iks — armijas js, greznojies ļtnēm, varēja tdītr institūts to prasīja ko-)ats. Viņa tu-kāds „pulkvia-lītis. Tāpat ap bieži atradās vadītāju —r j. Lejiņš un c., i sniedza ziņo-ļzināšanas sek-ļjumiem divīzi-ļiens netika ie- ' -\z ,;ģerierāļa'* Nevar neatzī- ; jvums bija aiī bbildumuus un--^ (klīda tautā par I armijas tālāko imiem. Bet šie laeveikla node-Armijas polī-ļjs bija aktīvs īsās I politiskās 30S, kuros sa-(Idināja zināša-zeltie- politruki. :i nepiemiedza^ ?os sāka krist nesu :virsnieku is" arī nelikās^ tēvi un mātes zibu vai skaid-dēliem kāravi- [ saziņā ar ar- v ^adību,^ pievāca j par gluži nie- / iātiem militārās^ ipumiem. „Ģa-jtcerēties — kā ^rocīgo parakstu lieku apcietināts audzināšanas pnstruēts un ie-(ca brīdis, kad moris savu dar-[iris var iet.. Tā ^aši latviešu, po-sagraut savu tos, izņemot žī-ļitrukujB, atvali-v hdlīs" atstāja pa- I ļju. Bet tas nebi-viegli atteiktos latviešir tautai, |smīgas ciešana. .
itvijas Universi-ļas Lauksaimnier • V ļas. mācību pro-savus politiskos ;
mācības - spē-Maskavasizau-Jes ,,profesorus" . ļcitus, kā arī vie-spēkus. Tā arī padomju valsts ļās atvaļinātais . ļplaīk Jelgavas 3s Akadēmijas : ļLatvijā ievazātos"'^ ietus atļāva no-auditorijās. Šie obligāti. Arī šo C nācās nogurdi-rksistiskām nejē-bigās nevienā no Itiem nenoliekot Irēsp., nep^esmē-a'āmatiņ'l. Lekci-[i pastāvēja stin- .
studentu jjgrup-Jii reizi pieraksti-ļājus un pēc tam ļdza attiecīgaj am pārbaudei. At-lina, kad LU ma-Hsa baismo ja sar-irapērijās ar uz-ļļŪG0as saukļie;m,, ; locents" ā ķc e ti-[Oihūnisma\ vergu |iizbūyi;,,Docents" 7: ji: :veica s^vu pie-:; ļedras, bet arī au-1 ar savu draudzī-. |lGĪbu. iepretim ko-ifuņkcionāriēm. —^ itiem apliecināja [ti un pakļautību ii-■: :
I Sprīdis . mīis šķir 1 Latvijas valsts, domas saistās ti-;iēnīgi cerība mūs pi fiziski spriegus.
irsīsim, un ne -. ļsīsim; tos iiodevī- ^ jrius, kādus izdarī-ikdami no latviešu Iši Latvijias. zemē.;
>ri;p(§c pastrādātā ļi mutē neatkarīgās run it kā nevainī-|t savu skaidri no-ļu komunisma vaļai pašā reizē: riope^ ļatvijas izcilus ci-laikmeta. spožākos ļrnēs Viņiem uzsau-inost no Latvijas! vēl tagad nav tī-uii ļaunuma kas ja sagraiJt Latvijas I armiju!
SKAUTI UN GAIDAS LIELAJĀ NOMETNĒ
130 JAUNIEŠI GEĻ TELŠU
PILSĒTU
Pag. piektdienas pievakarē līkumainās Našivagas upes krastos'Sā^ ka skanēt jautras jauniešu klaigas un sasaukšanās, svilpju signāli un klabatu skaņas, ko pavadīja veikli cirvju klaudzieni un motoru rūkoņa! Tur uz lielo Kanādas latviešu skautu un gaidu nometni bija ieradušās jau pirmās vienības, kas steidzās celt teltis un izplānot trīsdienu ilgajam mūžam lemtās pilsētas satiksmes maģistrāles, valdības mitekļus un sabiedriskās celtnes. Ir jau gluži satumsis, stundenig tuvojas pusnaktij, un Sv. Jāņa draudzes lauku īpašumā ļpjavas zib pilnas spožu uguntiņu, kas tik līdzīgas jāņtārpiņiem mūsu dzimtenē, kaut ari tas ir tikai lidojošas mušas. Gela galā iedūcās atkal cita mašīna, izberot pagalmā jautru zēnu baru. Tie mazskauti, kas naski dodas uz mežmalu, kur tos jau gaida saceltās teltis.
Otrā rītā pusceltajā telšu pilsētā ielīgo līdz malām piekrauts autobuss, kas atvedis gaidas — lielās un mazas, staltas un ņipras meitenes 'un tās ar košu dziesmu iesojo nometnē.
Saule dedzina vareni, puskaili pilsētnieki, kas izmukuši no Toron-to putekļiem, slaistās upmalā, bet skautiem un gaidām nav vaļas tādiem niekiem — zib cirvji, ceļa.s telšu smailes, kūp pirmie ugunskuri, kur gatavojas pusdienas, un nometnes komandanta teltī klab rakstāmmašīna, sacerot noteikumu un kārtīfc«as rulli, kas drīz parādās pie niedrāra savītā ziņojuma dēļa. Pievakarē nometni slēdz visiem svešiem ziņkārīgiem skatiem, lai telšu pilsētas iemītnieki varētu pie» nācīgi sagatavoties vakara, pirmajam ugunskuram un rītdienas oficiālajai nometnes atklāšanai.
