3tdien, 1952. gada 7. jūnijā
Sestdien, 1^2; gad^V.imij^
Liepājniekiem
pvētdien.  25.  maiiā n [pājņieku vakara dalībS^^'^ bveikmna   . teleeraTi^^^^^^em
kcA's vārdu, 40^X^
i)aka], jo^ adresāts tm.!?®«iu feistrets. žēl, ka mans
Noms nesasniedza mērk^ ^^'^^ [Kaut gan neesmu S-* linieks.J_omēr tSs gfe ^ie-ļti Ļiepaja, un šis laiks fana sirdi kā JaukājSis S^^^^^
Tā nu tomēr savās domās k,-^Pa_ar jums un atmiņā? Ligaju. visas mīļās vSL^^^' ^cienioļu visus draugus l
daudzu liktenis nav , tiams. Vairs
Esmu vēl  pilns Vmiu ■ tezties dzimtenē un ļt-■viens man nespēi atņemt
«VISI ir gudri vēlāk!"
ikat „Latvija Am.erikā." 9i .
3952.). 5. -
Ir taisnība .-^ Šis ta«? ka* ,. ' citādi, ja par darba :ikas un līgSma noteikunl-; latvieši, kas izškīrl?^^^^^ Vestward Ho- akciia? i^f^°^^^^ .rbā uz Angliju, ieprefe lusi pilnīgāk un objeSi;"*^ •rmēti. To apliecini.'-^^^^^ as EyW kārtā nokiuv^^^^ enoliedzami. - vahl^ft ^eji knt.uz mūsu toreiz|o v° ,bu Vacija kas nebija pa? secīgas informācijas savākin; i rūpējusies, kā piem 5 !ķa Beļģijas akci^ariaS T nmdmieku ^pārstāvji sa^^^^^^ td ir vadījušies pēc mūsuS 5rsonu_ sagādātas infomS" ,  veljo lielāka tad tf'S am pec amatiem un dzīvel^J s vajadzēja apstākļus ^Ikm ilnigak pārredzēt. """^^ Attiecībā uz Ō. Liepiņa ni^ mem šai ziņā ko 1^,^^ lubas tomēr, vai viņam šeit & ļi^ ^Višķus nopelnus var ife; akstīt JO norādīt uz.apstākS 1 bridmat tikai 1947. gada dS mbri, manuprāt arī nozīmē nie.
iešu Iv^lS.^^ to.laikuS lesu _i!,yw lielais vairums jau
'ija pari kanāJim: — Al/S^
Si. KaJmi
Atbilde A. Blāķim
Savā garajā mūžā daudz esmu ļietis,; daudz ņaudējis. Tā pēdē-, kaig zaudēju vienu savu mno
lelli. ^Pa^,laicīgās mantas zaudē-ļLimiem  negribu  runāt. Vienu faņ. katra cilvēka augstāko mari-.^^^ saglabājis. iet hels bija mans. pārsteigums^ tad^sis ^avīzes 39. [numurā izlas^ ļuA. Blāķa rakstu, kurā. tas ma-lir nod^e par savādu patriotn to^ ņos^a vblakus tautas liode-/ejam Kirchenšteinam! ļ Mans: noziegums esot tas, ka ķ. i^ā 1918: gada 18: februāra : birmas  deportācijas dalībnieks Itgnezies;^ no Sibīrijas un atži^ 6ip,,kaso iespēju man un: vai-aķ_ simtu citiem deportējamiem peadājis im. g.: 3. martā starp ciju un Krieviju parakstītais niera Ilgums. Tas nu ir fakts, uri Is to nekā nevaru ne darīt, ne ppzit. T'ik rodas jautājums: ja bu toreiz mušu starpā būtu bijis ļri Blāķa kungs, ko tad viņš tā-p gadījumā būtu darījis.vai bū-u braucis atpakaļ uz: dzimteni, /ai.palids- Sibīrijā.? še jāpiezī-Tiē;: ka, Sibirijā un ceļā esot,: lUms par tādu mierā līgumu ner Kas nebija zināms. - To ^izzinājām pkai tad. kad bijām atgriezušies pimtenē. /
[ Ja nu mani tomēr; kāds sauktu par nodevēju,:tad man jāsaka, Ka es" tāds nebūtu ^iens, bet tā-y.a pašāj stāvoklī bija arī tie, kas ļau: mieru  atraduši ; "dzimtenes fnrultāiā. Starp, citu, lai atcera-bies Valmieras tirgotāju Andre-iu^Ķampi, kas kā pirmais ar zie-Pipjumu atbalstīja jaundibinātās. l-atvijas:valsts tukšo kasi. Lai. atceramies Valmieras prāvestu Ē. Pavasari, kas'tāpat kā A. Kampe sava ģim^ē izaudzinājuši augsti : godājamus tautiešus/ kas tagad vopāar: niums bauda visus trim-las-dzīves labumus. ■ Lai atcera-•iies^ mācītāju—dzejnieku J. Ēr-nani,: kas starp daudzām ;skais-jam garīgām dziesmām sacerējis "k jauko, daudz dziedāto:„Dievs, ?argi mūsu tēvu zemi". Nii tie-. ?ām būtu jābrīnās, kā „tautas rodevējs" to, ir spējis! ^^Bet jocīgi, ja ne.muļķīgi:ir A-ļlilaķa secinājumi, ka ar 3. marta flirestļitovskas līgumu Latvija kā rjaļsts sadalīta divi dalās: vienā kala Vācijai, otra Krievijai. Ho-rias jautājums., kā gan var dalīt ļka.du priekšmetu,: kura vēl ne-ļinaž nav, jo Latvijas valsts tapa lakai 18;:novembrī?! . ļ .Man nav .nekādas vajadzības
ļ:3re^litovskas ; līgumu ne: teikt, ^ ļļie slavēt. Bet tomēr katrai lietai papieiet ar vapdomu. Pēc Pirmā: JPasauIes kara ne vien krieviem, ļfiet arī vinu sabiedrotiem vāldī-ļja, dcfmai ka^ lielā Krievija nav ļcialama. IJn šī doma arī tagad ļļ?av mirusi krievu trimdiniekiem, ļ cas Jau vairāk kā 30; gadu ir •: ļtrimda. «Bet ko pierādija Brest-ļmpvskas līgums? To līgstot, fo-ļreizejā: Krievijas  valdība pati imeradīja, ka lielo nedalāmo var : gan dalītr .-.:;:
