Ir J.ī^ī lontrea".
Lāčplēš; ri& ģencr; divus gad j . savu dzīvj jas Parki saviem g vien ir sp par savu jies būvn okeāna V dažus int vlbas CĪ5 armijā/
Savu viņš noV apgabala ■ posteni ,
muins viju t. j
: pakts,";! ierīkot 1 Krievu '' un ģene: nepateic!, tbjot lie krievu 1 rālim L ; na ar jņ i\erāU J prezidei
\ jaujos.
^.:/:kps/v;'
•■Pēc ■■ ■ Jauts bļ : ru, b3t pārbauc vienu k Liepāja vietbjās nieki ni 25.000. skaitu, tē. .visu rus.
Latvi mītnes, telpu i< nebija šu Itar-
Saka turēšai mi, ki džēja 1 niandM
ar kri
..lietpr
du vā:
viešu
devum
vieši
virsnir
majā
lāk sj
štādīj. ku Oi nekri« ka tas njoveE opera teres! viņš ! šu. yj nieku uājāš
• Kr. kas bija'
jņer logč
. - dot. ■ Mti
viēi laik
par
NOTIKUMU DEGPUNKTA
TAUTU S
ji
KAS ĪR TUVM PREZIDENTA KRĒSLAM?
ARMĒŅU ŠAŠLIKS BLAKUS iTAĻU KISIEM UN LATVIEŠU SPEĶA RAUŠIEM
H .'.-i:" tilu;. ari Amerikā ,r.'0.'jliķi ivisrosīgākie vēlēšanu gada. T.e arī ir. faktiskie kursa un tempa: piešķīrēji lielajai rosmei, kas arvien vairāk pārņem amerikānvi dzīvi, gatavojoties perzidenta vēlēšanām šī gada rudenī. .Pašreizējā, priekšvēlēšanu cīna, kur prezidenta amata tīkotāji vai viņa atbalstītāji vervē . van-ākumu partiju nacionālajiem kdnvehtieŗri,, kas izraudzīs savas partijas vienīgo un galveno kan^ ■ didātu,} nav . izvirzījušies neapdraudēti fav.oriti. Nav iespējams nosaukt vārdā ;nedz demokrātu, nedz repļublikāni,- kam ■ būtu ' klaudz lielāku izredžu nekā pa-; rčjām Mm paiiijas pretenden-tiem iegūt/vairākumu nacīonā.-1ajā konventā un tā ķiūt par'galveno kisņdidātii. ■
K Ēizeņhaiiers: un Tafts /gan ir aizvirzījušies tālu priekšā visiem pārējiem republikāņiem, bet nevienam .no ; abiem nav izdevies atrauties htf pretinieka tiktāl, lai, : bez bažām un^' neziņās dotos ^iz partijas nacionālo konventu Či-kagf. Pēc. līdz' šim notikušajām priekšyēlēšanāni un partiju vis;-tējo organizāciju sanāksmēm Taitani atbalstu' ;^olījuši 266 nacionālā konventa, delegāti, bet Ēizenhauerām — 233. Šādus; spēku-samērus noskaidrojusi AP •jiņU aģentūra, kuras līdzstrādnieku tīkls blīvi pārsedz Visii zemi. Bet sie skaitli; vēl .ir visai ;tāiu no 603 delegātiem, kas ir va-: jadzīgi, lai ; iegūtu vairākumu Čikāgā.
Minesotas pavalsts galvas pilsētā St. Paulē darbojas Starptautiskais Institūts. Tur notiek valoda
bloks dalīšoties divi samērā vienlīdzīgās daļās, tad neesot pārva rama liela plaisa Ei-^snhauera un Tafta atbalstītāju starpā. Tādā-gadījumā atlīkšot meklēt vieno- _ Los ap K.du tre.0 kandidātu, ^L^"- f!.—"i
plūdums bija tāds, ka, piem., sestdienā, visi nedabūja biļetes.. Ap galveno telpu gaiteņos bija visu
kursi lekcijas, dažādu tautu sari- tautu stendi, kur katra tauta ra-kojumi un ik pārgadus Tautu svēt- dīja savu īpatību ar iekārtojumu,
- Cik paredz, : Ēizenhauerām draudzīgo delegātu skaits manā-: mi pavairišoties;tuvākās.dienās, kad savus pārstāvjus: izraudzīs vMasaeusetās un Misuri; republi-. kāh'i organizācijas. Bet ^ Tafta pozicijas jo ievērojami uzlabošot : delegātu izraudzīšana viņa paša mājās — Ohaio valstī un Indiāņa. Tas nozīmē, ka arī pārre^ ; dzāmā nākotne; nesola ne-;:^ienam- no "viņiem negaidītus ■ •'panāk Ēizenhauera atbal-
stītājus pievelk viņa slavenais vārds. Bet tas nespēj ietekmēt organizēto partijas locekļu ieskatus. Lielais vairums to stāv aiz '■Tafta.''/"-:'v;v"::^ ■r^'■'^c-
Kalifornijas gubernators Vor-rens, kas arī jau labu laiku kopš pieteicis savu vēlēšanos kandidēt un aiz kura stāv prāvs skaits Tafta un Ēizenhaūeŗa cīņā neitrālo,: esot. viens no, tiem, kais cer, ka. viņš varētu būt, ļas, ap ko vienosies -partijas • konvents pēc sašķelšanas lielo ķandidā.tu dēļ. Abi /|)ārējier atslēgas tiirētāji Samiņerfllds- un Faihe gan nedomājot atbalstīt VoiTena personiskās iekāres. ' '
Ar diezgan lielu ticamību pie-, ļauj, ka kompromisa gadījumā atkal varot parādīties Ņujorkas valsts guberriātors Tomass Djuijs un kļūt par prezidenta ķāndida' tu jau trešo • ifizi.; Ir. aprindas, uņ tās nav mazas, kas pūlēsies, lai šāde, gadījumā republikāņu iĻandidātūrū iegūtu ģeņ; Mekar-tursv ■.'.;■
nālās īpatības ASV valstīs ieceļojušie dažādu nāciju pārstāvji ar dejām, dziesmām, tautas mākslas eksponātiem — un virtuvi!.
