M2. gada 2.
ps prasības. Let.n fcone bija tīkama 7. ^
l^-^elastrS' I nospēlēja z. ul';
h ^kās būt iŗ^^
ļ dekorācijas., zlmigag bija darinājusi A
h f^-di noskatijt ļ««»ts Skatītāju, b h^rp tiem pa^i^^'^'
ļ dalībniekus. Vai pļ ļgarā jūtas tik Heii" Nsējas par kaimiņu r vai tikai tādēj Tai ļkto darbu? " ' |o ^kaimiriu is^ Ircilajot Pārējo te! Is. atliek konstatēt pnadā Patiesi iļ izveidot vienu augstvērtīgu te-
FLEZNOTĀJS
m„^S^^T ievērību pmu daudzus vīna
''^"^j^^' kas rokas caur vēstu-pu, tad viens otrs ejas par šo māk" "t^aru vien diezgan ^malitatī un smaU h ka ari veiklību m^s . izstrādātas' ari tas tādas ne-.pagatavojis mū-K.loti plaši pa. ^taļs G. Āboltiņš. Unakslmieka spē-f. pat viņa vis--ki. Ja mēs salī-p-/mākslinieka K. ^Doltina zīmēiu-gruti izšķirties aam • pirmd "
vie-
ievietotiem- slu-pesu presē var fslimeks ir labi |da visas krāsu tezno ģīmetnes, ļ eļļa,gan pastelī, basās. Kā sprie-fakslmiekam sālāmus _ līdzekļus, Ptradajis kā pro-ŗais apkalpojot I y?."a māksla? Is Dikinsoria iē-|. Ņujorkas val-Nrā. North ielā
ļņieks G. Ābol-fn^bieži piemī-piesu preses iz-fl > nekad nav
ļstākli, vina - iz-ŗ dati.
vārds pēc Pir-ļ pazūd no lat-fm. Vairāk nē-, darbus. Talan-pazudis bez ļ.būtu Amerikā j Vai varbūt ar pupu būs no uz Padomiu , tur par; vinu ļs- Pazudis,bez
ds Akmentiiiš.
■ ""Iļ. pilna uz-tpudeleskak-beidz!
Ik \}ņk'' ļle-lejiņā,.pte
ļ Katrine no» ŗzrīkošu Tisu
K'Sas un rādi
ŗms pazudis/^ tis tur."
ņi devās pa ļtāvn negan-
z galam at-i ēna.
ļ gaisā jaun-
|i aeim mig-
ju, kuras f'eidojās ne-
[gāja enno-pigā jās, šū^ iduma garš jau tepat
ļa pakritis, zemsk DC"
sestdien, 1952. gada 2. augustā Pēteris ?ikauka
L A T V I J
iiveKS
1 VI te
manu
Un Sirakūzas lai mīli saņem . "svētku dziesmu par godu Ha-^"••.ļn kas atstādams Stimfalas ganāmpulkiem bagātās Ar-dzimto pilsētu, no iņājām ,„^os uz mājam. :
Labi ir divus enkurus izmest no Vu*a vētrainā naktī. , _
fai šai un viņai tevijai Dievs ,ēiigi piešķir slavenu likteņu dalu.
Bet tu, jūras Valdoni, ar zelt-vārostu rotātās Amfitritas laula-^ Tdraugs. dod laicīgu ceļa veju braucējiem un pieņem ,3iesinu krāšņo ziedu!
ir šiem vārdiem Pindars nobeidz 'sesto Olimpijas epinīkiju uzvaras dziesmu), kas sacerēta ap 68 g priekš Kr. par godu uzva-rptāiam Olimpijas sacīkstēs Hāgē-iiam Tas bija dzimis Arkadijas lētā Stimfalē, bet vēlāk pārga-■js dzīvot uz Sirakūzām Sicīlija, Udams arī tur pilsoņu tiesības., ^Kā zināms, uzvaru, kas iegūta Olimpijas sacīkstēs, senie grieķi turēja par vislielāko pagodiņaju-niu ko mirstīgais var sasniegt' šai dzīvē. Uzvarētāju sumināja tuvinieki, draugi, paziņas un daudzie ss-ētku viesi, kas uz Olimpijas sacīkstēm bija ieradušies no dažādām Grieķijas pilsētām un pat vis-attalākām grieķu kolonijām. Viņam bija tiesība likt uzcelt Aitas svētbirzī savu statuju, un kāds no izcilākiem tā laika dzejniekiem sacerēja- viņam uzvaras dziesmu. To dziedāja svētku gājienā un arī goda mielastā, kad uzvarētājs no" Olimpijas atgriezās mājās. • ■ .Sai gadījumā 6. Olimpijas . epi-nikija*tika dziedāta divreiz: vispirms Stimfalē. kur uzvarētājs dažas dienas uzkavējās tēva mājā, un tad otrreiz, atgriežoties Sirakūzas. Uz to zīmējas vārdi: „nd mājām dodas uz mājām', šīs divas Hāgēsija tēvijas dzejnieks pielīdzina diviem enkuriem, kas vētras laikā nejauj kuģim bojā iet. VDziesmas beigās viņš piesauc jūras dievu Poseidonti, lai tas piešķir Hāgēsijam laimīgu braucienu un kā ziedojumu, pieņem dzejnieka • dziesmu.
