3.'
i-
Trešdien, 1952. gada 20, februāri
LATVIJA
1
NOTIKUMU DEGPUHKTA
!ATGRIEŠANĀS I
Tu raugies ■ najā puisī, k{ 27. martā Rī ticēt, ka viņi šons, rīdzini kabsona dēls gadā bijis Rīi tas ir. Viens miert), kad turienes, no I nāves neatg)
Viktors Jē studēja medi
pievakarē lil aicināja . stui tālam ceļan vienu* ceļa ; skaistais mo tas autobuss, vienas māja arvien jaun' vietā iekāpa juveliera .— bas ielas stū vu" nogādā dzen vienā nebeidzami sastopas v pārstāvji, b( precējušies, prātā, ka v: fronti karot, ņu braucien •Ieslodzītiem no vagona 1 Bet garais ! dās reizēs ■ nekad ne s riba tai lai un tēja, tējj tad arī sai iebraucis C kurā atradi ciena atkal īpašai loko ■ņus nogādi nā: lielā ci barakām. .1. reģistrēja i ko zina un
. Jēkabsom sējos, grupī pai bija jār. šņu no kāc platformu. >• gulsni nolil 'sin tad nes .ikvienai gi V gulšņi. Ja •: zināja pār ēģiptiešu v Galvenaii j pa ar nen ' rais bija | gaļas. Tās' 'Viņās deva tēju. No rl gariņu, tēj siļķi. Ja r ja savu nc gi samazin : nebija vei' locekļi nec ^nedz vāka-
-Karalis Džordžs VI ir miris m .«^eptiņu monarehu, trīs bijušo ķara-li^i trīs prezidentu'un daudzu prinči? 4n princešu un valstsvīru izvadīts, guldīts Vindzoras Sv. Jura ka-pcllas mauzolejā, blakus & citiem, pirms viņa mirušiem Anglijas valdniekiem.
Apklusuši 56 lielgabalu salūtšā-vicni, kas deva godu katram karaļa nodzīvotam mūža gadam, un no Vindzoras 1344. gadā celtā torņa pusmastā celtais valsts karogs nolaida!? pavisaM, un tā vietā masta galā droši uzvijās ļcaralienes standarts.
Ar lielu cienību un lielu pieķeršanos savai pagātnei angļu tauta aizvadīja aizsaulē savu valdnieku un tagad atslīgst atpakaļ ikdienā, kas ir daudz pelēkāka un daudz nelŖĪppāka ņeķā Albiona iedzīvotāji vēlētos.
<Savos kabinetos atgriezusies arī njJnistrī un starp tiem arī trešais pēc ranga, bet patlaban varbūt pirmais pēc svara un kuru pēc para-felajām angļu viduslaicigajām pa-rāžāin dēvē par „ŠačIia galda kancleru", nosaukums, kuram an^ pji palikuši uzticīgi kopš tiem laikiem, kad toreizējais „finanču mi-
ti ažadu importējamo preču daudzumu par 61 milj. dol.
Ceturtkārt, nolemts samazināt Ōglu ievedumus no ASV par 7 milj. dol. šai sakarā Butlers pateica: kaut ko nepārprotamu: „Šai zemei jāeksportē, nevis jāimportē ogles." Latvieši to labi saprot, jo savā laikā Lielbritānija par mūsu zelta krāsas sviestu maksāja tieši ar zvīlīgi melnajām oglēm. Ja Lielbritānija vēlas tikt uz zaļa zara, tai j ā ra žo daudz vairāk ogļu kā līdz šim, lai no ogļu importētājas atkal pān/ērstos par ogļu eksportētāju. Un tas nu veicams tikai pa divi ceļiem, vai nu jāimportē itāliešu ogļrači, vai an jāmodernizē ogļu izkalšana un izvešana no pazemes. Taču otrs paņēmiens maksā naudu, kuras valdībai nav. un laiku, kas patlaban nav Lielbritānijai sabiedrotais. Atliek, tātad, itāliešu ogļraču ievešana, bet ko teiks arodbiedrības?
