MrJ.PEHKS
4225^ Dorclīester Str.V/,
Montreal 6, P<,Q.
)2. gada 22. niarfā VĀRDOS
-mauktajā sainuued
ļļielugumu noraidi^; ļinieku federācija. '
[zakomo Rimiai, w
bnigi amerikanizējies o«5 g. vecuma. :^
. ■ ■* ■
ļ apcirpt importu tid kalijas valdība, lai ļrejo hrdzniecibu. jj^ breču sarakstē eso* 0^80 proc. apmēra. I * •
ļeņu iekaisumu sasli-H premjers ģenerālis Niras, Viņam parali, ļro^ka un daļēji ari visa ļeisā piise.
ļ ■■ r-O ■ . ■
ļkano partizānu noga-cīnā, cīŅā, kur 3.500 viri satikās ar kbmū-jna kauja iesākusies ŗūbām izdarot kādu'
^u tīrīšanas akciju.
■ •*
Kkāņu militāro spēku ļo ģenerāli Aļaskā ie-ļlmajors Viljems Mai-i pārņem Aļaskas sp5-Iļio ģenerālmajora Ju-pgliema, kas atgriežas
un 49, sievietes devu-Iešanu urnām Mičige-
ļMendenas ciemā, bet 34 balsīm par ciema
plēta sieviete. Vīriešu saņēmis tikai 34 bal-58* vēlēšanās kandīdē-ivu ģimeņu sievas un gadījumos ievēlētas
Valstu armijas Jars Aleksandrs pazi-ļ. aprīlī viņš atstāj die-I valdībā. Viņš esot no-ļevērsties profesionāla ^rjērai, un šai sakarā 'UZ senatora amatu ļā. ■■.
I *
ļElectric firma, kas ir Jslektrības piederumus ļisā pasaulē un kuras tktors ir visbagātigāk filvēks uz zemeslodes, pārsniegusi iepriekšē-bdukciju par 18 proc. iītajā 1951. g. General bjusi preces p^ 2 bilj. |j. dol.
ļ • *
ļlaru ASV valsis kasei ļiezidenta trīs nedēlu pinājums Key Wes} a, Kņēmīgajiem valslsgal-Ujiem Baltā Nama pre-ļārs steidzies atbildēt, "4a atvaļinājumam nav Izības ar parastā Ame-ļņa atvaļinājumu. Pre-ŗridā strādās tikpat ga-' kā viņš to dara Vā-
ii!iia!iiia!iii
teātra e
luga.
i I i
i
i
i
foronto
riKTORS LAIVIŅš ļ
ļ
SADZĪVE i
TELEVĪZIJA I 3. vietā $1.00.
B
py grāmatnīcā, 123 ļ ļeikalā, 854 Bathurst | DV Toronto nod. I
'ZĪGO. LATVIETS
MITU
ilS VEIKALĀ ķonio
st. 10 vakarā,
[X GARŠAI lECES
uz ik $6.00 uz vē-[ai iepirktās mantas pīkst. 7—9, Torontc
MĀJĀS
(666)
Lalvian Newspaper fo?
Publishsd t^ico v(Mklf ^ m Pu&Ustolng Co DAUGAVAS ^Afi^&GS &lUo?tol BBd Business Ofilem Huson St.. Tožontr. Ont. Canada Telephon© ~ WA 0792
.^B«raī R«pm«afiallvo Sa. USA: •DV IPēssliviba ASV 31 .43 Stsinwaļ; St. L0S19 lalanā CiJr 3. W.Y. USA. Telephon» ^ Vollpvraton® 2.7W3,
AUTHORIZED AS SECOND CLASS MAIL, POST OFFICE DEPARTMENT. OTTAWA
Nr. 25./48.
TREŠDIEN. 1952. G.,26. MARTĀ
2. GADS
Lažvieštt laikraksts Amerikā
USāk (Uvas voizM atsdSJi ftcMI^aiSs na MatdleBl& , tedevēSs — Apgāda DAUGAVAS | VAHAGS
Galvenais redak2os>-r D?. ittirv HUGO VfTOIdli
&adabei).ā vai &&a2oci9: 123 Huroh Št, Tproato, Oat. Cana'da Telelon» - WA 0792
MV 79da!selja vn galvonalo ^finttvSss
DV Pāzslāviba ASV 31.43 St9ihway Sl. L0B9 tsla^
Cily 3. N.Y. USA. TftlftfoMs - yEUowaton« Ž-TMU
Aboafifainu sndku ASV «m
ipsa l miti. SI.SO: pos % min. UMt
S^ar • min, $d.0O; pov 1 sāda $18.09 ^
81«dlBfi|vi»Q fBVlDKAi f
aittd. dali 81.30; tekstft UM Ŗar vtoaa eollas talpa 1 slalfi
Atlaists Ēģiptes
ents
¥AI EIZENHAUERS AIZIES?