Pēc niknās nakts lietus gāzes un bargā negaisa gaidas un skauti tveicīgā svētdienas rītā pulcējas rīta jundai, lai pēc Dievs, svētī Latvijas skaņām paceltu nometnes karogus un noklausītos nometnes pr-ka un komandanta ziņojumus. Tad gaidas, skauti un nometnes viesi dodas uz brīvdabas baznīcu, kur, zem baltā bērza krusta uzcelts ziediem apvīts altāris, šeit māc. Arnolds Lūsis notur svētrīta dievkalpojumu, izlūdzoties Dieva svētību jauniešu gaitām šai nometnē, kur tie pulcējušies, lai celtu ari garīgas teltis, kā to darījuši pravieši. Putniem vidžinot koku zaros, pret debesīm paceļas, korāļa skaņas, un zēnu un meiteņu gaišās galvas noliecas lūgšanā. Varbūt šis bija skaistākais brīdis visas nometnes laikā.
Līdz ar krēslas iestāšanos Sv. Jāņa draudzes viesi pulcējās pie no-
metnes ugunskura, lai noskatītos gaidu un skautu priekšnesumus. Vad. Z. šuriņa veiklajā vadībā atskan skautu dziesmas un saucieni, savas atjautības rāda gan mazās guntiņas un mazskauti, gan izne-'sīgās lielgaidās un brašie roveŗi, tāpat visa Toronto, Hamiltonas un Katrīnas jauniešu saime. Ātri aiziet stundas ugunskura gaismā, un. drīz atskan tradicionālā ugunskura beigu dziesma, ko visi nodzied rokās sadevušies. Tas ir liels un dziļš brīdis, ko neaizmirst tievienš ugunskura viesis.
Nākošā dienā risinās tālāk gaidu un skautu nodarbības un sacen-
sības dažādās skautu mākās un veiklības. Lai īatbalstitu jauno audzi, DV Toronto nodaļa pasniedza nometnes vadībai aploksni balvu iegādei. Tomēr vasaras karstā saule ātri ripo gar koku galotnēm, un drīz Idāt bridis, kad lēnām sarūk telšu pilsēta, un upes krastos apklust jauniešu čalas. Ir galā trīs skaistas, neaizmirstamas dienas. —: Par nometnes labo izdošanos rūpējas nometnes pr-ks Ed. Ozols, komandants R. Kodis, saimn. vad. G. Kārkliņš un gaidu kom. A. Šiliņa. Kanādas Jendas pr-ks J. Deksnis ar gandarījumu konstatē, ka pirmo lielo pārbaudījumu Kanādas skauti un gaidas izturējuši godam un ka skautisma darbs šeit bijis sekmīgs. To apliecināja arī viesis no ASV. A. Kangars, kas ugunskura vakarā pastāstīja par skautošanu kaimiņu valstī, kas vēl nav sasniegusi Kanādas jauniešu līmeņi. LV.
Vircburgā, Vācijā, kur kādreiz atradās latviešu kolonija ar 5000 lemītniekļem un kas pēc Eslin-penas un Valkas skaitījās trešā lielākā nometne amerikāņu zonā, tagad koka barakās vēl mj-tinās ap 200 latviešu. To starpā laba tiesa kara invalidu, vecie ļaudis un tādi, kuriem izceļošana bijusļ kavēta vai liegta.
Vircburgā dzīvo arī prāvests V. Sanders, kas rūpējas ne tikai par šo tautiešu garīgo aprūpi, bet izbrauc noturēt arī dievkalpojumus tuvākos un tālākos tautiešu centros. Par dzīvi Vircburgā prāvests V: Sanders informē:
. ,,Nesen sarīkojām tautas mākslas izstādi. Uz atklāšanu bija ieradušies vairāki vācu sabiedr rības pārstāvji, kas loti atzinīgi atsaucās par mūsu mākslu un kultūru. Netālu no Vircburgas atrodas viena latviešu darba rota, ne vairs melnie, bet pelēkie. Darba vīri bieži ciemojas pie mums, Mātes dienā bļja skaists vakars draudzes zālē ar dažādiem priekšnesumiem; un tā mēs te darbojamies un dzīvojam. Uz drupām zeļ jauna dzīve, ceļ dzīvojamās mājas un modemus vei-
kalus,- Dārdzība pēdējā gada laikā nav neko pieaugusi, bet cenas arī neslīd uz leju, kā to. bijām cerējuši un gaidījuši."
Atzīmējams, ka Vircburgas tautieši pēc vietējās Daugavas Vanagu nodaļas aicinājuma sabiedriskās talkas veidā, uzkopuši ap 30 Vircburgā mirušo tautiešu kapu kopiņas. Turpmākos darbus kapu apkopšanā uzņēmusies DV nodaļa. Vircburgas kapos latviešu nodalījumā atdusas arī slavenā aktrise Marija Vedrinska.
Valžers Zļmižis.
