Trešdien, 1.952. gada 27. februāri
LATVIJA
LATVIJA
toeiik^ koritinehiā plašākais laltiešu laikraksis, kas mSsu Jauliesiem Savienotajās Valstis un Kanādā snieda vispusīgu fiaformāciju par latviešu dzīvi visās zemēs, tāpat an ziņas par pasaules poBtiskajiem notikumiem. ^
Laikraksts pasfltināms visās ASV un Kanādas Daugavas Va-osegu ApvienīBāsi nodalās, kopās uri pie DV pilnvarotiem, kā ari laikraksta redakcijās ASV un Kanādā un pi© mūsu pārstāvjiem.
ccezseb
Vienoti vienotai aprūpei
Aprūpes jautājums laikrakstu slejās ir bieži cilāts. Visumā mēs varam konstatēt: nav mazinājusies tautiešu un organizāciju in-• terese tā atrisināšanai. Paldies Dievam, ka tas tā, tas dod mums. cerības, ka nākotnē, kur lielākā trimdnieku dala top aizvien saimnieciski stiprāka, šo jautājumu izdosies galīgi atrisināt. Bet domājams gan, tikai ar vienu vienīgu priekšnoteikumu: Vienoti vienotai aprūpei.Tā ir visu mūsu kopēja lieta — kopēji darāma un kopēji atrisināma. Šādas kopējas- gribas -rez;.iltātā vispirms,, citu mērķu i-asniegšanai dzima ALA, pēc tam tieši aprūpes nokārtojumam ~ ALA's Aprūpes birois: Tas nav vienas personas vai organizācijas iestādījums, tā ir visu mūsu kopēja lieta. Šādi šim jautājumam pieejot, mēs esam pie pašas galvenās problēmas: mums ir vairāk . kā 3.000 aprūpējamo, visvairāk Vācijā, tad Austrijā. Francijā un ASV. .
Tuvojas  ALA's  kongress — vieta, kur mūsu vēlētie pārstāvji mūsu vārdā lems par mūsu kopējām interesēm un kā vienu no svarīgākiem jautājumiem • skars iaprūpi. Tomēr liekādiem pār-s-tāvju lēmumiem nebūs panākumu, ja jau pašā sākumā mēs paši nebūsim gatavi veikt pirmo priekšnoteikumu: ja nebūsim visi gatavi nest materiālus upurus. Domāju, ka taisnīgākā pašaplik-šanās. nodeva ir vienas stundas alga mēnesī. Vēl pagājušā gada ar šādu aicinā.jumu nāca Aprūpes Biroja vadītāji, bet, diemžēl, šis projekts nav vēl radis vajadzīgo atsaucību. Ja mēs visi strādātāji tāda veidā' ik mēnesi i^avu pienākumu pildīsim, ts.d būs noteiktas summas jūtamai un regulārai aprūpei. ^   Kā daittiz dažādos iebildumos ir izskanējis, daļai ir lielas bažas par ziedotās artavās- ceiu. Ikviens mēs zinām, 2v kādām pūlēm pie tās esam tikuši. Ir dabiska mūsu prasība, lai .tā nonāk īstās rokās. Līdz šim gan aprūpes organizāciju darbā acv konstatēta- kādia ļaunprātībā vai piesavināšanās, bet baumām un aizdomām ir grūti spītēt. Tātad he-ļum lielā tiesa ļao mums grib paši redzēt saŗijemšanas kvitē jumu, un ja tā. tad sirds mierīga.
Tātad, izejot no; tie.šās kontroles iespējas, būtu jākārto kopējais aprūpes jautājums nākotnē.
Ikvienā vietā mums ir sava^ biedrība, organizācija vai attiecīga uzticības persona, kam mēs līdz šim esam šīs-lietas kārtošanu uzticējuši. Kamdēļ lai viņi to •nedarītu arī turpmāk? Tā ir mūsu pašu uzticības lieta. Tātad
nauda būtu savācama mūsu tuvumā, pie mūsu pašu izraudzītā pilnvarotā. V
Viņš mūs visus reģistrētu un ziņotu tālāk ;tprūpes centram — šajā gadījumā ALA's. Aprūpes Birojam: savākts tik un tik, un
Daudzi Jaunekļu Kristīgo Savienību jeb,kā mēs mēdzem teikt, YM€A iedomājās kā tīru sportā organizāciju. Ir taisnība, ķa jau-natnies fiziskā audzināšanā VMCA'i ir milzīgi nopelni- Tomēr mēs nedrīkstam šīs lielās organizācijas nozīmi art citās nozarēs par zemu novērtēt. Ļoti daudz tiek strādāts tieši sabiedriskās un kultūras dzīves- laukā. Gribot negribot jākonstatē, ka kanādiešu jaunatni ārpus sporr
šailas, krāšanas,^ kapitāla ieguldīšanas, īpašuniu pirkšanas uti pārdošanas' problēmām u. t. t.