ļ .Un man šķiet, šis -apstāklis;: ļpirms Latvijas nodibināšanas de-ļva iespēju Zīgfndam^ Meierovi-l^?"]:-nākošajam ādietu min.» ļparļiecināt sabiedrotos tā,' ka An-Ijija atzina Latviju de facto ja« \}]^ novembri, pirms Latvijas pro-i blamēšanas:
[Pamato joties uz: augša-teikto, vj-j'^us man un maniem ciešanu bied-ļriem : nejēdzīgos apvainojumus pioraidu! Vn ja dzīvi butu pre-Ijļdenti J; čakste, A. Kviesis, Ķ-: [ Ulmanis, tad tie varētu apH^^ nat,. ka šis ^savādaisV patriots: rm ..nodevēis'^ an kā Tautas Pa-ļdomes loceklis ir kopā.ar vinieŗn J stāvējis pie Latvijas valsts su-
TAUTA Ut PARTIJAS
■ 2. F;a:r t: r i'-AS-'^)^
tas izpildītāju, ar savu pagaidu valdības sarakstu atbrīvotajā Latvir jā, ar Ārkārtējo pilnvaru noniecināšanu, ar jiaidotāju šķiru cīņas presi (Soc: dem. paŗtijas biļetens, Latvju Ziņas, Ļatgola). :
Latvijas Atjaunošanas. Komi-tejās Eiropas Centra lēmums pieaicināt tās darbā arī Jatviešu politiskās partijas un partiju dar-btbaš pastiprināšanās vļspār nostāda latvieti Bmdā jautājuma nriekša ■-- paŗ vai pi'et partijām?ļ Kaut-gan divi pirmie ASV valsts Lai izšķirtos par: vai pret, ^ jarodļ prezidenti ģenerālis Vašingtons pilna skaidrība :,ķas. ir pc^lītiskās un Ādams asi nostājās" pret pōlīr partijas, kādi to uzdevumi, un cik tiskām partijām demokrātiskā val-tās sekmē vai traUcē trimdas misiju stī,j tomēr, šķiet, ka modernā de-— ciņu par Latvijas brīvību, ķasļ mokratii^kā valstī bez partijām kā atkal AmOTkas kontinentā, šakarāļtot valsts dzīvi vairs nevar. Arī nj. siito.a Ķ. Zariņa viesošanos un atbrīvotajā Latvijā būs tikai demo-teilitajām patriotiskajām runām, kratiskā iekārta, un: būs arī polītis-ieskan' latviešu sirdīs    ar jaunu v^^, ^-^^(i-^^ . "d^^ ^^a^^-.^ *o„4:.c
, svaigumu. '
Ja iegaumējam, ka valstu
kās partijas: Bet nevienam tautas loceklim ģaņ nevajadzētu vairs iestāties vecajas polītisķāš partijās, ņus^ noteic politiķa,: ko īsteno polī-: ja. tās patur savas vecās partijas: tiki, kaš pa lielākai daļai ir pōlītis-platformas uņ agrāko partiju pO-lio partiju locekļi, tad saprotam ļītiķu. Katrs dzīvi palikušais lat-polītikas, ķā valsts vadības iristru-ļ. vietis dziļi nīdīs visu markstistisko, menta, politisko partiju uņpolīti-,^sarkano" uh „brūno", kas atnesa ķu jeb valsts vīru liktenīgo lomu tādu postu un zaudējumus Latvijai ne tikai tautas un valsts, bet ^rī noraidīs vāju valsts iekāirtu, kas katra pilsoņa dzīvē. ļ apdraud valsti no : iekšienes un
Ja sabiedrisko organizāciju dar- ārienes, bet gribēs daudzpartiju bības pamata bāze irv^tauta, tad! vietā 2--3 partiju parlamentu, ķo-partiju darbības pamata bāze ir rupcijas vietā tīrību un^ godīgumu valsts: Ne reti sabiedriskās- orgāni- ļpolitikāņu vietā īstus politiķus, kas zāčijās. apspriež arī poļītiskaš lie-' tas, bet polītiskās partijas atšķiras no sabiedriskām organizācijāih ai* to, ka partiju locekļi pretendē ie-: ņemt valsts un pašvaldību amatus. Politiskā zinātne un polītiško partiju vēsture uzskatā to par partiju galveno uzdevumu, uņ tādēļ tā aŗi ir galvenā pazīirie, vai kāda pilsoņu apvieaība: ir vai nav politiska partija. Sākot ar valsts prezidenta, miņistrii un parlamenta deputātu amatiem polītiskās partijas tiecas pēc.varaš un noteikšanas vir
ne vien grib, bet: arī var būt valsts vīri, neatbildīgas ķengāšanās vietā teicamas politiskas tradicijas uri tā tālāk.".:
Latviešu tautā nebija uņ nebūs lielbagātnieku uii nabagu. Latvija nebija un nebūs šķitu cīņas valsts. Arī latviešu valsti; dziļ i simbolizē — saimnieks uņ gājējs pie viena galda. Tādēļ arī latviešu politiskajām partijām jābūt īsti lat-viskāni >— saimniekam un gājējam jāsēž pie viena 'galda. IĶumš būs Latvijā vajadzīga viena Vairā, ķuma tautas partija, kuras platformā būtu principi -— visas tautās intereses un stipra latviska valsts. Bet būs arī ļaudis, kas tomēr gribēs savii partiju ar citādiem principiem, tie protams, varēs brīvi dibināt savas partijas. Bet ja būs kaut: viena īstena; tautas partija, tad tā būs drošs pamats .Latvij as valstij I stiprs aizsprosts daudzpartiju briesmām^ kas nav novēršamas :tikai ,at radikālu: vēļēšariu likumu