■MUNīE LATVIEŠI MĀCĀS
•12 g. v. Egils Karols beidzis kanādiešu pamatskolu Toronto ar goda diplomu, ko piešķir izciliem
absolventiem par sevišķi labām sekmēm mācībās. E. Karola iekārtotu skatu albumu skolas vadība nosūtījusi uz Otavu godalgošanai.
Jūnija sākUiTnā Berklejas universitātes medicīnas fakultāti beidza mūsu tautiete Mirdza Inveise, kas visu laiku klusi un ar lielu centību nodevusies studijām, un tagad pārsteidza ar savu lielisko sasniegumu. Viņa paliks Sanfrancisko un strādās slimnīcā. Labas sekmes!
Valda Ārijā Heine beigusS Marinē City Higli School ar Honor Diploma, ko grezno arī National Honor Society simbols^elta lāpa vairogā Tā ir augstākā atzinība, kādu skola vai* piešķirt sekmīgākiem skolniekiem. Skolas izlaiduma aktā vietējais izglītības pārvaldes prezidents paziņoja, ka viņai piešķirta stipendija Mičigēnas universitātē
DOJMAS imm msm vAsm
Mazpulka oŗgamsādjas padomes locekļa aizrādījumi
Redzot latviešu jaunatnes intere-naudu, inventāru un virtuvi, No-si par nometnēm, tām būtu arī darbību pārzinis rūpējas par no-jāvelta attiecīgā uzmanība. Ja no-darbībām un nometnes garu. metne tiek veidota pēc pareiziem Nometnē nepieciešams arī sani-latvietības principiem, tā latviešu tārs, kas pārbauda dalībnieku vese-jauniešiem svešumā dod ļoti daudz, lības stāvokli un sniedz pirmo pa-Visām organizācijām, kas uzņemas līdzību.
attiecīgas nometnes organizēšanu. Dalībnieku skaits, lai sekmīgi va-
būtu ieteicams ievērot šādus' aiZ' rādījumus:
Nometnes vadību vajadzētu uzņemties tikai tam, kas attiecīgi sagatavots, kas ' apmeklējis kursus, vai vismaz dzīvojis labi vadītā nometnē. Bez tam zināšanas vienmēr jāpapildina, lasot attiecīgu literatūru apmainoties novērojumiem ar citiem. Nometnes priekšniekam jāizvēlas viens pieaudzis palīgs, bez tam nometnē jābūt komandantam kas pārzina nometnes kārtību, sastāvu, signālus un sardzes. Nepieciešams saimnieks, kas pārzina
JAUNIEŠI AMERIKĀ ORGANIZĒJAS
Amerikas latviešu jaunatnes kon gress notiks 30. augustā
Turpinot Amerikas latviešu jaunatnes aktīvizēšanas un apvienošanas darbu, jaunatnes organizācijas komiteja pag. nedēļu sāka apzināt jauniešu grupas un atsevišķus jauniešus visos Amerikas stātos. Sāka ari priekšdarbus plašām jaunatnes dienām m Amerikas latviešu jaunatnes apvienības dibināšanas kongresam, kas notiks no 30.. augusta līdz 1. septembrim vienā no austrumu ki-asta lielpilsētām. ■ .
Lai pēc iespējas ātrāk uzzinātu sagaidāmo delegātu skaļjtu un
summu, kas iespējamības gadījumā būtu izlietojama delegātu ceļa izdevumu segšanai, visas jauniešu kopas, grupas un atsevišķas personas ir lūgtas sazināties ar komitejas locekli Baibu Bičoli (4749 Aldgate Greēn, Baltimore 27, Md.).
~ Visus latviešu pārstāvjus, kas vēl nebūtu saņēmuši jaunatnes žurnālu Raksti, vai vēlētos tiem nosūtīt materiālus, lūdz raksti redakcijai (212 Bloom St, Dan-^ ville. Pa.).
rētu veikt programmu, nav vēlams ielāks par 100 un mazāks par 20. Zēni un meitenes iedalāmi šķirtās un salmiem izgatavotās būdās. No metnē var piedalīties tikai veseli dalībnieki. Kā rādīja mazpulku no; metņošana Latvijā, nometnē nav vēlami jaunāki dalībnieki par astoņiem gadiem.
Nometne sākama pēcpusdienai lai nākošā dienā programma noritētu bez traucējumiem. Ņometņo-šanai vispiemērotākais mājoklis ir telts. Sliktākas ir no finieriem un salmiem gatavotas būdas. No koku zariem gatavotas būdas ir mitras un neveselīgas. Ja teltis nav pieejamas, var apmesties šķūņos.
Uzturam nometnē jābūt la^am. Aprēķini jāsastāda tā, lai dalībniekiem jau nedēļu iepriekš būtu zināms, cik izmaksā uzturs. Vēlāki grozījumi nav pielaižami.
Nometnes vietai vajadzētu bū klusā apvidū, kur netraucē citi iedzīvotāji, vislabāk mežmalā, labas saimniecības un ūdens tuvumā.