Lektori būs pazīstami saira-rii^ciski darbinieki' dn banku speciālisti.
Pēdējā., sestā grupa sniegs pfieicšlasījumuSi kuļ?u \nfsrakstā varētu ]ikt„DzivGt māka'*.
Lekcijas notiks katru otrdienu un ilgs 2 mēnešuf5. Šinī sakarā jāatzīmē; ka parasti par šo lekciju ciklu ir liela' interese un tā-
ta saista vēl citas- lietas. To lieci- Pēc event. interesentiem^ vēlams
laikus pieprasīt nepieciešamo in-
. formāciju.
Vispār YMGA's  darbs visas
Kanādas; mērogā tiek veidots vienmēr .tā,, ka. garīgā' audziriā-.šana ir līdzsvarā -ar fizisko.
na dažādo' klubu, lielā aktivitāte, Šinī sakarā jāatzīmē, ka Centrālai YMCA'i Torohto no 5.000 biedriem 3.000 piedalās kultūras nozarēs.
Katru gadu Centrālā YMCA notiek speciāli lekciju cikli, kur
šāda summa ienāks ik mēnesi.^referenti darbojas universitā-
Aprūpes Birojs, pamatojoties uz aprūpējamo kartotēkas un' tās datiem, savilktu kopā pieteikto summu lielumu visu ASV apjomā un noteiktu izmaksa lielumu attiecīgai aprūpējamo grupai, resp. sadalītu līdzekļus vajadzību un pieteikto, līdzekļu robežās. Sevišķiem un neparedzētiem gadījumiem būtu dibināms fonds, kurā uzkrātu attiecīgo sarīko Jurim un speciālo ziedojumu summas. Tālāk, atkarā no attiecīgās vietas materiālā stipruma, birojs norādītu mums adreses, kur kam un 'cik sūtāms. Tā mēs paši būtu tiešā kontaktā ar aprūpējam.o, un ja apstākļi to prasītu un mīisu sirds siltums to ļautu, mēs varē-. tu palīdzēt. vēl vairāk — ārpus noteiktā aprūpes plāna. Šādā veidā mēs pakļautu mūsu palīdzībai visus aprūpējamos, un neviens netiktu aizmirsts. Pats galvenais: neviens nevarētU: pārmest tiešas kontroles trūkumu — tātad nenorēķināšanos. Vienīgais pienākums pret Aprūpes Biroju būtu' — . paziņot datumu, kad nauda attiecīgiem aļ>rūpējamiem nosūtīta: Tas būtu vajadzīgs kartotēkai un kopējai kontrolei.
Ja mēs tik tāļu. būtu tikuši — radījušu stingru . un stabilu ap-i-ūpes sistēmu, tad : mums būtu ^iesības prasīt, lai attiecīgās zemes aprūpējamie panāk tikai vienu aprūpes centru attiecīgā zemē. J Šis centrs tad ar nodaļām uz Ieietām vadītu ^itu zemju aprūpes sadali, panā.kot un izsverot katra iindiviaa vajadzībsa, pieteiktu lun- HbwHiētu jaunos āpinipes gadījumus u, t. t.
Tātad praktiski fiarba veicēji būtu mēs paši uz vietām, birojs būtu vienīgi kopējā, darba kdor-dinācija. Vienīgi ār šādu mērķi būtu attaisnojams, ka mēs šādu Aprūpes Biroju uzturam. ,
Domāju, ka augšminētais ir-viens no veidiem, kā panākt pilnīgu un vienlīdzīgu aprūpes izkārtojumu, kurā līdzekļus dala ; iespēju robežās pēc vajadzības visiem aprūpējamiem. Ir panākama tiešā kontrole un pēc vēlēša-^' nās tiešs kontakts ar aprūpes saņēmēju. Tas ir liels darbs, prasīs daudz pūļu, bet mēs esam arī daudz darītāju. Ja vien mēs. pa-,turēsim prātā pašu galveno mērķi: vienoti vienotai aprūpei, tad, pārvarot sīkumus, mēs to . sasniegsim. :, 9                    Alfrēds Puķīte
Zināšana
Katru gadu nofc'iek visas Kanādas YMCA vādb^o darbinieku, ieskaitot atsevišķo klubu vadītājus, kōnfei^entes: Vērojot šo konferenču norisi, ir jākonstatē, ka t'ut dominē tieši garīgās audzināšanas problēmu diskutēšana. Konferenču pi-ogramn^ā ievēro^ jama vieta ierādīta priekšlasījumiem par politiskām problēmām, kuras ir sevišķi interesantas; jo diskusijās bieži piedalās sekretāri- no pašreizējo- sadursmju* vietām kā Korejas,^ Ķīnas un^ citurienes. Savs laiks arī mākslai, kur parasti sniedz klasisko mū-izāku,Aktīvām sporta nodarbībām paliek vakari- kad jaunie un- vecie pavada laiku sporta spēlēs.