vien, ■'■"::••:•■'
Partiju galvenais uzdevums pārvaldīt valsti, ieņemot valsts un pašvaldību amatus, trimdā nevar tikt īstenots: Nācijas briesmu brīžos partijas lielā mērā aptur savu darbību, noslēdzot savā starpā politisko pamieru. Tādēļ mums trimdā nevajag polītiskās partijas. Tās vajadzēs Latvijā, ne vecas partijas, bet jaunas.. Tā ir šīs latviešu pa-audzēs^ prasība.       V. Lambergs
Ceļi mus; v'ļināja un aicināja, kad dzīvojām savās 'mājās, un tā tas bijis jau senās dienas, kad tautas dziesmas ņiiņ ciemu un sērstī-bu gaitas.: Tāpat atraitnes dēls mieru nerod tanī naktī, kad tāla-sās valsts dzīves nozarēs, lai tādā jā; ceļa jādodas drīz,
ceļā īstenotu savus principus un
Būdams Latvijā,. ar visai
politiku. Polītiskās partijas atbild cīgu algu, aizvien :šavū daļu noli-par savas partijas kandidātiem ku ceļojumam, tā sey un ģimenei valsts un pašvaldību amatos, jo 'pašķirdams- ceļu uz 'čechoslovaki-kandidāti ir atbildīgi partijai. Ju, Poliju^ Zvie:driju, Lietuvu, pa-Dēmokratiskā valsti valsts vara .(joniā turot pat Japānu aŗ tur pa-(likumdošanāsy izpildu un tiesu va- redzētām olimpiskām spēlēm: Tara) nāk no nācijas, un tādēļ pro- culikteņis šos nodomus pārspēja un irtiškās partijas pieņem.uņizsludi- izkārtoja pārlieku tālus ceļus, kā na principus,: kurus tās ar valsts man, tā ņianiem draugiem un ŗa-
varu un autoritāti izvedīs dzīvē ievēlēšanas gadījumā — un politiku; kādā veidā tās pasludinātos principus realizēs. Principi: tiek deklarēti partijas pliatfprmā kā/nācijas ūn valsts mērķi, bet partijas politika ir pielietojamie līdzekļi sasniegšanai, Partijas bez prihcipiem nav ne-: kas cits, kā savtīga kombinēšana
diem... tJn kā toreiz prāts tiecās pēc tāliem 'ceļiem, tā tagd vēl karstāk tas ilgojās pēc atgriešanas, Un mūsu domas piestā] pie vār^ diem „peļa nauda.'* - -i^^
Eiropas krastu atstāja ^daudzi ar lielo nodomu — pirmos krājuniUs
veltīt ceļa naudai ūz mājām. Tā kāds jauns; un dedzīgs vīrs, izkāp-danis šinī krastā, mali deklarēja: amatu uii varas tīkotājiem, kas ne- 'vispirmspiecūs vai septiņus simtus grib vai nevar atrisināt tautas un nolikšu atceļam, tad tik gādāšu au-valsts problēmās^.; Tādas partijas tb un citas anieriķāniskās ņepie-sākumā var pastāvēt gadiem ilgi, ciešamības. Toniēr šo cēlo nodo-bet to liktenis tomēr apzīmogots, mu apžilbināja spoži lakotais ble-un tāš vēlāk nozūd. Daudzas par- ķis, un pēc pāris mēnešien^ tijas ir uzbūvētas uz vienas klases xiu draugu aizrāva Fords. Ir vel interešu un varas principā pama-nļankads^^^^^ draugs, kurš prātīgs ta. M tādas partijas tautā ar lai- un bez solījumiem izkāpis šinī kraķu zaudē uzticību. Šādas sabiēdrī- stā. Un vēl vairāk ^pulcējoties bas klases partijas, piem., komūni- kopā pie kāda stiprāka malka, viņš
pure noņemta, kad acīm noglāstīts tikko: apsētais lauks? Kā gan šis cilvēks var pārvarēt nedēļas darba smagumu, neredzēt un nedzirdēt savu brāļu vārdus ūn atziņas svešumā, ka Latvijā: kļuva gan stīvi pirksti no darba, bet gars palika vesels; dzīves jēga un nākotnes
Mūsu invālidi^ saņems pensiju
Vācijas jaunie noSeikumi paredz, ka kara isivalidi, kas ieceļojuši ASV un • nonākuši m5l?:eriālās grūS|bās^ var /saņēmi daļēju pensiju no vācu valdības. Ta kā aprūpē Daugavas Vanagu organizācija nešķiro biedrus no nebiedriem tad organizācija lūdz reģistrēties visus, uz ko šī informācija varēiu atJeikiies. / Lai iegūiu pilnīgas ziņas un iekārtotu kartotēku, visi kara invalidi, kā arī kritušo liņ pazudušo karavīru piederīgie uzaicināti sniegt par sevi sekojošas ziņas; kad un kur dzimis, dzīves vieta, ģimenes stāvoklis un sastāvs, invalidilāte un darba spēju zaudējums procentos, nodarbošanās (arī par ģimenes Ipceķliem); ja saņēmis Vācijā pensiju, Sad uzdoi ,Xaņ<iesverfeicStierungsaĶišial4" vai ,,Versorguhg^nslali", pilr setu uņ pensijas lietas nu-inuru.: Zinas iesūtāmas DV Pārstāvībai, 31 - :43 Steinway St. Long Išland City 3, Y.