Nometnei ieteicanfla ar velēnu apaugusi smilšu zeme. Māls lietainā laikā pārvēršas dubļos. Teltis jāceļ saulainā vietāj kas ir aizsargāta no vējiem, un ne zem kokiem; izņemot priedes. Tuvumā jābūt kurināmam materiālam. Nometnes vidū jābūt Latvijas
karoga mastam, ugunskurs un virtuve drīkst atrasties tuvākais 30 m no mājokļiem; Vadības miteklim jābūt labi pārskatāmā vietā. Virtuve ierokama zeniē. Neiesai- ; ņotie produkti pārklājami ar marli. Gaļa jānovieto vēsā vietā vai caurvējā. Piens glabājams vaļējos Taukos, pārklātos ar marli.
Vispār visiem nometnes noteikumiem jābūt uzrakstītiem un izliktiem redzamā vietā.
Nodarbības sastādāmas tā, lai vairāk darītu, bet mazāk runātu!
No rita nodaiļābas izdarāmas straujāk, uz vakaru lēnāk.
Dienas sadalījums varētu būt šāds:
Pīkst. 7 celšanās, mazgāšanās; 7.15 telšu vēdināšana; 7.30 karoga pacelšana, rīkojumi; 7.40 brokastis; 8.00 nodarbības; 11.00 telšu sakārtošana; 11.30 peldēšana; 12.00 pusdienas; 12.30 atpūta; 14.00 no-, darbības; 16.00 launags; 16.30 atpūta; 17.00 rotaļas; 19.00 vakariņas; 19.30 karoga nolaišana. 20.00 ugunskurs. 21.30 gulētiešana. 22.00 klusums. _ ^
Trimdas nometnē jāvalda latviskam garam un saticībai. Tur jāmācās sabiedriskā stāja, veiklība, dabas mīlestība, latviska diciplīna, pienākuma apziņa pret latviešu tautu un valsti; un noteikts darbs. Atstājot nometni jāgādā, lai neka$ nepaliktu nometnes vietā un lai pateiktos nometnes īpašniekam, tāpat visiem, kas veicinājuši nometnes labu izdošanos.
A. Birznieks, Mazpulku orgi padomes 1<K5. . trimdā
i^ometnes vadība inspicē brašos mazskaulus . A. Kalniņa foto.
Bērnu trieka — poliomyelitis . j eb amerikāņu . sa īsiņā jumā , — polio — ir gandrīz vienādi izplatīta visā pasaulē, bet sevišķi daudz upiiŗu tā. prasa Jaunā Pasaule •— Ziemeļamerikā, Kanādā un arī Austrālijā. Lai tikai atminamies nelaiķi ASV prezidentu Rūzveltu.
Inficēšanās ar polio virusu, vienu no vi ssīkākiem pazīstamiem slimības izsaucējiem virusiem, rada bērnu trieku. Šo vīrusu nojauta jau " 1909. g. Landsteiners ar bērnu' trieku -miruša bērna smadzenēs, tās pārpotējot mērkaķu smadzenēs, bet paša vīrusa niecīguma dēļ (12-17 milimikro-ni) iespēja to izmeklēt un iepazīti es ar tā īpašībām radās tikai pēdējos gados, ņemot-pafigā moderno ultramikroskopu un vis-jaunā,ko bakterioloģiskor techni-ku.. Šis viruss attīstās tikai dzīvo šūnu kodolos, un tāpēc, tur ieperinājies, tas- tur ir nesasniedzams modemiem ķīmiskiem baktērijas nāvējošiem līdzekļiem. Ne penecillins. ne sulfa preparāti, ne citi mQdernie līdzekļi nelīdz apkarot bērnu triekas virusu. Pats viruss uzturas dzīvs pie mi-nus 60 gr. G, iesaldēts 6-7 gadus, bet iznīkst iau 20 minūtēs pie plus 60 gr. C vai 30 minūtēs pie plus 45 gr. C.. -
Vēl ļaunākais šai slimībā, ka te darīšana ar vairākiem tipiem tu-
Bpeciākaksis no Holandes
IGAUNIETES ONTARIO MEISTARES VOLEJBOLĀ
Pēc ziemā izdarītām priekšsacīkstēm, sestdien 28. jūnijā Toronto risinājās volejbola apvienības rīkotās meistarsacīktes sievietēm.
Līdzdalību finālgrupā bija izcīnījušas Hamiltonas DV sporta kopa Sparta, Toronto YWCA (igaunietes) un TLSK.
Turnīru sāka Spartas un TLSK sešinieki. Pirmā sētā, pie 14—6 TLSK labai skaistā beigu spēlē spartieteš guva pārsteidzošu 17— 15 pārākumu un otrā sētā, absolvējot savu labāko turnīra spēli, guva pelnītu 15—5 uzyaru.
Nākošā spēlē sacentās' YWCAs igaunietes ar TLSĶ. Katra vienība guva pa seta uzvarai.
Gaidītā sīvā spēkošanās starp igaunietēm un spartietēm izpalika. Igaunietēs ar spēcīgām gremdēm guva negaidīti augstu 15—5 un 15 —4 uzvaru.
Trešā setā spēlē igaunietes pieveica fiamiltonietes 15—13 un klubu 15—9.