UN IZSLUDINĀS JAUNAS VĒLĒŠANAS
K a ī r 0. — Ēģiptes valdība liV© kusi karali atlaist parlamentu un izsludināt jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek 18. maijā. Dažas stundas vēlāk karalis Faruks izdeva dekrētu par parlamenta atlaišanu. Kava stāvoklis, ko izsludināja 26. janvā-' pēc lielajām nekārtībām un
n
grautiņiem Kaīro, vēlēšanu laikā r.tcelts. Jaunais parlaments sanāks uz savu pirmo sēdi 31. maijā. '
Pašreizējo parlamentu kontrolē krasi pretbritisM vafdistu partija, (227 mandātu no 319), kuras vadoni Mustafu Ņahas Pašu atlaida no pmata 27. janvārī, dienu pēc pret-cii-opiešu grautiņiem Ēģiptes galvaspilsētā. Divi citus vafdistu bij. kabineta ministrus apcietināja pa-{Jājušo otrdien par Ēģiptes drošības apdraudēšanu. ļļ Senātu, kurā arīdzan ir vafdistu /rakums, parlamenta atlaišanas dekrēts neskar. Pusi senatoru H-vēl. pusi iecel karalis. Vafdisti Senātā ieguva vairākumu, kad karaiis Dz vafdistu pieprasījumu iecēla 19 viņu atV.slstītājus par senatoriem. Iespējams, ka karalis atlaiž arī Senātu.
Kanāda kontrolē padomju diplomātu kustību
01 a va. — Jaunā v kārtība, kas neatļauj padomju diplomā-tirm atst?.t valsts galvaspilsētu 25 jūdzes rādijā, Kanādā attiecas uz 70 padomju vēstniecības locekļiem, vīriešiem un sieviē-•tēm.-- • ■ •, '
Katru reizi, kad kāds padomju diplomāts vēlēsies atstāt Ōta-vu, lai dotos uz kādu citu vietu, kas 'tālāk par 25 jūdzēm, tam jā-•esniedz ārlietu ministrijai lūgums atļaujas saņemšanai. Atbildes nesaņemšana '48 stuiidu lai-, kā nozīmē, ka tā dota. Padomju diplomā.tus, kas neievēros jauņo kārtību, izraidīs. >
Jābruņojas — domi mērenie
Etlija strādnieku partijas mērenais spārns pieprasījis kāpināt Britfenijas bruņošanās programmas īstēno.sanu. Hjūgs Gētskils,
Etlija bijušais financu ministrs, brīdināja, ka bruņo.§anās sa.šau-rinp.šana Britanijā var pievērst ASV izolācijas politikai un līdz ar to iegrūst angļus nāves- briesmās. Etlija bijušais valsts apakš-sekretārs V.Viats, no savas puses, pasvītroja, ka bruņošanas samazināšana radītu bezdarbu un dc. tu Staļinam signālu iebrukt Rietumeiropā .
Ādenauers par padomju priekšlikumiem
Parīze. — Rietumvācijas kanclers Konrāds Adenauers brl-dināja, ka padomju priekšlikums Vācijas apvienošanai un miera līgumam mudinās vācu nacionālistus ^atturēties no iekļaušanās Eiropas aizsardzībā. Katra novilcināšanās šīs aizsardzības izveidošanā ir bīstama un atsauksies uz ASV prezidenta vēlēšanām. Kanclers pasvītroja, ka Vācija, neatteiksies no savām zemēm austrumos no Oderas—Neises līnijas.
Parīze. — Ģenerālis Dvaits Eizeid -^^uers nodomājis pārlemt jautājumu par savu iesaistīšanos prezidentūras kamparā un līdz ar to, iespējams, aizies no sava amata Eiropā.
Tas notiek-'-sakarā ar senatora Tafta izstāšanos no prezidenta priekš vēlēšanā tn Ņudžer-sijā un prezidenta Trūmena deklarāciju, ka • Eizerihauers ir brīvs katrā' laikā atgriezties Savienotās Valstīs, kad viņš to atzīst par drošu un piemērotu.