1
LATVIEŠU SABIEDRI^^^  DARBINIEKI APSPRIEDĒ PAR AMERIKAS
RAIDĪJUMIEM NĀKOŠĀ DARBA GADĀ
Līdzekli
as^ a
V Pēc dažu baltiešu Zinātnieku ierosinājuma Bonnā nodibināts Baltijas pētniecības institūts. Institūta uzdevums ir turpināt un tālāk izveidot Baltijas tautu eiropiskās tradicijas. Sevišķu vērību veltot vēsturei un valodniecībai: Institūts izdos ik gadus, zinātnisku rakstu krājumu, kurā sakopos Baltijas tautu zinātnieku jaunākos pētīju-muSv---7
Institiitā strādās latviešu, lietuviešu ūn igauņu zinātnieki; No
AVBēndņšvAĻAs vaidēs loceklis, A. Zvēriņš, Latvijas Amerikā pārstāvis, V. štāls, Latviju ^urnāla rediaktors, J. Krastiņš, Latviešu Studentu Apvienības Amerikā priekšsēdis. M. Auziņa, vijolniece» is. Abers, Amerikas Balss darbinieks> prof. V. Stotts, E. Ķezbere, dzejniece, prof. A. Annuss, Dr. A. Drillis, Latviešu konsultatīvās Kopas loceklis, E. Freivalds, Amerikas Balss darbinieks, H.Lieinors, Amerikas Balss Ziemeļeiropas nodaļas vadītājs, LKaruIe, Amerikas Baiss darbiniece, E. Druva, :DV Dāmu komitejas priekšsēde, A. Puķīte., DV Ņujorkas nodaļas priekšnieks, CIi. Štanķēvics, Ņujorkas Latviešu Ev.-Lut. drautes priefešsēēis, P. Jēgere-Freimasie, rakstniece, B. EglCj Ņujorkas Latviešu Bšedribas priekšsēdis.
leziies rakstam Starcs un sports
prieks mus apņēma ar:katru jau-., ^ . _       .     ,^ rau. Jau nezinot Amerikas sta- latosiem . .zraudzit. .Pŗof.^_^E.
šturms, archaiologs, un prof. Edīte
stu, sociāldeinbkratu partijās sludina šķiru cīņu, saskalda tautu naidīgos polītiskos laukos, un šīs partiju cīņas vājina un apdraud valsts pastāvēšanu un tautas : labklājību. Nācijas briesmu brīžos partijas gan mēdz noslēgt pamieru Un alianses, bet iie vienmēr.
Ja tagad pametam acis uz Latvijas polītiskajām partijām ūn izla-sām to polītiskās pj^atformas un izpētām piekopto politiku, tad ar nožēlu jākonstatē, ka mūsu vecas politiskās partijas lielākā vai mazākā mērā ir uzbūvētas už vienas klases vai šķiras: interešu pamatiem, un mūsu partiju politika bie^ikaitēju-: si tautas un valsts interesēm, kas arī Latvijas valsti noveda pie 15' maija pārmaiņām; Neatkarīgajā Latvijā nebija nevienas partijas, kas būtu savus polītiskos principus saskaņojusi līdzsvaroti visām šķiram: par labu, kas būtu pirmā vietā likusi visas tautas intereses, kam stingri pakļautas atsevišķo iedzīvotāju šķiru specifiskās interesēs. : Mums nebija īstenas tautas' vajŗā-kuma partijas ka mugurkaula parlamentā un valdībā, bet tauta bija saskaldīta 30 partijās, no kurām tikai ņeilaudzārti bez Valsts un pašvaldību amatiein uri valsts naudas interesēja arī tautas likteņi.