Torpntietes noslēgumā guva patīkamu revanšu, pieveicot spartie-
tes 15—9. ■:■ :'• V-
Kopsavilkumā, kad katra vienība ar katru bija spēlējusi trīs setus, kur katrs uzvarēts sets, deva vienu punktu, par Ontario meistaru kļuva TWCAs igaunietes, otrā vietā atstājot TLŠK un trešā Spartu. Abas pirnlo vietu ieguvējas klasi-ficējās Kanādas, meistarsacīkstēm ar Kvēbekas apagabala uzvarētā-
Jām. .^T-'V^^':.' ^- :
Kluba vienībā pamata četrinieks Ādmine, Ķirša, Kāpostiņa un Zal-raanē cīnījās pašaizliedzīgi un rutinēti. Patīkams pārsteigums mja asākās cēlājas Lazdas debija par . gremdētāju pāri ar pirmo reizi vienībā spēlētāju Groskopfi. Abas rūpīgi trenējoties var izveidoties pār teicamu pāri. Divus pirmos setus vienībā līdzi spēlēja Pāleņa.
Hamiltonas spēlētājas, kas kom-p:ektējās tikai no jaunam; spele^ tājām, demonstrēja, techniskistipn
. tīru un gribas pilnu spēles veidu, gan nevajadzīgi nervozējot lauku-iT^ā. Gribas atzīmēt Lēvaldes slsai-
stos gremdē jumus, kas kopā ar montreāUeti Jansoni ir izvirzījušās, par mūsu pašreiz labākām gremdētājām Kanādā. Gan jāpiezīmē, ka saspēlē un darbībā laukumā Lē-valde ne tuvu tā neiepriecināja:
■ LATVIEŠU VIEGLATLĒTI • • STARTĒ ' ■ ,
27. un 28. jūnijā Hamiltonā notika olimpisko kandidātu pārbaudes sacensības vieglatlētikā; šais sacensībās no. visas Kanādas pulcējās apgabalu labākie sportisti. Ontario izlases vienībā no TLSK bija iedalīti: Bergvalds (lodē un diskā), Purgalis (šķēpā), Ņ. Konce-To mase (lodē un diskā), Viškere (diskā) . un Ādmine (tāllēkšanā).
Darba apstākļu dēļ no mūsU sportistiem, piedalījās tikai Bergvalds un Tomase. ,
Bergvalds diskā ar 40,04 m palika 3. vietā un; lodē ar 12.96 m (jauns latv. Kanādā rekords) ierindojās 5. vietā. Bergvalds, kas pazīstams kā ļoti vispusīgs sportists, šogad ļoti nopietni pievērsies vieglatlētikai, tā: kā jācer rudens puse sagaidīt vēl dažu labu rekordu labojumu; ^'■'■'.v'-
Tomase startēja tikai diska mešanā, kur ar nepilniem 30 m ieguva 5. vietu. ■. . • .
Žēl, ka šais sacīkstēs nestartēja Poltraks, kas atsācis cītīgus treniņus vesera mešanā un ar saviem rezultātiem tālu pārspēj Kanādas labākos vesera metējus.
" KORESPONDENCES SACENSĪBAS VīEGLATLiTMĀ
na . _______
kot divreiz, gadā korespondences
sacensības starp latviešu klubu un kopu vieglatlētiem.. Vīriešu sacensībās pec pašu vēlēšanās jāizrauga desmit disciplīnas, bet sieviešu 5. Katrā disciplīnā divu labāko sportistu sasniegumi jāaprēķina pec desmitcīņu tabulām vīriešiem uņ Dekšenieka — sievietēm. Katram sportistam var skaitīt sasniegumus tikai tris disciplīnās. Uzvarētajā M^bs saņems vērtīgas balvas.
TLSK RĪKO KORESPONDENCES
'.SACENSĪBAS
Atsaucoties Trimdas Sporta sekretariāta aicinājumam, TLSK rīko korespondences sacensības vieglatlētikā 19. jūnijā Beacb stadionā. Sacensībau sākums pīkst. 2 pp.
Disciplīnas vīriešiem: ioO m, 200 m, 400 m, lode, disks, šķēps, veseris, augstlēkšana, tāllēkšanā un trīssoļlēkšana.
Sievietēm: 60 m, lode, disks, augstlēkšana un tāllēkšanā..
," CEĻI U2 OLIMPISKĀM .: SPĒLĒM
27. un 28. jūnijā Hamiltonā risinājās olimpiskās pārbaudes un Kanādas meistarsacīkstēs vieglatlētikā. Piedalījās kupls skaits sportistu no visas Kanādas ūn rezultātā olimpiskā komiteja izraudzīja 23 dalīb-niekus, kas dosies uz Helsinkiem, lai piedalītos olimpiskas sacensībās.