:šādam sarīkojumam nupat aprija beigās bija veltītas 4 dienas milzīgajā St. Paula Auditorijā, kur
nos varēja pamielot skatu abos vir- ukraiņu: kāpostu tīteņiem, latvicsii
zienot. ko daudzi arī darīja. Dzin tars sekmīgi sacentās ar sudrabu,
pīrāgiem un japāņu rīsiem ar dī-
Trešdien, 19.52. gada 7. maijā
;D ĀŽOS VĀRDOS
j 3008 komunistu un kreisā spārna ļ soc'.ālistu soļoja Telavivas ielās, lai
protsstētu pret žīdu valsts valdībes
saimniecisko politiku.
Pēc neizdevušās sacelšanās mč^ ģinājuma pret Paragvajas labā
mēbelēm, traukiem, audumiem un tautas tērpiem. Pirmais, kas man uzsmaidīja, bija norvēģis tautas tērpā,' kūpinādams garu sudrabā kaltu pīpi. Mazāk smaidīgi ■ bija ķīnieši un japāņi, kas savos tērpos saglabāja svinīgu cieņu. Angļi starp kaniīnu uņ publiku; kā jau prak tiki, bija iedabūjuši nelielu spor-
vietasapm. 4000 cilvēkiem. Pii^ļ^g^^^
n»oreiz; tanī piedalījās ari latvieši, ļ^ui-vīgi smaidīja un piedāvāja kat-šīsārikojurta nolūks; skaidri pa-'
teikts programmas priekšvārdā:
:,Amerikā esam;,mācījušies, kā mierā sadarboties jaudis ar dažādu .nacionālu ūņ rasisku izcelšanos un no dažādām reliģijām. Tagad ^'isām tautām jāmācās, ka saprašar: ņās un laipnībā vienaņi pret otru ir ceļš, kā izskaust naidu, bailes un karu.". ■^:-
Sarīkojums sava garā un organizācijā, piedaloties 40 . nācijām, patiesi bija priekšzīmīgs. ASV sargātāju varu atgādināja' vienīgi zvaigžņotais: karogs, ducis policistu
- .; ^uņ:ASV stends, kurpārdeva koka-
Ne mazāk spārnoti ap nākamo kolu un limonādi. Skatītāju, pievēlēšanu problēmām ir arī de-rnokrati. Bet viņu pūles iet citā virzienā: Viņi bezgala nopūlējušies — līdz šim nesekmīgi — atrast populāru kandidātu, kas vilktu balsis, lai iiiotos noturēt Balto Nam.u. savās rokē.s, De^ mokratū stāvoklis kļuvis sevišlji neapskaužams pēc Trūmena atteikšanās kandidēt. Neviens no līdz šim minētajiem nav populārs visas nācijas/ mērogā un nebauda plašāku. partijas atbalstu. Savas un savas daiļās kundzes enerģites kampaņas popularizēts, necerēti lielu atbalstītāju pulku ieguvis? četru bērnu tēVs senators Kifovers. Bet pati partija ir tik vēsa pret Kifoveru, ka viņu izraudzīšana .par; demokrātu kandidātu būtu liela sensāci-
ram pa brīnišķīga auga lapai. Holandietes bija koka tupelēs ūn veclaicīgās parūkās. Zviedri lepojās ar stikla izstrādājumiem, īri ar vecām grārnatām un audumiem, itālieši ar jaunāko trauku veidu; skaistās islandietes stāvēja pie sidraba izstrādājumiem, rādot uz melnā jiem ņieburiem, šī paša metalla jaukus rotājumus. Un beidzot lat
raina paskata mērci. Nevarēdams bre-„zu un bra^Uielu taureaišu «irtie, ar ko sāR. v^^^^
spārni^u greznotiem koka sķiv- naja nnlagu "g^™;^,^^.^ ta p. - ^^^j^,.,,,.^,,^^ ^^^^^^ ^.^^ģ
jiem. Krievi un ukraiņi rādīja brīnišķīgus Lieldienu olu krāsojumus un labus audumus. Nopietnību varēja iegūt pie ebreju vecajiem rakstiem, pēc kam — varena ēdienu smarža vedināja, ar vē-
«sas
tieši bija viņam svētdiena. Ap fran- -J'--—-- lielāks ču virtuvi, kur darbojās „šefs" ar ^^aits virsnieku, \airolies no a,.