ŅUJORKĀ Gkim MAp m PAIJU
ātrī, uh tad varēs stāties publikas
Ņujorkas latviešu teātris dri= zuma varēs Iepriecināt publiku ar A. Brigaderes pasaku lugas ,;Mtii3a un Paijā" uzvedumu. Lugas-sagatavošana no ansambļa prasa d'āUdfe pūļu, daudz laikaun daudz naudas, bet aktieri visu to labr prāt dod, lai .gan katrs no vi-ņtem^ dienā strādā savā maizes
diai'bā. Laiku mēģinājumiem V^" atlicināt tikai vakaros un' svētdienās; un tie notiek režisora' O. Uršteina mājas pagrabā-- Skatuves gleznotājs Ē. Dājevslus sav_ā pagrabā cītīgi strārā gar dekorācijām. Kostīmus aktieri gatavo paši pēc Dājevska metiem. Sagatavo?
priekšā.
Pēc izrādēm Ņujorkā teātris viesosies ar ,.Malju un Paiju" Bostonā, Filadelfijā' un Viliman-tikā.
Izrādes rtotiks Master Insti-tūte t«ātrī, 323 West 103 Street. N. Y> C. piektdien; 7. martā, pl. a vak.. sestdien, 8. martā, pl 8 vak., svētdien, 9. martā, pl. 2 dienā un 7 vak. Ieejas maksa l. vietā $3.00, 2. vietā $2.40, 3. vieta ^1.80: Bēi'hieifi zefn 1 gadiem ieeja , brīva. Vietas numurētas. Biļešu iepriekšpārdošana: Draudzes namā, 564 Second St,. Bruk-lihā, pie šaumaņa kdzes, Latvian
šanas darbi tagad jau tuvojas no- Reli'ef, 92 Liberty St,,'.N.^Y, C„
slēgunaam, vēl daži mēģinājumi Zealiņš»pagrabā, ģenerālmēģinājums tē-
tes mācības spēki, ārsti, diplomāti, banku vadītāji darbinieki u, t'. t. šajos lekciju ciklos kā klausītāji, par niecig'i maksu, var piedalīties • arī nebiedri ($4.75).
Šogad priekšlasījumi sāksies 11. martā, un t ie iedalīti sejās grupās.
: Pirmā grupa aptver tematus par degpunktiem šīsdieiias por lītikā.: Referenti būs: Dr, L. ;Wolmsley, kas universitātē lasa ļ^ar Austrumāzijjils problēmām, ģeogrāfs Ali Ta.veb, bijušais Kanādas sūtnis Rumānijā Raoul Boesi u. c. ■
Otrā lekciju cikla temats ir: „PazīstiOntario'-.
■Trešā grupa „Modernā ēra'' aptver priekšlasījumus par moderno medicīnu, moderno tirdznie-,cības uzņēmumu, atomenerģiju, lauksaiiriniecību un gaisa transportu.
Ceturtās, grupas sižets: „Pazīsti sevi''; un lekciju plāna ievadā teikts: .,Neļaujiet, lai tas. notiek ar jums — cilvēks beigtS;''
Šinī grupā referēs universitātes mācību. spēki, ārsti un fiziskās audzināšanas speciālisti.
Piektā grupā klausītājus iepazīstinās ar dzīvības apdrošinā-
levadot organizētu līdzekļu vāk^ šanu DV invalidu namam Vācijā, ALAS ēV savā š; g. 9. februāra sēdē piešķīra no Aprūpes Biroja līdzekļiem šim mērķim $200.001
Ar šl nama iegūšanu DV cer uzturēt ap 100 Vissmagāk cietušos bijušos karavīrus,.kas netaupot sevi, grūtā brīdī; visvairāk devuši tautai un tēvzemei. Viņiem veicot savu pienākumu, tautai bija dota iespējā glābties. Reizē ar to Viņi bija arī pirmie . sargi, kas deva signālu Rifetumu pasaulei.