Kopsummā rezultāti pilnīgi neapmierināja, jo noliktās normas sasniedza tikai nedaudz gadījumos. Tomēr Kanādas sporta vadība apmierināta ar rezultātiem, jo tika sasniegti 7 jauni Kanādas rekoMi, un, ievērojot vieglatlētikas pabērna lomu šai zemē, ir cerība, ka vieglatlēti turpinās treniņus, lai uzlabotu savu standartu, Iepriekšējos ga-gos novērots, ka vieglatlētika uzzeļ tikai divas sezonas pirms olimpiskām spēlēm, lai pēc tam pāris gadus par to vairs nemaz nedzirdētu, Kāds no Toronto sporta va^ dītājiem izteicās, kā jaunkanadie-šiem būtu liela loma šī sporta Vļei-da veicināšanai, jo Eiropa ir vienmēr devusi kuplāko vieglatlētu saimi, kas uzturējusi savu līmeni un sparu neraugoties uz to, vai jāgatavojas olimpiskām spēlēm, vai nē. Loti iepriecināja latviešu TLSK un YWCAs sportistu piedalīšanās šais isacensībās. Lai gan rezultāti nerādīja augstvērtīgus sniegumus, tad tomēr patīkami, ka mūsu krāsas lin vārds tika vairākkārt daudzināts labāko Kanādas vieglatlētu starpa.
Hamiltonas DV Sporta kopas valdē darbojas pr-dis Ansons, valdē: Plinte, Žulps, Leja un Treima-nis.
Hamiltonas DV sporta kopas Sparta valde lūdz nekavējoties pieteikt . vienībās, kas veļ nebūtu re-žisrtršjušās Hamiltonas kaušm spēlēm.!:"'
■ Sacīlšu- rezultāti: Vī ri e šiem:
100 m — Dons Farlane, Hamiltonā, 10.8 sek, (priekšskrēj. 10.5 sek.) 200 m Suttons, Toronto 22.0 sek. 400 m — Dzims Laverijs, Kalgaŗi-ja — 47.7 sek. 800 m^ Džons Eoss Gakville — 1 min. 51.6 sek (rek). 1500 mDž. Ross, OakviUe — 3 min. 57.4 sek. 5000 m —R.Fer-gusons, Toronto — 15 min. 18 sek. (rekords. 10.000 m — Laile Garbe, Hamiltonā — 32 min. 6.6 sek. 110 m barj. — G. Krosbijs, Toronto — 14,9 sek.' 4 reiz 400 m stafetē
Dienvidvakaru amatieru apvienība 43, 5 sek. 400 m barj. — K. Holmes Montreāla — 56. 8 sek. Tāllēkšanā — P; Galasso, Toronto — 6m 45
cm. Augstlēkšana — A. Paterson, Montreāla — 1.90 m. Trīssoļlēkš. -r- A. Craibs, Vinipega — 13.85 š. Kārtslēkšanā — R. Miller, Toronto 3.97 m. Lodē —F. Ruiš, Viktorija ^ 14.22 m. Vesera mešanā — T.
VaĀugs, Montr. — 38.62 m. Diskā R. Pella, Sadberija — 47.18 m. (rek): šķēpā — H. Moks Toronto 67;78m (atklāts rekords). Desmit-cīņā — R. Ādams, Saskalooņ 6772 punkti (rek.).
Sievietēm: 100 m Eleonora Mc Kēnziē, Vānkuvera — 12.3 sek. 200 m L. Lau, Vank. — 25.7 sek. 80 m barj. Ecķele, Toronto —- 11.9 sek. (priēkšskrējienā 11. 6 rek).
4 reiz 100 in stafetē Vankuveras vien. — 48.7 sek. Lodē — M. Laurence, Toronto — 12.14 m (rekords). Diskā — J. Brennane, ronto■— 37.05 m (rek.). Šķēpā
M. Laurence, Toronto — 34.37 m. Tāllēkšanā -r- D. Josefs, Viktoria --5.43 m. Augstlēkšana A. Vittijā, Vanķuvera — 1.50 m.
. / M6 MAES5MS,m
Pasaules pussmagā svara meistarībā boksā, kas notika pag. trešdiēti Ņujorkā; uzvarēja līdzšinējais pasaules meistars pussmagā svarā pžo Maksims. Viņa pretinieks pasaules meistars vidējā svarā Sugars Reijs Rbbinsons zaudēja cīņu 14 gājienā ar teehnisko K 0..
dņā noraudzījās vairāk kā 40 tūkst, skatītāju, kas jutās visu cīņas laiku kā krāsnī, jo teinperātūra bija 104 grādi.
Pirmoreiz boksa vēsturē pirmais cīņu uzdeva tiesnesis. 10 gājienā karstumā dēl viņš lūdza sevi nomainīt. Bokseri pār šo cīņu mjaapm, 12.000 dol. katra.
vu stāvošu radniecīgu virusu un, izslimo jot. vienu veļdu', var aplipt ar otru pasugu, kā p.p. tas ir ar vēdertīl'u un paratīfiem.
Slimība piemeklē visus vecumus, bet īpatnējo apstākļu dēl visvairāk upuru prasa no jauniem bērniem. Pēdējos gados noskaidrojās, ka katrs indivīds modernā sadzīvē nāk saskarē ar.šo slimības virusu, bet lielais vairums cilvēku nesaslimst, jo. vai nu par maz slimības dīgļu iekļūst ķermenī,, vai» kas. izrādās visbiežāk, viruss ir bijis ar zemu viru-.
lenci —^ ļoti zemām aplipšanas spējām. Bērns, nākot saskarē ar šo slimību, nav sagatavots cīņai pret to, bērnam nav pretvielu pret šo slimību, un'tad bieži slimība attīstās bez kavēkļiem spēcīgāk, un-tādēļ vecumā starp 2. un 10. dzīvības gadu ir visvairāk upuru. Te nozīme ir bērna ierašai bāzt visu ko mutē. Pēdējā laikā, pierādījies, ka gandrīz katrs bērns līdz 10. dzīvības gadam jau inficējies ar bērnu trieku. Bet ir ari gadījumi, kā tas bija nesenā' epidēmija eskimiem. Aļaskā, kad slimība tika ienesta izolētā sadzīves grupā, kur agrāk tā nekad nebija bijusi: tur saslima loti liels skaits indivīdu visos vecumos.
