LATV IJA
«Rietumu dvi
Pēč valsts sekretāra Dina rin atgriešanās no Lisabonas, ŽAS Valstu politiķi un militārie j lietpratēji svēra un vērtēja Eiropas
-ļ.» ļ*l— ^ rējumi par latviešu Jiterātūru..
Bukskaimtijas latviešu sabiedriska - .^^^^^^^^^^
- lasMH roferātu oar ovāmatas ■ dzi. tad tā ārpus saviem dievkal- !slii. kādam nolūkam pulciņš ie-1*". ^ Reinsons par ; pojumiem. pulcina ļaudis arī no jgādājas attiecīgas skanu plates,
tālākas apkārtnes, gan . savos i nacionālie svētki ■ Draudzīgais ai-
svētķos: [cinājunis u.it: Ja pulcina paš-stradnieku diē- [ darbībā varētu A'iēl.Mb^^^^^^^^^^v^^
komiteja ;tad, jāatzīst,'liela svētība ir ap-
Kur vien latvieši apmet •i dzīvi, tur tie organizējas. Dibina nozīmi un mac
arī drau-
urāmatām. ■■ :v ^ |rīkd Ueiu pikniku.Tā^^^^ ^
'Dāmu komiteja ir .paredzēiu^^^^^^^
lu cīnu pret Romunisma Drie.m.u.. ■ uu. .uuu« ..pw" ^^^^^^^^^^ ^^^.-^ - . . ^ ^ š. g. aprīļa sākumā rīkot latviešu ; pa laikam sniedz garīgu koncer-
Vašingtonā, šķiet, radies līdzšinējās,ieguldītā nauda būs daudzkārt lie-! apzināšana tomēr si. darb. .ek ^^^^^^^^^^^ ^^.^ ^ot^czHu, kas ; tu baznīca, kur bez^draudzes lo-irnniītikps" likums g^^^ . te lau > i ^
■ vasara
■ oaka piemiņas aktu. Draudzei ir sava
Stāklim, ka jaunieši pulcējas tik bieži — runā latviešu valodu, redz latviešu sejas/ notiek paš-d arbība un veidoj as savstarpējas āttieksm.es, kāpēc šinī ziņā pulciņš varētu būt par paraugu citiem pulciņiem. Bez kārtējām pulciņa sanāksmēm tas rīko - arī
pēc j kuplina ar solo dziesmām, due- jauniešu dienas vispār, kurās
reizi «r bijis pagājušā gada ļ cekliem pulcējas arī citi dziesmu . un mai1a sākumā arī Kal- ļ mīļotāji. Un netrūkst arī solistu
ļ draudzēs locekļu starpā, kas gan-svetdienas j drīz vai katru dievkalpojumu
jām Korejā', tagad sabrucis. To; kad ASV un viņas sabiedrotie tu-j^^s Latviešu Ev.-Lut. draudze. ^ ^"^^^^^^^^^^^ .^^ pierāda prezidenta 6. marta iesnie-,vojas mērķim, butu noziegums ap-; ^uŗas mācītājs ir A. Remsons un ' ^^.^^ izklaidu^ tad svētdiena •ums Kongresam, kurā pieprasīts; stāties pusceļā. M * - -
300 locekļu. Bukskaunti"
i skolā . notiek- Kvekertaunā, Fe-tniksvillā un Rēdingā uTi bērnus ārpus tas i^^^tālākām: vietām uz .skoluvar.
... T ' «iT^ s . savāra'auto mašīnām aizved pa-
summa paredzēta militāram atbal-.cai no sim valstīm. Lai palīdze- ^^^irāk desmit judzu atta- draudzes locekli
slam: 5 miljardi 300 milj. dol. bri-tu izveidot Eizenhauera armiju, tū-^ ļ^^^^ no latviešu apdzīvotākē? ' ^Sļ^^^ rr-^udze^ oa^tāv kri-
vajām nācijām Eiropā, Āzijā. Af-;vākajos mēnešog ASV pavairos Kvekertaunas. ^ ļ^'; • ^^at^et- oulc'n^ar apm
rikā un Latiņu Amerika. 1 miljards rocu sūtījumu, uz Rietumeiropu.- , ■ - . ^ ' on 1 l ° -^īl'.