Tik daudz filoloģiskā komentāra pietiks, lai lasītājs saprastu citēto tekstu, kas tulkots prozā, jo Pindara pantmēru ritmiku vēl nav izdevies noskaidrot. : Tāpēc, atstājot. pie malas Pin-, dara dzejas formu, kas arī nav domāta par tematu šim rakstam, pakavēsimies mazliet pie dziesmas satura un tur izteiktās idejas.;
Varētu likties, ka grieķu dzejnieks no tālās senatnes runā tieši uz mūsu laiku emigrantu, jo arī
nonācis, justies kā mājās. Arī uz viņu var attiecināt vārdus: ,no mājām dodas uz mājām'. Bet vismazāk to var teikt par mums.
Mūsu stāvoklis drīzāk atgādina jūdu tautas likteni eksilā. „Pie Bābeles upēm mēs sēdējām un raudājām, kad mēs Ciānu pieminējām', sacīts 137. psalmā.. Ūn tālāk seko žvērasts: „Ja es tēvi: āiz-miirstu, Jeruzaleme, tad, lai mana labā roka top aizmirsta. Mana mēle lai pielīp pie mānā zodā, ja es tevi nepieminu," ja es nepaceļu Jeruzalemi par savu vislielāko prieku". Te nav riinas par divām tēvijām, bet par vienii vienīgu neaizmirstamu „Giānu", kurai tiek dots uzticības zvērests. \Arī mēs, uz . citiem kontinentiem braukdami, esam sev tādu devuši, bet vai to turēsim uņ „pacelsim" savu dzimteni augstāk par visu citu?
Mums priekšā stāv dilemma: vai liu sajaukties ar citām nācijām uh pazust kā tautai, :vai saglabāt latvietību līdz tam brīdim, kad brīvas kļūs verdzinātās tautas^ arī mūsu tauta. Galu galā viss atkarāsies varbūt ne tik daudz no tautas palikušā skaita^ cik no viņas noteiktības un gribas spēka, jo neviens nevar atgūt zaudēto, ja' viņam nav gribas to atgūt.
,Ka es: tur, izpostītā Latvijā, iesākšu?^ gaužas jau ta^ād dažs tautietis.. Pirmajos trimdas gados viņš vēl domāja pār atgriešanos, bet tagad, ticis pie automašīnas un savā īpašumā iegūta nama, viņš diez vai gribēs mainīt „augstāku dzīves standartu" pret zemāku. Kā saimnieks, kas zaudējis labu slaucamu govi, cenšas iegūt tās ķieta jaunu, tā viņš jau šeit grib atgūt; to, kp zaudējis tur, \ļn ja viņam tas labi izdodas, tad „ubi b'^ne, ibi patria'.
Ūn tomēr, pat ar uzviju atguvis zaudēto mantu, viņš paliks zaudētājs. Kāplc?
Jānis Niedra; opordziedonis.
Ja runa būtu tikai par materiālo vērtību zaudēšanu, tad jau mums nebūtu nekādas traģēdijas, jo mantu vienmēr varēs atkal no jauna iegūt.
Bet zaudēta ir dzimtene, mūsu nacionālās gara dzīves veidotāja un uzturētāja, pie kuras mūsu domās un jūtas ir tūkstoš saitēm sietas. Tāpēc tās zāudļējums mums ir sāpīgs un neatlīdzināins.
TiCj kam šķiet, ka veco tēviju var aizstāt kāda jauna, nav līdz galam izdomājuši savu domu.
Varbūt mūsu bērni, kā jauni stādiņi, viegli ieaugs svešā zemē, bet to nevarēs sacīt par mūsu vidējo un vecāko paudzi. Pilnvērtīgi jaunās zemes pilsoņi viņi nekad nebūs, arī tad nē, kad viņiem kabatā būs jaunās pavalstniecības dokuments. Viņu bērni un bērnu bērni varbūt; kļūs farmeri, ārsti, inženieri, inākslinieki, zinātnieki, prezidenti, bet paši viņi ^nebūs ne īsti latvieši, ine amerikāņi, jo viņi būs bastarda lomā. Vairāk vai mazāk lauzīdami angļu valodu, fet ģimenē runādami angliski—^latvisku žargonu, viņi līdzās japāņiem, ķīniešiem, nēģeriem, žīdiem un dažādo Eiropas tautu atbirumiem, kopā ar agrākiem ieceļotājiem veidos Jaunā kontinenta tautu.
