Sestdien, 1952. gada 3.-maijā
tdien, 1952. gada 3.
,3
LTVIETĒM sieviežēin sveš^^hā
\icsistenci svešumā ikvi,,,,
matu latviešu nesala Jfl' iznicināt mīm iautv i-^-l/p brīvību, «n
P svešumā ir jāapzinās hn r-he tautas savukārt dod nJr hmus nacoiālās stājas
h katrs ar tām sastopotio.' htunba, cits svešniecīhas ļīr hovefsasno tautai kojnC%
lūst arvien mazāks, bet mūsi' heikt SOS uzdevumu,, kas 2 " hs sirdis m gudru ndibuop liedējas atsevi^ķ,, darba 'dan 1 ^i-opiga gultne. Tikai tad darh 1
Ijām trimdā ir Daugavas Vn ;^ŪdUi vīri un tā dzima grūto] ā icija plaukst un zeļ mo, kon I \ciņa un uzupurēša.iiā^ ^av svc Jļos un garīgos spēkus par ne--
Latvijas'brīvība,'mērķu sek' b īstenošanai, līdzās canagien
Izes ir pierādījusi gatavību mi nm. Ta tas bija Latvijas htājot dzimteni tā tas ir pnf pw jābūt atceļā un dzimtenes-
ar atsaucīgo pašaizliedz^ni telokamo stāju bijusi balsts m.
b uzņemas slimo iaidiešu ap-Ijas izpalīdzības sniegšanu grīi-• par h'itušo un pazudušo ķūr' arī pir vientuļiem tautiešiem,
dūu^z neviena neminētu uii lūsu.mcionalās dzīves un Lai-\us apzinās tikai dedzīga skh ļķs^ latvju sievietes. Latviešu Imāsas, sievas, līgavas un mei-l Mmēr jūs Htru sauks vār-Inicinājumu dzirdējušas, ir ias,-k un pienākumu ir daudz. Mū-mūsu neatlaidības, mūsu dar-
' hūs gatavas pašas sev palīdzēt, i aicina Mvj%i sievietes svehi-fToties vanaižu saimei.
DVF vdde '
lendārs
kpncerts- ar solistiem:- Makin-' taira, Rach^maņinova un Pu-^ lauka klavierkoncerti, lo 2S. līdz 28. maijam Ņujorkas ļ Metropolitēna operas orķestra,! kora un solistu viesizrādes To-ronto,  Maple  Leaf Gardens (Carlton   Str.). Programmā: [Bohēma, Aida un Karmena. Seķldien, 30. maijā, pīkst. 8.01 vak. Shaw Str. Komercskolas ļzālē,_ Tallinas Konserv. doc. R ļBetlēmas dzied, un op6ras stu- . dijas audz. vakars. Dziesmas, Jļ ārijas un. ansambli no pazīsta-ļrņākām operām, Piedalās arī : rlatv. dziedoņi E. Gririberga, R [Geistauts un Flerkovskis.
iiviešu jurisiti biedrība Savienoiās Valsiīs
p^atviesu juristi jau ilgāka bijā izraudzījuši organizāci-komiteju, lai veiktu prlekšdar-iš Latviešu juristu W^       di- • ļriāšaiiai.  27. apr^ LKK telpās ijorkā notika dibināšanas sapul- ■ ļ. Valdē ievēlēja: V. Dāvidu, 0. ļelāti, Dn V., Māsehu.. A. Reinti/: Bobežnieku, A, Ŗumpēteri iifl Ūdri. Valdes locekļu kahdidt-Š. Bērziņa, K. Dāle un Pēter-
ļRevīzijas komisijā -ievēlēja: "V^ latu, J/ Ozoliņu uh F. Ramaņi. ķvīzijas komisijas kandidāti: N. rava un L. Bērziņš.
Ml TMCA'Š KLUBA TELPaM
ļPipieņojōs 26. aprīļa ļaikraķ-% ievietotās vēstults rakstītāja imām, ka latviešiem savi san-)jumi j ārīko savās telpās^ \ ļēsešam darījuši un domājam irit ari nākotnē. , .
tūnājot pār Latvijas dažādo >vadu vakaru rīkošanu, iskaidrot, ka šāda veida vaka-t ideja radās Latviešu YMCA s iubā, un tāpēc dabīgi, ka mēs, cotāji, izvēlējāmies savaS tsl°
iTā kā, vēstule aizskar Jaurieķ-I Kristīgās Savienības orgāni-piju,tad jādomā, ka vēstules Ptorārii ir pilnīgi svešs tas mir kais darbs, ko veic YMCA vi-pasaulē, un kuras palīdzību ■ saņēmuši arī latvieši -iVttiēcībā uz Toronto Latviešu
iMA's: Klubu jāsaka, ka Icljība ļedrus nereprezentē „dažādu tauru, mistrojums'^*, bet tikai la** ļeši, to rāda jau kluba nosau-lims. Vēl tikai nesen, kad To-pito latviešu pārējās organiza^ ias nebiia tikušas t)ie saviem Imiēm, Latviešu YMCA tām ļeži deva teinas bez maksas un ļvienam nelikās, ka notiek ķa^ ŗlams.