baltu mici. galvā, bija pārāk liela drūzma, lai saredzētu, ko izsaiedz. Kūpēja un smai-žoja labi. Neuzticīgi pagājis garām indiešu un japā-
sturi un mākslu pārpildīto garu ap jņu piestākjiem. atdūros pie kaut zāles sienmali uzceltajos namelos. kā pazīstama. Armēņi! Nu, ka kur darbojās virtuves. Te nu cii- tad būtu ar šašliku?- Jā,; šašliks bi-
vēks tiešām varējā^ Btarptautiski paēsties, un ja kas bija paslīdējis garām skatam mākslas stendos, tad vēdei'š šo robu aizpildīja. Latviešu pīrādziņi un Jāņu siers atrada pie-
jis visas iepriekšējās dienas, bet šodien vairs nava,.Meksikāņi izskatījās skaisti, tāpat kā viņu ēdieni. ■ Viens izskatījās labi un b'ja liela porcija, otrs — ■ ļoti sī-
nācīgu novērojumu, im:tg'riepa-ļki; Es, protams, pieprasīju' ar ga^ lika pāri. . L — rākō nosaukumu — uņ dabūju ma-
Bija gana j;:uzmanās,ž lai salda zo! P'āris saldu plācenlšu... Ta vietā nedabūtu ^āļu un skāba^vie- pievi} skaistie; vārdi!.; Bija j āap-tā rūgtu.; Dzirdēju kādu amerikā- mierinās ar itāliešu;;leļļu teātri,
ņie'ti klaudzinām pa šķīvi ar če-chu virtuvē nopirkto; nenosakāma
viešu; daiļavas pie dzintara rotas veida gabilu. un sūdzamies: „Tas lietām un audiiraiem! Patiesi jaukS; taču pilnīgi ciets!" Labi, ka tas skats! Skatītāji nemaz nezina, nebijā latviešu pīrāgs... Turpat kurp vērst galvu — uz augšu, lai .blakus bijā galdiņi, pie kuriem
apbrīiiotu tautu meitas, jer' uz leju —: skatīties dzintarā rotās zem stikla... Ar pienācīgu uzkavēša-
katrs varēja pārbaudīt savu gaumi uņ. maldus. Vispriecīgākais bija kāds nēģeris, nokrāvis galdu ar
kur mazākie skatītāji slaistīja galviņas pāri skatuves raiiipai, lai redzētu, kā lelles lēkā.
Par spīti, tautas tērpu uņ sejas krāsu dažādībai, svešas valodas dzirdēja; maz; Laikam lielākā daļa jau bija; aklimātizējusies,uh'angliski bija vieglāk runāt nekā; mātes valodā. Astoņos vakarā publikai bija jā-
cietināšar.as. ap 40 ciivēku iebčgu. š! Argentīnā. .
. ■•■ !■ . ^ •■■:■■■ ■■■
Seši dienvidslāvi mazā laiviņā
šķērsojuši Adrijas'iūni un izkāpubi Itālijas krastā, pieteikušies itālieša policijā uņ lūguši patvērumu, jo nevēloties dzīvot verffu zemē. Dien-vidslavijas valdniekam gan esot citāds vārds nekā krievu zemes ranivim, bet darbi esot tikņat asiņains. ■■ ■ ■ •■■
Dzelzs metallnaudu tuvākajās nedēļās izdos Dānija. Finanču mi-nistrs radiofonā paskaidrojis, ka līdzšinējā cinka un bronzas metai-nauda izziuiusi no apgrozības, jo dažas rūpniecības nozares lo esot §ayākuša§ un pārkausējušas savu ražojumu vajadzībām.
Helgolandes salas •atjaunošana vāciešiem izmaksāšot 750.000 dolāru, paziņojis Bonnasfin. ministrs Fricis Šēfers. Pirms Otrā Pasaules kara Helgolande bija slavena
Trūmļeriam bija izdevies rast kandidātu, kas nāk ņo. slavenas ģimenes, ir apliecinājis sevi administratīvā un partijās darbā un kam netrūkst arī: partijas svētības; Tas ir Ilinoijas valsts gubernators Adlais; Stīvenseņs.
: (Nobeigums).