Agrāk domāja, ka reizi izslimota bērnu trieka dod aizsardzību pret šo slimību visam mūžam, bet izrādās ,tas tā nav. Ziemeļamerikā konstatēti vairāki ga-dīiumi, kur viens un tas pats indivīds saslimst ar bērnu triekm otrreiz, gūstot jaunas paralizēs, par jaunu saslimstot.
Slimība iekļūst .ķermenī pa muti — ieēdot vai iedzerot. Agrāk domāja, ka slimība pielīp, ieelpojot-dīgļus, bet pēdējie pētījumi' to noliedz. Laboratorijās slimību var oārnest, veselam organismam iešlircinot slimā asinis, bet dabiski tas var atgadīties tikai visretākā gadījumā. Tālāk r-limība ieperinās zarnu vadā un tad izplatn.s pa visu Vermeni. 4. r6 dienās pēc slimības dīgļu uzņemšu nas ķermenī tie riņķo vis-Dārējā asins cirkulācijā, un atdalās izkārnījurriōs. Tad, atkarā no slimībās dīgļu daudzuma, bet jo sevišķi pēc vinilences stibruma, tie .iekļūst ari nervu; sistēmā uii tur padara/savu postošo ;darbu, iznīcinot' nenru šūnas, tipiski, kā bērnu triekas viruss izmcina motoriskās nervu šūnās, ar kuru palīdzību mēs pārvaldām savu muskulatūru. Sīki izmeklējumi ir pierādījuši:, ja viens ģimenes loceklis saslimst ar bērnu trieku, tad ari citi apkārtējie ir inficēti ar šo virusu, vai drīzumā inficējas, ja slimnieku neizolē. Bet atkal tipiski šai slimībai, ka tikai retie tiek paralizēti vai • mirst notās. Zinātne vēl nevar izskaidrot,. kāpēc tik retiem, slimība' nonāk centrālajā iiervu sistēmā: muguras smadzenēs un lielās smadzenēs. Domā, ka šiem ņelaimīga-j^'em vājākā nervu sistēmas aizsardzība vai slimības iepēri nā.ša-nās brīdī dažādi apstāklī .veicinājuši šīs aizsardzības .vājinaš?| nu. Citi piedēvē šo virusu; iekļūšanu centrālā nervu sistēmā neilgi iepriekš izdarītām operācijām, p.p; mandeļu operācijai. ^ ; ; Slimība var pielipt visu gadu, bet ziemeļu puslodē visvairāk tā: parādās vasarā, sasniedzot augstāko upuru skaitu vasaras. beigās un rudens sākumā, lai tad pamazām samazinātos un; ziemas beigās gandriz izzustu. Protams, d^* envidus puslodes zeiņēs tas ir otrādi. Bez tam ir vēl uzliesmojumi ik pa 4-5 gadiem^, kas izskaidrojams ar lēnu pretvielu iz-
visus iāu nevar neitralizēt ar siekalām. - -'V: ; ■. ■
Pirmajās dienās pēc vīrusa ie- ;; kļūšanas zarnu vadā nekādu sevišķu .paŗādīļ3u nav. No 5,-7. dienai,; kad viruss pāirplūdina jau V , , , .visu ķermeni, novērojam gripai
zušanu to cilvēku ķermeņos, kuri līdzīgas parādības: paaugstinātu bijusi saskare ar so vīrusu, bet temperatūru, galvas sāpes, daž-nav saslimusi. Nākot jaunai stip- ^^^^ ^^^^^ stīvumu, nespēku - ' ra, epidemi.iai. slimībasastop ar ^^-^ • ^^i^^
pŗetvielam trucigi. apgādātus m- ^-^^ _ ^^^^ ^.^^ ^^^^^ dividusliela daudzuma un rada temperatūrai krītot un slimnie-" regulāras epidemiias. Lielas pil- ^am no rīta kāpjot ārā no gultas, . sētas un shktos higiēniskos ap- ^^.^t, jo paralizēta,kāja vai stakles berilu trieka plosās cau- ^^^^^ .
^^t^^^JM- ,. . Te neaprakstīšu sm.agākus ga-
Ka teicu, slimība Dielip pa mu- dījumus, kad -sāk trūkt elpa, '
ti bet interesanti, ka daba te paralizēta elpošanas muskulātū-gadaiusi par aizsardzību. Pedeja ^ nepieciešama ■ speciāla
l^n^^ vS??; ^č^ltt^lā w mākslīgo plaušu palīdzība. Apro-poho vīrusa neitralizētajās, bet , ^^^^ aizrādījumu, ka pa lie-mes biezi vien daudz^ko norijām j^^ai daļai slim'iba paiet pat pil-nesaedusi,ne$a]aukusi ar sieka- . - . npnamanīta un tikai bērnu 1ām, un. otrādi, uzņemot lielus "^^^ nepamanīta un, tiKai bemu
slimības dīgļu daudzumus tos
(ļ^obeigums 8. Ipp.).