ja mēs ik dienas laikraķ-ps lasām informāciju par daza-m latviešu sarīkojumiem ASX pCĀ's, tad par to varam tikai necāties un būt pateicīgi siS
ļganizācijas laipnībai. . , Ž. Zentiņs,
Laiv. YMCA*« Khib^
ELV5RA KOCIŅA DV VAKARĀ. ŅUJORKĀ
pa? io, kas h mūsu lielākā kļūda emigrāciji
0  > 9
.Trimdā līdz šinī esam īizpedmies un ari tagad to; darām tā,, kā to ^pē-, janl — saskaņā'ar/imšu. dabu/Tā kā nekas pretdabisks nav noticis, tad jāatzīst, ka kļūdu mv. .Vai axi- jākonstatē, ka kļūdas ir pašā mūsu rakstiirā un\ trimdas dzīves .negatīvās un pozitīvās norises ir vienīgi ^^^m^ rakstura izpausmes. FaUehot pie pēdējā formulējuma, pie kļūdām vai — teiksim labāk īpatnībām, [-mūsu raksturā marmprāt pieder: :
solidaritātes trūkums, ■ nespēja atzīt auioriiāti ho. sava ■' vidusy, ideju nabadzība.
■ l^avstarpējās attieksmēs mēs esam hā fināla futbolspēlē, kur nepieciešams svešas tautas šķīrējtiesnesis. Ja mums nepatīk Jānis Pētera dēls', mēs velkam Imikā vecas fotogrāfijas tm ceļam tās piieišā zmdriem-, amerikāņiem un angļiein. ūn ja mums nepatīk Pēteris Jāņa dēls, tad: mēsļ iemetam savu tautisko vēstulīti kā-dcis insiānces pasta kastītē Vašingtonā. Bet'kad beidzot balss no luigšos liek manīt ka nākotnes labā jādara citādi, aii mums uz^ rei: nekas vnirs nav pretim, '^acu paši savu balsi mēs nesadzir-tJnm, jo iā jau tikai — pašu!
Ar aiiioriiātēm mums ir tū, ka, būdami labi. skoloti divu oku-pāciju diktatūrās un attapīgi prasdami novērtēt demokrātijas priekšrocības, bīstamies radīt ieskatu, it kā autoritāte mums varētu asociēties ar autoritāru režīmu. Tāpēc mūsu sabiedriskajā dzīvē autoHiāšu vispār nav, jo/mēs bez iam ari negribam hhu-sīt neriemin no sava vidus. Bet nu nelaime ii* tā, ka bez a/ato-ritāfēm mēs esam un paliekam anonimi. Mūsu āņa par Latvijas nihivošnnu ir kā kollektīvs brēciens. Un tajā nav pirmās balss, 1^0 pazītu pasaules sabiedriskās domas lielā auss_ un uzklausītu hnvo tautu sirds^apziņa, rietumu gudrie un starptautiskā policija.
īdpja nav kollektīvs produkts. Iepriekš minētie apstākļi ka-rējuši konstruktīvu ideju rašanos latviešu sabiedrībā, un tā pašreiz aktuāli ir divi momenti, mūsu dzīvē ^ tiekšanās pēc varas un pēc naudas. Ja naudu varam nopelnīt svešā vidē, iad_vara izcmima tikai pašu starpā, un turklāt ir mednis lokā. - Ārkārtīgi spraigā organizēšanās, kas septiņos iepriekšējos gados atstā-jīisi sams pēdas kilojnetriein garos sēžu aprakstos mūsu presē, gan liecina par milzīgu vitalitāti, tacu tā arī sašķēlusi un izsūkuši čtpēku<i un nodarbinājusi visu uzmanību. No vecā organiz. pāri fdicis nav nekas, arvien .radies tikai kas jauns hlāt, bet.hoļševi-Jrt?m, pret ko spraigi dnamies, no tā nav khivis ne par matu Miāk. Pasaule tai laikā nav stāvējusi uz vietas. Tā var. gadīties, piemēra'dēļ, ka Eiropas ūnijas tapšanu vai Baltijas valstu ff{lrrā''ijūs nepieciešamībīi pārsteidz- mūs taisni tādā bridi, kad rēl arripv inten^vi aplūkojam savu nabu.
Vnilnd nebūs par vēlu grābi, ko vēl var?
Savelkot risu kopā varētu uzdrīlstēties teikt, ka mūsu trimdu^ ļiagātim lielākā kļūda ir tā, ka maz padants tāda, lai varētu '<āl-l kaut ko dant.