Pirmās pretešķības jau radās pašā procesa sākumā, ķad tiesas priekšsēdis nolasīja vairākus izvilkumus no Auerbacha doktora darba un vaicāja, ko viņš esot domājis ar izteicienu ,.iekšējās situācijas apori ja." «Die Aporie der inne-ren Situation". Iekams vēl A. paspēja ko atbildēt, piecēlās kājās aizstāvis' Klibauskis un pārmeta tiesai', ka tai neesot lie vajadzīgās kvalifikācijas, nedz piekritības iztirzāt :A. filozofisko darbu. Pats A. teica, ka viņš esot ar mieru tiesas priekšsēdim šī izteicienā nozīmi paskaidrot 'tikai privātā audience., Priekšsēdis atbildēja, ka privāti filozofija viņu neinteresējot, jo viņš no tās vienmēr dabūjot galvas sāpes. ; : ;'
Līdz vēl lielākiem asumiem nonāca mazliet vēlāk, - pieskaroties A. nepatiesi nodotiem zvēresta aplie-
nāt. Tā piem.", lieta ar līdzapsū-dzēto Dr. Hoenig — Ohnsorgu, kādreizējo A. darbinieku, kas no-liecinājiš pret A., ka pēdējais- ņēmis 10 proc. atlīdzinājumu no firmām, kurāņi.nodots taisīt KZ ka-pus. šo; apsūdzēto iztaujājot^ nonāca pretrunās un atklājās, ka Hoe-nigs-Ohnsorgs iepriekšējā izrneklē-šanā to apgalvojis tikai pēc taņv kad izmeklēšanas; tiesnesis .viņam norādījis uz dažiem apstākļiem, no kuriem varētu secināt, ka A. šādu atlīdzība ir ņēmis. Izmeklēšanas tiesnesis viņam : arī aizrādījis, ka Auerbachs mēģinot vainu novelt uz viņu un ka tāpēc viņam neesot nozīmes A. saudzēt. Otrs aizstāvis Dr. Josefs Pauholcers vēl šai sakarā norādīja, ka viņš pieaicināšot lieciniekus, kas apliecināšot, ka apsūdzētais pr. H.-O., pēc savas izlaišanas; no iepriekšējā apcietinājuma izteicies, ka šo atlaišanu viņš
Viņš vēlējās izteikt savus paskaidrojumus; šai sakarā. Lai gan aizstāvis Klibauskis protestēja pret šādu izrīcību, ka vārdu dod procesā nepiederīgai personai, tiesas pr-sēdis, šo protestu noraidīja. Tomēr Hartmānis. kas starplaikā iesēdās prokurora vietā pie; vārda netika. Aizstāvis Klibauskis pielēca kājās uņ uztraukti paskaidro.1a;. ka viņš tūlīt atstāšot tiesas zāli. ja tiesas i3i1ekšsēdis ,,īieļikšot tam kungam uzvilkt talāru." Viņš neesot pieradis tiesā diskutēt ar prokuroriem, kas nav talārā.
Tiesas priešksčdis: ..Advokāta kungs, tad jau man arī vajadzēja jūs kopš trim dienām uzaicināt aizpogāt; jūsu talāru. Jūs te sēžat tā, it- ļsā nākdams; no tautas: kostīmu svētkiem." " ' ' ::
pāriet balkonu sēdekļos un sākāsjg^. Jūras vēžiem, franču par-
priekšnesumi.; Dažu tautī jo sala at-
pās bija ļoti lielas un krāšņas, uz-ļŗaJās ārpus vācu muitās robežas, stājoties ar tautu;deiām — austrie-ļpģc kara sala bija britu un ameri-ši, dāņi, itālieši; — ; Bija interesan--j^āņu lidmašīnu bumbu; izmēģināti vērot, cik .dažādus sojus pie vie-1 j^j^^ mērķis. Tagad vācieši izvej-ņo un tā paša nekomplicētā div-ļ^oij,^ to par dziedniecības;vietu un. un trīsdāļu; ritma .-veido nācijas putnu audzētavu un iiovērosanas
Abu dižo kandidātu atbalsti-' ta.ju pulkam::ir; izredzes .savākt prāvu delegātu ; skaitu. Ja nu konventā Čikāgā tie līdz) galam seko; saviem vadoņiem un atsa-kf.š balsot pār otro Mo sāncēņ-.;vsi, tad. var. rasties stāvoklis,, ķa ;;:nonriināciju- neiegūst ne Eizēņ-; ; liāueirs, ne Tafts.;; AP ziņŪ aģen-■; tutii, ;:;;:.:;.,:;;o. :izchbinā^ ka tādā' ■•: gsdjjuma . ix.<ķ ...'saņa.s atradj| ies . ; tīit !e.?ŗc.'i^u'republikāņu rokās.
.:Tie ir Ķālilornijaš gubernators ■;. Erls Vorrens, Pensilvēnijas gu-. bernātors Džons Faine un Miči-gānas valstī dzīvojoašis repub-; likāņu nacionālās koīņitejas lo-;ceklis .Artūrs S To mājienam ķlauspt,: kopā ļpavisam 186 delegāti, kas vēl nav nostā!-jušies ne aiz Eizenhauera; nedz ; aiz Tafta. Ar šādu nostāju bru-; ņojušies,: viņi laikam āri ieradī-šoties partijas konventā. ; Ja nu arī šis lielais delegātu
Viņš par spīti atkārtotiem pie- cinājumiem, uzkuru pamatā A, ie- ^^"^^f *^P^^' M .Paklausījis iz
runāšanas megine-jumiem, noteikti atsakās kandidēt nh vēlas arī turpmāk vadīt Ilinoijas valsti. , Nespējot;, sameklēt .„īsto", Vašingtona par galveno; kandidātu izvirzījusi EverelūHerime-nu. Viņam liela pieredze ārpo lītikā, jo bijis prezidenta sevišķu ur^Jdevurnu padomnieks jau; Rūz-v.elta laikā, kā arī ievērojami noteic Ziemeļatlantijas ■ valstu bruņošanās' līdzekļu sagādi un izlietāšanti. Bet viņa ; vārds nav ieskanējies tautā. Demokrāti, vēl meklēs „īsto". Nav lielu izredžu, ka tāds varētu rasties pirms partijas konventa Čikāgā. ;
Tautās pieķeršanās; Ēizenhauerām ļieķ domāt, 'ka; viņam ceļš uz Balto Namu ; visgludāks, ja ne drošs,, bet partiju dižvīru izšķirīga loma kandidātu izraudzīšanā atļauj apgalvot, ka neviens nav tuvāk prezidentā krēslam.'