Viņi būs par svētību tai zemei, kas vēl tikai gaidā savas kultūras ziedu laikus, bet paši viņi nekad neziedes. Jo, sajaukdamies kopējā mistrojumā, viņi būs zaudējuši savas tautas uzkrātās nacionālās kultūras vērtības, bet jaunas nebūs vēl; ieguvuši. - >
Tāpēc ikviens, kas negribēs zaudēt savu indivīda, pilnvērtību, tai dienā, kad pavērsies atkal ceļš uz tautas kopību, lūgs Poseidoriu sūtīt laimīgu atceļa vēju, lai bei- ļ dzot izkāptu dzimtās zemes krastii. kā citkārt Odisejs.-
■ Mēs — nabaga Ciānas bērni!
šis drūmais secinājums uzmācas, pārdomājot- mūsu tautas likteņus, pat neilgā laikā, kas saistās' ar mana mūža pieredzi. Ar šausmām jākonsfetē ārkārtīgie upuri, kas uzkrauti, mūsu jau tā ņiazajai tautai. •
Atceroties bērnību, nāk prātā revolucionārās kustības sākumi uii Džutes ; fabrikasstrādnieku streiks, kad sadursmē ar.: policiju krita latviešu strādnieki. ' ; Smags .posts uziTiācā.slīdz ar krievu un; japāņu karu (1904)... Tad latviešu jāuekļi.em bjia- jācīnās un jāziedo savas dzīvības Mandžūrījas .:laukos, lielo tēvzemi aizstāvot, cara ķoniptīvās valdības izraisītājā. karā. čūsi-
"mas jūras kaujā gāja. bojā Baltijas jūras flote, izglābjoties vienīgi kreiseram Oļegam. Pēterpilī uzstādītajā piemineklī nogrimušo jūrnieku vārdu starpā akmens plāksnē lasāmi arī daudzi latviski uzvārdi.
- .Šai katastrofai sekoja cita, mūsu tautai vēl nozīmīgāka: — tā bija 1305...gada revolūcija; :
Revolucionārai kustībai Latvijā toreiz bijā dziļi cēloņi kā polītiski. tā nacion?.!!, 'pret krievu valdību, un simtgadējais naids pret vā^u: ^nuižniekiem.::Tā Jai-kā jaunieši- to visu lāga nemaz rcapjauzdsmi, - ātri iedega.?,; padodamies kreiso aģitācijai. Pirmie /upuri krita 1905. g, 13. (26.) janvārī pie dzelzs tilta Higā.
'■i
Tiem sekoja daudzi, kad krievu valdība. izsludināja Latviju kara stāvoklī un nodibināja soda ekspedīciju ar kara lauku tiesām, kas piesprieda nāvessodu, neizmeklējot, vainīgs vai nevainīgs. Upuru skaits te aizsniedza 3000.
TRIMDAS
SAULAINĀS UN ĒNAS PUSES
AR veco RAUGU NEVAR izcept MAIZI
Pēdējā laikā visaktīvākā kļuvusi Zemnieku savienība. ASV šīs. partijas darbōbu aktivizē A. Klīve un A. Bērziņš, Londonā sūtniecī-gas lauksaimniecības atašejs J.
Nedaudzos atpūtas gados, apm. Zelmenis, Stokholmā agronoms J. 1967.-1914. g. latviešu dzīvīgums Andersons. Pēdējais ļoti pūlas, lai uzvarēja — Latvija atplauka kā ar jaunu spēku atdzīvinātu paju-saimnieciski, tā kulturāli. Ikušo Latvijas centrālo padomi, ku-
Pirmais Pakaules karš izklī-l^ā ieietu parUjas ,no sienas līdā dināia lielu tiesu latviešu —vai-i sienai'', kas tad pārņemtu polī-rāk kā 500.000 bēgļu pa visu'^iskā centra funkcijas un repre-
(Nobeigums) ^^^^
Obligācija ir līgums un kā tāda: sīkākās detaļās izteicas. pēc partu vienošanās. Obligācijas devējam nav jāmaksā procenti vai kapitāla deldējunis: pirms, obligācijā', noteiktā termiņa, ja tas nav sevišķi paredzēts. Obligācijas ir divējāda veida -r- atklātās
(operi) un slēgtās (clOsed). Atklātās obligācijas parādnieks pēc no mūsu tautiešiem daudzi ir ceļā vēlēšanās var samaksāt visu uz-
uz otras pavalstniecības un tēvijas, iegūšanu, bet daži pat ir jau paspējuši to sasniegt.
