajadzīga tiešām liela drosme un izturībā, lai krievu okupācijas varas terrora režfmā izturētu . lielo krievu' spiedienu. ,Uņ to viņi līdz šim darījuši ar. sekmēm, spriežot pēc pašu krievu ziņojumiem par ^buržuāziskā hacio-. nālisma" parādībām Latvijā.
Bet gadi iet, uri spēki var sākt pagurt šai neviehādāj ā cīņā starp apspiesto latviešu tautu un milzu krievu padomju valsti ar tā^ neismejamajiern apspiešanas uņ asin^ilācijas .līdzekļiem'' :
Trimdas apstāl^ļi, kuros bēgļi dzīvo izklīduši svešu tautu vidū, nekad ņav bijusi labvēlīgi lielu nacionālu uzdevumu veikšanai. Taisni trimdas apstākļos gadu te^ : cējumā: visstiprāk : iedarbojas. starp bēgļiem dažādi centrbēdzes spēki, kas neatlaidīgi atra^^ ^ atsvešina no kopīgu nacionālu uzdevumu veikšanas vienu- trimdinieku pēc otra. '
Bēgļos vispār var saskatīt tieksmi atstāt mūsu valsts neatkarī-■. -ba^ atjaunošanas lietu it ķā kāda mistiska likteņa ziiiā/ kas par to pariipēsies, kad būs - pienācis laiks.
tādā nostāja mums tomēr ir galīgi nepieņemama, .ļai gribain piedzīvot Latvijas valsts atjau-nešanu. Nekāds : liktenis mums
; Latvijas valsti .klēpī neieliks, ja mēs paši^par to necīnīsimies vn paši par to nestrādāsim. Un te pirmā kārtā ir runa par nopiet-
[  nu im lietpratīgu politisku darbu.
■ Latvijas neatkarības atjaunošana var būt -tikai tāda darba rezultāts.
arīzes Literātu Institūts' (Edi-tion libraires Libella 12 rue St. Louis-en-Ile, Paris) 1949. gadā izdevis poļu valodā grāmatu „Necil-vēku zemē".
' Grāmatas sākumā autors Jozefs čapskis tēlo poļu tautības apcietināto atbrīvošanu no Padomijas cietumiem pēc Sikorska un Staļinā vienošanās par poļu armijas organizēšanu. Grānfatas 19. (226., 227. un .230' ipp) un 20. (232. un 236 lapās) nodaļā autors . citē drauga
,9i^/e:ci 1 Te
bija iešuvusi sieva pati "vai arī viņa meita. Lakatiņa otru pusi, ko man iedeva maisiņa aizsiešanai, es glabāju vēl šodien, jo ceru, ka ŗeiž radīsies iespēja to atdot kā-„Visvairāk nāves tuvumu es iz- dam no viņa tuviniekiem.
havi
Jozefa Z. stāstu par Latvijas bij. valstsvīra: Marģera Skujenieka likteni Butirku cietumā Maskavā, pie-ņiinot arī kādu Latvij as virsnieku
V. :;;::•:' ■,/:..■:::;':-'::^ ■ ■:
Lūk, ko Jozefs Z; stāstījis āu. toram par notikumiem Butirku cietumā nāvinieku kamerā;
NEAIZMIRST NELAIMĪGOS :.
.■:■::■. 'tautiešus :■ ::;:v^^
Toronto Latviešu Sporta Klubs, kas savā viena gada pastāyēļšanas laikā, organizējis daudz un dažāda veida sporta sacerisībās, 18. j?invāri deju VJikaŗā bijā rīkojis kādu bc-parastu turnīru — dejotāju sacensību, kas kā pirmreizējā Toronto, par spīti tramvajnieku streikam, bija pulcinājusi kuplu jaunatnes saimi. ,.■
šim sacensībā dalībnieki — ne skatītāji - neredzēja tiesnešus, nedzirdēja td svilpienus, te nelidO' ja spēcīgie bumbu raidījumi, šeiit nebija svītrām norobežotas sacensību arēnas, kamēr „Tiineout" netrūka āri šinī neparastajā sacen* sībāi ko sāka vairāk kā 25 pāri. Ta nebija vienību cīna^ne ari indi vaduālā, sacensība, tie bija deju dueti. Sacensoni vairākās dejās rādija savu prasmi, lai iekļūtu 5 labākajos fināla pāros. Nebija protestu iebildumu, nedz arī soda punktu par pretinieka traucēšaiiu kad skatītājiem paziņoja tālākai sacensībai žūrijas komisijās izraudzītos labākos pārus, starp kuriem atsevišķos pāros tinālam bija kvalificējušies ar! 2 sportisti — viegl-
atlēte, volejboliste Mirdza Lazda un ffalda tenisists Arvīds Eglītis.