;;\
iras
āu šais dienās iznāk pirmais sējuins: PASAKAS, ku-oj; rām pakļaujas Bērnības atmiņu tllojuini un tēlojumu virkne Mežā un laukā. (Sējumā 440 Ipp.)
pasakām seko STĀSTI UN TĒLOJUMI un raksti par .JT latviešu literatūru, šim sējumam apm. 500 Ipp.. un tas iznāks jūnijā. Nākamais, karā gleznu Sējums SARKANĀS LAPAS iznāks augustā ;ar apm.: 440 Ipp.: oktobri slavenās MAZĀS. PIEZĪMES ar 480 Ipp. uņ beidzot vienā sējumā visa Skalbes DZEJA ar tuvu pie 600 lappusēm.
guvis vidusskolas beigšanas apliecību un pielaists ' doktorēties, A, aizrādīja, ka Bavārijā ir vēl divi Valsts sekretāri, kas izlietojuši zvēresta apliecinājurnus, kaut gan attiecīgos datus būtu varējusi pierādāt ar dokumentiem. ;; : -
Tiesas priekšsēdiis: „Tie divi nav apsūdzēti." --
A.: ;,Jā, diemžēl, jo, citādi būtu traucēta valdības koalicija."*
Prokurors ..Helpēr (Hoclpcr): ..Neesiet taču tik dzēlīgs!" ; .
A.*; ,,Ja, jūs ;zināt ļoti lal>;, k<a var aizmirst to, ka bijis par Ōber-sturmfuehreru."
Bez šīm personīgām pretelķībām atklājās ari tīri lietišķi apstākli, kas. neko labu par izmeklēšarias ob-
nieklēšanas tiesnesim un, nodevis liecību par ļaunu Auerbacham.
Ne niazāk ievērojams ir starpgadījums .22.. aprīļa sēdē, kad tiesa; nebūtu ievērojusi: kriminālproĢesa normas, ja aizstāvis Klibauskis ar sāvu ārkārtīgi enerģisko uzstāšanos to nebūtu izjaucis. Starpgadījums izcēlās pēc A. aizrādījuma, ka pēc restitūcijas iestādes pagaidu slēgšanas toreizējais, fin. minv, Corns viņām uzdevis lietu: tālāku kārtošanu izdarīt savā privātā dzīvoklī. Corns arī atteicies A. atlaist no dienesta. Tūlīt pēc šī paskaidrojuma piecēlās Minchenes prokuratūras vadītājs, senātā prezidents Hartmānis, kas tiesas sēdē. piedalījās kā klausītājs un vietu bij ie-
Klibauskis ; izteica noteiktu protestu pret šāda veida uzbrukumu aizstāvim, uņ pastāvēja uz to, lai
temperaments"— āķīgie, stūrainie un tomēr virtuozie norvēģi, ■ drus-, ku lēnākie dāņi,'latvieši ar; labi izdevušos Jautro pāri un Maigo Danci, austrieši ar valsi un polku. Zie-meļtautu dejas; ārī latviešu, izda-la grupa un atsevišķus pārus, Grieķi satveras rokās un aplī iedami, grieķiešu .garajiem svārkiem plīvojot, veido kaut ko ļoti neaizmirstamu ar komplicētiem un viegliem soliem. Katram patiesi kaut kas savs. Vienīgo politisko noti ienesa žīdi ar Izraēlas atbrīvošanas pantomīmu. Noslēdza nēģeri, sākot ar džungļu . ritmiem; bungu piesitiena
staciju.