0 e 0
un par viņa
urnu
Sākotne, katrā ziņā, ir jaunatites rokās. Bet tā ir augusi tiiv pa'stāiigi un tik sajauktos laikos, ka vidējā u\n vecākā paaudze, ja vien spētu tajā ieskatīties, neatrastu tur savas, dzimtenē no-pnhirotās menlāiitātes turpinājumu. Ar varu, padomiem un uz-muilinajumipm fo neiepotēt. Ļoti iespējams, ka jaunā latviešu paaudze pati skaidri neapzinās sevi, jo arī vide, kurā tā top, ir gluži jauna, iā arī nekad nav tikusi pie vārda, bet sliktākais ir t^(s, ka viņa pati pie tā nekad nav pieteikusies. Skaidrību dotu ļamatmes ilčongfesi MedoM^ centros,, nevis M padziedātu pie iejās glāzes:^īmmstātos tautisko deju ansambļos, bet diskutētu pa šu uzstūiMā^ŗ^ rakstītas problēmas.'-M..,prōbtēmds jŗ
fraņm,.vōm v^^^^ tad tādām j^Maif mūsējai,
jehtānavnMda.jammtn^      pamd^e m 1 .
Kamēr: jaMaine^ noskaidrotu pati savus Vēl neizpētītos va^b-stus., citi varētdi gādāt pojr to, lai svešām tautām it' iespēja ■noskaidrot msw tautas vcabšius, ieskaitoi darbus un sasmegumus. :Tūr savu, paša persort!u runājot, jāatzīstas, Ica man n^^^ daudz mullas, lai nopirktu un atdāvinātu profi; Liberta glezriu]mapi --^ riemgo:li(is rnums ir, vm graniatuōas letMsche Balīett,.lcas]^^m^^ irtil^aivienareksem^ mvaru an prasīt, lai mani vācu
dimgimūcētulašit Mviešumioriijdarb'us oriģimlvalodā. Vienīgais, l:o es vmi — poMemit skatu albumu.^ Cena bŗoš. DM
.:. Ir piedzīvots, ka, piem, Šveices vācieši ļoti priecājas uzzinor nanii/'ka iinūsi!;.: metropole nav ceUa meža vidu m no Mķu'būdiņāni. Bet lielās grāmatas par dārgu īin speciālu.' i
Ņujorkas DV ikmēneša saeimas Yorkville Templī ir izvērtušās par latviešu sapulcēšanās vietām, kur vanagi, vanadzes un ievestie viesi atraisījušies no lielpilsētas burzmas un svešās sabiedrības var pavadīt vakaru latviskā sirsnībā. Oficiālajā da]ā Apvienība apspriež darba kārtībā uzņemtos jautājumus; Kad debates beigušās viesi sēžas pie galdiem. Par, atspirdzinājumiem gādā komitejas dāmas rosīgās E. Druva kdzes vadībā. Klātesošie mākslinieki, dzejnieki un rakstnieki padodoties sapulcējušos liigumam iepriecina tos ar īsiem priekšnesumiem. Pa starpām atskan latviešu dziesmas, kurām „to-ni piedod'- klātesošie DV vīru koja dalībnieki. Vakara dalībniekiem arvien liekas, ka šķiršanās laiks pienācis par ātru.
Vienā no šiem" vakariem bijā lūgta ierasties rakstniece Elvīra Kociņa, kas nesen ieradusies no Zviedrijas. Viņa pastāstīja par latviešu dzīvi Zviedrijā.
Katrā zemē, kur latvieši tagad apmetušies; ļaudis, starp kuriem viņi dzīvo, atstāj savu ietekmi uz latviešiem. Kādu ietekmi zviedru tauta ir atstājusi uz latviešiem? Vispirms jāapskata, kādas ir zviedriem raksturīgākās īpašības. Kad latviešu bēgli izkāpa Zviedrijas krastā, pirmais, kas tos pārsteidza, bija lielais, nesatricināmais miers un nosvērtība, ar ko tie saņēma bēgļus. Izmisušo, šausmas pārcietušo bēgļu ierašanās neizsauca tur nekādu uztraukumu. Viņi neizprašņāja, nešausminājās, bet paēdināja tos, aizveda uz pirti un no vietoja priekšzīmīgās nometnēs.
Kad latviešus izvietoja darbos un tie nonāca saskarē ar zviedriem, tad atklājās, cik maz šeit zina par komunismu. Dažās darba vietās pat bija bīstami runāt ļaunu par krieviem. Sākumā pat dažus latviešus, kas aktīvāki uzstājās pret komunismu, izsūtīja no Stokiiol-mas uz provinci.
Zviedru dzīves veids ir ietekmējis arī latviešus. Latvieši ir mācījušies savaldīties. Pirmajos gados latvieši izcēlās ar savu skaļumu un runlgumu. . Tagad latviešu sarīkojumi notiek bez liela trokšņa.:--
Zviedri nekad nepaceļ balsi un neļaujas aizrauties. Kā raksturīgu piemēru runātāja piemin gadlju-tmu, kad viņa, strādājot pastā, bija [pielaidusi kļūdu; Trīs dienas 200 darbinieki bija nodarbināti, lai sameklētu kļūdu. Mēs varam iedomāties, kas notiktu pie mums, ja vainīgo sameklētu. Zviedru priekšniece tikai pienāca pie vainīgās un laipni lūdza turpmāk izvairīties no šādām   kļūdām.   Zviedru darba
biedri ir ļoti laipni, vienmēr. ievēro pieklājību,, tomēr ir atturīgi un neiejaucas personīgās lietās. īsta sirsnība un draudzība sastopama reti, to aizstāj ārējā forma.