Patiešām, vai nav gudri tie, kas, līdzīgi Hāgēsijam, nodrošinās ar divām tēvijām, kā ar diviem enkuriem, glābdamies jaunā tēvijā, kad vecajai uznākušas nebaltais dienas?^
Un tomēr, ir starpība starp Hāgēsija stāvokli un mūsējo. Atstājis provinciālo Stimfali, viņš bijā devies uz bagātajām Sirakūzām un tur apmeties uz dzīvi, feet grieķu kolonijās bija tā pati valoda, kultūra, ticība un paražas, kas kontinentālajā Grieķijā. Grieķu kolonisti, dodamies uz kādu zemi, lai tur dibinātu jaunu pilsētu, kā tēvzemes simbolu, veda. sev līdzi nō metropoles pavarda paņemto uguni un dievu tēlus. Tas nozīmēja, ka arī jaunajā dzīves vietā viņi turpinās sengu tradīcijas. Lai kurā pilsētā būdams, grieķu izceļotājs vienmēr bija savas tautas vi^ dū. Vi.slabākais pierādījums tam ir pati šī dziesma, kas svinīgā brīŗ dī tika dziedāta Stimfalē un tad, pār jūru aizvesta uz tālajām Sirakūzām, varēja" arī tur pacilāt klausītāju dvēseles. Laimīgs patiešām Wja Hāgēsijs ar divām tēvijāml Tādā pašā stāvoklī vēlāk. bija srī romieši, kuriem bija paruna: •ubi bene, ibi patria" (kur labi, tur tēvija), jo romietis varēja ceļot no vienas pilsētas uz otru, visur viņš bija „civis Romānus" (Romas pilsonis). Tāpēc, lai šo parunu mūsu skolas jaunatne ne-Pārprastu, latīņu lasāmās grāmatās paidagogi dažkārt grozīja tekstu: ,,ubi patria, ibi bene" (kur tēvija, tur labi). To laikam pilnā mērā sapratīs tikai tas, kas tēviju zaudējis. Kad romiešu dzejnieku Ovidiju ķeizars Augusts aizsūtīja trimdā uz pilsētu Tomiem Melnās jūras piekrastē, kur dzejniekam ' "t'ija jādzīvo svešas sarmatu tautas vidū, viņš no turienes rakstīja izmisuma un ilgu pilnas vēstules, kas vēl tagad aizkustina lasītāju (Epistulae ex Ponto).
Ir vēl arī mūsu dienās privileģētas tautas, kuru dzimtene aptver puspasaules. Tā ikviens britu salu iedzīvotājs, kam apnikusi vi-0a miglainā dzimtene,, var doties kādu aizjiiras dominiju un, tur
reiz, kaut arī tas nebūtu līgumā paredzēts, arī pirms termiņa^ iestāšanās, un obligācijās turētājs nevar atteikties pieņemt: maksājumus. Lai obligācijā būtu atklāta, tad šis noteikums obligācijas tekstā., ir jāparedz. Slēgtajās ōbligācij ās ir stingri paredzēti maksājumu tenriiņi, un tie obligācijas devējam ir jāievēro, rēsp. |iņš nevar obligācijas parādu nomaksāt visii uzreiz vai 5a daļām pirms paredzētā termiņa iestāšanās, 'obligācijas turētājs var atteikties tos pieņemt līdz noteiktajam termiņam, kaut līdzekļu parāda nomaksai. Pēdējā laika parastākās ir atklātās obligācijas, ;-jo; tad parādniel^ nav tik stipri saistīts; ar- gariem obligāciju nomaksas termiņiem, ja viņam rastos pietiekami līdzekļu obligācijas parādu deldēt straujāk ņeķā bijis nolīgts. Tomēr uz daudzām tirgū esošajām mājām vēl gul slēgtās obligācijas, kās deldējamas pamazām un procenti maksājami desmit vai piecpadsmit gadus, šis ir viens no svarīgajiem apštāķliēni, pērkot nekustamu īpašumu, zināt obligāciju raksturu un perk^o "objektu.-
Ar . vienu vai, vairāl^am obligācijām, ^apgrūtinātu īpašumu pārdot un pirkt var tāpat ka ne-apgrūtinātu. Pirkšanas-
šanas gadījuriiā jāziņo tikai obligācijas turētājam^ ka jaunais īpašuma ieguvējs uzņemas obligācijas saistības par atlikušo pa-rā<|avVšuninru.x- .■■ īpašunpā pārdevējs vai naudas aizdevējs no parādnieka saņemto obligāciju var vai nu paturēt pie sevis, vai āri to pārdot. Par obligācijas, pāriešanu cita īpašnieka rokās, jāpaziņo obligācijas dēvējām,- lai tās zinātu, kam maksāt. Ōbļigā-cijas .pārdoianai vai cedēšanāi jānotiek rakstveidā un tas pāriešana attiecīgi reģistrējama.;
Bieži ir gadījumi; ka īpašums 'apgrūtināts ne tikai .ar vienu, bet ar divām vai tnm obligācijām. Tāpēc tās sauc par pirmo, otro trešo ii^ t t. oļDligācijuv Kaut arī likums ,nenosaka atļaut© obli|ā
ciju skaitu uz īpašumiem,: tacv dzīvē parasti pāri par divām obligācijām už yienu īpašumu neiet.- Ir gan gļadījuini,. ka ir arī; vēl trešā, bet'tad tā ir kā slēgtā obligācija palikusi vēl uz Isii laiku ūn par pavisam mazu summu. PiedMņas §ad|j umdļs pirmtiesībās uz parādu apmierināšanu baudā vispirms pirmā, tad nākošās pbligācijās. Otrā. vai trešā obligācija tādēļ bieži vien .var palikt neapmierinātas no īpašuma pārdošanas ienākumiem, un parāds jāpiedzen parastā ■ kārtībā.