Eizenhauera kandidēšanas gadījumā publiski apsolījusies balsot arī agrākā londonietc, tagad Sav. Valstu pavalstniece Keja Samnicrs-bija, kas Otrā Pasaules kara laika bija ģfincrāja automašīnas vadītā-: ja. Viņa ir tā ļpati Keja, kas uzrakstīja grāmatu EisenhoAver Wa3 My Boss, ko amerikāņi kādreiz nodēvēja JJ ar vaļsirdīgāko un r.-itak-tiskāko grāmatu, kas uzrakstīta par pēdējo karu. ;v ;,; v
" .0 :
Par nepatiesu baumu izplatīšami
taktī, rādot ķermenisku virtuozita-
ti, apbrīnojamu ritmu un ķermeņa P^et _ predācutu Peronu; un viņa eiasticitāti. beidzot ar 20 gadu'^^'^^^^^edri , Arģentīnas^^^^^^ f^^ ,,1/ue", čaristonu un puspantomi- PoHcija Upicetinājusi lialāku:skaitu misko epizodi, kas rādīja, cik ļoti Buenosaīresas iedzīvotāju. Apcieti-modernās amerikāņu filmu rēvijas nato skaits nav publicēts. Kā no
tad apcie-
tomēr turpmāk grib uzstāties ap--^gj^,.,.ļģYg~'" £)^ūng]i un lielpilsēta. vairāk gadījumos pēc Fe-
ūdzības uzturētāja lomā. šciL^^^^^ ^^^liom režīma gāšanas, r. sekmīga
jaunais prokurors uzvelk talāru, jaļ^^ šīs tautas ritmiskā un izteiksmes «'^^^^^^ paziņojumā redzams, viņš_ pretēji aizstāvju iebildumiem _ ^c^ģ drusku histēriskā .tak^^ .,baumotā1u grupas"_a
karā tad tiesa pārtrauca sēdi un bfigi. Kurp iet deja pēc
- izgāja uz; stundu apspriesties, pēc klasiskā- baleta, un mūzika ;; pēc
tam tiesa piekāpās ; un; neatļāva vairs prokurorus; uz brīdi mainīt. Tiesas 'priekšsēdis atvainojās Kli-bauskim, par personīgo aizskārumu, tomēr paskaidrodams, kā aizstāvim Bavārijas tiesās, pretēji praksei Hesenē, talārs aizpogājams ... '
frailēu impresionisma? .Bet visam pasaulē: ir savas tiesības un. savs dabisks attīstības gājiens. ; . ;.
Tāda bija; arī šo tautu sveiku ideja. ■ ' • ■ '/
Pāri palikusi .'havajicšulcrāšņā «luga lapa, kurai varbūt nemaz
jektīvu tālāk virzīšanu nevar lieci- ņēmis ekspertiem paredzētos solos.
Tāda ir atmosfaua. kura izspriež nevajaga.. Jo.: vāzē iG;Vikta
šo slaveno un tik ilgi gaidīto procesu. Sabiedrība ar sasprindzinātu interesi gaida, ko rādīs, šī procesa turpinājums,;kas domājams, daudz ko atklās par Vācijas pēckara dzīvi. ; ;-. E. E. ■
viņa saplaķtu. Varbūt, tas: ir kāds simbols visu vtautuvkuitūrai. Va-jagā s a V as zemes un sav a ūdens.- Kn. L. .
ari KŪRORTI gaida
pavasari'. ;;,;,
Kūroiiu, sanatoriju un atpūtas namu pr-ks Mališevs stāsta: „MaM padotās iestādes jau pilnīgi sagatavojušās viesu uzņemšanai. Majoros iekārtota udensdziedinātava, Līčos ceļ 2 ēkas slimnieku novietošanai, ļ pilnīgi rekonstruēti „Cīrulīši," šogad 3 milj. rub. kapitālieguldīju-miera un pus milj. rub. kulturālām ■vajadzībām -^bibliotēkām, lekcijām, koncertiem. Mūsu republikas kūrorti plaši pazīstami citās rē-
;■ 1. Iemaksājot ;;uzrdz pa.r visiem 5 sējumiem (kopsummā apm.; 2400 Ip.) tie maksā tikai: broi; $13.50, iesieti $18.00 )
■ 2. Piesakot abonementu visiem 5 sējumiem, bet maksājot par vienu vai; vairākiem sējtimiem, kātrš no tiem maksa: broš. $3.00, iesiets $4.06.
Garv^rgatan 11, Stockholm, Sweden.
(883)
dod valstij naudu, ,„labprātīgi" mirst i.idā, brauc uz Sibiriju un droši vien labprātīgi nožņaugtu ari savus mocītājus.
MAIZES VIETĀ PROPAGANDA
Rūjienas rajonā katrā kolchoz-nieka sēta abonēja caurmērā divus laikrakstus, bet tagad 3. ,.Sar-kanā zvaigznē" pienāk pāri pār 350 laikrakstu. —• Baldones rajonā kol-chozā Cīņa lielākais abonentu sk. ir Cīņai, bez tam kolchoznieki pa-sūtinājuši Iecavas; MTS polītroda-
«.,ui:i- j . ^ , . 1as laikrakstu Padomju arājs žur-
publikas, šogad gaidāmi daudzi no „5,,/™,,.. -j\ oua„„„*„
,, . .. „, . _ . ■ nalu Zvaigzne u. c. Liels abonentu
Krievi3as, Ukrainas, Baltkrievijas ^...^u - . , lo■
4-1 \y'^ - . - ^i^SLits ari rajona laikrakstam Par
un tālajam Vidusāzijas republikām. K^,„,-v«tc
T>=«««ij - j- ^. komunisma uzvaru. — Bez tam
Pārvalde uz šodienu pārdevusi 30 . , -, .
, . jauna paaudze cītīgi lasa žurnālu
tūkst, ceļa zīmes, kas ir par 4000 r=^tk m j • t f
. . Joerniba, Padomju Jaunatne, Pio-
vairak, jieķa visa pag. gada.