Trimdā pārtautošana neapšaubāmi apdraud mūsu jauno paaudzi, it sevišķi mazos, kas vēl lasīt nav iemācījušies. Maz būs līdzēts ar bargiem rakstiem vien, bet ^ jāmeklē un jāatrod līdzekļi kā palīdzēt mātēm šinī svarīgajā, bet grūtajā jautājumā. - Kad mēs augām, un arī senākos laikos' pirmo latvisko garu iepotēja pasakas un teikas, dziesmas un mīklās, kuras visbiežāki dzirdēja no vecātēva vai vecmāmiņas; no mātes un arī lielākajiem bērniem. Tagad šis avotiņš ir stipri aizsērējis. Vecākā paaudze, trimdā ir samērā retāka, mātes bieži vien aizņemtas darbā, bez tam tagadējās mātes pašas ir diezgan atsvešinājušās no tautas gara mantām un mazo bērnu rotaļu - biedri pa lielai daļai' būs sveštautieši.
Talkā jānāk. visai sabiedrībai, ņemot palīgā arī techniku. Viens, no; visai noderīgiem līdzekļiem varētu ibūt gramofons un attiecīgas skaņu plates. Aktrišu un aktieru ierunātās pasakas - un piemēroti stāstiņi, vinākslinieku iedziedātas vienkāršākās tautas dziestoiiņasf šūpuļu dziesmas, vakara lūgšanas u. t. t. būtu ļoti labs atbalsts mātēm, jo vairāk tādēļ, ka mazie parasti labprāt klausās'. vienu un to pašu pasaciņu neskaitāmas reizes. Dziesmiņas ir jādod tādā veidā, lai bērni viegli varētu tās iemāfCīties. Pirmajā, laikā šadu plašu apgāds būtu jāuzņemas centrālajām organizācijām, rēķinoties ar varbūtējām piemaksām, ar. laiku pasākums atmaksātos ūņ ari privāti uzņēmēji, droši vien, sāktu darboties šinī virzienā.
Neapšaubāmi^ zināmās grūtības, būs ;ār gramofona iegādi: bērnu bagātajām ģimenēm nepieciešamie dzīves izdevuņii ir augstāki ūn ar līdzekļiem jāierobežojas, Daudzos gadījumos arī turīgākus vecākus grūtāk bus pārlieicināt pair. šāda izdevuma vajadzību. Šinī virzienā ļoti varētu līdzēt propaganda dāvināt gramofonus ģimenēm ar maziem bērniem. Jā vairāki paziņas un draugi sariinātoš kopīgi dāvināt gramofonu kāda ģimenes locekļu
dzimšanas vai vārda dienā Ziem-svētktis vai citā gadījumā, tad uz katru dalībnieku nemaz neizr. nāktu kāda pārliecīga summa. Gramofona plates varētu- būt ļoti piemērota dāvana turpmāk visādos svinību gadījumos, jo vienas vai divu plašu cena nepār-' sniegs parasto dāvanu vērtību un nebūs jālauza galva," kādu „tasīti". vai „vāzīti" izmeklēties dāvanai.
Par tām mazo bērnu ģimenēm, kurām draugu nav vai ir vienīgi tādi draugi, kas naudas maka vietā „izvelk savu nēzdodziņu", — par tām būtu jārūpējas vietējām organizācijām.
Pirmām kārtām vērība jāveltī ģimenēm, kas dzīvo attālāk no latviešu centriem.
Jāgādā arī' maziem bērniem piemērotas rotaļu lietiņas, kas tos ievirzītu latvskā pasaulē,. sevišķu vērību piešķirot tlādām^. kas , atvieglo iemācīties burtošanu un lasīšanu. Ir svarīgi, lai trimdā mazie lasīt iemācītos vispirms latviski.
Bez šaubām, ļoti vērtīgs atbalsts ir piemērotas bilžu grā-matas< Ja Vācijā iespiestās jau būtu izpirktas, jārūpējas par jauniem .izdevumiem un jācenšas, lai tā.s būtu katrā latviešu ģimenē ar maziem bērniem.
Jaunās paaudzes saglabāšana Latvijai ir vismaz tikpat svarīga lieta, kā - nespējnieku un trūcīgo apgāde. Centrālajām organizācijām nepiecešami radīt attiecīgu nozari un ļīāfedzēt ari naudas līdzekļus skaņu plašu apgādam, latviskām. rotaļu lietām, bilžu grāmatām un citiem piemērotiem' līdzekļiem, kas kaut kāda vpidā varētu atvieglināt mā^ tēm tfTimdas mazuļus izveidot par īstiem Latvijas nākošiem pilsoņiem.
Vietējās organizācijas varētu daudz līdzēt, apzinot un reģistrējot „vientuļās" latviešu ģimenes, noskaidrojot viņu vajadzības latviskās audzināšanas virzienā un palīdzēt vienā vai otrā veidā gan tieši, gan arī pamudinot citus to darīt.