. i ^ ^ Vecākā atviesu draucze ir , 30 biedriem. Pulcina organizētājs
819 milj. dol. speciāli Eiropas ka-, v spārējais ASV militārais bu-; ^ /, ^ , , ■ ^ Uo,^t^t„ • n r > , ■ -.^ ^vō^^^ f,-■.■'-■L^-- 'i ■^.r^- ■■- ■ . . ... Bukskauntijas latviešu oapti^tu ,ir M. Ozolins. kas ir iecerējis tu-
ra rūpniecība^ pastiprināšanai unļdiets, eskaitottaja pieprasīto pa-r" . , ^.v. ,oin r^r^A^ -r - ■ - \.;..^ , ■ o-^ •!• Lv .o;««5«nrc:Vom' A draudzc. kas dibittatB 1910. gsda, , vaka nākotne reguiaras pulciņa likai 606 milj. dol. saimnieciskam ļidnbu citam valstīm, sasniedz 64 p'^''"^ ... . , . . ■ - cactSrīļtpnrnoranima kristīta? nn
, , , , ui-.,?.-:^^ vol M. j , ■ A .kad še t ebraukusi pirmie latvie- biedru sanāksmes ar zmamu pro- i^astadita programma KribUj,^ un
atbalstam atpakaļ palikušajam a ai-! miljardi dol. \ai Amerika var atH™^^^^^ v , i ^ 7-^^x:„'
' « Qu baptisti, kas te, Bukskauntija, arammu un pasaarbibu. Lidz sini
aie- ' tiem un arī kvartetiem, šeit pakā ļ stāv arī svētdienas skola,-kas vai^ rāk māca ticības mācību un tikai vasaras skolā to papildina ar Latvijas ģeogrāfiju., vēsturi ū.t.t. Ievērības cienīgs un jauniebrau'-cēju aktivitātes rezultāts ir. baptistu kristīgās jaunatnes p'.^iciņš ar apm. 40 biedriem. Pulciņa idejiskais' vadītājs" ir draudzes: mācītājs Fr. Cukiu-s un : pulcina
Trešdien, 1952. gada 12. martā
A20S ,VĀRDO
Amerikas koncsrttumejas laika nopietni saslimis pasaulē slavenais britu diriģents Tomass Bi. cems. -VipI atsaucis visus parcdze! tos tālākos koocertus un veseļojas Lonsandželosi.
IPar komunistu iefsitrēšanos Latīņu Amerikas valstiņa Gvatcmālā atkārtoti brīdinājuma signāli uz-tTcrti Vašinfftonā. Luiziānas senā-tors Elenders prasa pilnību informāciju no Valsts departamenta. — Kamēr mēs ziedojam biljonus dolāru, lai apstādinātu komūnisTna izplešanos Eiropā, tamēr fluži ne-manot tic ieperinās mūsu pašu kontinenta dienvidu dajā.
šķirstam lēni ^rim^tot kapā. kādam itāliešu kapracim paslīdčjusv kāja, viņš zaudējis līdzsvaru un ievēlies bedres dibeni, kur tam uzgāzies virsu zārks un no tā izkritušais mironis. Kaprača galvu savainojis zārks, pie tam tik likte-
pulcējas jaunieši no visas Amerikas latviešu baptistu pulciņiem. Tādas notika pagājušā gadā un i r: paredzētas arī šovasar j aunat-nes nometnē. Tas'gan prasa lielas pūles, un mācītājs čukurs beidās, vai biis pa spēkam, jo ikdienas maizes darbs to neatļauj. Cerē-i sim, ka labais nodoms tomēr realizēsies un tam būs liela nozī- nīgi, ķa viņi bijis tūdaļ beigts. Cits me: jauniešu rosme. Jauniešiem [kapracis, kas mēģinājis pakritēju
priekšnieks no pašu jauniešu vi- ir ari sava neliela :pašu saziedo-jalābt, • ievainots. Nelaime, notikusi
stīm. gīs summas paredzēts izlie-f ļauties šādus milzu izdevumus? §o
tot 1952.-53. budž. gadā. kas beig-ļ jautāji^mu prezidents atbild ar no-sies 1953. g. 1. jūlijā. i teiktu— jā. Viņš paskaidroja, ka
Sevišķi zīmīgs īr prezidenta vē-ļ rūpniecības iespējas un resursi ir stījums Kongresam, kas pievienots i pietiekami; labi. Ja arī dažu plašā prezidenta pieprasījumam. Prezi-^ patēriņa priekšmetu ražošanu nāk-dents tajā brīdina likumdevējus sies sašaurināt, tad tomēr iedzlvo-no pieprasītās summas »,apcirpia- tāji to pārāk asi neizjutīs. Katrā nās." norādot, ka tas būtu ,.nepār-ļ ziŗiā. paskaidroja Trūmens. tādi domāts un bīstams".akts. Itfūkumii kādi bija Otrā Pasaules
Pazīdams Kongresa taupīšanas, ^-ra laikā, vairs nebūs jāpiedzīvo, tendences, it īpaši tieksmes sama- i Mēs esam jautājuma priekšā, zināt palīdzību sabiedrotiem, Trū-ļ— pasvītroja prezidents.— par vi-mens teica ari radio runu. kurā/sas mūsu civilizācijas saglabāšanu, norādīja uz izprasāmās palīdzīt-as i Katra taupība šī mērķa sasnieg-nepieciešamību, kas tadā gadījumā ļšanai — ir maldu ekonomija. Da-nāks par labu arī pašu valsts inte-ļžas Eiropas valstis ir palikušas at-resēm. Prezidents aicināja tautu 1 pakaļ, 'c«3t arī ASV. nav turējusi da-aCi«Ustīt valdības nodomus palīdzētiju viņām doto solījumu. Katra at-brivajām tautām stiprināt viņu aiz-i kāpšanās tagad būtu līdzvērtīga bardzības spējas. - j pašnāvībai. — '
%publikāņu un demokrātu bloks; Prezidents lieku reizi pasvītroja, juu pirms iesnieguma saņemšanas i ka pieprasītie kredīti nepieciešami bija izteicies'par nepieciešamību; militārām vajadzībām. Kas attie-picprasītās summas samazināt ļ i cas uz ciro iepēju — preventīvo miljarda apmērā. Tāpēc'' arī, šā-! karu, norādījis Trūmens, tad ne-ciu iespēju paredzot. Trūmens pie-i viena demokrātiska valsts, kas tic prasīto kreditu šoreiz iedalījis ne-ļDievam, šodien par to vairs nedo-vis divās, bet gan trijās grupās. i mās.