20. martā Eizenhauers savā štābā ž'umā.1istiem paziņoja, cik
ļoti viņš bijis pārsteigts par Min-nesotas priekšvēlēšanu iznākumu. Augošais pilsoņu skaits izraugoties mani par republikāņu kandidāta, piespiež mani pārdomāt savu pflr.somsko nostāju un pēd'jo lēmumu.- ,
Minesotā Stasens. dabūjis 128.-000, Eizenhauers 107.000 un Tafts tikai 24.000 balsu.
Eizenhauera stāvoklis viņa atbalstītāju acīs kļuvis tik ievi -0-jams, ka tas aizēno viņa' Ziemej-otlantijas spēku Eiropā virspavēlnieka amatu. Iepriekš, 7. janvārī, E. bija pateicis,^ ka gan atļauj savu kandidatūru priekšvēlēšanām no-
ktviešg Nacionālā Apvienība Kanadi
K ept a u nā.
Krāsainie
22s nogalināto; 1.10^ ievainoto.
N u j 0 r k ā. — Viesuļvētra, kas pag. piektdien izcēlās Tek-sasāj devās pa Misisipi baseinu tieši ziemeļaustrumu virzienā cauri Arkansas, Tennesī, Misūri. Misisipi, Alabama un Kentuki valstij un pārvērta savu ceju neaprakstāma posta un gruvešu laukā. Viesuļvētrai par upuri krituši 226 cilvēki; 1.107 ievainoti. Nodarītie _. z^udēji^mj .materiplā plāksnē sniedzas vēl neaplēstos miljonos: sagrauti nami, nogalināti un izkliedēti' lopi, noārdīti elektriskie vadi, bojātas rūpnī-.cas.
Manila. — Dienvidos no Filipīnu salu grupas, Kaminginas salas tuvumā sācis darboties zemūdens vulkāns, kura krāteris tagad pacē^ lies 250 pēdas virs ūdfļns līmeņa.
Kepta'unas provincē savā laikā bija reģistrēti vēlēšanu' sarakstos un balsoja kop?, ar baltajiem pēc viena kopēja vēlētāju saraksta. Taču pašreizējais ministru ■prezidents Daniels Mālans parlamentā panāca šīs kārtības ^maiņu, liekot nobalsot, likumu par krāsaino īpašu un no baltajiem atšķirtu balsošanu par saviem kandidātiem.
Šo likumu T'i,« Scparala Representātion Act —- nu Dien-vidafrikas Augstākā, Tiesa anul-lējusi, jo tas pieņemts- pretēji tai kārtībai, kas 1909. gadā pieņemtajā satversmē paredzēta, proti, krāsaino vēlēšanu tiesības skā-rēji likumi pieņemami ar 2/3 balsu vairākumu abu palātu kopējā Isēdē. 'Premjera Daniela Malana ierosinātais ;.Apartheid" likums, kas atšķir krāsainos no baltajiem vēlēšanu ■ laukā, pieņemts pretēji šiem noteikumiem ar vienkāršu balsu vairākumu un katrā palātā par sevi. Tas nozīmē, ka likums nav pieņemts satversmē paredzētā, kārtībā. Augstākā Tiesa tādēļ šo likumu izsludinājusi par spēkā neesošu.
Britu administrācija bija piešķīrusi krāsainiem Keptaunas provincē balsošanas tiesības jau pirms vcseljf gadsimta, un tā tas
palika arī. tad, kad šo britu koloniju iekļāva Dien vidaf rikas Ūnijā 1910. gadā. Taču, 1936. g. valdība' atšķīra Āfrikas ieziemie-šus melnos no baltajiem un citiem krāsainiem vēlēšanu* sarakstos, dodot tiem tiesības atsevišķi no baltiem ievēlēt savus pārstāvjus, ar noteikumu, ka šiem pārstāvjiem jābūt baltiem.
Liels skaits iedzimto vēlēšanu tiesības nemaz nebaĻida vai hu nekustamās mantas vai nodokļu cenza dēļ.
No 44 senatoriem 4 Jr-iedzimto pārstāvji un 4 iecelti kā lietpratēji krāsaino vēlmju un vajadzību pārzinā.šanai. No 153 tautas pārstāvjiem parlamentā savukārt: tikai 3 ievēlēti no Kep provinces melnajiem. Dienvidaf-rikas • ūnijā ,ka zināms, ietelp Kepproviiiļce, Tf^ansvāla, Otan žas brlvvalsts,^yii, Ņatala. Visā Dienvidafrikas Ūaijā ir pavisam ap 2.500.000 balto im 9.800.000 krāsaino.