Pieminot latviešu sabiedrisko dzīvi runātāja aizrādīja, ka daudz enerģijas patērēts, neauglīgos strīdos. Tomēr ir veikts arī liels po^ zitīvs darbs. Zviedrijas latvieši ir nosūtījuši tonnām sainīšu latviešu DP un leģionāriem Vācijā. Toreiz cilvēki gāja vakaros pēc darba mazgāt traukus, lai par nopelnīto naudu varētu nosūtīt sainīšus. Ja Amerikas latvieši būtu tik atsaucīgi, tad Vācijā tagad: neviens latvietis neciestu trūkumu.
Krievijas tuvums rada nedrošību, un daudzi latvieši cenšas izceļot uz Ameriku. Arī paši zviedri daudz izceļo. Viņu zemē jau 30 gadus valda sociāldemokrāti, un ar to rodas neapmierinātība. Jauniem cilvēkiem nav kur izmantot savu iniciatīvu. Vienīgais ceļš ir kļūt par ierēdni vai strādnieku. Dzīves standarts ir augsts.  •.
Latviešu jaunie ļaudis,- kas iebraukuši kā pusaudži, ir uzticīgi Latvijai un neiekļaujas Zviedrijas dzīvē. Ļaunāk ir ar bērniem, kas neatceras Latviju, Tie pamazām iekļaujas zviedru mentalitātē un latviski runā jau ar zviedrisku akcentu. It sevišķi tas sakāms par bērniem, kuru vecāki strādā un nevar tiem piešķirt pienācīgu vērību.
Zviedrijas pavalstniecību pieņēmuši ļoti maz latviešu. Tie ir pa lielākai daļai tādi, kam tas nepieciešams, lai dabūtu darbu.
■   LŪGUMS ATSAUKTIES . ■
Strādādams par ārsturķirur-gu Gēsu, Alūksnes un Ludzas slimnīcās, esmu palīdzējis dau~ oziem tautiešiem^ Varbūt tagad no visiem šiem tautiešiem kaut daži varētu palīdzēt man?
Kanādas ārsts manā plaušu rentgenā atrod kādas vecas vainas, kaut ari es nekad neesmu slimojis un neticu, ka varētu saslimt jfflanā tagadējā vecumā. Bet immigrācijag ierēdņiem ir savi priekšraksti, bez kuru izpil-dīšanas uz Kanādu nelaiž.
No manis prasa kādas Kanādā esošas persona s . galvojumu, ka, es Ķan.adā nekļūšu par nastu valstij. Vai atrastos kāds no maniem pacientiem, kas gribētu šo formālo galvojumu dot?
Lūdzu piesakiet to avīzes redakcijā, uzdodot pilnu vārdu un adresi,
,• Dr.': E. Anšmits, Pfullingenā, Vācijā
LU NACIONĀLO VIENĪBU S-BAS GROZIŅU VAKAR
LU Nacionālo Vienību S-bas pirmais groziņu vakars notika š. g. 19. aprīlī, Tororito Sv. Ardreja baznīcā. Iniciatoru grupa, kuvā ietilpa locekļi, no Austruma, i duma, Latvietes un Ausmas baznīcas zālē sapulcināja ap 50. Toronto esošos vienībniekus un pede.īgos. Vakaru atklāja A. Brī-vlņš, bet atklāšanas lunu teica Z. Epners, pasvītrodams nepi8c:i..liimlbu; Vienību Sav. darbības tuŗpirāšanai. Māc. A. čops veltīja izjustus vārdus Latvijas Unv eriitātei, un vienībnieku centiem niem, aprādīdams ka šī knstī a laikmeta ietekmēta, bija cieši :h istīta ar tautu. Saslimušā prof. Fr, Gulbja sveicienu nesa h. \ilks. Vienības Auseklis ASV novdā Bindermanis sveicināja rakstiski. Noslēguma vārdus teica AI. Sprudžs. Vakara programmu, kuplināja paša vienībnieku lo-cek'i un. pisderīgie: brivm. E. Freimans-P.ampe, brīvm. M. Tūtere un Ž. Zentiņš. Vakars noritēja omulīgi veco laiku atmiņas cII?Jot un nākotnes pārdomas i^^^^ Fožo V. Skudra
A
GRĀCIJĀ
•tlKAGAS LAtVIEŠŪ ORGANIZĀGIJU, APVIEN. AieiNĀJUMS-
telpām, kur vietas 4000 klausītā jiem. Jau sākusies priekšdarbu Veikšana, ^sazināšanas ar iestādēm amatpe"lsbnām utt. : Piedalīties dziesmu svētkos aicināti visi latviešu kori Amerikā un viesi no Kana das. Ja dažā vietā kori ir tikai tapšanās stadijā, tad cerams,; ka šis aicinājums tos vēl vairāk pamudinās gatavoties uri organizēties, Līdz šim jau apzināti 8 kori ar apmēram 300 dziedātā jiem, bet rīkotāji ceriķa Dziesmu svētkos piedalīsies kori pat no vistālākām Amerikas vietām, arī Atlantijas okeāna piekrastes un Kanādas Protams, no turienes tālais ceļš uz Čikāgu koriem sagādās dārgus ceļa izdevumus, bet gada laikā iespējams līdzekļus iekrāt, iegūt maksās pazeminājumus braucieniem un izkārtot vīzu lietas.