Tagad nu triindā latviešu nācijas uii valsts briesmu laikā; kad cīņai par Latvijas atbrīvošanu un apspiestās tautas glābšanu no iz nīcības jāpakārto visa miūsu dzī ve un visi mūsu sabiediiskieim politiskie darbi būtu veltāmi tikai brīvības atgūšanai, vecās politiskās partijas sāk atjaunot savu darbību ar vecajām vai nedaudz grozītām partijas darbības programmām, šādas politiskās partijas tautu sanaidos vēl vairāk, un tadēj nevis stiprinās, bet vājinās *mūsu vienotības ūn sadarbības gribu. Ja polītiskās partijas nāktu tikai ar saviem darbiriiēkieniļ un gribu iesaistīties cīņā par Latvijas brīvību, tad vēl varētu būt ruria, bet partijas nāk ar vecajām pretenzijām, ar 1931.. g. vēlētās Saeimas fragmentu, ar savu valsts prezidenta vle-
drīzi, vien iekarst un pie krūtīm šizdaniš solās ņe mūžam Uz Latviju vaii^s nebraukt, tiem direktoriem un ministriem, kas jau šeit esot; strīdas par amatiem, vairs ne: kalpot, bet palikt Amerikā, kur demokrātija un vienlīdzība. Bija reizēm tā, kā sirds apstājās, šādus vārdus xlzirdot, un nesaprašanā jautāju sev un citiem: kā gan var aiz^ niirst Gaujas malu, kur paša toķām velēna drupināta un sviedrainā ce-
nu
tistiku, miJs ikdiena saVed kopā ar cilvēkiem, kas nemaz neliecina par tā saucamo labo dzīvi, un augsto dzīvēs standartu. Ķā lai samai-nāni to gara bagātību, kas plūdusi no senā: latvieša tautas dziesmām un citām gara mantāni, āi: amerikānisko bagātību, ko mēs tagad godinām par augsto dzīves standartu; Te ir tā, kā kāds tautietis teicis ~te cilvēks tiek izr mantots tik intensīļvi, ka nav nevienas brīvas, liekas dienas, ,kad varētu izslēgties no ikdienas, atgūt garīgos spēkus uņ atpūtināt savu organismu, Ķo līdz milzīgais baznīcu uņ draudžu skaits, kad kristīga cilvēka svinamas un svētku dienas; svītrotas no dzīves?: Cilvēku sejās neredis vairs prieka, un šo augsto dzīves standartu apliecina atkal mans draugs tanī brīdī, kad viņam šķietami jautri draugi apkārt sacīdams:„Es ūz:Latviju atpakaļ vaii-s nebraukšu," bet viņa acīs ir asaras—
Kāpēc viņš to dara? Es domāju tāpēc, ka viņš grib sevi pierunāt,: pielabināt sāpošo sirdi, lai tā samierinās ar „augšto dzīves standartu," tieši kura dēl tai varbūt būs Daugavas Vanagi vēlas nodi-jāapstājas ātrāk nekā pie līdzīgu bināt ciešākas draudzības saites
/  1 -t  j. • *  -   T ļ latviešu jauno karavīru au-
gadu skaita; dzimtene, Jo ko gaņ ^zi. kās iesaukti ASV bruņotos šis cilvēks varētu grozīt ar pretē spēkos, un tādēļ lūdz visus lat-jiem vārdiem? Kas viņa spēkos viešu: karavīrus, kas cīnās Ko-to viņš klusībā darījis, liri savv i'ejā, vai atrodas apmācībās Sa-
Hauzenberga ^ šturma, filoloģē, prof. Endzelīna tuvākā līdzstrādniece. Iespējams, ka institūtam vēlāk varēs piesaistīt arī prof. E. Blēsi. ::;■.'::.:■:.• ■ ^-^^. / ■.■■-,•■/.■■:■■'.
'Rietumvācijas valdība izrādījusi lielu pretimnākšanu un paredzējusi institūta uzturēšanai DJVE 35.000 gadā un vienreizēju pabalstu DM 8000 bibliotēkas iekārtošanai. B:ie-tumvācijas valdīiia tomēr vēlās, lai Baltijas tautas ari pašas piedalītos institūta uzturēšanā ar Idīzīgu summu. La|fcviešiem būtu jāpiedalās ar gadskārtējām iemaksā 7—8000 DM apmērā: LKĶ apspriedusi jautājumu par līdzekļu sagādi. Ir izredzes, ka ar Brīvās Eiropas Komitejas palīdzību izdosies :vajadzīgos līdzekļus sagādāt.
Pēc Pēc prof. P.Štarca šab loniskiem uzbrukumiem sportam savā ziņā interesanti bija lasīt Daumanta Krūma rakstu pret sportu, jo tur tiešām pacelti daži ļoti svarīgi punkti, kas līdz šim ignorēti. Tā, piem., līdz šim oizbrukumos pielietotā sausā statistika tiešām nemaz neattiecas uz mūsu sportu — tā i^emta* ņo mums svešiem sporta veidiem (kā aniejikāņu futbola ūn tml.). Tāpat nekad nav mēģināts t. s. „rekordistu*' skaidri definēt un atšķirt no; fiziskās au-dzināšanas. TJn amerikāņu profesionāļu sērgas pavisam neiederas mūsu sporta dzīves iztirzājumos^ bet. ar tām tiek smagi apzīmogots arī mūsu sports. Prof. P. Starcs šos savu uzbrukumu vājos punktus sedz ar ignoranci — nekad neatbild uz tiešiem un viņam nepātī-kamieņi jautājumiem (kā tas .bijis sporta darbinieku sanāksmes un arī laikfakstu debatēs). Varbūt Daumants Krūms, kas sevi reko-mandē par izcilai domātāju, tādu ceļu tomēr neies.