Premjers : Malans savu pret-satversmīgo izrīcību izskaidro ar to, ka 1931: g. Vestminsteres statūts, kas Dienvidafrikas Ūniju pā.rvērta dominijā, esot anuUējis vecos satversmīgos noteikumus, kas skāra krāsainos. Kā šis neparastais tiesas un parlamenta konflikts beigsies, nav zināms.
saukt, bet pats vēlēšanu kampai?ā nepiedalīsies.
Tagad ģen. Eizenhauers, kā redzams, savu viedokli grozījis.
Atklātas spiegu radiostacijas
.Vašingtona. — Tautas Pārstāvju nama līdzekļu piešķiršanas komisijā ASV Federālā.s Komunikācijas Komisijas- pārstāvis ziņoja, ka personas, kas izspiego Rietumu puslodes zemes savu ziņu tālākai nogādei arvien plašākos apmēros, izlietā radio-raidstacijas,; kas' rādītas īpaši šīm vajadzībām. Tā 1951. gada Rietumu ■ daļā atklātas pavisam 72 nelegālas radiostacijas, kuru prāvu daļu lietājuši ā.rzemju aģeiiti. Kāda slepena radiostacija, kas novietota .uz kuģa,/darbojusies un atklāta Ķalifomijas
tuvumā.-; .•
ASV. FCČ pārstāvis atzina, ka jo īpaši liela vērība spiegustaciju savlaicīgai /atklāšanai un pa-ralizēšanāi piešķirama 1953. g. budžetā, kad sāksies pastiprināta briiņošanās materiālu ražošan ā.. Tad arī spiegi pieliks sevišķi pū-: Ies, lai ajklātu materiālu ražo.^ šanas vieftas un saražoto . krājumu novietnes, to visu tūdaļ .ziņojot; pāri Rietuniu puslodes ro-bezāni. FGG pārstāvis nē reizi nesauca vārdā ne Maskavu, nedz Padomju Savienību, bet visi viņa i izteicieni ņepārprotānii . rādī-ia, kā uzdevumā darteojas spiegu radiostacijas lin kas organizē šo rhoderno spiegošanu.
Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā mērķis ir apvienot Kanādā esošos tautiešus vienā saimē latvietlbfj^ saglabāšanai un kopīgu uzdevumu veikšanai. Kā apolitiska organizācija, LNAK plaši atver durvis katram tautietim, kas pievienojas viņas mērķiem, neatkarīgi no tā, vai viņš ir kādā.citā organizē. Gijā vai ne. Ari katrai latviešu organizācijai un draudzei ir iespējams un vēlams kļūt .par LNAK līdzdalībnieci, tādējādi pavairojot latviešu rindas un uzturot viņu garīgo stiprumu.
Lielākā un dārgākā manta tagad mums iiv dzīvais latviešu cilvēks. Vina saglabāšanai piešķirama vislielākā vērība. Mēs nezinām, cik daudz no dzimtenē palikušajiem vēl stāvēs Daugavas, krastos, ja liktenīgā atbrī. vošar,as stunda nāks. Bet mūsu valsts būs tikai tad, ja pasaules tālēs izkliedētie paliks uzticīgi savai zemei, savai kultūrai, tradīcijām un latviskajam garam, ja tie būs vienoti un organizēti.
Latviešiem' izceļošanas zemēs ir daudz organizāciju, kas liecina par rosīgumu un uzņēmību. Katra pozitīva organizācija dara svētīgu darbu, bet arī šis atsevišķo organizāciju darbs ir jāsaskaņo un. jākonsolidē vienā kopējā latviešu gribas izpausmē. '
Minēto iemeslu dēļ vis9.s zemēs ir nodibinājušas centrālās organizācijas. Šāda latviešu apvienotajā jcentrālā ^ organizācija Kanādā ir LNAK.
LNAK statūti paredz, ka tās dalībnieki ir visi Kanādā dzīvo-
alumīnija
AS SPIEŽ VA
■ V
US BRUŅOTIES?