Pieteikties Dziesmu svētkiem kori aicināti līdz š: g. 15.maijam. Rakstiskā pieteikumā jāmin.' kora nosaukums, dziedātāju kj^pskaits (arī pa balsīm), diriģentā vārds, uzvārds un adrese. Pieteikumi; sii-tāmi Čikāgas Latviešu Organizāciju Apvienībai United Latvian Associations of Chicoģa 1511 N Pārkside Ave, Chicago 51, 111. Koriem, kas jau pēe iepriekšējās aptaujas bija- pieteikušies .Dziesmu
is Latviešu Organizāciju Apvienība bija paredzējusi sarīkot 1052; gada rudenī Dziesmu svētkus Čikāgas novadā ar vairāku apkārt-nes kpru piedalīšanos. Taču inte; resē par..šo sarīkojumu izrādījās lielāka nekā sākumā domāts, ūn saņemot Amerikas Latviešu Ap-vieriības piekrišanu, Apvienībā' nolēma šos, Dziesmu svētkus rīkot 1953. g. maijā visas Amerikas latviešu apjomā. Ļoti zīmīgi, ka šie Dziesmu svētki būs reizē arī Lat viešu pirmo Vispārējo dziesmu svētku 80 gadu atcere. Tā Latviešu dziesmu svētki Amerikā būs pagodinājums tām dziesmotām: dienām, ko latvieši rīkoja 1873, gadā Rīgā, kad pirmoreiz pār Rīgas torsiem atskanēja Latvijas himna;;
.šīs latviešu kultūrās demonstrā-strāčijas organizēšanai Čikāga ir piemērota vieta, jo te ir ne tikai Hela latviešu kolonija, bet, atrazdamās Amerikas vidienē, — Čikāga nav tālu no daudzām citām lat^ viešu āpirietnēm, kur visur jau noorganizēti; vai organizējas kori. Svētku administrācijai Čikāgā var dot piedzīvojušus kultūras uii sabiedriskus darbiniekus un arī virsdiriģentus.
Dziesmu svētki Čikāgā notiks vienā no lielākajam sarīkojumu
Katrs Pad. Savienības iedzīvo tājs būiu laimīgs noklūž AgV cieiumō.
Cilvēkiem, kas nā.kuši, no komunistu okupētajām zemēin, .ir liels pārsteigums, dzirdot, ka ASV arī cietumnieki rīko streikus, uzstāda- administrācijai prasības ūn nereti cietuma administrācija ielaižas ar viņiem .sarunās un atzīst, viņu prasības.       ; ' •
Par „augsto dzīves standartu" amerikāņu cietumos liecina-sekojošā cietumnieku ēdienu karte,, ko publicējis kāds anierikāņu laikraksts:
Brokastīs: Svaigi; ceptas kūkas ar sīrupu, auzu pārslu putra ar pieriu, kafijā ar pienu ūncuku> ru, maize. •••
Pusdienās: Zirņu zypa, cūkas cepetis ar kartupeļiem ;un skābiem gurķiem, šokolādes pudiņš, tēja ar pienu un cukuru, maize.
Vakariņās: Aukstie uzgrieza mie, kartupeļu Isalāti, cepumi, kafija ar pieņu un ckuru, maize ar margannu. Ēdienu karti maiņa katru dienu, lai  ēdiens  nebūtu vienmuļīgs. Citās dienās ēdienu kartē ir vērša gaļa, ceptas olas, zivis." Cietuma pārvalde gan paskaidro,? ka gaļas deva apcietinātiem ir ierobežota ar 7 uncēm (nepilna pusmārciņa) dienā.
. Iepazīstoties ar dzīves apstāk-ļļiemi AŠV cietumos, nebūs šaubu, ka katrs Padomju Savienības iedzīvotājs, ja vien tam būtu izvēles tiesības, labāk gribēs džī^ vot amerikāņu: cietumā nekā „brīvībā" savā zemē. :\
Latviešu trimdas pirmā posmā Vācijā, svarīgākā un nopietnākā problēma bija — emigrācija. Par to bezgala daudz ir domājis ikviens trimdinieks^ kā arī visi mūsu vēlētie pārstāvības institūti. Par no žēlu, mēs varējām gan daudz do māt, bet maz darīt savu nodom edzīvināšanai.   Mū^u emigrācij?s plānu, ievērojot reālas iespējami bas, izlēma trimdinieku vēlētā pārstāvība — Latviešu Centrālā Padome (LCP).