Jā, kamēr latvieši .,atpūtīsies" Sibīrijas mūža mežos, tikmēr Majoros un Cīrulīšos gozēsies tūkstošiem ,,brālīgo Kedru." '
; STAĻINAM: 'noder; katrs-; RUBLIS ,;
Šodien visā republikā 210.000 noguldītāju Valsts darba krājkasē ar noguldījumu kopsummu 225.000.-000 rub. Ļoti populāras iedzīvotāju vidīi ir valsts aizņēmumā obligācijās; Darba ļaudis labprāt (!) aizdod padomju valdībai savus ietaupījumus, veicinot ai- to ātrāku komunistiskās sabiedrības uzcelšanu. Republikas iedzīvotāji pēckara gados iegādājušies valsts aizņēmuma obligācijas par 1.460.000-OOO rub. ^1951. g. laimestu tirā-
nieŗi.
gatavot jaunus apģērba veidus, ķās atbilstu soc. sabiedrības ētisko normu prasībām, ieviest estētisko pa domju modi plašās iedzīvotāju masās. Vairāk kā puse rio visiem gada laikā izgatavotiem modeļiem ieviesās republikā šūšanas uzņēmumos masveidā ražošanā. Divas reizes mēnesī izbraucam uz kolcho-ziepi ur. rūpnīcām slēgtām modeļu skatēm. 1952, g. pavasara un vasaras sezonai pagatavoti 200 modeļi dažāda veauma grupām, par paraUgu ņemot latviešu un gruziņu ■ tautas tērpus. Personāls jau izgatavo modeļus 1953, g. sezonai.
Kādi izskatās ;;socialistiskās sa^ biedrības ētiskām normām piemēroti modēji, mēs zinām: buoļičkas un skrandas.
;;. ĶĀDA..LAIME Rīgas pils. izglītības ņod. vad.
mēģinājuma pērngad sēptem.brī.
■ ■';'. .:■■;'..:'■*;:;' '.;
Francijas augstais komisārs Klc-iuravācijā Frarišuā Ponse ātcēHs savu rīkojumu ,kas aizliedza Vācijas franču joslā izplatīt Deutsche Saarzcituņg, kūŗā bija iespiests kāds ne visai glaimīgs raksfe par franču misijas vadītāju Sāne'«Hē Gŗamlvālu. Boniiaa ārlietu ministrija paskaidio, ka raksts Tuiedz daiidz faktu, starp tiem arī to, ka Grapdvāls agrāk saucies Hiršs.
■ ■ ; *-■ ■ ; ■ -'■ • ■ Simts veiklu vācu amatnieku izcili šāva aroda pratēji, atgriezušies Austrumvācijā pēe 6 gadu pavadī-
t v V- , , , _ ^ , šanas Pad. Savienībā. Kā liet-
Latvicsu ev.-lut. draudze Dot- ...
voitāatbrivpiusifes: draudzes mā- ^^^^tejus 1946. gadā viņus „briv-
cītāja vietā. Draudzes valde-iaip- Prātīgi" nosūtīja darbos uz Krie-
ni lūdz kandidātiiv pieteikties vijas iekšieni. Atgriežoties Vācijā.
IIiLk^'^p-^'''?" kategoriski atteikušies izteik-
sekretaraR.Junkula kunga . . , .
-13708: La Šalle, Detroit 6 Mich-^^ ^^^^^^ pieredzējumiem
USA. ■. ■ ■ Staļina valstībā.
draudzei
Kāganlāi neabonē Glņu.; ja aiz ^^"^^^^^^^^^^^
muguras stāv komsorgs? Bet arī siļķes/ kaut kur ir /jāietin,, un „zvgai;znes" papīrs ir : pietiekami
biezs. ■■■;
nĒTISKUS MODEĻUS"
Vadītājs Pbbiedinskis stāsta: Rīgas Modeļu nama uzdevums ir pa*
Toroiito Latviešu Biedrība rīko Ģimenes dienu š.' ģ. ; 11^ ■ maijā, Pļ- 2 dienā, 19I Lippincott ielā (Ukraiņu namā), To.roņto.
Referātu lasīs mag.' . iur. V. Upeslācis. Mākslinieciskajā dāļā
, piedalīsies dziedoni P. Geistauts
za^epubhka imaksāts 50 miljonu ^^^-^M. Plostnieka,'brlvm. M. Tū- miljonu bērnu .ir; gājuši bojā, pā-
rub.
ir lielā laime dzīvot un mācīties tanī laikā, ķad mūsu lielā Staļina vadībā ceļ jaunu, lielisku komūr.'-stisku sabiedrību. Korejā, Mala jā, Indonēzijā u. c. zemēs Eiropā un Āzijā jaunie amerikāņi, angļi un franči, izaudzināti cilvēku naida garā, aukstasinīgi nošauj bērnus, aizdedzina un izposta sādžas un pilsētas. Visas cilvēces progresīvie speķi r.oštājūšīes uz augošās paaudzes aizstāvēšanu. Tām; nolūkā Vīnē atklāj starptautisku konferenci bērnu aizsardzībai. Jūsuj dārgie bērni, tagadne hcdrošināta ar partijas un lielā Staļina rūpēm.
Vai patiesi b. Ronis spēj izrunāt visus šos melus, bērnu skaidrajās acīs raudzīdamies? - Cik , gan
- ■'^^^e' un komp. .T. Ķēniņš. Pare-- teicoties „partijas un lielā Sta;i-
" .;v....