Tiesa, vācieši ne labprāt at-kal vēlas kļūt karavpi — saka Rietumvācijas kanclers. Posts un ciešanas, ko Otrā -Pasaules karā pieredzēja pasaule un ko visdziļāk savās miesās ■ izjutuši vācieši, vēl dzīvs un svaigs viņu atmiņā. Viss tas drai«iīgi tēlojas no jauna acu priekšā, padzirdot kaut vā.rdu par kazarmām, kara-vīriom un ieročiem. Par spīti šai nepatikai vācieši spiesti jmlcināt kazarmās savus dēlus, vīrus un brāļus, lai tie uzvilktu karavīra tērpu un sagatavotos cīnītāja sūrajiem uzdevuniiem. Komū-nisīns, kas draudīgi vēršas pēc brīvās Vācijas daļas,- ir tās lielās un reālās briesmas, kas spiež, vāciešus dot savus karavīrus vispirms pašas Vā.cijas aizsargā, .šanai.. . \ - : ■■■
• Rietumos aisviten skaļāk ieskanas bažīgas balsis, ka Bonnas bet būs iekļautas t. s. Eiropas Vācijā jo dienas jo drošāk paceļot galvu nacisms un taula lo armijā. Bez tam vāciešu rīcībā
uzņemot vairāk kā dsaudzigi. Kremļa inspirētie siņu avoti nemitīgi sludina, ka amerikāņi spiežot vāciešus bruņoties, ka Vācijas dalās tomēr esoi beidzot jāapvieno* bet Londona un Vašingtona to tīši aizkavējot, jb nevēloties izvākt savu karaspēku/ kas gatavojoties lēcienam uz bezgala miermīlīgo Padomju Saviehību un lai draudzīgām zemēm. Savā visjaunākajā intervijā presei Rietumvācijas kanclers Dr, Ķonlrads Adenauers deklarējis Bonnas valdības koalīcijas oficiālo viedokli minētajos kardinālajos jautājumos.
nebūs vismodernākie piem., atomieroči.
leŗoci,
Pamatojoties uz savu militāro padomnieku aplēsumiem, Dr. AdenaueUs informēja, ka Rie--tumvācija pašreiz var noorganizēt vismaz 12 divīzijas, ko iekļaut kopējos Eiropas aizsardzības bruņotajos spēkos.
Vēršoties.pret tiem, kas oponē Vācijas apbruņošanas ieteicējiem, bažījoties par prūsiska militāris-
ma atdzimšanu, Adenauers saka: ,,Ir bēmišķa valoda runāt, ka Vācija var kļūt par jaunām briesmām. Kā tas gan iespējams? Vācijā taču novietotas ar! amerikāņu, britu un cit-i, sabiedroto divīzijas, apgādi vācu divīzijas saņems no Savienotajām Valstīm. Un, galvenais, vācu divīzijas jau nerīkosies patstāvīgi,
š
ASV Aizsardzības mobilizācijas direktors čarls Vilsons, sakarā ar pirmā veiksmīgā amerikāņu strūkl-lidmašlnas izmēģinājuma lidojuma desmito atceres Igada dienu deva interesantus paskaidrojumus par strūkllidmašīnu fažešanu Sav. Valstīs.-. .' ' ■
1952. gada beigāļ strūkllidmašīnu būvei jābūt divtik lielai kā šī gada sākumā.
Savienotās Valstis nevienu n© savām jaunākām" strūkllidmašīaām nav sūtījušas uz Koreju. Par spīti tam amerikāņiem Korejā vēl ār vien pieder virskundzība gaisā. „Ir liesa, ka mūsu lidotāji ir labāk apmācīti; bet, man liekas, ka patie-s.īV.ī, .pirmās F-86 ir labākas lidmašīnas par krievu MIGiem. Zaudējumu samērs mūsu Fr86 virs Korejas pret MIGiem' ir viena pret
septiņām viņu.
Kad būsim izveidojuši savu
programmu, mums būs labākā gaisa flote pasaulē un mums būs mašīnas, kas mums atļaus to uzturēt
Atbildot uz jautājumu, kāpēc nepieciešams tik ilgs laiks strūkllidmašīnu ražošanai, Vilsons aizrādīja uz grūtībām šai laukā:
1) II. Pasaules kara propellera lidmašīnas P-51 pagatavošanai bija vajadzīgas 41;800 darba stundu, kamēr pirmās strukllidmašīnas F-86 pagatavošana prasījusi 1.137.000 darba stundu. I
2) Vajadzēja uzcelt kalšanas un vclteņošanas ierīces, kas ražotu strūkllidmašīnu rāmjus bumbve-žiem un iznīcinātājiem. Šīs spiedes, skaitā 17, kas izmaksās pusmiljardu tiolaru,^ūsdevisu stāvu namu lielumā un spēs attīstīt 100 miljonu mārciņu lielu spiedienu. Gaisa flotes programmu nevar īstenot bez šīm spiedēm, lielāko ^no kurām var uzcelt tikai 14 mēnešos.