Mājas bieži piedāvā pirkšanai aŗ nelielu iemaksas summu, bet atlikušā summa sadalīta uz mēnešiem .tādā apmērā, ka tā atbilst apmēram nomas "maksai par attiecīgo objektu. Pēc šāda pirkšanas plāna pircējs neiegūsi īpašnieka tiesības uz nekustamu īpašumu^ bet tās paliek pārdevējām līdz pirkuma cenas ^pilnai samaksai. Tādos gadījumos pircējs nevar apgrūtināt īpašumu āi obligācijām, jo viņš. nav īpāš-sieķs. šāds pirkšanas līgums sau cas —- Agreement / of Saies or Articles of . Agreement. Parastie šādu līgumu noteikumi ir šādi parti nolīgst pirkšanas summu līdz ar maksāšanas noteikumiem* resp. tās lielumu pa mēnešiem. Pircējs solās maksāt sodikļus un apdrošinājūmus. Šos pienākumus var paturēt ari pats pārdevējs bet tad maksājamo nodokļu uri drošināšanas suninias apmērā^ ir' palielināta pirkšanas, summa: pārdevējs apņemas nodot īpašuma tiesības., pircējam pēc visas pirkuma cenas nomaksas līdz ar attiecīgiem. iprocentieni; ka tēr-miņmaksu neieturēšanas gadījumā pirkuina līgums skaitās anul=-lēts un visas iemaksas, ķo pircējs uz šī līgumā pamata izdarījis, patur pārdevējs kā zaudējumu atlīdzību.
No tā redzams, ka šāda' veida pirkuma līgumos saistīties nav vēlams, jo pārdevējs patur sev pārāk* plašas tiesības. V
Beigās vēlreiz jāatkārto, kā pats pirmais papīrs, ko paraksta, pērkot īpašumu, t. i. piedāvājums pārdevējam ,ir arī jau pats pirkšanas-T-pārdošanas : līgums, ja pārdevējs to akceptē. Tādēļ ir sevišķi svarīgi jau pirms ^ļā parakstīšanas apsvērt visais varbūtības uņ noteikumus, kādus grib uzstādīt, lai visu to pievienotu jau :piedāvājujham, jo nekādi vēlāki grozījumi vai labojumi nav paredzēti. Tādēļ, jā kas būs piemirsts, tas būs zaudēts. ^ .C:'V'- .
■. J. Gsīslis.
Krieviju līdz pat Klusā okeāna piekrastei.
Ar pamieru 1918. g. ll. novembrī karš izbeidzās rietumos, bet Latvijai bija vēl turpat 2 gadi jācīnās par savu neatkarību ^^^^ pret krievu boļševikiem un pat ^^^^g vācu viltu (Dzelzs divīzija ber-montieši),; Atkal daudz tūkstoši H! kritušo, šoreiz gan savā zemē un par savu zemi.
Latvijas neatkarībā deva mums mierīgas attīstība^ un jaunrades laikmetu, šais nedaudzajos gados Latvija piedzīvoja savus' ziedii laikus visās kultūras nozarēs, kā materiālās, tā garīgās, ar ko mēs patiesi varam lepoties.