Pēc trīs dējām fināla sacensībā žūrijas komisija par labāko pāri atzina Hermani un Līviju Klīģe-ruš, bet par otro H. Dubŗovski pārī ar igaunieti-Laini Manni,
Pēc skaļiem aplausiem uzvarētājiem, vakara viesi atzinīgi sumināja Sporta Kluba izraudzīto žūrijas komisiju ar deju skol. Gutmani .priekšgalā/:;^
Bieži, vien ka rīkojot deju vakarus", to oi^ga nizētāji un apmeklētāji aizmirstot ^ūsu trūkumā nonākušos tautiešus, kam nepieciešama palīdzība. Deju vakaru u. c. sarīkojumu apmeklētā Jii ja tie ar! nepiedalītos a^ tiešu palīdzību, tomēr ar savu apmeklējumu atbalsta mūsii sabiedriskās organizācijas, kas gandrīz visas veic palīdzības darbu. Deju vakaru apmeklētājst labā griba TO atsaucība: palīdzībai spilgti pierādījās šinī deju vakarā, kur pēc Toronto Latviešu Sporta Kluba priekšsēža aicinajuina tautieši dzīvi piedalījās izlozē, kuras atlikumu $32.85 uododLNAK ■valdei ceļa naudai invalidam Plēsumam.
jutu pirmās 18 dienās pēc nāves sprieduma paziņošanas. 1941. gadā 12. jūlijā mani izveda kopā ar latviešu ministru Skujenieku. Viņš bijā vecs, bet ļoti laipns un intel-liģents cilvēks. : Tāpat kā man, arī viņam bija piespriests nāves sods. Mūs abus noveda cietuma pazemē, kur gara gaiteņa abās pusēs nāvei nolemtiem ierīkotas miniatūrkame-ras. šīs celles, bija tik mazas,, ka tajās varēja sēdēt, vienīgi turot mantas klēpī. Katrā cellē bija pa mazam lodziņam, pa kuru mūs novēroja. Man blakus pa labi 13. n-rā ievietoja Skujenieku, Ar Marģeri Skujenieku tuvāki iepazinos, to iecienīju un sirsnīgi viņam pieķēros tikāt nāvinieku kamerā;
Latvijā viņš bijis prezidenta padomdevējs, ministrs un īsts Polijas draugi ,Cik atminos no S. nostāstiem, kādu laiku viņš bijis Polijas un Latvijas tuvināšanās biedrības priekšnieks, Latvijā viņam piederējusi/ jachta, ar ko tas braucis ekskursijās uz Zviedriju, un Dāniju. Sarunās viņš aizvien uzsvēra, ka Latvija pieder pie tās pašas civilizācijas. Kad LatYijā iebrucis Padomju Savienības karaspēks, viņam bijusi izdevība aizceļot uz Zviedriju, bet,S. no tā atteicies. Kā ,,tautas ienaidnieks" viņš drīzumā apcietināts un aizvests uz Maskavu;
Kad mūs abus veda uz cellēm, man vajadzēja aizsiet savu sausiņu kulīti, bet nebija ne auklas ne arī kāda piemērota lupatas gabala. Tad Skujenieks, pēe īsas iekšējas cīņas izņēma no kabatas savu ķa-t^atas, lakatiņu un pārplēsa divi da ļās. Vēroju, ka šis lakatiņš viņam ir dārga piemiņa. Pats viņš patm rēja td lakatiņa daļu, kurā bija iešūts burts A --viņa sievas priekš vārda pirmais burts, ko, domājams,
Nāvinieku cellēs mēs sēdējām kādu stundu, pēc kam dzirdēju, ka no tām pēc kārtas veda ārā ieslodzītos, katram jautājot: jjkā sauc?" un pēc tam pavēlēja „Mantas atstāt, iziet!" Tātad, mantas, bija jāatstāj. cellēs, un tas nozīmēja aizvestā drošu nāvi!     \^   '.
Arī Skujenieku aizveda ^ez mantām.. ... ;:' ; ^-^
Sakarā ar Sikorska un Staļina sarunām, mani neaizveda, hsi lika ieiet atpakaļ cellē:
Kamerā, kurā es sēdēju kopā ar Skujenieku, sēdēja arī latvietis V, ho Rīgas — Latvijas armijas komandiera adjutants. Iepriekšējā gadā (3 dienas, pirms Padomju armijas iebrukuma Latvijā):viņš armijas komandieri pavadījis už Maskavu. :.:''''--'^ ;.:■■.,'•
V. sīki pastāstīja par komandiera vizīti- pie Staļina. Kad komandieris audiencē Staļinam jautājis, vai viņu apmierina Padomju Savienības — Latvij as attieksmes un vai nav kādi iebildumi, diktators atbildējis, ka esot ļoti apmierināts un ka nekad vēl abu valstu starpā neesot pastāvējušas tik labas kaimiņu attieksmes.