Attiecībā uz mūsu sporta dzīvi vienā ziņā Krūms ir ..trāpījis nāg lai uz galvas" — tā ir visā visu mā izklaidēšanās: līdzeklis. Un pa
reizākais ceļš to izprast —• pieejot psīcholoģiski.
vēl ..kustības prieku" —• izklaidēšanos fiziskās nodarbībās uņ spor-Bet visi pārējie risinājumi ir, tā, kāda tad pēc Krūma domām stipri pārspīlēti un sasniegs to pa- būtu prātīgāka izeja: atstāt viņus šu, ko prof. Starcs,—nepārliecinās uz ielas un lamāt, vai organizēt si-vairumu. Bez tam — kādēļ. šajos stēmatiskas un lietpratīgas nodar-uzbrukumos vienmēr nepieciešams bības? Tie „puikas uz ielas," kas atbaidošs netaktiskums? Vai ne- izsaukiļši Krūma argumentāciju, varētu iztikt bez šādiem „epitē- sporta nejēdzībai, ir pierādījums tienii" kā ..ēzeļgalva." ..domāti ne-'citam faktam — īstās fiziskās au-spējīgie sporta entuziasti", u.t.t.? | dzināšanas trūkumam, Un tomēr, Patiesi zinātnieki un paidagogi pār- visu laiku runā, ka mēs it kā ^pr-liecina ar loģiku uri objektīviem, ganizēti pārspīlējam sportu. Lūk pierādītiem secinājumiem, bet ne-!piemērs: Bostonā 3 gadus latviešu vis ar lamu vārdiem.    - ļ jauniebraucēju starpā nebija ne-
ja nu sports ir lielā mērā iz- kādas organizētas sporta ^ktīvitā-ķļaidēšanās līdzeklis, tad kur ir tes un jauniešu izklaidēšanās (se-Krūma pierādījumi, ka mūsu spor.' višķi elementār(3 skolu audzēkņiem, tisti tam ziedo ..milzīgi daudz lai- kur fiziskās audzināšanas nemaz ka, naudas un pūles," ka tie „spor- nav) bija ..komiķu" kaudzēs, kov-to darba laikā (!?! Z. K.) un strā--boju spēlēs, kīno teātros un tele-dājot vaļas brīdī"? Pat brīvās.vīzijas raidījumos. Bet nav vēl Latvijas laikā lielākā sporta slavē- manīta domāšanas spēju uzlaboša-nība Jānis Daliņš trenējās pēc dar^ nās un pievēršanās garīgām nedarba. ■ Kur ir tie sportisti, kas darbu bībām. (Vecāki vien nav spējīgi aizstājuši" ar sportu? Kad un kur veikt šos uzdevumus). Turpretim ir izšķiesti tie ..milzīgie" naudas dzimtenē, kur bija mazpulku, skau-ļīdzekļi? ļ tu. vanagu u. c. organizācijas, ku-
Atzīstot sportu par dabisku dzi- rās gan nodarbojās arī ar sportu ņu (pat dzīvniekiem tā esot), jā-j (lielākā vai mazākā mērā), tas bi-šaubās — vai tad iespējams to ja daudz vieglāki, uzreizi tā iznīcināt, un ko likt tās vietā?   Vai tomēr tas. lietpratīgi
pirnio ietaupījumu novēlējis ceļ naudai uz mājām...
.:: Valters-Sfirnītls
[avas
saruna ar aktieriem; 'PĒDĒJĀ MĒCrINĀJUMĀ
Šķiet, ka pašreiz munis nav laikmetīgākas lugas par Rūd. Blaumaņa Ļauno garu. Ja viņos laikos tas bija apsēdis kādu pagasta nabagu un uz īsu grīdi Cīruļu saimnieci, tad'taģad ļaunā naudas gara mocīti mantrauši rok savu „nabadzī-bu" zem cementa blokiem svešā ze-mē.„KaSvPats savām kājām vairs nespēj maizei pakaļ iet — lai sadeg!" saka Mantrausis. Un tādu ir
daudz. ' ■ .■
DV Teātris ir labi darījis, izvēlēdamies šo Blaumaņa lugu. Ar interesi vēroju kādu no: pēdējiem riiēģinājumiem. DV nams pilns ļau. žu, kā labi apmeklētā izrīkojumā, jo bez krietni lielā aktīvo spēlētāju skaita j.Cīraļos" saradušies kaimiņu puiši un meitas (skauti un gaids), k^dā stiirī, sevī ierāvies, sēd mūsu glezniecības lielmeistars J. F. Tīdemanis.: Viņš gan Šeit tikai gadījuriia pēc, bet taisni tāpēc tam pilnas acis āšaru. Kāpēc? — jautāju. Atbild, ka tam no sirds žēl divu jauno mīlētāju, kam jaunais gars jauc ārā lielo laimi. Un kad mēģinājums beidzies, sirmais profesors saka: — Man jau no paša sākuma likās, ka tas Skudra (mantrauša tēlotājs) paliks traks!
J. V. Skudra, kas ar VUkačā v^^^ du jau spēlējis ar maz izņēmumiem vai visās Toroņto redzētajās ļugāSj patiesībā ir DV Teātra administrā. tors. — Tikai negadījums man lika spēlēt Mantrausi, viņš saka -
.,Tas man nav viegli, jo es pēc dabas tāds neesmu.   Bet mums te tāds negals ar profesionāliem re žisoriem.   šī pati luga, sākta ga taVot gada sākuma, neuzrādīja pa zīmes, ka Vispār kādreiz.kjū^: ga tava. No teksta lasīšanas vien tas nebija  gaidāms.  Beidzot ansam biim bdja laimējies uzzināt, ka režisors sagatavo kādu citu lugu ar citu ansambli.   Tad nu riiēs nolēmām, ka: labāk būs i mums, i tam otram ansamblim, ja režisoram nebūs jāsadalās divi daļās.
p. Zviēdris, kas nāk no profesionālu aktieru kārtas, ar smagu sirdi uzņēmies režisora pienākumus pašā pēdēj ā laikā, un prasa visus spēkus ņp katra līdzspēlētāja.