vispār ir ; bijuši pirmie latvieši, - tas vēr atrodas organizē.^anāš stāsi draudze, būdama pavisam ma- 'dijā un aktīvi piedala-s tikai drau-za, ar dažiemvdesmitiem draudzes^, džu sarīkojumos, tos kuplinot ar locekļu, pašaizliedzīgi, ziedojoties, saviem priekšnesumiera — dzies-ir uzcēluši paši savu lūgšanu na-i mām. deklamācijām u. t. t mu Apelbaksā. i Kas attiecas uz baptistu drau-
Gitas' organizācijas vai .biedri- ] : . . bas latvieši nav vēl paspējuši'te izveidot, un tāpēc visa latviešu sabiedriskā dzīve saistā.s ar draudžu dzīvi un tās rocību. . Luterāņu draudze bez dievkal-kas notiek oārmainus
dus L. Jaunzemis. Pulciņam ir zināma iiz-3 mēnešiem uzpriekšu
nacionāā garā. Saskaņā ar to jau-
tiem līdzekļiem iegādāta biblio- ļn*ontesBudzianezes.Ifapsētā, tēka.- V- . ■ :.: . ■.^^-V-V^',,-V'.-..^^-^^^^^^
.Tē. Bukskauntijas Jatviēšu sa-v naudas nav;
biedriski kulturālā dzīve ir cie- teicis britu akieris Pauls Kros-nieši regulāri : katru piektdienas ļ ši saistīta ar draudžu dzīvi un uz- ļfiMs, kad Ņujorkas klusā ieliņā vic vakaru-sanāk kopā. Vakarus va- ļ rāda pietiekamu rosmi, ko sevis- 9am uzbrukuši laupītāji, prasot at-
da pēc kārtas katrs jaunietis, kas viņiem dod pieredzi un drosmi
ķi .ienesa jauniebraucēji latvieši. Kamēr vien tādi biisim, latvieši
sabiedriskā darbā. Vakara pro- ļ sevi un savu kultūru saglabās un grammā. starp citu, ietelp apce-ļ nokļūs atkal mājās.
dot dolaŗuš. AngļsC r.aūdas trčķum'» nav spējis ietekniet laupītājus, \iņi paņēmuši aktiera maku ar 73 dO' ļariem-';; ."■'.:v. ■ '
I Savu plašo tirgu Eiropā nepa-I rasti drīz atgūst Japānas rotaļiie-[tu ražptāiii Viņu citkārtējie ša^ ' (biedrotie vācieši, kuru pēckarA
Liekas, ka lidmašīnu katastroiavv Dejotāju Harietu Tobiju, jo la- Eiropā- un Amerikā un.24g. vecainūpniecībā itin prātu produkciju visbiežāk skar taisni mākslas ļau-bi atceros no viesizrādēm Parīzē^tai pareģoja spožu karjeru. Sīs i pasniedza ari rotaļlietu ražotāji;
Lidmalīnas kātasirofl ga|ušas bojā ievērojamas mākslimeces
pojumiem, Kas notieK pārmaiņus , ^^^^ starptautiskos māksliniekus. Marķīza DeKuevas baletā, kurā. ļ mākslinieces tā . nu pievienojušās Kvekertaunā. Fenisvillā tin Rē-ļj-g^ pj^j^āj-^j^^ ^ļģļ ^pigsļ-ļ jo bie->^ piederēja viena no to artistu pulkam, ko pēdējos ga
dingā 3 reizes m.ēņesī un.bībc4es j^jļ^gjļļoŗ ājj.^. bet ne allaž pil-;pirmajām vietām. Jo sevišķu ie
nīgi drošo, gaisa satiksmi.' Ko;spaidu man atstāja Balaščina ba.-
stundām. rīko arī kulturāli sabiedriskus sarikojumuS: kā valsts , ŗŗanču Rivjēras nāk sēru vēsts par! Iets Concerto Barocco iBacho kon-svētku atzīmēšanu, Ziemassvēt- }ieiu gaisa satiksmes nelaimi Ni-1 certs divējām vijolēm), kurā Hari-
dos mums laupījušas gaisa katastrofas — slavenai amerikāņu film-
visai sapīkuši par japāņu panākumiem.