Taču Butlers nepopularitātes laukā iet vēl tālāk. Viņš gatavs atlaist lielu skaitu ierēdņu, lai tādā ceļā ietaupītu vēl 14 miljonu dolāru gadā. Informācijai un propav gandai nocirps 3,35 milj. dol. Be7y visa tā, nolemts iekšzemes tirgum atstāt vairs tikai 120.000 automo-
POSĪ
22, FEBRUĀRI, PLKST. 20
OKTARĪO KRASTĀ Lake Shore Road, Humber Bay,   Saiiksm©? no Sunnyside's aff
lEZONAS LIELĀKAM UN GREZNĀKAM SAllKOJUMA
nistrs" sēdēja pie rūtaina sacha ^.^^ ^lo.OOO līdzšinējo vietā, bet
■spēles dēli atgādinātāju galdŗu- ^.^^..^^ eksportēt.  Un tas nozīme,
tu klāta galda, nodokļu lietas kar. ^^t^jp^g^jekiem Anglijā uz jau>
tojoi.   ■ nu mašīnu būs turpmāk jāgaida ne
Chancellor of the Exchequer — vairs 5, bet 8 gadi. Motociklu,
parastajā eiropiešu terminoloģijā Apvienotās' karalistes finanču ministrs Ričards Ostens Butlers bijd nesen Apakšnamā spiests lietat loti atklātu, lai neteiktu nesaudzīgu valodu par to," kas Apvienoto
■ karalisti sagaida tuvākajos niēne-
. šos.--.
Viņš pasludināja, ka vispirms riāksics   «samazināt konsei-vēto ēdamvielu ievešanu Apvienotā Ka-rāli.stē no neeirepiskām zemēm (lasi ASV un Argentīnas), līdz ar ķo gaļas deva pat konservētā veidā aiigļu galdā samazināsies. Otrkārt, angļu tūristi, kas kaut uz dažām sicdēlām vēlētos padzīvoties un atpūsties no kartītēm un racionētā? dzīves, pārbraucot Lamanša kanā-lim, itagad varēs ņemt līdz vairs ti-kāt 25 mārciņas 50 vietā. Nav mazu ietaupījumu, saka kāda franču paruna.   Bet šis ietaupījums nav nekāds inazais, jo pag. gadu vesels miljons angļu pārbraukušiī/v^t pār-ildojuši kinālim; lai,,pplmti*.pab; . dltu dzīvi franču Rivjēras piesaulē vai citās vietās no kartītēm atbrīvotajā  kontinentā. Samazinot aflgļu tūristu līdzņemamo ceļoju-ina iiaudu par veselu pusi, šacha^ galda kanclers cer ietaupīt 35 milj. dol.
' Treškārt, viņš nolēmis ierobežot
āžos vārdos
A«si.ilijas parlamenia locekli ļ  isJonojot P^^^'fJfJ'^"^^^
nolēmuši Uugsttnāt PSŽi =avas ^'°3"'^'ŗ--^Tr^a^jH ; j 1  ■ ba atsaukusi 190.000 ionnu. ogm
ālgis par 440 dolāriem gaaa.      ea «ao"**- *
Spānijas valdībā nolēmusi atjaunot diplomātiskās attieksmes ar
pasūtinājumu Savienotajās Vai-
divriteņu," veļas un trauku mazgājamo mašīnu, radio un televīzijas aparātu ražošanu samazinās par vienu trešdaļu; tēraudu sabumboto celtņu atjaunošanai vairs neizsniegs. Par zobu un citām protēzēm turpmāk būs jāmaksā puse to cenas.
Visi šie lēmumi un it īpaši pēdējais nepatika Viņa Majestātes cpozicijai. Bet sociālistu kreiso vadonim Bevanam Daily Telegraph deva īsto atbildi Bevanam: ..Mākslīgs zobu sets ir svarīgāks par nacionālo eksistenci." Lai nu būtu kā t'ūdams, arī šis taupības solis nebūs pieskaitāms „mazajiem'? ie^ taupljumiem; Summa summarmn: Butlers ķēries i)ie vecajiem pārbaudītiem līdzekļiem deficīta aiz-lāpīšanai: samazināt izdevumus un palielināt ražošanu. Cita go d i-ga^ ceļa nav.
Cerēsim, ka čerčila valdībai la-ķi veiksies un ka tā 4. martā, kad Apakšnamā apspriedīs budžetu, ša-cha galda kanclera sniegtais valsts izdevumu un ienākumu mets kļūs par likumu un gūs lielāku vairākumu kā pirmoreiz par šīm problēmām Apakšnamā runājot, proti vairāk nekā 309, pret 2'?8.
H. V,
m e lo d r ā^^^^^
ar INGRifiAS VĪKSNAS to^ TĀLIVALŽA: ĶĒNIŅA komp^^ publikai, Liepājas teātra un 0
; PiedaM^ deju kopa DiždaricišF. AIGARA
;/ :;VAKAIIA TĒRPI NAV^^O^ | ^- ■
Galdiņi 3j 4,: 6:^ m 10 personām pāsūlinārņi līdz sarikoj umam pa tālr^ mi
īe^a $1.50/g^^^^
Par tenr«ra akticin pret Tito valdību Dienvidslāvijas tiesa sodījusi 23 pelnās; no tām 3 ar nāves
Janvāri RieJumvācija ražojusi L255.510 Sonnu lerauda, salīdzinot ar decembri, iērauda produkcija kāpināja par 136.573 ion-nām.
latviešu preses biedrības KAi)5
Jordānas karalis Tālais I devies ceļojuma uz Itāliju un Šveici. Abu valstu galvaspilsētās ieradušies karaļa vēstneši, kas palīdzēs sagatavot karaļa uzņemšanu iam tīkamā garā.
Plašu naudas viltotāju bandu amerikāņu policisti atklājuši Ja^ panā. Policija konliscējusi izgatavošanas iekārtas un spiestuvi, kur ražoti amerikāņu
Paklausot citu Pasifika valstu iebvldum^dm/ Japāna mainīju;?» savu agrāko apņemšanos papildināt ministriju skaitu ar aizsardzības resoru, tā vietā nodibinot valsts aizsardzības padomi
pie premjera kancelejas.
• .. ■        ■   • i ■ ■ ■
Visus gulbjus, kas peld Anglijas iideņos, deviņas pilis ar visām mākslas galerijām, lieliem dārglietu .krājumiem, .dižciltīgiem zirgiem, automobiļiem, kuģiem, lauku saimniecībām ar visiem kalpiem un džentlmeņu leģionu iegūst karaliene Elizabete II> saskaņā ar karalisko mantošanas
: Ai?strumvācijas fabrikās ražo artilērijas granātas Sarkanai Ķīnai, Padomju Savienībai un Polijai, kā to ziņo Berlīnes britu joslas laikraksts Telegraf. šajās dienās uz Ķīnu nosūtīti 20 dzels-eela vagonu granātu.
Austrālijā atklāta ieroču kontrabandas grupā. No kontinenta stes rajoniem kontrabandisti izveduši ieročus uz Indoķīnu un tur tos nodevuši komunistiem. Kontrabandi^u ^andas „nozri-res" darbojušās arī Manilā, Ja-kaliarlā, Darvinā un Sidnejā.
Aug SioV)^iolmas iedzīvotāju skaits, bet vēl straujāk pieņemas zādzību skaits. īpaši , savairojušies sīki zaglīši. Iedzīvotāju skaits Zviedrijas galvaspilsētā pārsniedz 700.000. 1937. gadā policijai pieteiktas 16.000, 1950. g. ^,54.000, bet 1951. g. — jau 65. zādzības.
Diplomātļiskā personāla lpcekļw skaits Vašingtonā no 1000 Otrā Pa-saules kara sākuma tagad pavairojies uz 4400, Visplašākais stābs^ ir britu vēstniecībaai — 673 dar-dinieki, PSRS ar 129 darbiniekiem ir piektajā vietā. Diplomāti kopā ar ģimenēm dod Vašingtonai ap 20.000 ārzemnieku.
* •
Brīvību savai tautai apsolījis Bolīvijas militārās valdības diktatoriskais galva ģen. Hugo Ba-livians. Viņš valda kopš 1951. gada 16. maija. Viņš apsolījis vēl šinī gadā izdot manifestu, kas xiestaurēs agrāko demokrātisko valsts ieklržM,
PA   V Ē S T U £ ES PĒDĀ
(Pārņesurr'S no 1. Ipp.)
■ Pēc. brokastlni Francijas ārlier tu. ministrijai bijis jānotiek.' Sabiedroto lielvalstu Augstākās Padomes sēdei. Neziņā ļoti moci-, jusi. Ko; vēl varētu darīt pirms izšķirīgā lēmuma? Ap pīkst. 14
■ Atzīmējot Lietuvas neatkarības, jauni cilvēki vecumā no 20. līdz^traleri   uz   Zviedriju. Nonākuši
34..gada dienu n. februārī notika svinīgs akts Ņujorkas Webster Hall telpās; Aktā runāja Kongresa ārlietu komisijas locekle Edna Ķelli ja un lietuviešu organizāciju vadītājas personas. Pēc tam notika koncerts ar Metropolitēna operas solista Algirda Bražis un V.j. Lietuvas operas solistes Vinces Jaunš-l*aites piedalīšanos. ■ Kā goda viesi aktā piedalījās 3 lietuviešu zvejnieki kas pag. gada jūlijā izbēgi^ši no Lietuvas. Tie ir
27 gadiem.   Dažus viņu ģimenes ļ pie Kalmāras ostas, tie iekāpa lai-
■■V
iillHIilliHLil
locekļus krievi jau bija apcietinājuši un tie baidījās, ka tāds liktenis piemeklēs arī viņus. Kad viņi ar traleri devās parastajā zvejas, braucienā, lie nolēma bēgt. Bez viņiem uz tralera atradās arī 3 krievi. Naktī lietuvieši aiznagloja kajīti, kur gulēja divi krievi. Trešais krievs pamanīja viņu rīcību un izskrēja no mašīnu telpas. Lietuvieši to pi'evarēja un iesprostoja citž kabīnē. Tad jaunekli devās ar
llllliiltlBilBIilieillilIlilEBllIieiilllBlllIBI^
TOEONTO CENTRĀLĀS. VMCAs 40 COILLEGEST. SARĪKOJUMĀ
Kanādas augstākās Hgas Volejbola meisža^ībasiresās kārtas spēlēs
sestdien, 2?. februārī, pīkst. 8 vakarā
PIEDALĀS: Latviešu YMCAs Klubs; Centrālās YMCAs igauņi;
Kalevs un Ukraina IEEJA $0.50. (429)
9
viņā Un devās krastā, kiir tos in-ternēja. krievi pieprasīja viņu izdošanu, tomēr zviedri atteicās to darīt. Pēc 3 nedēļām lietuviešu organizācijas panāca viņu atbrīvošanu uri pārveda uz Vāciju:
Amerikas lietuviešu padome ir izkārtojusi, ka šie 3 bēgli varēja iebraukt Sav. Valstīs un uzturēties šeit 3 mēnešus. Tie ieradās ar lidmašīnu .Ņujorka 13; februārī. Ar Amerikas Balss starpniecīt-u tie uzrunā ja savus tautiešus" Lietiivā, Nākošā dienā tie izbrauca uz Vašingtonu, \kur sestdien piedalījās pieņemšanā Lietuvas sūtniecrc'l ,
Lietuvas valsts svētku gadījumā notika svinīgi aizlūgumi piecās lietuviešu baznīcās Ņujorkā (viena Manhetenā uņ 4 — Bruklīna). Ari latviešu ev.-lut, dievkalpojumā Bet-ieņies liāznīcā 17. -februārī notika aizlūgums par Lietuvas brīvības atgūšanu. . - \:
Dr. Grosvālds ko'l^ā ar Heierovi-cu devušies uz i;€rillōh" viesnīcu Konkordijas ļāuķumā, kur toreiz dzīvojis Ļoids Dzordžs. Kopā ar Meiisrovicu un: Grosvaldu gājis arī Biseniēks, rriūsu neoficiālais sūtnis Londonā. Bet Anglijas premjers ar savu svītu steidztgi sēdies autoni'obilī, lai dotos uz mums tik syatīgo. konferenci. Tā atlicis vienīgi nogaidīt apsprie-des rezultātus.
Par pašu: sēdi vēlī:.k noskaidrots^ ka Briānš ./ierosinājis jautā-junriUj. vai nebūtu lietderīgi atzīt Baltijas valstis de iure. Lords kerzonš bijis pretī, jo, lūk, nevārot, zināti ka izveidošoties Kriey^as nākotrie. Tad runājis Itālijas ārlietu . m.inistrs'.grafs Storcā (pašreiz: ļoti slims);: ,,lta-iija ir pār atzīšanu. Ja pārējās 'valstis atsakās, Itālija Vviena pati spers šo sdji.'' :
m 0
AID   0VERSEAS
3133 So Halsied Sl. Chicago 8, lU. n.S.A.
Nosūta pārtikiis pakas uz viUm Eiropas valstīm, izņemot Pad. Savienību. Visas pakas apdrošinātas pret pazušanu. Sūtījumus izdara no iioli^tavām Eiropā, kas paātrina paku saņemšanu
Kad noii) iiiales niā jeli viņa ļ)rritoju, •! izdomāja, vai sapnī ja diena^^ danis Līz savu Yār( iiuiiēs vil l?utmi m ja Pu šo dienu, jvaluo dal viss dzīv€ stfivējuiri ielikti sev gadā Lie vi. Dakrit
Paka Nr. S-$5.4I 2 mārc. žāv. speķa
2 2 ,1 1 1
cukura 'V marmelād. " kakao kafijas ''margarīna
' Paka
A. 10 mārc. cukura
B. 20 mārc. cukura-
Paka Nr. 10—$S.50 Paka Nr. 12-$6.40 2 mārc. žāv. speķa   2 mārc. žāv. speķa
2 2 1 1 1
0
A. 10,mārc. kv. miltu
B. 20 mārc. kv. miltu
hPski Nr. 25 I
E: 9,mārc.^cūku tauku' CV iS- mārd' čūku tauku
tauku margarīna kafijas kakao šokolādes
$2.60 i$4.70
2 2 l 1 1
tauku cukura kakao kafijas fpkolādes
$2.50 $3.90
$5.25
Paka Nr, 4 mārc. žāvr speķa 2 2
2 1 1
2.
a uzstāšanās
Pieprasiet pilnīgu sarakstu : paciņām!
tauku marmelād. margarina kafijas < šokolādes kak^o■. 41/2 mārc. cukura 2 gab. taal. ziepju.
(485)
Tad Loids Džordžs izteicies, ka viņš neredzot ieme'sla, kādēļ nevarot atzīt tūlijči.; Paļdome tam pievienojušies, un līdz ar to Latvija, Igaunija ūn Ģrūzija bijušās tiesiski' atzītas valstis.   V -
šo lēmuniU: grāfs dePeretti paziņojis Pr. 0. Grosvaldam ap pīkst. 17 pa tālruni, ļīdž ar to vi-
ņu apsveicot: Lietuvu ,tai reizē vēl - iieatzina, de iure ; sakarā (ar t?.s domstarpībām robēžjautājumā ar Poliju. Mūsu ārlietu ministrs šo ziņu saņēmis un mierīgi; to pārbaudījis, pēc kam viņš to paziņojis Igaunijas sūtnim Gh:
Ŗob. Pūstam; Priecīgo notikumu mūsu diplomāti atzīmējuši,,Hotēl Meurice'*, kur Z. A. Meierovičs izteicis pateicību visiem līdzstrādniekiem, Tai ''pašā vakara nosūtīta,' gara telegramma: rrii-. riistru prezidentam K. Ulmanini., bet tā. pienākusi tikai nākošā dienā ap pīkst. 13y tad Bīgās ie^ 1as pildījušās priecīgi noskaņotiem cilvēkiem. Kas toreiz bijis Rīgā, atcerēsies lielo sajūisiriū. Ulmanis piesūtījis mūsu diplb-'rn^tiem pateicībās telegrammās. Apsveicis Somijas sūtnis, bet Augstākās Padomes vārdā Ari-stids Briaris Dr. 0; Grosvaldam jpiļeisū^is oficiālu paziņojumu, izsakot vislabākos novēlējuirius mūsu valsts nākotnei un latv:ie^ šu tautai.
Drīz pēc tam arī sekojusi mūsu sūtņa Dr. O. Grosvalda svinīgā' pililvāru iesniegšana Francijas Republikas Prezidentam M. Mii leranam.
■ Nenio.
'Lietuviešu Kopib Centrālā komiteja Toronto nosūtījusi Eiropas Brīvības Komitejas viceprezidentam Džeksonam vēstuli, ķūŗā protestē pret Cilvēka Tie-, sību . komitejas; kādreizējās priekšsēdes ; F: HūzveUa kundzes apgalvojumu, ka neesot iespējams pierādīt Padomju Savienības īstenoto tautu izkaušanu viņas vērdžiiiātāš ^zemēs.:: :
šāds apgalvojums satricina uzticību  taisnībai  un cilwciška-' jiēm princiļpiem un satricina uz^ ticību Savienoto Valstu politikai.
Mēs paši, īstembā,; lielākā tiesa no mums, esam liecinieki šādai genosida: politikai. Mēs to pieredzējām 1940. un 1941. gadā. Mē.s, paši esam izbaudījuši boļševiku terroŗu un mūs-sasniedz mūsu vecāku un brāļu kliedzieni, kas nāk no:viņpus dzelzs aiz kara. Franklina Rūzveltā kundzes; liecinājums ir apvainojurns verdzināto tautu ciešanām." Protestējot pret šo Rūzvēlta kundzes nostāju, Lietuviešu kopības Centrālā komiteja Toronto tālāk konstatē^ ka viņas ipgālvojums runā pretī Savienota Valstu ārlietu politikai un Savienoto Valstu prezidentā un valsts sekretā-
ludz, lai Džeksons izteiktu valsts v departamenta protest»' pret itūz-ļveltes deklarāciju; visu to zemju vārdā, kas pārstāvētas Eiropas Brīvības Komitejā un prasa Rūzveltā kundzes atsaukšanu no vi-ņas delegātes posteņa Apvienotās Nācijās.
OGĻU PRODUKCIJA UM MĪLESTĪBA
Lai celtu savu ogļu produkciju, Anglija ieved itāliešu ogļračus, jo angļi paši ne labprāt; grib strādāt pazemē. Likās, ka šis jautām jums nu būtu labvēlīgi atrisināts, bet te iejaucās mīlestība. Angļu ogļrači!protestē pret itāliešu ielaišanu! Jo tie savaldzinot viņu' sievas 'un meitas. Meklējot - atrisinājumu, kāds parlamenta loceklis iesniedzis priekšlikumu nodarbināt itāliešus tikai noteiktās raktuvēs un norpbežot tos no saskares ar vietējiem iedzīvotājiem.
Ja angļu vīrieši nevarot izturēt ārzempieku konkurenci, ironizē laikraksti, tad viņiem pašiem esot jārok savas ofgles. Bet kā sekas no tā angļiem tad būs ciešāk jāsavelk josta. Ja lietā nonāktu līdz nobalsošanai, tad sieviešu balsis droši vien nosvēr-
ra deklarācijām- LKC komiteja | tos mīlas uzvaras labā.-
rnto š. g:. ^3. febru zalē, 326'Queen St., W.
(pie Spadina Ave), Toronto
'i
A
pr. V. Feierabends, kādreizējais čechoslovaki jas lai^šaimņiecības ministrs un Dr. Beneša. eksilvaldī-ba fin. ministrs nolasīja Stari^ii-tisko Attieksmju Irištitūtā: Kiriģ-£tbņas ņozarē^rreferātu par^* notikumiem PSRS satelītu valetīs.: šai referātā viņš atgādināja, cik liela mērā Pad. Savienība šīs valstis industrializē. Mechanizējotjauksaim-niecību, boļševiki atbrīvo simtiem tūkstošu, pat miljoniem ļaužu rūp-
Rietumberlīnes. laikrakstā „Der Tagesspiegel" parādījies Krievijas troņa pretendenta lielkņaza Vladimira Kiriloviča raksts, knŗā tas aicina JRietumu pasauli sadarbībā ar krievu un satelītu trimdiniekiem gāzt komunistisko iekārtu ar ieroču palīdzību. Tā ir pirmā reize, kad lielkņazs uzstājas atklātībā.
Savā rakstā viņš saka. ka Rietumu valstis .ivairāk kā 30 gādii nav piešķīrušas vērību manas tautas nelaimei.''  Rietumu valstsvīri, kas
savā laikā gpieduši Staļina asinīm apmēros nekā Rieturnr"pSRs"ie-aptraipīto roku, tagad vēršoties ar apsūdzībām pret padomju varu. Tālāk viņš aizrāda: „Ja Rietumu valstis būtu sadragājušas koņlūņis-jņu īstā laikā, tad pašreizējie sagatavošanās plāni Trešajām Pasaules karam būtu lieki/'
Vladimirs Kirilpvics ir, 34 gadi vecs. Krieviju viņš atstājis agra bērnībā. Savu izglīlību viņš ir baudījis Francijā un Anglijā un precējie? ar amerikānieti. •
satelītu A^ļStīsdrausnug^ l6 dzlves^štandartu.    ";
Visa šī industrializācija kalpo padomju ibloka apbruņošanai „lie-lājāi un pēdējai'kaujai," Dr;Feier-abfends pasvītroja, ka daļa tautas atbalsta komunistu iekārtu uņ ka no šīs daļas nāk komunistu administratori un slepenās pdiieijas aģenti. Satelitvalstis pārvalda viņu fanātiskie komunisti. Jautāts, kā ierobežot komunistu
niecībai. Satelītu valstīs ir;90.milj. ļ ietekmi, referents pasludināja,! ka cilvēku, kas ik gadu pieaug par ^ pirmais noteikums te ir militāra 1 miljonu; Krievi, bez tam, iešai- ļ gatavība un otrs — sniegt tautām sta' darbā sievietes daudz lielākos pozitīvu programmu,  šai plāksnē
daudz ko var dot Morālā Apbru-ņošanas .prograiņma. ■
METEŅU VAKARU .
SPĒLĒS PAZĪSTAMĀ' DEJU KAPELLA ATSEVIŠĶI ĢAU>IŅr ATSPIRDZINĀJUMI ;: Ieeja: dāmām ;$®.te^,ku^ Sākums pīkst. 19.30 .
■^^^ Visi laipni ielūgti
I
-Vi ■
DV HAMILTONAS NOl^AĻAS
.       Sport^^ p a R t'a
rīko s, g, 23. fc^^^^^^ Central Secondary Scbool
viņgrrotavā, ieeja N, Hamilton, Ont.
Toronto LSk un Ham SPARTA sacīkstes sieviešu lan miesu volejbolā un vīriešu basketbolā
Pīkst. 19.0P,HAM1LTOŅCOTTON MILL GAF^TERIA ? MarySt., starp Barton un CNR
VAKARU
Visi laipni ielūgti -
(484)
Aiz, komunistu programmas; nav morāla spēka, komunisti valda ār aklu paklausību un iebaidīšariU^jeb
saistījusi dajrbā:;70:pToe. visu sieviešu no" 19' līdz 59 g: vecumam.
Bet no kurienes riāķ kapitāli ieguldījumiem satelītu rūpnīcās? šosj terroru.   Iekšlietu miņistSjS te kapitālus ņem no satelitu tautas ;džefi femūništiskās valstīs ir 1^ ienākuņia, rnb;-kūra iāpļtāIieguW
jumiem rūpnīcās ziedo 40 proc., ka-        ro^^i--       - •- : mēr bagātā Kanāda savā rūpniecī-^ ba iegulda ik g^ tii^i    : pro^ tautas ienākuma,  šie milzu kapitālu ieguldījumi industrializācijai mūfiisma.
Bailes vien tajās notur(tau-tas paķlaiisība.. Tiķar Morālā At-bruņoša^ms progrāmmij spējot novērst pat vecus komunistus no i kb-
mēbeļu veikals
Visāda^ vqida mēbe^^^^ televīzijas aparāti, elektriskie
ledus skapji, veļas mazgājamās mašīnas, grīdsegas, '   V  b rotaļlietas uit
meti, saNt ar^»^ p,, b r i v u pusdienas servīzi
latviešiem izdevīgi v^^^^ noteikumi ,v3M8^B TORONTO, ONT,