To visu pārtrauca Otrs Pasaules karš. Atkal mūsu jaunatne padevās divu pretēju novirzienu propagandistiem, kas vervēja līdzskrējējus. Atkal - jaunatnē ziedoja sevi — savus zaļokšņos
Operdziedoni Jānis Ņīedra
spēkus un jo. daudzi visu sevi; Māns novēlējums: Latvju jaunekļi, pētiet un analizējiet tēvutēvu un tēvu kļūdas! Lai tās jums noder par pamācību. Latvietis, nekur un nekādā gadījumā nedrīkst pacelt ieroci pret latvieti. Naids, dus-rhas, uzskatu pretešķības ir pārejošas. Līdz šina mēs bijām pārmērīgi -iesaistīti lielvalšķu sarež-;ģī jumos un • velti ziedojāmies. Dzīvosim savas tautas nākotnei un Latvijai!
Mūsu plašā pieredze lai turpmāk kalpo mums pašiem un līdz ar to nes svētību citiem, arī tai. zemei, kur mēs Savās bēgļu gai-. tās raduši patvērumu - un ' brl-ciļvēka: dzīves iespējas.
zentētu Latvijas tautu.
Vecās politiskās partijas skaidri redz, ka ar veco partijas „rau-gu" nevarēs izcept maizi, kas tautai garžotu. tādēļ mūsu stipri sarkanie sociāldemoki-ati lepni ziņo, ka viņi šogad pirmoreiz partijas vēsturei sākuši blakus sarkanajam karogam lietot arī Latvijas karogu, abas Latgales partijas apvienojušās vienā blokā, bet Zemnieku Savienības līderi uzsākuši sa^ runas ar Jaunsaimnieku partijas līderiem par abu partiju apvienošanos.
Sūtnis K. Zariņš, kas Latvijas partijuV laikos iegāja valdībā kā ārlietu ministrs no Ki'istīgo apvienības, kaut gan nebijāt partijas biedrs, ļoti sauc pēc vienības. Kad viņš 19. maijā nokāpa Ņujorkas ostā no kuģa, tad viņa pirmais sauciens A. Bļodniekam bija: „Mēs Londonā runājām, ka jaunsaimniekiem ir jāapvienojas ar Zemnieku savienīl>u." Izrādās, ka viņš bija trāpījis naglai taisni uz galvas, jo apvienošanās sarunas ievadītas. Kā tās sekmēsies, nav zināms, jo abas puses ir diezgan neuzticīgas, un A. 'Klīve un A. Bērziņš nav aizmirsuši, ka jaunsaiSft-nieki ALA's kongresa priekšvakarā izrādīja lielu politisku aktivitāti un vēlējās iet kopā ar jauno paaudzi pret Zemnieku savienību, Bet kongresa dienā jaunsaimnieki mainīja savu viedokli un aizgā-^ ja pie pretējās puses un — vēlē-
Br. :D. Bīskaps'
{Turpinājums)
-, Ziedotas : asinis vajadzēja steidzīgi konservēt, lai pēc iespējas
cit.
rāts, vīnogu cukura, citronskābes un ..'divkārt destilēta ūdeņa maisījumi.. šādi konservētas asinis var uzglabāt Hdz 3 nedēļām.
ilgāk' saglabātu, visas asiņu Ipa-- protams, :atbilstošos, noteikumos
šībās ārpus organisma,.;Tā rodas ta sauktās ,,asiņu bankas",' kur asinis glabājām no noņemšanas brīža ziedotā]am līdz. iešļircina-. šanai noņēmējam. Asiņu konservēšanu sasniedz ar t. s. stabili-zātpriem,.;kas 'ir dažādi nātrija
' led.us • skapiis ■ d,ivi; līdz ; seši •"•r.C^. lai samazinātu šūniņu .vielu msiņu) pie kam' asinis ^ novie-tojamas tā, Ipi pasargātu no sa-; ^ricinājumiem, \ kas / var izraisīt sarkano asins kerrnenīšu bojājumu.: Arī transports iespējams
GLEZNU IZSTĀDE BOSTONĀ
Šinīs dienās Bostonu apmeklēja Ņujorkā, dzīvojošais gleznotājs Mitrevics, lai izraudzītu telpas latviešu gleznotāju darbu izstādei. Mitrevics noorganizējis gleznu.klāstu, kurā atrodas pāri par 80 gleznu, vairāku autoru darbi. . O. A.
JĀNA JAUNSŪDRABIŅA JUBILEJAS VAKARS BOSTONĀ
Latviešu Preses Biedrība kopā DV nodaļu, LSCS un jaunatnes organizācijām Bostonā rīkO; 30. augustā LPB ' godā biedra, rakstnieka' Jāna Jaunsudrabiņs 75; gadu.jubilejas vakaru:
Paredzēia šāda svinību pro-gramma:
Latviešu Preses B-Vas pr-ks 0. Liepiņa uzruna, paigadoga A. Bangus referāts par J. Jaunsud-ŗabiņa darbiem uri dzīvi. ■ Deklamēs .Bostonas jaunieši,, bet dziesmas. ar gaviļnieka tekstiem dziedās Marija Urnežus—Lam-berga. Pie klavierēm pianiste 1 Gutberga. LPB gatavo ari gaviļniekam simbolisku balvu, ko jubilārs saņems. svinīga, aktā Bī-lesfeldā- Vācijā. Reži J; Lejinš, lai godinātu mūsu rakstriieclbas senioru, nolēmis Bostonag Latviešu Teātrī jauno sesonu uzsākt S" y .Tni'ncrārabīna Invalids un Rālla izrādi. O. A.
š. g. 27. jūlijā Amona parkā, kādas 7. jūdzes no pilsētas, notika Grand Ŗapidu un tuvākās. apkārtnes skolu jaunatnes svētki. Tajos piedalījās abas latviešu skolas: skautu un gaidu organizācijas: un saprotamā kārtā kuplā skaitā visi pārējie latvieši, kaš pavadīja jauku, saulainu un latvisku pēcpusdie-nu; ; ■ ■■
Svētku ievadījumā notika parāde, kur t>lakus mūsu valsts un organizāciju koragiem draudāgi plīvoja Ainerikas-.zvaigžņotais —-
Uzrunu teica Latviešu skolas pārzinis un rīcības komitejas priekšsēdis K. Avots, bet svētkus atklāja Latviešu Biedrības priekšnieks V. Vītiņš, kurš jo zīmīgi uzsvēra, ka latviešu jaunatne nākotnē būs mūsu latvisko tradīciju sargātāja, gla-ātāja un tālāknesēja, līdz ar to cīnītāja, jo vecākai paaudzei reiz būs jādod vieta jaunajai/ :
Skolu jaunatne sekmīgākai un pareizākai rezultātu novērtēšanai bija sadalīta grupās: bērni līdz 7 gadiem (bērnu dārza), no 7—9 g., 10—12 g., 13—16 g. uņ jaunieši virs 16 gadiem, kādēļ sacensībās ritēja raiti. Dažādos stendo-? šo grupu dalībnieki varēja i'^nēģin.āt .«āvu veiksmi deklamēšanā, zīmē-
ar attiecīgiem piesardzības no--teikumiem.
Amerikas Savienotās Valstīs visa zeme bija noklāta ar šādām. asiņu bankām" kā centriem, kur asinis tika konservētas, un no kurienes tas aizsūtīja pēc vajadzības. Otrā pasaules kara pēdējos 13 mēnešos Amerika aiz-sūtīja uz < Eiropu 218,181 litru pilnasiņu, no ,tām 110,985 litri pāri jiiŗām ar lidmašīnām; Pavisam -ASV no 1939. līdz 1945. g bija sagatavojusi. [ va irāk kā 8 miljoni litru. a*siņu konservu (prof. Bauer, Probleme der Blut-uebertragung, Deutsche Med. Woch., 1952). .;. .
Varbūt, varētu celt iebildumus, kādēļ šādas „asiņu bankas" • vajadzīgās miera laikos. Arī miera laikā asiņu bankai pieder nākotne, saka prof. Bauers, pirmkārt, tādēļ, ka tiek izdarītas ļoti grūtas operādjas jaunākā ° laikā, otrkārt, tādēļ, ka pastāvīgi pieaug grū'žļu satiksmes nelaimju skaits, bieži ar smagiem asiņu zaudējumiem ; un šoka stāvokļiem, nelaimes gadījumi ar smagiem asiņu zaudējumiem, un treškārt, lai samazinātu draudīgās briesmas līdz iespējamākam, minimam, sakarā ar mūsdienu zinātnes stāvokli, kas sevišķi svarīgi mazajām slimnīcām tālu ņortna centriem. Attiecībā uz pirmo punktu —
šanās izkrita! Svārstīšanās jeb pen-delēšana ir liberāļu lāsts, un tas kārtīgai zemnieku partijai godu gan nedara.
JAUNS LATVIJAS REKORDS
ALA's Informācijas biroja vadītājs A. Bērziņš, atbildot kritikai par neko nedarīšanu ALA's Informācijas birojā, mēdz vienmēr norādīt, ka tādas brošūras ai tādām valodas kļūdām, kādas izdevusi LCK Informācijas nozare, viņš gan nedomā izdot. Kā zināms, LCK Informācijas nozare savas kļūdas darbā nav noliegusi, bet lielu darbu tomēr padarījusi. ^ : Bet kā nu.ir ar paša. A. Bērziņa svešvalodām, vai | tur kļūdu nav? Starp citu, A. Bērziņš ir iesniedzis vairākus rakstus ABN centrālkomitejai Vācijā, kuļ-os lūdzis neatzīt mag. hist. Jūliju Bragu par ABN centrālkomitejas locekli. Vienā 12 rindu garā rakstā ir 31
vācu valodas kļūda, otrā 11 rindu garā rakstā 13 ' kļūdas un trešā rakstā 11 rindās — 39 kļūdas!