29. februāri dzimšanas dienu sVi-neja veseli 4 Eičardu ģimenes lo-
Aušls'ilijas un Japisias miera līgums
Tādēļ arī pašam Jvetam kā opozīcijas a^adītaj^, jādzird tik daudz pamatotu pārmetumu par pretošanos Japānas miera līguma ratifikācijai, kas nesaskan ar Aust-
mēr nav domājams, ka miera 11- dzisuz 83 rnilj. un okupācijas iestādes paredz ka līdz šā gada
aktrisei un dziedātājai GrēseiMū-1 cekļi Porto Rikd ^galvaspilsētā Li-rai. lielai franču vijolniecei Žine-1 mā. . Carlija mcarda māte dzimusi
ku, eglīti, vēsturiskas piemiņas ; cas tuvumā: Motoru bojājumu're-ļ eia Tobija dejoja , galveno lomu,ļ tai Nevē (par kuru pats Sibeliussļ iggG. g. 29. febr. Tāņī pašā die-" dienas u, t. t., kur pašu spēkiem i^ultātā lielā Francijas Gaisa Sa| izceļoties ar savu pirmšķirīgo tech-; teicis, ka neesot dižāka viņa vijo]- nā 1912. g. dzimis viņaV dēls Vil-piedalās ar zināmu programmu i tīksmes sabiedrības .\ir — Francc niķu un ķermeņa atraisītību. Hari- koncerta atskaņotāja) un viņas brā- būrs, 1944. g. — inazdēls Roberts — 'dziesmām, deklamācijām. š4-motorigā Langerdoka tipa lidma-;c-ta Tobija dzimusi un'baletu mā- 1im pianistam Žaņam Neve. liela-un uzvedu.miem. ! šina, kas uztur kārtēju satiksmi cījusies Ņujorkā. Vēlāk tā īestā-jam Ars Rediviva kamermūzikas
Kā pēdējais tāda veid? sarīko- starp Nicu un Parīzi, nogāzusies uni jusies Montē Karlo baleta trupā.ļansamblim, kas pilnīgi gāja bojā jums bija Draudzīgā aicinājuma ; eksplodējusi kādā. olīvu birzī. 33 s kas tagad pārveidojusies par Mar-'Spānijas kalnos, dodoties ,uz kon-
diena Kvekertaunā, kur bija pul- : personas gājušas bojā. starp tām,ķīza de Knevas ansambli. Parīzē,cērtu Lisabonā, un daudziem ci- Francijā. .Notikumu uzmanīgi vērojot pilsētas pašvaldības nri policijas pārstāvjiem/ Mišels iegulies iārkā un ļāvies aprakt sešas pedas zem zemes. Tiir viņi pavad^is S I stundas, vienu minūti uilšekun-ļ di. Pārdrošiniekavienīgi.is biedrs viņa šķii^tā bijusi žiirka. Peč dzī-
g.
un 1952. g. mazmeita Frcnsija.,
Aprakt sevi dzīMi licis frar.3Ū2J5 Mišels Marešals Dižonas pilsētā.
cējušies daudz- ļaužu. — Dāmu ļievērojamā dejotāja Harieta Tobi-itā studējusi arī glezniecīi'j un mū- tiem, kas, uzstājoties visās pasau^ komitejas locekle skolotāja Ber- | ja un labi pazīstamās Parīzes ak-ŗziku un viņas plašā mākslinieciskā Ies malās, vairāk kā citi pakļauti . . ■ ■ ■■ Itrises Līza Topāra un Mišela Ver-!kultūra jo spilgti 'atspoguļojās arī satiksmes nelaimes gadījumu var-
llī. . Abas pēdējās allaž uzstājušās 1 viņas dejojumā. Pēdējā laikā tā-būtībai.
i izcilākās lomās- Parīzes skatuvēs, it i guvusi it ievērojamus panākumus
:I sevišķi t. s. Bulvāra lugu repertuā-i_ ■ . ■ ■ ■ ■ ■ ■ -
irā. kurās vistipiskāk atspoguļojas! ^
T. Ķeninš
gurns tūlīt automātiski noārdīs
visas kvotu robežas, kas līdz šim i beigām tas sasniegs 86 miljonus, regulēja Japānas pēckara tirdz-ļ Tas nozīmē, ka apmēram ik piec-niecību ar Austrāliju; Tomēr da-i desmit gados Japānas iedzīvōtā-rālijas pašreizējām aizsardzības j ļa tagadējo pašas Austrālijas ra- i ju skaits dubultojies, un ir jāda-
žojumu tad.gan mainīs, piegādā-i bulta arī rīsa raža. Bet kūltivē-tāju, jo pastāvošie ierobežojumi .^anai. derīgas zemes Japānā nav ma, draudzīgu attieksmju nodi- "^"^^^s vaļņi nevarēs ilgi sa- daudz — caurmērā saimniecības bināšanai starp Japānu un Pad. i ^^^^^ Austrālijas neekonomisko j lielums, no kuras jāpārtiek 6-7 Savienību vēl ceļā stāv daudzas ^^'^^^^ ^^^^^ Austrālijas galvu lielai ģimenei, ir tikai 2,5
nenokārtotas un nepatīkamas lie-, Piensaimnieki sūdzas^ ka nespē- akri. Vienīgā izeja no šī stāvok-tas. Galven?o no tām ir krievu ^^^^^ sviestu' pietiekami lētu la ir vai nu rast iespējami drizā
Anglijas tirgum, kaut gan Jaun-
interesēm. Pēc Japānas v&ldības atzinu
Parīzes vieglums, humors un šarms.; pLg;V, KALPAKA ATCE RE3 VAKARS TOHOS^Td ^1^'^^*^ atgriešanās vivsTzmt - . : ■ -—. . -. ——! jarsts atzhiis, ka Miscla veselībai
no
Toronto apvienoto nāciju sabiedrība sekmīgi realizējusi kādu, jaunu Kanādas eksperimentu cilvēku. attieksmēs. Divdesmit
: ā. g. 7. martā DV Toronto noda- ļ Apgaismotāj? A. Sturcis veikli i nekas nekait. ŽUrka! r-av pircietM-; la rīkoja plkv. Kalpaka 33. gadu rīkojās, gaismu pastiprinādams iin'sl davi pazemē un nobeigusies. . nāves dienas atceres vakaru.^ ļto samazinādams attiecīgāā situāci-l ZinaS HO AustrililSS
Vakaru atkļājol- E. Krūka īsumā jās. . | Atzīmējot Draudzīgā aicinājuma
; atreferēja Kalpaka dzīves gājumu .un cīņu norisi Latvijas ali.':īvošar nā. Referents uzsvēra pulkveža
zēlande ar tādu pašu dzīves standartu, pārdodot sviestu par līguma cenām, spēj iegūt ari vēl peļņu.