Par emigrāciju daudz runāts spriests, rakstīts presē un tam vē reiz laikraksta Latvija Amerikā 23 aprīļa numurā pieskaras Anšlavs Eglītis. — „Toreiz nevienam nebija drosmes iestāties par kādu noteiktu plānu. Atceramies tikai pāris biklus centrālo iestāžu aizrād> jumus ..— īstenībā nu tā tas nebija. Kaut arī stāvoklis bija ļoti neskaidrs, jo ĪRO turpat līdz savas darbības beigu posmam nebija īsti skaidrībā, kādas iespējas būs un uz kādām zemēm varēs izvietot bēgļus, jo to noteica atsevišķo zemju valdības, tomēr, neraugoties uz šo neskaidro stāvokli, LCP savu emigrācijas plānu veidoja. Nebija iespējams emigrācijas sākumā to izveidot pilīiīgi, minēto apstākļu dēļ,. bet vadlīnijas tika izvēlētas un, kā tagad izrādās, — pavisam pareizi.
19.47. gada 16. februārī LCP pieņēma pirmo konkrēto lēmumu, kas noteica: ,,,.. līdz emigrācijas jautājuma galīgam atrisinājumam dot priekšroku Anglijai. Atturēties no pārējām Eiropas zemēm:. Gadīju mā, - ja Anglija nevarētu uzņemt mūsu tautas kopību un, rastos ne pieciēŠamība erriigret uz ķādti ai?-, jūras žemi> tad par tādii būtu jā izvēlas Kanāda.'■     Toreiz bijā zi nams, ka varēs' arī izceļot uz Aņg liju, nenoteiktas: izredzes par Ka nadu, bet nekas par ASV. Bija vi
Atbilde Anšlavam Eglītim
linoši solījumi uz Beļģijas oglrak-tuvēm, bet LCP neieteica tin* braukt. Vai toreiz, kad vairuma: latviešu bēgļu. īpaši britu joslā, bija pusbadā, varēja teikt izsalku-šam — nebrauciet, nekur? Ja to> reiz LCP, nekā nezinot par citām, labākām iespējām, būtu to darīju-, si, tā kļūtu smieklīga un latvif^iii' trimdinieki pēc tam nekad un nekādus tās ieteikumus vairs nevēlētos uzklausīt.
Ar laiku stāvoldis noskaidrojās. Pavērās iespējas izceļot uz Kanādu un cerības, ļkaut daļai, tikt uz ASV, kādēļ 1948. gada 5. martā LCP savu emigrācijas plānu par. pildināja ar šādu jaunu lēmumu: „Veidot trimdas centrus tanīs zemēs, kas paver iespējas lielākai tautiešu masas koncentrēšanai un par tādām atkārtoti ieteic Angliju, Kanādu un ASV." Ja mūtautieši šim aicinājumam un ietei'-n-mam, būtu sekojuši, vai tad arī Anšlava Eglīša par labāko, atzītais visu latviešu koncentrējums Ziemeļamerikas austrumu krastā nebūtu piepildījies? Mēs taču zinām un ar to arī savā laikā LCP rēķinājās, kā būs iespēja no Anglijas pārcelties uz Kanādu. Tas notiek, un prāvs skaits no Anglijas latviešiem jau ir Kanādā, kur tie savu apmešanās vietu var brīvi izvēlēt un dabīgi —. pulcējas latviešu centros. Nav arī nelaime, ja latvieši paliek britu salās, jo viņi tur izvietojušies diezgan kompakti, tādēļ iespējama kulturālās un sabiedriskās rosības attīstība. , Bez tam nevar neievērot;, ka no Anglijas laikam- gan brīvajā Latvijā atgrierāsies lielāks skaits lat^ viešu, kā no jebkuras :'aizjūras zemes.:"    '. ■
Visu latviešu izceļošana uz ASV nebūtu iespējama arī tā iernesla dēļ, ka šīs zemes atļauta kvota bija par mazu. Kaut oficiāli n^-kur nebijā noteikta atsevišķo :tau-
TĻB: Inženieru nņ Tecllfniķu Kopas sanāksme notiks 9. maijā, pļkst, 7,45 vak. TĻB namā, ,198 Osler ielā, Toronto. Darba kāfr-tībā: 1) J. Ķekša referāts„Tele-vizija"; 2) Kopas vadībās ziņojums; un; pārrunas.
25. maijā paredzēts izbraukums uz St. Katerinu apskatīt kuģu būvētavu i Dalību lūdz pie-t<siict rakstveidā vēlākais līdz 9, māiiam: Kopas sekretāram inž. J. Fŗišņianim, 14, Muir Street, Toronto, vai personīgi sanāksmē. Ceļā nauda $3.—. Jā būs piētie-kaņis dalībnieku skaits, tad iz-brāukum.s notiks ar speciālu autobusu,- pretējā gadījumā ar parasto satiksmes autobusu. Sīkāka informācija par izbraukiun.u 9. maijā sanāksmē.
svētkiem Čikāgā, vairs no jauna nav jāreģistrējas.
Š. g. 10. maijā Čikāgā sanāks virsdiriģentu un diriģentu apspriede, kad galīgi vienosies par koncerta programmu. PrļBsē regulāri pairādīsiēs ziņas par dziesmu svētku priekšdarbu veikšanu, bet kori saņems kārtējus apkartrak stus.
Organizējot Pirmos Latviešu Dziesmu svētkus Amerikā, to ini ciātori Čikāgā cer, ka sarīkojums radīs lielu interesi un tautieši svētku ricības komitejai nāks talkā ar padomiem un ierosinājumiem.