Kā jau tas no laikrakstiem- zināms, izraudzīto objektu cenas svārstās jio 05)1 80,000,— līdz DM 120:000:—-. Talkā' nākot visas pa-siaules kontinentos izkaisītiem tautiešiem, nebūtu grūti šīs summas sazīmēt.
Savienotās Valstīs līdzekļu galveno vākšanu ir uzņēmušies Daugavas Vanagi ar DV Pārstāvību ka ŠIS akcijas vadītāju un centru. Adrese: 31-^43 Steinway St.Long Is-land City 3, N, Y,
Draudzes un: organizācijas, kas
pašas vāktu līdzekļus, šim mērķim un vēlētos Savākto tiešā ceļā nosūtīt, lūdzam sūtīt uz šādu adresi: V. JanumS, Lager, (21a) August-dorf, Crermany. šādā gadījumā' DV PārstāVīfea' ASV lūdz viņai paziņot savāktās un nosūtītās summas-
lieliimu, lai varētu sabiedrību in-foi'mēt pār šīs akcijas gaitUi
Palīdzēsim visi tietti, kas Visgrūtākā brīdī par mums iestājušies ua ^ vis^'maģākām brūcēm no šīs cīņas pārnākuši.
A I G I WI J tJ M
Lāčplēšu cīņa pat Latvijas brīvību pēc I. Pasauks kara bija vainagojusies panākumiem, Lat-vija bija atbrīvot;a no .austrumu lin rietumu ienaidniekiem, un dažos neatkarības gados Latvijas valsts dzīve uzplauka apbrīnojamā krāšņumā.
Bet 2. Pasaules kara laikā tie paši ienaidnieki ''atkal nolaupīja-latviešiem b^vību un sagrāva jauno valsti. Latviešu tautai- ie-' naidnieks atņēma kalpakiešu upuru ieguvumusi bet netika salauzts pats cīņas gars.- Cīņa ātrāk nebeigsies, kamēr atkal Latvija būs brīva un neatkarīga.
pie Tauriņa kungai Bronk'sā — 1140 Goilege Ave, (piē 166 ielas), pie Karlsona. kdzes. Svētdien, 2. martā; Betlemes baznīcas apakšējā zālē pēc dievkalpojuma.. Līdz 1. martam pa pastu vai telefonu — J. Zaķis, 8501 Ft. Ha-milton Parkwa3% Brookl./n- 9. N. Y,. Tel,: BE 8-1919.. .
LNAK Kultūras un Izglītības nozare' aicina' visas Kanādas latviešu oirganizācijas un tautiešu 'kopas, khr iespējams, marta pirmajās nedēļās sarīkot Latvijas brīvībās Icīņu^.virspavēln.- ^Ikv.
Kailākai nāves dienas piemiņas^ akt^us. Ieteicams tos pieskaņot ipiemiņas dievkalpojumiem latviešu draudzēs. Mūsu sestdienas, resp. svētdienas skolās vēstures stundās I vēlams apgaismot sko^ lēniem mūsu nacionālā varoņa plkv. O:! Kalpaka dzīvi un darbus.
LKkt. Kuli. un I^ģližV ntf^.
DARBS un BEZDARBS [
D'ARlBA IESPĒJAS. MĒRNIECĪBA
Tautieši, kas spēj strādāt mērnieku un mērnieku izpalīgu darbust var griezties pie Assoeiatipi| of On-tarii^ Land Surveyors, 3Sļl Bay Street, Toronto,. Ont. Šijf iestāde gai\ pati nevienu darbā nepieņem, bet lūdzējus nosūta firmām un uzņēmumiem, kas attiecīgus speciālistus pieprasa.
Darini sezona sākas martā, kāpēc interesentiem ieteicams -pieteikties jau tagad. Bez mērniekiem mēdz pieprasīt vēl stīgotājus (draftmen)» mērītājus (chainmen) un aplēsē-jus. (computers).
Viena jauna vai pusmūža sieviete var dabūt darbu tekstilrūpniecībā Toronto ziemeļos. Atalgojums līdz 63c stundā. Zvanīt EM 4-7957,
BLNAK.Saimn. Inf. Nosare
Vajadzīgs šoferis vieglai mašīnai pastāvīgam darbam. Zvanīt Toronto LO 9905 piektdienās, sestdienās un svētdienās.
DV CENTRĀLĀS VALDES PATEICĪBA
DV Centrālā valde Vācijā izsaka sirsnīgu pateicību DV Sv. Katerines nodaļai par ziedotiem . $157.76. Ziedojumi sadalīti pēc nodaļas norādījumiem 24 tbc sli-' miem invalidiem.