Nav noliedzams, ka līdz ar līguma ratifikāciju japāņi iegūs arī tiesības emigrēt, kas atkal ir zināmā mērā apdraudējums Austrālijai. Tāpat kā. Vācijai gadu . simteņus ilgi bija sava „Drang nach Osten", Japānā no , saviem liekajiem iedzīvotājiem ir :centusies atbrīvoties,'novirzot tos uz dienvidiem ^ uz Klusā okeāna daudzajām salām un salu grupām. Japānas 1939. gada iedzīvotāju skaits 73 miljoni līdz 1950. gada skaitīšanai bija pieau-
atteikšanās atlaist vairāk kā 300 tūkst, japāņu karavīrus, ko tā saņēma gūstā pēdējā kara oei-dzamajās dienās un šskotanas (E-hikotan) salas, tikai 40 jūdzes no Japānas, okupēšana. Tikai tad, kad būs nokārtoti arī šie jautājumi, varbūt varēs sākties runas par draudzīgāku attieksmju izveidošanu.
^. Ari pati Austrālijas vakiī?3a nav pilnīgi apmierināta ar miera līguma nosacījumiem, kas atļauj tik ātru un neierobežotu Japānas atdzimšanu, bet Tālajos Austrumos pieaugošo briesmu priekšā bijis jāiet šis kompromisa ceļš Dodot Japānai mērenākus, ncjšacījumus; radītas pamatota^ cerības, ka tā varētu izveidoties par Rietumu demokrātiju cietoksni Pacifikā. un reizē arī radītu ' tik nepieciešamo līdzsvaru Āzijas austrumu daļā.
Bez militārā apdraudējuma ■ Austrālija. baidās ari no Japānas saimnieciskā apdraudējuma,- kas varētu sekot miera līguma ratifikācijai. , das padsmiŗgadīgas milzīgi skaļas.
Jau kopš Japānas kapituiāci- i spilgti krāsojušās un tievas kā Vājas tirdzniecība starp abām vai- jcijas makaroniņi cauri kupejai, stīm -ir vienmēr pieaugusi, to- i Beidzot klāt arī mana gala sta-
laikā. iedzīvotāju . pārpalikumam iespēju emigrēt, vai arī to pēc Anglijas parauga novietot paplašinātajā rūpniecībā.
. Jau tagad Japānā pastāv iespaidīga sabiedrība ar pilnī|.4 iz-strādātiem_ plāniem 5 miljonu iedzīvotāju izvietošanai nākošajos 5 gados, šai sabiedrībai ir labi sakari ar veikalnieku aprindām, kas ieinteresētas Jaungvinejas saimnieciskā, attīstīšanā, izlietojot Amerikas kapitālu un Japānas lēto darba spēku. Tāpat šo sabiedrību atbalsta ari daudzas kristīgo baznīcas, kas šādā veidā cer sev iegūt jaunus sekotājus.
Aras
četri vidusskolas audzēkņi no tu-, ueio uzupurēšanos Latvijas labā, viem un tāliem .Austrumiem dcs- ^^edojot tēvzemei visdārgākq - sa-
M.Zīverta viencēliens ir smaga dienu Adelaides latviešu;jau-psīcholoģiska drāma, kas prasa sa- "^^"^^ organizācijas uzdāvināja
Dienvidaustrālijaš publiskai bibliotēkai, kas ir plašākā Adelaidē, prof.
mit dienas bija viesi Toronto ģi-
menēs, lai redzētu, kā kanādieši dzīvo, šie audzēkņi ieradās no Japānas, Ēģiptes un daudzām, citām zemēm starp šī.m abām mi-
vu dzīvību. Kalpaka personā izpaudās īsta latvieša stāja, lai piepildītu vairākus gadu; simtus 'loloto cerību— brīvo Latviju. Tagad, kur mūsu dzimtene ir at-nētam valstīm. Viņu apmeklēju-ļ kal uz brīdi zaudēta, tās atgūšanai' mu Ziemeļamerikā atbalstīja Pa- ; ikvienarn latvietim ir jāpatur sirdī saules Jaunatnes Forums, ko vis- ! ziedošanās gatavība savās tēvu ze-pirms 1948. gadā organizēja „New. i nies labā. .To ir pierādījuši arī York Herald Trib.une"'. ' ; i citi brīvības cīnītāji gan Pirmajā.