; 25. aprīlī Vinipegā notika Baltijas un citu aiz dzelzs aizkarā kritušo tautu pārstāvju sanāksme. Tāja bez baltiešiem vēl piedalījās ukraiņi, baltkrievi, slo-,vāki un ungāri. Sanāksme ievē-lēja komiteju 14. jūnija piemiņas atzīmēšanai. Par priekšsēdi ievēlēja lietuvieti agr. Cingu. ļ)ār vi-cepriekšsēdi ukraini rev. īziku ūn par sekretāri latvieti Elzu Ozoliņu.
Principā nolēma vēl pieaicināt arī čechu, kroatu uri poļu pārstāvjus, un 14. jūniju atzīmēt ar demonstrācijas gājienu Vinipe-gās ielās un vainaga nolikšanu pie kritušo karavīru pieminekļa, svētdien, 15. jūnijā.
Nolēma pinns 14. jūnija izvest kampaņu presē uh radiofonos, Ro'eaisnibjot traģiskos notikumus Baltijas' valstis uņ citās zemes, kas tagad ir zeni kpņiūhistu yf>-ras un brīdināt J^ānadiēšus. ķa arī šajā zemē nav izslēgti
notikumi, ja laikā netiks' darīts viss to novēršanai. , Līdzekļu iegūšanai šīs kampaņas izvešanai nolēma rīkot..ijmai-ja beigās kopīgu sarīkojumu, kurā ār priekšnesumiem piedalītos visas minētās. nacionālās grupas.
Londonā -teātra izrādēm seko koncertu sezona. To. ievadīja DV Londonas nodaļas ūh Londonas Latviešu Kopas 17. aprīlī rīkotais Latviešu: trio koncerts. Mākslinieki :V. ļŽiedoriiš, Dz. Treimanis un V, Melķis sniedza klausītājiem nopietna rakstura mūzikas priēkšnesuņius, par kuriem via-tēiā avīzē ,,Free Press'■ bija ļoti laba atsauksme. Jānožēlo, ka maz bija klausītāju vērtīgai programmai — Bēthovena, Vītolā 1 m Arenska darbieņi. un tō labajam priekšnesumam^
Pavisam; citāda sabiedrībās atsaucība bijā Londonas Latv. Kopas un Londonas latviešu ev.-lut; draudzes 26. • aprīlī rīkotam koncertam: kurā piedalījās Hamil-tohas Latviešu Beidribās koris J. Cīruļa vadībā, mi dziedātāia A. Skudra: (soprāns). Viet^iās Trīsvienības baznīcas: 'zple biia-gandrīz pārpildīta. Ap 200 klausītāju ar lielu, uzmanību sekoja kora "Ti solistes dziesmām.' .^as latviešiem lika atcerēties dzimteni, tās pagātni un bagāto tautas dziesmu kāmolu; bet viētē-ios kanādiešus . iepazTstināja ar l?>bāko latviešu komponistu da?*-; biem. Koncerta apmeklētāju vidū bija āri pilsētas galva, vairāki ņnivf?r'?itp,+.e'? mācības snēki, pre-; ses Dārstāvji un mūzikas skolu darbinieki: ;
Ķoncertani sekoja viesu uh nedaudzu londoniešu kopīf^s azaids, dziesmas un sadraudiīgās sadarbības apliecinājumi.
X
24.  maiiā   netiek ekskursija
uz Port Welļer
:Dry Dock,: St.
Catherin'ā. Piedļaļīties var visi, interesenti.
Pēc Dock'a apskates inž-mēch.; E. Sakša, referāts „Barošarias si-.; stēmas pēdējo ^adu amerikāņu
Paredzēts arī • izbraūkuniš no St. eatheriņe's.uz Niagara Fails r'tļ Queenst.pn'u. Dalības maksā šiem braucieniem $1.50^
Sapulcēšanās 24. maijā, pīkst. 11 Rus Terminal. St. Catherinē. Atbilstošie autobusi no Toronto ap pīkst, 8,00 un no Hamiltonas ap pīkst. 9,00 no rīta.
Dalībniekus   lūdz pieteikties i^dz š. g. 17, maijām uz adresi: Piirgevirs.. 137; Markland: St., Hamilton, Ont.
Montreālas L.LA.A. kopas sa-hSksTnē V ^4, • aprilī inž. Krauliš referēja par inženieru un ārclīi-tektu darbu un dzīvi Zviedrijā. Heferaritam bijā jāatbild uz daudziem jautājumiem, jo klātesošie gribēja gūt skaidrāku ainu par zemi,: kur daļa latviešu pavadījuši savu trimdas pirmo posmu. Nolēma uzņemt sakarus ar Zviēd-T-i^^s latviešu inženieru ūn ar-cbitektu saimi. -
; Kopas priekšnieka aicināts,; Putnērgliš- sniedza pārskatu par kopās dibināto zīmēšanas kursu stāvokli. Interese par zīmēšanas kursiem mazinās, tāpēc, t^^ ,ar nākošo. trimestri izbeigs. Ja interese radīsies lielāka, tad ^ tos atsāks pie citas, organizācijas. Kobas priekšnieks ^ izteica Putn-ērglim pateicību kopas vārdā par vina kursiem veltīto darbu un ļūdzs pagodināt kopu nākoša i ā .sanāksmē ar kā^du referātu;. Putnērgliš,; kas pašreiz strādā nov Hborārtu Mc Gill universitātē, lai vāktu materiālus nākošā zinātniskā grāda iegūšanai, savu pipHišnnu neliedza. ;
' Bamups pastāstīja nā;^ gūtajiem ieF^āiSiem Toronto inžen'P-•u-saimē. K-^I
tlbu kvota vispārējā ASV 1948. g. DP likumā, tad tomēr, kā IRO tā arī ASV immigrācijas iestādēs (DP komisija) sekoja, kādā proporcijā tautības šo likumu izmanto, un mēs to esam pilnā mērā izmantojusi.