— Es ticu, vios saka, --ka augstie skatuves mākslas plūdi Toroņto izbeigsies, un rezultātā nogul-sriēsies kāda respektējama vienība. DV Teātris tai dos ne jau mazāko daļu.     :. ■:".:
Inta Purvs oficiāli ir ansmabja biēdrzine, taču tā uzņēmusies un veic arī grūto administrācijas dar-hii.
Es domāju, ka katrs, kas šodien ziedo savus spēkus teātrim vai dziesmai, dara daudz, daudz vairāk nekā sa'biedriskam darbam „ai-cinātie". Katram ansambļa dalībniekam būtu kaut kas sakānis, taču, tie, kas grib tos dzirdēt, visi mīļi aicināti m Ļaunā gara izrādi.
vienotās Valstīs vai Eiropā, iesūtīt DV Pārstāvībai šādas ziņas: karavīra uzvārds u vārds, dzimšanas dati, pasta adrese, piederīgo uzvārds u vārds un dzīves vieta. Jā karavīru šī informācija nesasiedz, viņu piede^ rīgie lūgti piesniegt vajadzīgās ziņas.  ■    ■ '..
Latviešu, lietuviešu un igauņu kopīgi rīkotais aizvesto piemiņas sarīkojums notiks svētdien, 15. jūnijā, Town Hall telpās, 123 West 43 St., Merihettenā. Kā runātāji aicināti redzami amerikāņu valstsvīri. Kā latviešu pārstāvis, runās LĶK priekšsēdētājs Dr. V. Māsēņs; lietuviešu pārstāvis — Konsultatīvās Kopas priekšsēdētājs  Sidzikauskas uri
igauņu pārstāvis — Konsultatīvās Kopas priekšsēdētājs Meijs. Muzikālo programmu izpildīs 5atvi«šu', lietuviešu un igauņu; kori. ,.,:..'■':
īe ejas maksa visās vietās $1.-. Biļešu iepriekšējā pārdošana draudzes namā, 564 Second St., Bruklīnā,.tel.: SO 8-7721, un Bet-lemes baznīcā pēc dievkalpojumiem. Sarīkojuma. sākums pl. 8 vak., beigas pl. 10,45. •Sestdien, 14. jūnijā, pl. 8,15 vak. Betlemēs baznīcā. 3 Ave. un Pacific St.,BrTiklīnā, notiks mūsu tautas mocekļu piemiņas dievkalpojums, kūru vādīš ar-chibīsķapā vietnieks prāv. J, ĶūUītis, piedaloties māc. R. Zariņam ūn māc. A. Ozolam. Vakarā pirmo reizi atskaņos; B. Skultes komponēto skardarbu „Latvju ltigšana"(Leonīda Breik-š*^ teksts), jauktam un vīru korim. Kā solisti piedalīsies prof. X-. Stotts un Lūcija Rence. B. Skulte sacerējis šim gadījumam arī īpašu litāniju liturgam uņ korim.
■■■ ■ »■ .
:Detroitas ev.-lut. latviešu Kristus draudzes pag. valdē ievēlēti:
Par priekšsēdi inž. E. Zariņš un locekli: A.Spners, Austra Priedriiēkš, O.Sissars un J. Tē-' rauds.
«Baznīcas Vēstis", kuras-līdz $im izdeva
organizēts, nebūs viens no ciešamākiem izklaidēšanās ļiem (sevišķi jaunatnei)?
nepie-līdzek-'Ēs arī
Sports nedrīkst būt pašniērķis vien. bet kā līdzeklis tas var daudz ko dot. Mums nav cita labāka aizstājēja, un pasaulē nav tādu nāciju, kas to būtu noliegušas. — Un
baums. pārņēma un izdos Kristus draudze; Par atbildīgo redaktoru „B.V." ievēlēja prāv. A. Birn-baumu. Ievēlētā draudzes mācītāja: prāv. A. Birnbauma ievešana amatā paredzēta 29. jūnijā, pl. 2 p.p. Christ Evaņgelical Luthe-^ raņ Cl^lulrcli, piedaloties vairār' kiem garīdzniekiem. Draudzes un mācītāja adrese: 1808 Elsmere, Detfoit 9, Mich. Telef.: VI - 18774.
. J. V.
Gatavojoties latvju tautas sēru dienas 14. jūnija pieminēšanai,, DV vīru koris stājies pie komponista Bruno Skultes kompozīcijas Lūgšana : (Leoņida Breikša teksts) iestudēšanas. Pirm^tlskaņojums notiks piēmi--ņas dievkalpojumā 15. jūnijā, kori vienmēr; uzņem jaunus dziedātājus. Kora vadība lūdz vecos dziedātājus izvairīties ho biežas izpalikšanas mēģinājumos. Mēģinājuņii i notiek katru trešdienu pl. 20,15 ev.-lut. draudzes namā. 564 Second Street, Brōoķ-lyn, (N. Y.). Iestudējot dziedājumu kopīgi ar jaukto kori, kop-mēģināj unrii ar sieviešu balsīm notiek piektdienās tajā pašā laikā un vietā. Nams sasniedzams, braucot ar IND līnijās (6. avēnijas, resp. F.) pazemi līdz 7. avēnijas.pieturai vai ar IRT līnijas pazemi līdz Grand Army Pla-za.'