Home and School klubi izrau- igan Otrā Pasaules karā. neprasot dzija- mājas viesu uzņemšanai.- atmaksu. Dzimteneg mīlestība stā-Viesus, novietojot ^^ģimenēs, ne-; dāma pirmajā vietā un liktenīgā šķiroja pēc . rasēm vai ticības, i bridī ziedojama pat dzīvība par to. Starp ^ jaunajiem apmeklētājiem i lai zeltu un ziedētu brīvā un neat-bija budisti,..muhamedāņi, -hin- ļkarīgā Latvija, du un kristīgie. ; Pēc referāta DV trupa uzveda
Pirmās trīs dienas savā vieso- r^^- Zīverta lugu Tīreļpun's. režiso-' šanās laikā Toronto viesi kopā. ar na Vilkanča režijā; Lomu izvēle savu namatēvu meitām un dē- ^bija J)areiza. Grantu labi tēloja'^ 1iem apmeklēja Toronto un Ha- : Skudra. -^lemmenis Prāporščika lo-; miltonas vidusskolas, noskatījās j mā bija labi iedzīvojies. Ingas sa-!
liedētu saspēli. Izrādes dalībnieki — i-ežisors, aktieri un citi teāL-
ra darbinieki — bija daudz strā-j''^- ^P^^^^^ Hištor>' of Latvia. dājuši, lai to sagatavotu. Viņu pū-1
Ies nav veltas, jo strādājoši teātra! Ļ^^'^^^u 'jaunatnes 'organizāciju trupa izveidosies par labu ansam-i^^^'^'"^^s saskaņošanai "ūn jaunal-bli. : i nes dienu sarīkošanai Adelaidē no
■ jvisām ieinteresētām biedrībām un
Vakars bija vidēji apmeklēts, organizācijām. Wdota Kopēja ko-
daudz bij. teātra .cienītāju nebija redzami apmeklētāju pulkā, jādomā, ka aukstais laiks dažu labu atturējis mērot ceļu uz 1087 Queen
W.
'ts
misija.
Par komisijas priekšsēdi ievēlēt;; Kokneses , mazpulku vadītājs V. Mežaks, i|)et par sekretāri Jelgavas gaidu vienības vadītāja R. iBrūns.
KANAKS LIDO UZ JAUNO PASAULI
(Pārnesums no 4. Ipp.)
hokeja spēli Maple Leaf dārzā, j apciemoja Niagaras ūdenskritu-ļ mu un piedalījās Jaunatnes Fo--
režģīto pārdzīvojumu tēlojums Z.j Rozenbergai nebija viegls uzde-i vums. tomēr vietumis tas viņai pa-;
uz otru staciju. Palieku viens. Sākas brauciens. Smēķēju un vēroju amerikāņu tautu — nekas, visi parasti cilvēciņi. Tad drāžas tā-
TAL'T1E$I. Jf s ATBALSTiSn NEREDZĪGO LATVIETI
ARTŪRU ANSMIĪD
IEPĒRKOTIES VIŅA PĀRTIKAS VEIKALĀ 274 Parliameni St., Toronto
starp Ihindas un Queen» tel. WA 2361, atvērts m •. pīkst. 9--rītā..līds. 10 va&arā..- '■
Piedāvā dažāda veida pārtikas, saldumu un tabakas preces. Bagātīgā izvēlē latviskai garšai' piemērota pārtikā — žāvēti zuši, mednieku un Tīringas desas, salds fviests, biezpiens, ķilavas bundžās un vaļējās, šprotes, žāvētas un> sālītas sijķes, skābēti kāposti, rudzu maize, kartupeļu milti, svaiga cūkas ' ga)a, cūkas galvas un kājas u^. ^ (602)
cija. Kāpju lēnām laukā un do ■ sjtātes aktu zālē. māju, kā nu būs. Braucēji, ļoti; pieklājīgi un gaida, lai kāpju pir- L"~ ' — mais. Bīdu pamazām koferi pir-| mais pie durvīm, te no tumsas i viens to nogrābju un rauj' no ro-j kas ārā, gribu kliegt pēc policijas;!
ruma sanāksmē- Toronto univer- devās itin labi. J. Sukura deko-š
C. S.
rācijas bija piemērotas.
(Pārnesums no 2. Ipp.)
ļ ja arī plašākā Čikāgas latviešu sa- i
-------r-^- r— r'-^'^'j^^^: , .- ..- i pāksmē. kas noslēdzās ar sadrau-i
jo vai tad- nu tiešām cilvēku gnbi^''^^^ orgamzacija \acija ^^^.^^ ^.^^.^^^ j
SDlaunīf na^ opio VfaPiiž Rpriari'" "^'^^^^^^ ieguvums Čikāgas Dau- " .. ; ļ
c-piaupīt pasa gala stacija. Bet tad vanagiem Pie Čikāgas DV ^ ^ ^^u notikušo un nākamo sarī-
celas otra roka pretim sveicienam!f vanagiem. Pie c.ka,,as Dn . veik.mī-, i7rio'..nn. .th^i
un dzirdu vācu mēlē- Labvakar i ^P''" ^^^^^^^ -'^^"^^ . ^ciksmigj izdošanos atbal-
G kun fes esL m ī^^^^^^ ^^^^^s Čikāgas mākslas f^^^ apv.embas Damu komiteja ļ
mlerLoturpr^cīr L/^^' ^^^"^"^^^ ^'^^^^^^^ ^tto Krolls sa-i f ^'f^^-- biedreņu skaits ap mienno:, un priecīgi kratu 6im i-o- , 20. Paredzams, ka drīz treniņus
ku tad nākošais spiež roku un tad fpSmf ka 0 Apvienības sieviešu vo-'
vel viens. Tas runa latviski un ''^^^''^^^"^e. Ka u. Kio.is la^arioji^,, . .
ari DV regulārās pilnsapulču sanāksmju iespējas un citu sarikoju-
lejbola
vienība.