Darbā ļaudis ,.labprātīgi" aiz- dzēt^s ari deklamācijas.' ' ž ]na" rūpēm? ;
EKLĒ DAINA
TLICI
h Ltd.,
EM 4-7957
(909)
I J^aru; zināmu godātiem tautiešiem, ^
I ka sākot ar š, g, 2. maiju esmiM^eidzis darbu igauņu ceptuvē i konditorejā Roonems ttjk atvēris
398 QUEEN E, TORONTO, Tel. EM 4-4993
tpie Parliamenta ielas)
I
i4
I ci^"^^!?^?^.^^^^ ^"kas, rudzu un īstu sald- |
|SKaLg maizi. Pieņemu pasūtinājumus svinību un jubilejas toriēm.
1^^^^^^^^ ^^^^^^^^ /"^^^^ Rīgā pazīstamā |
m
BIlilIBliliŖliiiBiHiHlliiBliliniļPB Kas vēlētos korespondences ceļā studēt
t Ē e H ]^;i S^^ļ^^^^^^^ ZĪMĒŠANU
(CHICAGO TECHNICAL COLLEGE), vai
ĀĶSLAS Z
. ; (WASH1NGT0\ SCHOOL Ot ART) . r a k s t ī t •
16
i P- S-: Nav r
St. Bailston Spa„ NoY», U.S.A. |
_ nepie^^^^^^^^ zināšanas, ne izglītība, Ŗ
fiHMBb ari nešķiro dgimumu, ne vecumu (856) g
The Latvian Newspapj and U.Sw
Published Twice
e»l fi»® ^^^^^ ■ - Editotial and Busines 118 Huion SS., Totonlŗ Telephone — .Wļ
General Representalive DV pātalāvība ASV 31.43 Ste CJtf 3. N.'?. Telephone -ļ
AUTHORIZED AS SĒCOT POST OFFICE DEPART
Biem, W mēs godināi^ het ne ttfc lihsmu im gmi atkirtieni m zaudētiem mil tainas mātes aizlūdz par savil Vaudzi no mum zxm^ samŗl Ud Latvijā iehruhi lemM
dienu, -Km
un Urni tieh uzaudzināti izņemot, bo vienu mstrumu gļ pasaule svvii Matēs dieni Mūs mus vieno dzimtei het visdziļāk mūs kopa iUienam no mums vr mati ,in gaišus mms, M to M ms viņu mātes pneksa. La\ j^rU'māte, pati bērnu ml vdodas mācītāja im taM pasaule. Ipm katoliska ^r mūsu latviešu matēs celaka\ nās FirnMvt, iās hargul nos mūsu vērpēju masu tai 'msii taiita^ davim ka sM viešu mātes dvēseli un dai Pieminēdami mūsu iaļ mi kā nesen pārdzīvoto k(^
Kurzenntl Kādus l(i\ Daža mi Daža mc
Stip-a, vieda ir senā agri celties uņ izrakstīt l lepnumu, gaida ar u^tiah 7iēmusi zemes likteņu un, tīhu, Utviešu māte nevmj ms lolojums pdlids pm ' Viscildenāko un skai nēnmi ar viņas pielidzir Benais latvietis zina, māmiņa, un tamdēļ pM uz soia mūs:u lolotajai, māti Tā miv Uelkm
arī hērna mi4zvnāsa/im0 un pļavā, kar šūpuli liga un tādi ievada viņa ļnrn ligā ritmā: Pasakas un l)as un dzīves skaistim niem, kas mātei agri n smā dainā: Cāļi tek pt Aizverot senmMu p šam skatiis uz mūsu d^i neviena izcila vārda me mātes mīlestlhai un um neviena., dzejoļa mātei, ^ ■ iēla, tad viņam ir hāreni lestihas. hidī, kad viņai ii pie Ortūs: Ortiņ, r .sērdieņu dziesmu Dmi sauc par sērdieņiem, sv nis ir pacēlis māti La Mūsu sirds un sa^ kalēja dēls, izsaka atzi
Tas
apliecvnādams, ka māti jās paaudzes ieverojaiP ļiašu dzīvības nešanas
Bet Gaŗu\ Bnnī . Savai
Tokio — Apvienļ pamiera komisij a de^ stiem paskaidrojumus no sarunu gaitu; saruļ ir pārtrauktas un ka'il nistu komisijā aicinājj jaunām sarunām, doi runas nonākušas līdļ sabrukumam. lemeslļ skaņas gūstekņu jauti vienoto Nāciju pamieļ ir ar mieru izdot tikaļ raelkorejiešu un ķīniļ teikuši vēlēšanos atf komunistiem. Sabiedi tu pretī visus savus ap 12.000. Komūnist prasa, lai izdotu visi un civiliedzīvotājus kam, protams, Apyi( jas nevar pievienotļ
Panākta vienošanai jos strīdus jautājumc ,.ir.ar.mieru neprasīti nibas iekļaušanu pļ raudzības komisijā. | šai sakarā vairs ņ€ savu prasību, ka Pļ aizliedzama jebkā( taisīšana.
Spriežot pēc Rietļ :o valstsvīru ri