Apvienībā par pilntiesīgiem biedriem uzņemti: Alfrēds Bērziņš, dzim: Ī899. g. 21 pkt, un Ferdinands Lavkineitis. dzim. 1914. g. 16. februāri:
Daugavas Vanagi vienojušies ar Ņujorkas Latviešu Biedrību par kopīgu Jāņu svinību saņko-šanu Ņujorkas un apkārtnes tautiešiem.:.; /ļ'^^- :■
Ar dziesmām piedalīsies draudzes jaukts uņ DV vīru koris, bet ar dejām tautisko deju kopa Gaujenieka kdzēs vadībā. Aļp-dziedāšanās karā piedalīsies abi kori un Ņ"ujorkas literārā pulciņa
jaunatne. "'^^-^ ' X
Svinību vieta izraudzīta Rīc-mondā—- Steiten salā Grant Ci-ty Parkā.
Svētku norisi nekavēs arī event. rielabvēlī^ laika apstākli, jo Jāņu bērnu rīcībā būs liela halle ar dejas grīdu un restorā^ nu. Telpas spēj uzņemt pāri par 500 viesiem. Deju, un tautisko rotaļu mūzi-
esmu viens no tiem ..ēzeļgalvām." par visām lietām — nepierakstīsim bet mans sportam ziedotais laiks svešās sporta nebūšan is mūsu gan neaizstās to laika daudzumu.'sportam,- un nejauksim ..rekord-ko viens otrs mans draugs patē- sportu" ar fizisko audzināšanu un rējis pavadot pie kāršu galda vai'sporta spēlēm, bet mēģināsim no-krogū. vilkt skaidras robežas starp ļauno
Un ja runājam par domāšanu un labo, iedziļinoties pašu sporta sportā, tad visi sporta veidi nav dzīvē un tendencēs, nevis citējot vienādi, ir tomēr arī tādi veidi, svešus statistiskus datus un sporta kas prasa domāšanu (arī mans pārmērību kritiķus, visu to vēl sporta veids to prasa). Galu galā vienmēr netaktiski uzveļot mūsu arī šachu taču uzskata par spor- sporta dzīvei, ciktālu tā vēl vista veidu. pāri eksistē). .
Es pilnīgi piekrītu, ka jāvingri- ^ Nobeidzot šīs piezīmes, vēl at» na arī prāts un domāšana, bet tad ļaušos mazu secinājumu par spor-nu nesaudzīgiem kritiķiem nepie- ta darbiniekiem. Krūms izsakās, tiktu ar pelšanu vien? būtu arī jā- ka sportisti ir domāt nespējīgi, bet rāda, kā to veikt. Kritizēt ir ļoti ja tie neesot ar gribu apveltīt, tad viegli, bet rādīt pareizo ceļu nebūs kļūstot par sporta darbiniekiem...
tik pateicīgs, uzdevums. To gan nevarēsim tik vienkārši atstāt tikai tēvu ziņā. — Skautu organizācijās šajā ziņā, daudz tiek darīts; amerikāņu skolas rīko atjautības (mīklu minēšanas) un zināšanu sacensības, varbūt arī mūsu organizācijas varētu sagādāt jaunatnei šādas iespējas. Bet ja nu jaunatne tomēr gribētu
Vai tiešām tas tā vienmēr būs bijis? Plūme un Rumba, piem., bija labi sportisti (tātad — „ar gribu") un adm. Spāde un min. Alfrēds Bērziņš taču savu ,.domā-šanas nespēju" būs jau citur pie^ rādījuši. Tādējādi apvainojot sporta darbiniekus „in corpore" pierādījumu vērtība gan nevairosies. Mag. tur* Zignards Kaktiņš
jumja
UZVEDIS KONST. MIĶELSONES SLINKA SIEVA
Toronto Latviešu Biedrības teātris nodibinājās pag. ziemā. Dramaturģe ir B. Senkēviča un režisors A. Vilkancis. Pirmizrādei izvēlēta K. Miķelsones 4 cēlienu luga Slinkā sievp. Abi pārējie Toronto latviešu teātri, kā arī Montreālas latviešu teātris, kas viesojies Toron^ to, uzved iecienītās R Blaumaņa lugas Indrāni, Ļaunais gars un Ugunī. Lai mūsu skatuves mākslas cienītājiem dotu iespēju iepazīties arī ar mūslaiku rakstnieku darbiem, TLB teātris savu repertuāru uzsāks ar šo lugu, kas atspoguļo Latvijas brivvalsts laikmeta pēdējo posmu, kad tautā sakā atskanēt sauklis: Atpakaļ pie zemes.
ku spēlēs latviešu mūziķu or« ķestris „Lado". Netrūks latviskais Jāņu siers un maizītes. Būs
^vsdnagu un
Lugas darbība norisinās latviešu lauku sētā, kuras saimnieks Indri" ķis apprecējis konservatorijas audzēkni j skaisto Anitu, kas negrib iekļauties lauku dzīvē, bet joprojām sapņo par mūziku un pilsētas vieglo dzīvi, tādējādi nonākot konfliktā ar vīru un vīramāti. Izšļjjri-gajā brīdī konfliktu izbeidz Anitas lielā mīla pret vīru un pienākums pret bērnu;
Anitu tēlo pazīstamā Dailes teātra aktrise N Zndiņa un Indriķi — O. Indzers. Pārējās lomās aktrises M. Baumane, Ež.Krēmane, Dz. Indzere un J. Rozīte, V. Bra-stiņš un S. Butkēvics.
Lugas iestudējums veikts ar labiem panākumiem. Izrāde notiks Sv. Andreja baznīcas izrāžu zālē.
Slinkā sieva savā laikā uzvesta Lībekas latviešu teātri un citās nometnēs, Vācijā.-. ■ V, X
■'51
i