3) Strūkllidmašīnu laikmets pa-darījis vecos tradicil&nālos metai' 1us par nepiemērotiem, jo milzu temperatūra un spiediens tos izkausē, sakarā ar ko tie aizstājami
citiem metallicm, kas daudz grūtāki apstrādājami.
4) Prasība pēc svelmes pretestības materiāliem likusi kombinācijās ar metallu izmēģināt arī keramiku, kas ārkārtīgi sarežģī izmēģi-nājufnus, padarot tos par grūtākiem, kādus jebkad Amerikas rūpniecība piedzīvojusi.
. Spiegi Ko?e|ā
Scula. — Dienvidkorejas policija apcietinājusi 10 spiegus, no kuriem divi spiegošanu mācījušies Maskavā. Aizturēto stai-pā ir arī viens pašu dienvidkorejiešu policists un divi tirgotāji. Visa aizturēto spiegu grupa apsūdzēta arī 26 korejiešu nogalināšanā.
Policija noskaidrojusi, ka spiegu loks cieši sadarbojies ar ziemeļko» rejiešu partizāniem, kas ieplūduši ASV 8. armijas aizmugurē.. Sniegi pētījuši sabiedroto piegādes līni? jas un apgādes centrus, par ko in-
. Apstrīdot nesen presē plaši apcerēto sabiedriskās domas pētīšanas institūta vērtējumu, ka tikai 20 proc. vāciešu aktīvi pretotos nacisma varas atjaunošanai, Bonnas valdības galva atzīst zināmu sajukumu vāciešu uzskatos par īstenu demokrātiju. Pāžos pamatos vācieši tomēr esot demokrāti. Bez tam Vācijai esot bijis, . demokrātisks režīms arī pirms Hitlera valdīšanas laika, uzsvērti atgādina Adenauers visiem tiem, kas atceroties tikai to, ko devis vadonības laikmets. Neseno gadu nedemokrātiskās iezīmes tautas uzskatos ir jāiznīdē, un to arī panāksim, bet nacisms nebūt nav lielākā un bīstamākā, problēma Vācijā. Komunisms ir lielākās briesmas, kas draud ieviesties Vācija gan ar viltu, gan ar varu.
• Demokratizējot Rcetumvāci-ju, ir liela tās iekšpolitiska problēma: kā panākt, lai vācu pilsonis atkal pareizi izjustu savas attieksmes pret valsti.
Rietumu un Austrumu Vācijas atkal apvienošana vienā valstī ir vācu politikas galvenais gala mērķis, bet. tas nav pats galvenais šīsdienas uzdevums.
Skarot. sāpīgo Sāras apgabala jautājumu, Dr. Adenauers vēlējās atkārtoti - uzsvērt, ka turienes iedzīvotājiem un nevienam citam sakāms izšķirīgais vārds par Sāras turpmāko statusu. ŠI problē-m^/jabokārto ar tautas nobalso-ānu, 7Vai to var izlemt brīvi iz-iedzīvotā.ju pārstāvība. — odot 'Sāras apgabala iedzīvotājiem pilnīgu demokrātisku brīvību, strauji progresēs arī frnnču un vāciešu saprašanās
01 a V a. -—Skandināvu zinātniekā niAlfredam Vangām, kas dzīvo Kanādā, ar jauna veida elektrības palīdzību izdevies atrast paņēmienu lēti ražot alumīniju. (30 pro'c. lētāk).
Pētījumi šajā virzienā uzsākti 1951. gadā, tie turēti lielā Slepenībā. Domājams, ka izgudrojumam būs liela nozīme bruņošanās rūpniecībā. Tagad niēģinaju-mi nobeigti ūn varēšot sākt .lētā alumīnija masveida ražošanu.
Alfrēds Vangs ir Britu Kolum-bijā Alumīnija S'bas vadītājs. Šajā uzņēmumā ieguldīti lieli kanādiešu kapitāli. Vanga tuvākie līdzstrādnieki; ir viens holandietis ūn vairāki kanādiešu elektroinženieri. Sakarā ar jauninājumu, uzņēmumu stipri pa" plašinās.'
Pēdējā kara laikā. Vaņģs strā-
dājis pie t .S'. Manhutana projekta, kas ASV armijai deva iespēju pagatavot atombumbu. Zinātr nieks pajskaidro, ka panākumi palētinātā alumīnija ražošanā ir ciešā sakai-ā ar viņa darbu un atklājumiem kara laikā. Izgud: rojumā lietotas tās pašas matē-mātišķās formulas, kas noderējušas atombumbas pagatavošanai. Ejot šo ceļu, viņa pētījumi noveduši pie jauna veida elektrības atrašanas, kas dod iespēju lēti ražot alumīniju.
Jaunās elektrtbab ražctimna lielā mērā: atšķiroties, no parastā maiņ- un līdzstrāvas elektrības ražošanās paņēmiena. Šeit' garos viļņus apzīmējot par „kva-drātiskiem'*. . Jaunais alumīnijs, ko iegūst speciālās ■ elektriskās krāsnīs, .sastāv no boksīta un kriolita.
jošie latvieši! Bet par vēlētājiem var būt tie, kas kārtojuši savas saistības ar organizāciju. Ja sīs , priekšrocības līdz .^im nav pilnīgi izmantotas, tad tās iospējainš izmantot , tagad, visiem kļūstot par LNAK pilntiesīgiem dalībniekiem. Pienākumi, ko šī organizācija uzliek niinimāli, toties viņas nozīme un katra jauna apvienības locekļa svars kopējā darbā ir liels.
Dzimtenē palikušajiem brāļiem un māsām ir ņemta rīcības brīvība. Un. mēs, kas tik laimīgi varam būt, ka esam izkļuvuši no ■tumsas un varmācības loka, esam • vienīgā nākotnes cerība. Tāpēc cīnīsimies visiem spēkiem sava personīgā stāvokļa celšanai šinī jaun.\jā zemē un krāsim materiālās vērtības savas dzīves, no- . stiprināšanai, jo tie ir pamati latviešu saimes labklājībai un vi-' ņu; organizāciju stiprumam. Bet tanī pašā laikā nenoliegsim arī ; savu tautu, bet būsim lepni uz to un dosim katrs savu tiesu ari kopējo uzdevumu veikšanai. Ziedosim nedaudi aktivitātes un mazliet materiālu atbalstu latviešu kopīgam centram! Izkļu-, vuši brīvajā pasaulē, nezaudēsim dārgo laiku m, nacionālo pašcieņu sīkos personīgos ^ vai organi-z*āciju strīdos. Kļūsim-vienatā . latviešu saime Kanādā! ; , Lai to panāktu:
■1) visas latviešu draudzēs un organizācijas lūgtās aktīvi atbalstīt Apvienības darbii, — rtļbrāii un matei'iāli, kā ari popularizē^ jot sabiedrībā" centrālās pi-gaļiA-zācijas nozīmi un aicinot savug; biedrus kļūt arī par LNAK piln., tiesīgiem dalībniekiem;
2) atsevišķie tai^tieši' mīļi lū^ ^ neyērot Apvienības darbu un centienus pasīvi jio malas, bet piedalīties tanī aktīvi .pārvaldēs orgānu velēšanās, kārtojot tos pašus nelielos dalības naudas maksājumus un sekmēt Apvienības darbu vienmēr ua visur, kur tas iespējams.
Ar nelielajiem līdzekļiem, ko tautieši līdz šim Apvienībai de. vuši, jau ir veikts milzīgs darb.s, bet šis darbs varētu būt vēl iespaidīgāks, ja atsaucība un atbalsts būtu lielāki, šeit .godam; pieminams un citējams akmenī kaltais uzraksts mūsu ministra kabineta un, ārlietu ministrijas namam Rīgā — Saticībā mazas lietas aug. Ja .šī patiesība bija godā celta mūsu brīvvalsts laikā savās mājās, tad tagad, minot svešu zemju lielceļus,, tai jākļūst par mūsu visu ikdienai saukli!
(Nobeigums .sekos)
Balk
B e 1 g r a d e. — Maskava sākusi apbruņot ar stŗūkllidmašl-nām savus satelītus Balkānos, kas apliecina, ka Kremlis plāno jaunas agresijas un līdz; ar to ceļas jauni; kara draudi šajā pasaules, daļā — paskaidroja Tito, uzrunājot ap;400 amerikāņu žurnālistus un radio reportierus, kas pašlaik apceļo Eiropu ūn Tuvos Austrumus, lai studētu Rietumu politikas iedzīvināšanu un amerikāņu saimnieciskās yn militārās palīdzības izrietāšany. Sistemātiskos strūkllidmašīnu sūtījumus uz satelitvalstim Balkānos un šo zem'ju lidotāju deleģēšanu uz kursiem Maskavā Tito nosauca ; par plānveidīgu gatavošanos kādai nezināmai dienai, bet viņš ari tūdaļ sprieda, ka tuvā.kajos mēnešos 'neesot paredzamā ņe invāzija Dienvidslāvijā, nedz ari liela kara uzliesmošana šajā zemes stūri. ; . ,,Spriežot pēc tā, ko paši esam pieredzējuši; no Maskavas, jādomā, ka viņi nemaz nevēlas cita .bruņota konflikta, bet. cenšas
y ā š i n g t 0 n a. — Savienotās Valstis; atteikušās sekot Irānas lūgumam uņ tai aizdot 120;000.-000 dolāru, jo Irānas valdībai ir iespējams attiecīgo summu ; sagādāt ho saviem naftas avotiem, tos pienācīgi: izmantojot.
gūt panākumus ērtākā veidā — ar ekonomiskiem vai citādiem līdzekļiem, bet ne militā4em.
Kremlim visvairāk ' nepatīk Rietumu bruņošanās un nepatīk tik ļoti, ka . Maskava . ir gatava darīt daudz ko, lai šo kolosālo gatavošanos apturētu. Tālab arī šai parādībā slēpjas jauni kara draudi.''
Zviedrija iegrožo komŪEislus
S to k h 01 m a. — Kreiso aprindu aktivitāti, . kas allaž bijusi nelojāla pret valsti, kura viņiem nodrošina labklājību un brīvību, demokrātiskā valsti,, beidzot sā-'kusi izmanigāk novērot un iegrožot arī Zviedrijas valdība, kuras pārliecīga ietiepība pret Sarkanās Paradīzes kalpiem kaitinājusi daudzus.
Zviedru policija nule apcietinājusi bijušo Zviedrijas armijas seržantu Gjersvoldu, kas ir komunistu - partijas biedrs un spiegojis Padomju Savienības labā.
32 .'g. v. Gjersvolds pienākts Zviedrijas militāru noslēpumu nodošanā . 'Padomju Savienības sūtnisecibais ;darbiniekiem Stokholmā. G. savas zemes. armijas noslēpumu izokšķerēšanā sadar. bojies ar divi citiem komūni^ stiem: Fritjofu Enbomu un tā draudzeni Lilianu Cederu. Arī abi pēdējie gaida tiesas dienu.
Gjersvolds strādā kādā metal-la apstrādāšanas. fabrikā. Luleā
Zviedrijas ziemeļos. Tan^ pašā laikā'viņš darbojies arī turienes Ikomūnistu laikrakstā. Policijai likusies |aizdomīga G. greznā dzīve, kaut gan viņš. strādā, fabrikā tikai nepilnu darba laiku, un komunistu laikraksta redakcija tam nespēj maksāt atalgojumu, jo lasītāju maz. Vēl pirms gada viņš bijis armijā, kāda forta apsardzē, kur arī ieguvis dažādus militārus plānus, ko virzījis-tālāk uz krievu sūtniecību Stok*-holmā.
ratificējušas miera līgumu ar Japānu
Vašingtona. — Savienoto Valstij Senāts ratificējis miera līgumu ar Japānu, līdz ar ko oficiāli izbeigts kara stāvoklis ar Japānu, kas ilga 6 1/2 gadus pēc II Pasaules kara izbeigšanās. Par ratifikāciju balsoja 66 senatori, pret 10. Tai pašā laikā, ar
58 pret: 9 balsīm ratificēts arī ASV un Japānas drošības līgums, kas Savienotām Valstīm dod tiesības novietot savu. karaspēku Japānā miera uzturēšanai Tālajos Austrumos, ieskaitot Koreju. Līgumu jau ratific<,2jušas. Licl-britanijā, . Japāna, Austrālija, Jaunzēlande un Geilona. Līgums iegūs' spēku pēc tam, kad vēl viena no tālāk uzskaitītām valstīm būs devusi savu ratifikāciju, šīs valstis ir: Francija, Indonēzija, Holande, Pakistāna vai Filipīnas.