Tur ne-i bas
Čikasas Daugavas" Vanagu Apvienībai radušās draudzīgas attiecī-ar.i jaundibināto Čikāgas Lat-
jūtu, ka viņa rokai trūkst dažu 'pirkstu. Pie sevis nodomāju—
sak labi vien būs. ka vēl kāds ka- i "'"^ organizēšanu viņa aizgāda eso ra kroplais ir šeit. Tad sēžamies i''^'^ ^ool-House telpās, 'mašīnā un dodamies uz manu'pir-■ "^^'^^ ^^^^^^ Daugavas \a- viešu Studentu Kopu. Studentu 'mo mājvietu. Sākās jauna dzīve. salidojums un kultūras dar-iĶopas rīkotajā Latvi-šu Strēlnie
ļbinieku apspriede, kurā viesojās iku piemiņas vakarā viesojās DV _____ 1^^' pārstāvis ASV A.Līdacis.. Tā-i Apvienības goda i.'edr^ J. Gbld-
Jais viesis piedalījās Čikāgas DV. ļ manis un visa Čikāgas DV.Ap w-• JAra SPĒKI NATO ŗ padomes sēdē un pilnsapulcē un ļ nības vadība. Pēdējā pilnsapulcē [ ^ " 'Oe^'a lietišķus norādījumus un ie-lDV nolēma dāvināt Čikāgas aka-
j Anglijā ieradusies 441. slrūkliz-;rosinājumus turpmākam dartem. I dēmiskai jaunatnei Latvijas karo-jnīcīnātāju eskadriļa, saukta — i Čikāgas DV vadības ziņojumi A. ļ gu tās Studentu dienu sarīkojumā. ļSidraba Lapsa. Tās 150 vīri pie Ļīdacim deva pārskatu, par viena jTas būs jauns apliecinājums veco biedrojušies 410. eskadriļai Z.-Luf- no lielākajām DV apvienībām Sav. un nākamo cīnītāju vienotībai un fenhamas aerodromā, pie Leiče- Valstīs. Par aprūpes darbu, mēr- draudzībai par kopējiem mērķiem steras. . ļl^iern un uzdevumiem Līdacis runā- un ideāliem. Art. ESf,
VAI JŪS TO VĒLATIES ?
Trimdā jau ilgākj.. laiku nav nenena speciāla s^iorta laikraksta, <adeļ Kanādas Latviešu Sporta Apvienība, pēc LSST un attic-cigo zemju sporta vadošo darbinieku aicinājuma un sportistu vēlēšanās, paredzējusi izdot
iustrēlii
kai, iznāktu Toronto. kur mūsu sportisti un sporta darbinieki
pulcējušies visvairāk. Sporu laikraksts sniegs sDiu un Tispusigu informācU»ļ par ySV ZEMJV latvielu sportista saltām «n panākoJriem. sacha informāciju, kā ari ōņas par pasaules ievērojamākiem
sporta notikumiem; Sporta laikraksts IZNĀKS TIKAI T.^.. ja tam iepriekš pie-teiksies psetsekami liek lastītāju skaits,. nodrošinot laikraksta
ilgstošu iznākšanu
•REDAKCIJAS KOLLĒĢIJU IZRAUDZĪS KANAD4^ I ATVSF
MIM VISUS MUSU.SPORTA ŽURNĀLISTUS. SPORTA DARBINIEKUS US SPORTISTUS, far sporta izdevuma atb. red. aicināts PAULS PLĪSĪS, Kas .ava laika Vācijā bija Tēv^mes sporta redakcijas kollē#i. jas loceklis un ir laikr. Latvija .Amerikā sporta nod. vadītājs Kā Jau aizrādīts,
sporia kikraksis varēs iznākt tikai tanī gadījumā, ja tam pieteiksies minimālais abonentu skaits,
tādēļ tā iznākšana, vai neiznākšana atkariga no pašiem sportistiem un sporta cienītājiem. 1 -
Tisus tos, kas vēlētos šo sporta laikrakstu abonēt, lūāzsim abonementu pieteikt vēlākais līdz š. f. 31. MARTAM
P. PLĪSIM, 303 Shaw St., Toronto, Ont„ Canada
Abonēšanas maksa.. atkaribā no abonentu skaita, nepāršbiefs §0.;j par nedēļas izdevumu, kas paredzēts parastā laife^aķsta
vienas lapas apmēra
' - ■. ■ '.■ ■" *^■■ • ■■■ ■
LATVIEŠU SPORTA APVIENĪBA KANĀDĀ
Laiviaņ New8paper for Ame?ica
jh« Pt*lWiln9 Co DAUGAVAS VAHAC ^ EdUoiIal oaA B«staMoa OtBen
m Btttoa 8t, Toronlr Ont Canad Tel«P^oA* -> WA 0792
«SMtfivfl» ASV 81.« S!eWi 81. Lcng ^ 8 TvT^U^ Tdophoao - YeUowslono
.«THOaiZBD AS SECOND CLASS POST OFFICE DEPARTMENT, OT
a jauna
-^^ ^ Francijas parla-?jr290 pret 101 b. izteicis "^rL ABtuana Pinēja (Pinay) "^fSL ka1>inetam.' pret Pinēju ''I^Tii^i komunisti, sociāli-un degollistiem atturoties, f r m kombinētās neatkarīgo, ■ n5pku radikālu, tautisko repub-
t^Lenta vairākums, kapec ne-^^!^Ibu galu Pinēja kabinetam
"^^^Z^U Sociālisti vai de. SiC^urā katrā brīdī kabi Ivu ..neitrālitatiV liegt un
Ccijas prezidentam atkal nak 'rme^ēt jaunu valdības galvu,
Ezeahauers, Tafts un Efauers priekšgalā
Pirmās kandidātu vēlēšanās, prezidenta amatam Jaunhemsaira U martā republikāņu puse vadīta-
u vietu lei^ēma armijas ženeralib
nvaits D. Eizenhauers un senators Roberts A. Tafts. Trešā vietā pa-lika Harolds E. Stasens. Demo^ kratu galā senators īsts Kīfauei-s aizsteidzies tālu priekšā preziden-tam Harijam Trumenam. ,
No 300.000 reģistrētiem velētajiem.šais primārās vēlēšanās piedalījušies labi ja viena treša daļa,
Pad. Savienības budžets
Pad. Savienības Augstākās padome apstiprinājusi fin. min. Zve^-
vā sastļ
džetu, jardier jardi SJ litārāmļ Padoļ siarpsei dekrēti ārī' dek Un tasļ stākās
JAUNS PADOMJU MANEVR APBRUŅOT VĀCI
Pad. Savienība^ piedāvā Rietumu sabiedrotiem uzsākt 4 valstu saru| nas Vācijas apvienošanai zem VAĢ--nas valdības un miera līguma meta izstrādāšanai ar Vāciju, ko va* rētu vēlāk iesniegt plašākai konferencei, kurā piedalītos visas ieinteresētās valstis. Padomju nota nožēlo, ka šāds līgums vēl nav nolīgts un prasa atbildi visdrīzākā laikā. !^otāi arī pievienots padomju piedāvātais līguma mets, kas ļ paredz vienotu, neatkarīgu, demokrātisku un miera mīlētāju valsti Potsdamas ..robežās," valsti, kas būtu apbruņotā, pašaizsardzībai bet nodrošināta pret militārismu un ..nedemokrātiskām'- organizācijām un kam būtu noliegts pievienoties kādai koalīcijai vai militārai sabiedrībai, ar pret jebkuru valsti, kas cīnījusies pret Vāciju.
kopībai Eiropai Saviļ tas, kj pāģa^iļ arī ta( padou pasaulļ tā Rif Atzīmē laiž d(ļ nu, pj ču koj padoi cembt par militāļ Rieļ domji izsaki par
. Ja Vāciji to
lēšani
Nav ne mazāko šaubu, ka Šis padomju piedāvājums ir tikai manevrs, lai ?.izkavētu Rietumvāciju raud piebiedroties Eiropas aizsardzības'va ņ
Ds. V. MĀSĒNA R]
Dr. V. Māsēns nesa kongresam' M labākos vēlējumus sekmīgai, dār- Kp bībai un pasvītroja, ka pretēji ar B| citiem, mūsu, tā sauktajiem, B „draugiem". kas zem draudzības gani maskas centās tikai izmantot mūsu zemi un mūsu tautu, ASV nav piedalījušās nekādos slepenos līgumos už mūsu rēķina, bet gan pasargājušas mūs no izdošanas Maskavai un plaši atvērušās savas durvis mūsu trimdiniekiem. Pašlaik ASV atrodas lielākā latviešu trimdinieku saime brīvajā pasaiilēj kur tā var netraucēti nodoties: savam darbam un reizē netraucēti kalt plānus dienai, kad Latvija- atkal būs brīva. Sakarā ar ASV nostāju par spīti latviešu tautas ienaidniekiem, Vašingtonā .visus gadus varējusi ^ netraucēti darboties mūsu sūtniecī-. ba. .
Nodevis meslus Latvijas diplo
\ i mātu darbam, referents uzskaita
spraļ norif šani aps] diplļ trīs čecl un
BI
lās. vai sazž Te Ceriļ agŗž Ips ļ Vidi
tU;
]u I dijj
'Uiiiiiiama
pagājušajā, gadā veikto, jo latr vieši, trimdā turpina darboties mūsu, dzimtenes atbrīvošanas labā, šai sakarā vispirms minama Atbrīvošanas Deklarācijas parakstīšana pagājušā gadā 11. februā^ rī ASV neatkarības liallē Filadelfijā. Latvieši šinī dienā kopā ar pārējo 9 komunistu apspiesto Eiropas tautu pārstāvjiem svinīgi parakstīja Atbrīvošanas Deklarāciju, kas prasa Atlantijas Chartas principu iedzīvināšanu šo tautu zemēs, deportāciju pār"^ traukšanu, deportēto T^patriēša-nu, Padomju karaspēka un policijas izvākšanu, visu politisko apcietināto tūlītēju atbrīvošanu.
Tālāk jāmin Amerikas Latviešu Apvienības nodibināšana.
"<asļ vieļ šķil
Tāl
iei
'A\ -ai
at£ me nai m vj bi
n
V£
bi