„Arī izvietošana Zt^aneļamerikā varēja notikt plānveidīgāk — neizklīst pa visām pavalstīm, bet apmesties  piemērot/ākajā  austrumu ■ krastā." — domā A. Eglīša kungs. Un arī tas praktiski nebija iespējams, ja atcerēsimies, kā nokļuva lielais vairums šinī zemē. Mēs braucām šurp un mūs uzņēma izceļotāju skaitā tikai pēc tam, kad bija galvojums, bet galvojumus deva galvenā kārtā ASV pilsoņi vai to organizācijas.   Ieceļotājs nevarēja brīvi izvēlēties sev apmešanās vietu, bet bija jābrauc pie galvojumā devēja. Vairumam^ īpaši sākumā, nebija?viegli vispār galvojumu dabūt, kur nu vēl izvēlēiies: to tikai austrumu piekrastē. Vēlāk (1950, gada vasarā) pat bij a jāparaksta solījums, ka vienu gadu paliks pie galvojuma devēja, kādēļ centrālām iestādēm nebija, nekāda iespēja ieceļošanas laikā norādīt, vēlamo apmešanās vietu. Šī jautājuma kārtošana iespējama tikai tagad, kad noslēgusies ieceļošana. Par nožēlu gan laikam nekā šinī virzienā nav darījuši latviešu pārstāvji ASV.
Nav pareizi t^ikt, ka centrālās iestādes būtu apmierinājušās tikai ar pāris bikliem aizrādījumiem, emigrācijas jautājumā. . Savus lēmumus LCP publicēja presē un apkārtrakstos. Par emigrācijas-jautājumiem LCP un LCK locekļi ir luriājuši un stāstījuši neskaitāmās sanāksmēs kā nometņu iedzīvotājiem, tā viņu pārstāvjiem, bet ja tomēr nedaudz vairāk kā viena ceturiā daļa tomēr izklīda pa dažādām citām zemēm, tad tā nav centklo iestāžu vaina. Pie tā daļēji vainojami paši aizbraucēji, kuri domāja esam gudrāki kā visi padomdevēji kopā. un pa daļai arī mūsu prese. Daži mūsu redaktori un žurnālisti, taisot savus emigrācijas plānus, ar aizbraucēju vēstuļu publikāciju un citiem rakstiem laikrakstos, vai nu ietekmēja emigrantu prātus citā virzienā, vai vispār j vairījās ieņemt noteiktu viedokli. Ļoti žēl arī, kā ne visi mūsu pazīstamie rakstnieki, zinātnieki un redzamākie bij. valsts darbinieki, toreiz, emigrācijas norises laikā, nenāca LCP talkā, lai palīdzētu novirzīt latviešu trimdinieku^ uz izvēlētām emigrācijas zemēm.
ir ari vēl citi apstākļi, kas atse- . Višķos gadījumos lika izšķirties par izceļošanu uz LCP neieteiktām zemēm jfradi, vesel. stāv. skriningi u. cJ. Daudz bijušo karavīru aizbrauca uz Austrāliju tikai tādēļ, kā kā Kanāda, tā ASV ilgu laiku tiem liedza ieceļošanu. Tā nav viņu vaina un neviens par to nevar pārmest tiem, kuri visvairāk cietuši un V isvairāk piedzīvojuši vilšanos. Ja vēl atceramies, ka IRO gandrīz līdz savas pastāvēšanas pēdējai dienai, cītīgi nodarbojās i ar .,kara 'noziedznieku" meklēšanu bij. karavīru vidū, tad kļūs saprotams, ka daudzi karavīri, ja tie savlaicīgi nebūtu aizbraukuši uz Austrāliju, šodien sēdētu Vāci-■jā:;^--.'
Objektīvi vērtējot mūsu centrālo iestāžu emigrācijas plānu un ievērojot toreizējos apstākļus, laikam gan, būs jāatzīst, ka tas bija pareizi izplānots un vairums trimdinieku tam ir arī sekojuši, jo LCP ieteiktās zemēs (Anglijā, Kanādā ūn ASV) atrodas gandrīz trīs ceturtdaļas no Vācijas izceļojušo latviešu kopskaita. Neviens līdz šim; nav arī pierādījis, ka praktiski būtu bijis iepējams kāds cits, labāks/atrisinājums.     P. GreJz^s