Tajā pašā dienā komandierim ar pavadoņiem vajadzējis doties pa tuvāko ceļu atpakaļ uz Rīgu, bet stacijā tos sagaidīja pārsteigums ierādītās vietas Ļēņiņgradās atr vilcienā. Mīkla atminēta tiicai vēlāk — kād noskaidrojis, ka Mas kavas; — Rīgas dzelzceļš ^bijis pārslogots ar okupācijas karaspēka transportiem uz Latviju.
1. septembra (1941. g.) naktī vācieši bombardēj a cietumu. Latvie
nieza, citi ādasrnaņas traucējumi, bezmiegs, grūtsirdība. Reizēm. smadzeņu vai smadzeņu, plēves id^aisumu . zīmes.. ļJrinā atrod olbaltumu, asinīs cilindrus. Reizēm palielinātas aknas, liesa. Ar vārdu sakot, var rasties visu ķermeņa daļu smagi bojājumi,
Dažā ziņā slimība atgādina vē-dera tīfu vai akūtu primāru muskuļu iekaisumu, bet tridhinello-zei ir raksturīga teiāde: plakstiņu tūska, muskuļu sāpes un asiņu eozinofilija (skat, augstāk).
Izd2!3tediaāš£^s izredzes. Dažādas statistikas rāda, ka mirst 5-17-30% no saslimušiem. Lielākā nāves gadījumu daļa 3.-5. nedēļā (gadās laikā līdz 4 mēnešiem) pēc saslimšanas--Tātad lielākā saslimušo daļa tomēr izdziedinās: iekļuvušās trichinellas; vai nu iznīkst, vai tiek; iekapselētaš-
I2§a?gā5anās. No teiktā , secināms, ka gandrīz vienīgi cūkas ; gaļu ēdot cilvēks vav iegūt so sļijcuību. Tāpēc arī katra cūkas gaļa pārbaudāma pirms nodošanas sadalīšanai barībai. Pārbaudi .izdara tā, ka izmeklē hokantās cūkas vairākus muskuļu gabalus . ar mikroskopu (no diafrag- -mas, balsenes musk., mēles) .Ja cūkā maz trichīnu, var gadīties, ka tās šādā izmeklēšanā neatrod, bet tās gaļa tomēr var izraisīt slimību. Tāpēc ēdot pat apzīmogotu (Latvijā pārbaudītu un par veselībai nekaitīgu gaļu apzīmogoja)' cūkas gaļu, var ēst tikai ar lielu uzmanību. Sevišķi piesardzība nepieciešama, ja gaļa nav pārbaudīta. Ja šāda piesardzība nav iespējama, kā tas bija ari senatnē, tad labākais izdot likumu, kas aizliedz ēst cūkas gaļu, kā to darīja seno lai-ku žīdu likumdevēji, kas ar to neskaitāmus žīdus .pasargāja no bojā ejas.
Bet.var ēst ari triehinellozu cū-kas gaļu, ja vien parazītu pirms ēšanas nonāvē. Tie mirst pie 62-79 gr. C. Pie šīs temperatūras gaļa kļūst pelēka. Mazākas gaļas šķēles pie vārīšanas tā nav grūti izkarsēt, bet lielo gabalu vidū 70i gr- C. temperatūra tikai pēc 3-4 stundu vārīšanas.
Gaļas ātržāvēšana (apstrādājot ar ķīmiskiem līdzekļiem) parazītiem nekaitē. Arī gaļās saldēšana, tāpat Žāvēšana tiem neko ne- " var nodarīt. Iesālītā gaļā tie varbūt, nobeidzas 6 nedēļu līdz. 5 mēnešu laikā. Vienīgiijs gaļa sa- : tur 13% sāls, tad parazīti ir drīz pagalam.
Mēs redzam, ka visbistamāki lietot jēlu gaļu; mēs redzam, ka sālīšana, žāvēšana, saldēšana gandrīz nemaz nema;zina risku (sargies no šķiņķiem, desām un. citām nezināmā veidā sagatavotām ^elikatfesēm!) Vienīgi laba gaļas novārīšana un pamatīga ' cepšana pasargās no tridhinello-zes.
ĀiPsiēšanai Slimība ir tik nopietna, ka bez ārsta palīdzības un bez tā sniegtiem speciāliem līdzekļiem nav nekādas lielākas cerības izdziediņāties.