Es nu domāju, ka Alfrēdam Bērziņam pieder Latvijas rekords. Gratulēju! Ja kāds mēģinātu apstrīdēt šo ,uzvaru", mēs šo rekordu pierādīsim ar „rakstu darbiem". Basta. Satuffns.
UZ GĒRINGA PAVĒLI
Uz Gēringa pavēli Otrā Pasaules kara laikā tika apļj:īlāti visi Vācijas un iekaroto zemju baz-nScu zvani un apmēram simts tūkstoš zvanu tika nomontēti. 80 tūkstoš no tiem nolsļuva kausējamās larāsnis, bet tikai 15.000 izbēgušai ■iznīcībai. Pārējo „repatriēšanai" bija nodibinā.ta sevišķa komisijā, kas tagad savu darbību noslēgusi.
s^nā, dziedāšanā vai nest olu. Vecāko grupu dalībnieki, sacentās pēc 1 ļotagrū^^ operācijas kā' vesela
punktu sistēmas latviešu valodas stendā (lasīšana, tautas dziesmas, mīklas, rakstniecība). Latvijas vēstures un ģeogrāfijas .stendā, skriešanā un bumljaš sviešana grozā. Sasniegumi deva daudz interesantu novērojumu, norādot, ko turpmāk latviešu skolu darbā vajadzētu vairāk ieyērōt. Jauniešiem bija atsevišķs stends ar nosaukumu,In-tellektuālā piecciņa, kur tie pēc testu metodes varēja sacensties literatūras, Latvijas vēstures un ģe-gra^ijas zināšanās. Pat pieaugušie varēja sacensties mīl?ļu minēšanā,
tām latviešu grāmatas Un citas noderīgas lietas. Darbojās arī laimes aka un atspirdzinājumu galds. Bez tam tika izlozēta skaista vāze, kuru ieguva pulkv. Veisa tēva brālis, kās bija ieradies ciemos no Det-roitas un ieceļojis. Amerika pirms 47. gadiem. Skauti un gaidas iepriecināja skatītājus ar tautas^ de-
aizvadītās stundas palīks atmiņā ķā vienoti un skaisti sadarbības svētki, pār ko lielā pateicība ,v1sīeni pudzinātāji^m un svētku rīkotā-iiem. . V. ZSrmfe
plp ušu lēvera (lobus) izņemšana (ļpbektomia), ja, pat visas vienas, "plaušas viena pusē (pneu-monektomia), sevišķi brondhļu vēža dēl, operācijas pie baribas vada un kjiņģa mutes (oesopha-gus- un caŗdia resekcijās) lielas galvas ismgļdzeņu operācijas ir kļuvušas iespēj anias vienīgi sakarā ar sulfonamidu un antibiotika atrašanu, kas aizsargā ievainojumus no infekcijas bries-
saņemot balvas. No skolu jaunatr|j^ām; modernās narkozes ievē-nes vai visi saņēma godalgas, starp
roj ami saudzē slimnieka spēkus un plašas asiņu pārliešanas, operācijās laika, aizstāj asiņu zaudē-jumu un pasargā no draudīgā operācijas šoka.
Prof. Bauers illustrē nupat sacīto ar diviem paša. pieredzētiem .piemēriem.. Vienas plaušafe' izgriešanas laikā broņchu vēža gadījumā iestājās smaga venoza asiņošana ar dzīvībai draudīgu amg 5. Ijpp.)
I
Ķiniešu gudrības
Kāds vecs vīrs dsivoja reiz |^ ll ar savu dēlu kādā pamestā ļ| toFiTī augsta kalna galotnē. ^ Kādu dienu sirmgalvim pazuda zirgs. Nu nāca kaimiņii || lai izteiktu savu līdzjūtību par šo nelaimi, un vecais vīrs jautāja: „Kā jūs zināt, ka tā I bija nelaime?" Pēc pāHs die-§■ nām pazudušais zirgs atgrie-
zās, vezdams sev līdz baru mežonīgu savvaļas zirgu, un H kaimiņi nāca otrreiz, lai vēli lētu vecajam laimes. Vecais I vīrs teica: „Kā jūs zināta ka tā ir laime?" Tā kā vecajam ar dēlu nu bija tik daudz zirgu, jauneklis devās izjādēs un kādu dienu pārlauza kāju. Atkal nāca kāir miņi, lai izteiktu vecajam savu Itdzjūtību, bet tas teica: „Kā jūs zināt, ka tā ir nelaime?" Gadu vēlāk izcē-
ņ 1ās karš un sirmgalvja dēls, ■ģ kuņš nu bija vesels, varēja M palikt mājās pie tēva.