DV ŅUJORKĀ
DV Apvienības Ņujorkā valde biedru aktivitātes un rosības veicināšanai nolēmuši izdot apkārtrakstu. Vēl tā iznākšanas laiks nav noteikts, bet to izdos pēc vajadzības. DV biedri lūgti: iesūtīt suvus ierosinājumus un priekšlikumus.
Š. g. 1. martā (sestdien) pl. 20.00 St. Stephens baznīcas Sarīkojumu zālē notiks plkv. Kalpaka piemiņas akts. Aktu ievadīs ar svētbrīdi, svētvārdus teiks prāv. Jēkabs Ķul-lītis. Pēc tam sekos stāstījums par Kalpaka varoņgaitām ar koncertu . noslēgumā. Koncertā piedalīsies soliste Adele Pulciņa, baritons Eel-lijs, ar deklamācjjām Jānis šāberts
ietelp: basketbola, volejbola un galda tenisa sekcijas. DV basketbola vienība piedalās Bruklīnas YMCAs basketbola turnīrā, bez latviešu vienībās piedalās vēl 6 amerikāņu vienības.: Mūsu vienības sastāvā darbojās: Lepnis, M. Lagzdiņš, T. Lagzdiņš, Ozols, Eichvalds un Gros-kopfs. DV vienība Ņujorkas spēlēs guvusi ievērojamas uzvaras. Turnīra turpmākās spēles notiks 27. februārī, pīkst. 21 pret Lakers Ne\v-Utrechtas YMCAs telpās: 1841 W 84th Street, Brooklyn (satiksme ar Westend'as pazemi līdz 18. Ave pieturai), tūdzam tautiešus apmeklēt sporta sacensībās
Valde domā par šacha sekcijas nodibināšanu.
■ ■■■■■■ ...
DV vīru koris pēc aizvadītajiem koncertiem tautiešu centros daudzās ASV pilsētās, nodomājis sar gatavot jaunu koncerta programmu. Kori vēlas paplašināt, kādēļ vajadzīgi jauni dziedātāji. Aicinām pieteikties katru, kam krūtīs
lēja jaunu valdi un dām.u komiteju.
Valdē  ievēlēja:  K Detlavu
— priekšn., māc, V. Rolli — pr-ka vietn., Kr. Blūmu^ — kasieris, L Priedulāju — sekretārs, A. Erdmani .— revidents-biedr-zinis.
Dāmu komitejā: Kraula kdze
— pr-jaj RoUes kdze — pr-jas vietn.,  Sausā  kdze, Prinkalna
lOO,. centrā ārsti pārbaudes: izraudzīja iOO • personas} kam^vēl nepie-ciešanla ārstu uzraudzībav un parē-jīos ievietoja bēgļu noinet'nēs. JanK \'ārā sākumā LUtēnzē ieradās^ (Jau-tingas ārstu komisijā un, rieuzklau-^ šot centra ārstes aizrādījumus un protestus, atzināja ka pēc veselības stāvokļa uzņemšliņai Gaūtingas sai inaMjās pātsķ^blanās; centri at-^•ilst tikai 34; kŪi^saņti/^^^^ jiem Jāizvietojas bēgļu nometnēs; Pārcelšana bija noteikta jau nā^ kamaja diena. Lai ierobežotu starpr tautiskā kursantu kom. darbību centra, aizstāvēšanās   labā, visi centra satiksmēs līdzekļi bija komitejai liegti, lai gan transports'un benzīns bija IRO. . Apzinoties stāvokļa nopietnību, kā starptautiskās komitejas priekšsēdis, biju spiests lūgt visu kursantu materiālu atbalstu — ceļa izdevumu segšanai uz Mincheni un atpakaļ. Kopš pagājušā g. 1, okt. vācieši nemaksā-slimnīca^ izrakstīto tālākai pārsko- ja kabatas naudu un tamdēļ dau-lošanai.   Tā kā Lutenzē no 250 dziem tiešām nācās ziedot pēdējo kursantiem   bija jāsamazina līdz'feniņu sava likteņa aizstāvēšanai.'
Invalidu un sanatorijās apārstē-to tbc slimo pārskološanai Vācijā IRO nodibināja vairākus pārskolo-šanās centrus. Sakarā ar IRO likvidāciju, līdzīgi pārējām nometnēm, arī pārskološanās centrus nodeva vācu saimņiecīļ^ai un līdz ar :to šo centru pastāvēšana praktiski izbeidzās. g- i- oktobri ka pēdējo vā^u s&nie^Tbai nōdeVa^ pārskološanās ļentru' Lutenzē un ; administi^ātīvi pakļāva Gautingas .'sanatorijas direkcijai. Tā kā IRO !pārskološanās centrā bija ieguldījusi lielus līdzekļus, kas tagad pārgāja vācu' īpašumā, tad nodibināja īpašu komisiju, kas paturēja kon-troltiesības un strīdus jautājumu izšķiršanu.
Nolīgumā bija paredzēts pārskološanās centra Lutenzē kursantu skaitu samazināt līdz 100 un pārcelt uz Gautingu, kur sanatorijas territorijā ceļ dzīvojamās un darbnīcu telpas Lutenzē kodola un no
kdze un Audriņa kdze.
. Sanāksme nolēma rīkot 2. martā YWCA's telpās plkv. 0. Kalpaka atceres vakaru ar mūsu lie-^ 1ās mākslinieces L. Stengeleš piedalīšanos.
Regulārās mēneša sanāksmes apvienībai notiks katra mēneša pirmajā pirmdienā YWeA s telpās.
LATVIEŠU IRACIONĀLĀ APVIENifBA Kkmm
• ■ . • ■ ■
LNAK Birojs atvērts: otrdienās no pl. 6 līdz .8 un piektdienās no pl, 2 līdz 4.
Birojs atrodas: Sv, Andreja baznīcā (Carlton un. Jarvis ielu stūrī), Gorner Carlton and Jarvis Street.
.. Pasta adre.se līdzšinējā- LNAK, P. O. Box 285 Term „A", Toronto, Ont, Telefons: ,PR ^1563.
Turpat atrodas ' arī latviešu centrālā bibliotēka ar 1500 grāmatām. Grāmatas lasīšanai izsniedz ikvienanļi bez atlīdzības;
Bibliotēka atvērta: trešdienās no pl, 6 līdz 8;' svētdienās:, mēneša 1. un 3. svētdienā no pl 6 līdz 8 ūn mēneša 2. un 4. svētdienā no pl. 12 līdz .2. ^
KOMP. T. ĶĒNIŅA NĀKOŠMS i^EFERĀTS
Komponista T. Ķēniņa nākošais referāts lekciju ciklā ^Lie^-
lās mūzikas problēmas" notiks piektdien, 29. teht. pl. 8;O0 vakarā Sv. Andreja baznīcas ma^ zajā zālē. Referāta. temats: ,,Na-rcionālisms mūzikā un tautas mūzika". Illusfrācijas skaņuplatēs" ar DVoržaka, R^vela un T. Ķēniņa („Sfept€ta" fragmenti) skaņdarbiem.
Ieeja pret labprātīgiem ziedo-' jumiem, skolniekiem brīva.
un DV Ņujorkas vīru koris diri-h^^^J^ dziesmu prieks. Korī pieņem
arī nebiedrus.
ģenta B, Skultes vadībā. Piemiņas aktu rīkos Prezidija Konvents sadarbībā ar DV Apvienīfc'U,
1951. gada 26. novembrī nodibinājās Daugavas Vanagu Spoīļta -ko-' 26, S. Broadu'av notika ,,Dauga-pa- Kopu vada Miervaldis Lag- vas Vanagu-' Baltimoras apvie-Ediņš itel.: Williāīvis 2'-059S). Kopā' nīb^s gada sanāksme, kurā ievē-
BALTIMORA M. D.
š. g. 1. febr .VMCA's telpās,
LATVIEŠU SKAITS ASV AUG
22, februārī ar kuģi Gen. Stevart no Brēmerhāfenas Ņujorkā iera-
dās- ■• : " .
.Kārlis. Valentīne, Alberls, Ausma un Ilze Apsītis; Lidija Bankov-skis; Bruno un Inese Baumanis; Jānis un Minna Breitenbergs; Elza Briesma; Arturs, Olga un Zintis Buzermanis;Arvida, Liene, Ruta, Ivars un Astrīda Disereitis; Mārtiņš, Milda, Jānis un Ruta Drēi-manis; Verners Granbergs: Eduards Grinvalds; Fridrichs un Emīlija Herbsts; Alberfe, Irnia, DzinV tra un Zane Jeksfe; Hichards un
: Iesniedzām protestus Bavārijas ministrijai I un IrO galvēnai mītnei Minchenēi   Ar grūtībāni izdevās panākt, kā starpgadījumā ifejaucāi? skontrolkomislja.   Pēe vairākkārtīgām apspriedēm un paskaidrojumiem nolēma, ka Lutenzē pārsko-ilDŠanās centrs pastāvēs^tik ilgi, līdz Gautingā būve būs gatava uzņemt ;visus atliitušos     Lutenzē kursantus. Pārvietošana uz Gautingu bija paredzēta aprīļa beigās. Izmantojot apstākli, ka iro savu darbību izbeidz v'ācu iestādes 23. janvārī, laužot līgiimu, uzsāka ātkāl jaunu uzbrukumu. Arī šoreiz starp-tautiskāi kursantu komiteja spēra asus solus iesniegdama protestus, tot iro likvidējās, un vācij iestāžu rīcībai palika brīvas rokas, un ^9. janvārī centru slēdza, iemītniekus izvietojot pa nometnēm un daļu     Gautingā- līdz jaunbūves: nobeigšanai.   Būves dkrbusGau-tingā^teidzināja, un sanatoWjas direkcija apsolījās sešu nedēļu laikā kursantus pārvietot jaunā izbūvētā pārskološanās centrā.  Pa starpām notika katastrofa: naktī no 11. uz 12. februāri vājā jaunbūves jumtu konstrukcija, neizturēdama dakstiņu jumta svaru, sabruka.
Kursanti priecājās, ka jumts sabrucis vēl pirms viņi mājā ievietoti un skumst, ka arī pārējām būvēm jumti draud Bābr'ukt un līdz ā¥ to grūti aplēst, kad vispārīgi toe būs gatava un varēs atjaunot pārtrauktās mācības. Kursanti mēģināja īpatnējo' katastrofas ainu nofotografēt, bet būvpārvaldie liēlišg-; tos ,,preses fotogrāfus" padzina.
I.. llaževičs
Lilija Juriks; Kārlis un Zuzanna Kalniņš; Fricis un Anna Kļaviņš; Rūdolfs, Mīce un AnSis Krievs; Laimonis un Valdis Lācis; Juris un Ausma Levits; Velta Livens; Bruno; Anna. Vidis un Aivars Malējs; Paulīne Pēterjānis; Jānis. Līze, Ilga un Vizma Puinpaitis: Juris Re-neslācis; Otto, Marija un Georgs Richters; Pēteris Sniķeris; Ernests Šteins; Donas Vigups: Kārlis un Antonijs Vitants.
SirsnTgv sveicam'tautiešus jaunajā dzīvē!
Fie vietējās latviešu palidizības biedrības kopš paff. g. maija mēn. pastāv Vā<Jijā palikušo tautiešu palīdzības fonds. Atskatoties uz noslēgto 195L gadu; konstatēts seko-jošais: ieņēnauiftt — $822.6©; izde^ vumi — $mA% rni atlikums uz 1952. gada lv jatov. $6iB.12. Fonda ieņēmumi pārsvarā saStāflās no Liiikolnas taātiešļa zaedbjmttiem. Bez tam vietējā d^auSže ir atvēle-jusr dfiya$ refešes dievkalt^ojiunOK savākto kollekti. ..Par izdevtiMOS Minēto summu' ir r^sūtīias m Vāciju pārtikas vielas. Regulāri aprūpē, nosūtot ik mēnesi pa pM'-kas sainim, 12 peirsosias vai ģimenes dažādās vietās RitetUmvācijā. Neregulār!, uz svētkiem kā dāvanas nosūta pārtikas saiņus arī uz vecmāmiņu uii vectētiņu mītni Fa-rell. Ar fonda palīdzību krusttēvus ir atradušas trīs Vficijā palikušās- ifSfifeiftfs.- ]^«f«vit pienšlsut____
nms veic V. Richtēirš, Dr. Lēmanls Skārtnes!
isn Br. Zuments, Bez pārtikas sai-ņiem vēl nesūtītas ap 500 ihārc. veļas un virsdrēBju, kas tāpat lin-kol'niešu saziedotas, bet augšminēta nāiida^ summā td vērtība nav ietupināta. Pēdējā laikā, saziņā ar Vācija esošām organizācijām, pārtikas vieta ir nosūtīta nauda.
Fondu kopi dibināšanas vada enerģiskā un šai noiai'ē pifeM^^o jikaniem bagātā Z. Krieva kmrte, kain pienākas liela.pateicība i>ar fib, kaV fonds varējis tik sekmīgi attīsti savu darbību. .§b--.
Poļoļ Alto pilsēti^iā, kas atrodas 35 jūdzes. moSanfrancfekd, dsTfo 58^ latvieši, bērnus ieskaitot; Par smi savam. niecīgajam. skaitam lapeli šeit tomēr. nofilbinājtmšJ svētdienas skolu un ik mēneša pe-svētdiena rīko višis latviešu saYiāksBsi ar priekšuesuoHēm. Sa-n%smēs paedlās latvieši 110 plašas
¥ēstute pjofv P. Starcam
Latvija Amerikā 15./38. numurā (1952. g. 20. februārī) P. Starcs vēstulē rakstniecei Ingridai Vīksnai raksta šādi: „Nav sevišķu briesmu, ja bērni laikā nenoklausās tauta» pasakas; neiemācās gramatiku, iet svešās skolās. Tā paaudze; kas savu dzīvību lika ķīlā par Latviju un to izcīnīja, arī gāja krievu skolā, knt tai nekādti latviešu gramatiku nemācīja... Izšķirīgas nozīmes ^nav arī tam, kā un ar ko bērni fotalājas... Kritisks moments iestājas tad, kad bērni pārvēršas par jauniešiem, kad tie sāk domāt, meklēt idejas un ideālus/v
Pēc šī izvilkuma no minētās vēstules jāsecina, ka cilvēka garīgā latīstīk'ā, īpaši viņa nacionalitātes izveidošanā nav nozīmes bērnības laikmeta ietekmējumiem ļeh priekšpubertātes pieredzējumiem. Tāpēc, protams, nav aā vajadzīgas tagadējās latviešu sestdienas skolas un bērnu organizācijas. Pietiek ar pubertātes laikmeta „ide° jām un ideāliem."
Šīs vēstules saturu izmantos bēr^ • ni, kam sestdienās un svētdienās labprāt negribas iet skolā. Tam pieķersies arī daži vecāki, kas zināmā aprēķina dēļ; ari negril)ētu sestdienās sūtīt ļbēmus skolā. Vispār! P. Š'tarca domas var pakalpot latviešu bērnu asimilācijai ar to tautu; kuras vidu viņiem tagad' jādzīvo. Bet netrūkst taču latviešu, kas savus bērnus grib ne tikai aiz-veļst uz Latviju; bet arī saglabāt viņus savai tautai; Tāpēc nav jār domā tikai par fuvākie'm gadiem, kad h-ērniem vēl nav noteikšanas^ bet ,arī par viņu turpmāko rīcību Un tautas nākotni.
Vai tiešām bērnības pieredzei nav nozīmes cilvēka turpmākā attīstība?    Līdzšinējie nopietnākie paidagogl to nenoliedza, bet gan mācīja, ka priekšpubertātes laikmeta pieredze un vispārl bērnu attīstība ir ļoti svarīgs faktors cii- ^ vēķa turpmāka dzīvē, īpaši nacionālā  attīstībā.  Latvju ģimenes, skolas un vispāri sabiednbas ietekme' "bērna apziņā liek pamatu viņa garīgajai stājai.   Tnmdā šo audzinātāju faktDru nav vai tie ir .vāji. T^āpēc jābalstās uz to aizstājējiem ūn papildinātajiem — lasāmvielu, roralbiedriēm, latviešu valodas mācību, Latvijas ģeogrā- . fiju, vēsturi u.c: tā paaudze; kās izcīnīja Latvijas demokrātisko republiku, varēja arf iztikt bez šiem audziātājiem līdzekļiem, jo viņu audzināja latviskā vide, pret kutas ietekmi atsitās visas pārvācināša-nasun^ārķrievināšaīias bultas. Bet trimdā šīs vidj^^ riaV. Tai' Jģatrod vismaz dajēji aizstājēji. Noliegt to nozīnļi nacionālā zi$ā Ir blsfaihi.
Ir taisnība, ka pubertātes laikmeta jaunieši meklē idejas un ide--alus. Bet kādus? Vai to izvēlē tonīēp nav nozīmes bērnības pieredzei? Kā gan jaunieši varēs savas ie'djas un ideālus saistīt ar LatvijUi,ja bērnībā viņi & vērojuši tikai Amerikas bērnu rotājas.: mācījušies tikai Amerikas valstis valdošās vaiodas? Liekas, viņieni nebiīs nē mazākās iespējas savus garīgtos pārdzīvojumus saistīt ar Latviju, jo katra latviešu ģimenē, kuras locekli ļoti ais^emti d^rbāv nespēj bērnus pietiekami iepazīstināt; ar latviešu kultūru. Vecāku un arī citu latviešu novērojumi liecina, ka bez lasāmvielas, latviešu skolas un citiem audzinātājiem faktoriem grūt^, pat neiespējami bērnus saglabāt lafvju tautai. Paļau-ftes ue jauiiiešu' idteālismu vien nav iespējams, pie kam „ideju un ideālu uzņemšanai" nedarbojas pretī neviens^ no- tiem audzinātājiem fak-tonem,j5urus p. starcs negrib atzīt. -Anr spbWam^ var Būt sava nozīme nacionālā audzināšanā. Uz t<^ nofāda^vāou jaunatnes sasniegU-pa& gadtt^ siratpņa'pirmajā pū-Pv.Dreimanis ;