Ja pagadā-s uzzināt drīz pēc ēšanās, ka gaļa s^tur parazītus, vai ka ir aizdomas par tiem, tad der vemšanas līdzekļi, kuņģa izskalošana (Amerikā jebkuras slimnīcas Emergency telpā), caurejas līdzekļi, kaut ari nav nekādas drošības, ka tie palīdzēs.
Novērots, kā degvīna dzērāji un tie, kas, ēdot triehinellozu gaļu, uzdzēruši (degvīnu, retāk saslimst. Te nu arī ir vienīgais gadījums, kad attaisnļojas glāzīšu saskandināšana, uzsaucot: „Sveikij veseli!", jo citādi alko-«hols var tikai kaitēt. Arī tri-chlnas ļoti jūtīgas pret alkoholu un necieš to pat atšķaidījumā. Tāpēc arī daži ārsti ieteie dot saslimušam ik dienas 250 kb- cm. konjaka kaut gan ar to vien nekad nebūs pietiekami palīdzēts. Katrā gadījumā jālūdz ārsta palīdzībā- .■:■ w'::-V.-: ■.
Zviedrijā pastāv būvju pārvalde, kāš regulē uņ pārbauda būvju vajadzību uņ lietderiļju, sevišķi, piešķirot vērību darba spēka un būvmateriālu ietaupei. Lai labas uri derīgas idejas varētu tikt. pārbaudītas un izUetotas iespējami ātri, pārvalde piešķir zināmu kvotu eksperimentu būvēm, ārpus parastā kārtībā piešķiramām būvāt-ļaujārii.
Zviedrijā būves tēchnika ir ļoti attīstīta, un grūti būs atrast kādu jaunu ideju Amerikā vai ļ citā kontinentā, ko zviedri nebūtu izmēģinājuši, un tieši vai pārlabotā veidā neizlietotu savā zemē.
, Tā zviedri tikuši vistālāk ar montēšanai gatavu kokā dzīvojamo ekū: būvi. Izgatavojot iespējami daudz detaļu fabrikā, māju būv darbus padara šai ziņā neatkarīgus no laika apstākļiem. Tādējādi var lietot lentas sistēmu raždšanā, kā arī samazināt izdevumus, ražojot atsevišķās daļas vairumā. šis priekšrocības piešķīrušas montēja^ mām mājām tirgu ne vien Zviedrijā, bet arī eksporta, iespējas pat iļz tik tālām z^emēni kā Austrāliju.
Vairs negrib lietot. sastatņus no pamata līdz jumtam, bet mēģina iztikt ar āpm. 1-—1,5 m platu f6i> mu visapkārt būvei, ko lēnām, būvei augot ceļ uz augšu ar eļļas
ēkām, ietaupot vairāk kā 90 proc. kokmateriāla.       ': :
Tagad zviedri pasākuši arr pla-stā māju būvi, ceļot visus sienu, griestu un grīdu elementus no pla-sta, un tikai slodzi uztvērējas daļas nb cita materiāla. ;
šādos apstākļos nav brīnums, ka būvvaldei iesniedz apaļu māju būvju projektus ar līinēņiskiemjuņi-tiēm, uz gumijas riņķu sekcijām, ar nolūku panākt virsmas un siltuma ietaupi.  :     V    ' ^
Pagaidām gan šādā veida projekti nav ieguvuši būvvaldes uzticību, bet pēdējais vārds pieder nākotnei.
Zviedru tautai augsta techniķā devusi ērtus un veselīgus dzīvēs apstākļus. Zviedru strādnieks; maksājot ceturto daļu no algas par īri, spēj dzīvpt modernāko- 3 istabu ^dzīvoklī, kamēr Kanādā šādai īrei aizietu vismaz puse algas.
X
tis V. smagi saslima.; Bijā pāriie- pumpju palīdzību,   šo metodi sā-cināts, ka mirs, kāpēc lūdza mani kā^ būšu brīvs, par to paziņot :vi ņa līgavai." .
kumā lietoja: tikai apaļu dzirnavu ūn lopbarības tvertņu būvēm, bet tagad arī 8  stāvu dzīvojamām
KARALISKA
' plate
: Anglijas radio klausītāji tuvākā nākotnē varēs: noklausīties kādu karalisku gramāfona plati, kas nav lielāka par peniju, šī plate, kas iespēlēta Vindzorās pilī. 1:924. gadā, :paŗedzēta miniatūras patafonam un atskaņo 20 sekundes Anglijas himnu. Plate ir tik maza un trausla, ka sākumā tečhniķi nav uzdrošinājušies to atskaņot, bet t$d tā uzņemta radio programmas raidījuma sērijā, — „pļates, ko jūs nevarat nopirkt".■ T'^.-}: