Sestdien, 1952. gada 30. augustā
L A
VIJ
Kārlis Videnieks
ien, 1952. gada 30.
augusta
S UGLMji
Volfganga Dārziņa Koncerti visur no^.
^ ^^^"'ēta izcilā vig«„^/^!;:
vērojama vieta rezervēta * N; amatieru pašdarbft>
ķju iestudējumā izrādisK . nes Slinlco sievu un H .5 a Zagļus, No saldenās puS"" ^ W. Režijas pārrauS? ' s Zariņš. Ar referāS ''
ļe. Arturs Bērniņš, J cT ^ I j. Andrups. Parallēli
sarīkojumiem notiks ar^r , un dailamatnieSb-as i^tS" isu Lielbritānijas latviešu S
fpr"      * piS;
P virsuzraudzi.
) Kultūras dienu ierosināt-i^enais izvedējs ir komp^^i: Jenmis. Jāsaka, ka vin!
latviešu kultūras .zive^'r »ijā izveidojusies par ,atfe ' ■unfas gara dzīvi noteicēju
^ kas latviešiem Pārējās pa * malas var biit par teicamu
neciešamiem koŗiem
^ Keni5am atsaucies aizstāvis,' ;^edatajs Dodiņš. Viņš cen: izskaidrot Vārda .neciešams-
[ieki te visi pārgudrie un garfe Itojmni. Ko vārds ,.neciešai5 ime, zmu pats.
►iju lūdzis feniņam tikai piemi pec nosaukt vienu labu. vienu^ fcju un vienu „neciešamu« kp;
[a T. :Ķeniņš var, lai nosauc u     izskaidrojumu nevēlo^
t. k., asv'.'^ Ta nav tukša" dzīve '    '' '
J«ļi laikrakstā nesen ievietota ļraķjiņā. kurā bija atStfv
IsesdJf nodarK fcses druva, pasa nobeigumā biS -
M^ets^ka viņ^aud^a^^^ ^lus.M^uprat, šo pēdējo pi^
^^jadzejamrak^pilā^āl ma; uņ ierakstīt ar zelta ^
^ālab gan latviešu taut^ nav i^ aizgājusi bojā garos 700 juga pavadītajos ģa-f, kālab to nav nobradājuši naid-feka kara zābaki?
pi tālab, ka ikviens pratis sevi ^avu augumu saudzēt no visa kas pagarina darba soli, no vi-_Kas saīsina miega stundas? Nē. ļr tālab, ka tai bija satveršmī-rfundamentētā, gudra un tālre-īga T^diba? 1^;^
[latviešu ģimene, kas audzināja . J ļplu pēcnākamo pulcinu, kās uz-^ ŗeja dzivii visu latvisko, bija ta, : T^nejava izsīkt latviešu asinīm, .tas ir noticis ar dažām citām
Bēgulības laikā uz mums pētīgi rasrjautājuhis: vai varēsim uz- .r it savu valstij ja pienāks diena, ļd Latvijas zeme būs atkal br^va? ļbildi dod senie, garie, gadi, kad ļnuem svētītas bija latviešu ģi-ms. Kupla jaunā audze ir ne-^stajams   priekšnoteikums, lai tvija atkal celtos. — Daudzi- td ļpprot.; vai arī negrib saprast. V ļ>^eslāču pāris to ir sapratis, Sa-Imusi visu labo, skaisto, un vien-ļizļgo. ko Sniedz iespēja :biit lat-?t_im, arī Latvijas universitātes ?iītību, šī ģimene jūt un zina, ^ ^ tai ir arī pienākums pret visa ; fca devēju — Latviju. -JļJpeslācu ģimene grūti strādā ga» ļs darba stundas, nepazīst ilga pega. Bet viņu dzīve nav tukšu ŗau ziedēšana, tā nav tukša dzī-J>-^ana^ Austot rītam^ad Latvijas ļmē būs pagaisis v^^^ svešais un <
atvērti vārti saviein Jaudīm, ļpeslā^i tur neieradīsies tukšām . iKām.   Viņiem  nevajadzēs būt [arp tiem, kas pātosāli teiks: .,Te ļl es esmu IVTāte Latvija, pieņem Nu; dārgo augumu, ko tikai tevis il esmu kopis un sargājis, Esmu Iramies, lai visus spēkus iiedotu. to tev, valdot par saviem ma-^ ŗkajiem brāļiem." ļUpeslāča: bēriiu pulka jaunībaš-pieķs ūn darba: alkatīgas rokas vai-
; to miMgo sļsēku, ko spēj dot ^ pnīgi latviešu jaunatne, kas sve-varu nomocīto Latviju cels jau^ i dzīvei. ^ .BĢs mums daudz šādu latviešu fnieņui bus arī Latvijai ^
K. Krokmis, Mičigenā
>U VAKARS NO tBRl TCWO^^^
©etrmta), ve
:ēngemai^(ūS)
y ■ .   .. ■ ■
Patiesība, kas nav jāpierād
Karš fiziski satrieca Vācijas un | Rakstu ievietojaim pārrunas kār-Italij^s diktatūru, satrieca cīņā, kur | tībā, Jo tajā apskatītie jautājumi uzvarētāju pusē kā, ieroču-ļbrāji, gan ar ierobežojumiem, bija sapratušās rietumu demokrātijas un boļševiku tiranniskā vara. Ar šo ka-ļ-u vispasaules neapstrīdamu atziņu ieguva uzskats, ka nākotnes laimīgais laikmets veidojams tikai to valstu sabiedrībā, kas savu dzīvi kārto, turot godā pilsoņu demokrātiskos pašnoteikšanās principus.
pēckara septiņi gadi šo atziņu starptautiskā sadzīvē un nākotnes plānojumos ir vēl pastiprinājuši. Te jāatzīst par ļoti vērtīgu Pād. Savienības politiski tuvredzīgā; rīcība, zuda mīts, ka arī šai zemes gabalā valda tautu brīva pašnoteikšanās. Bez Franko un Perona (Staļinu mūsu kvalifikācijā nostādot ne tikai aiz dzelzs aizkara, bet ^ārpus kulturālās sabiedrīlias dzīves telpas) un dažiem īslaicīgieinvien-personīgiem varas nesējiem Latiņu Amerikā vai vēl viduislaiku gaisii elpotajām arābu valstīm, mūrns pasaulē citu diktatoru šodien nav. Vājāka vai stingrāka valsts vāra, valstij vērtīga vai kaitīga politiska vadība, parlamentam izsipiestas vai paša paņemtas diktatoriskās pilnvaras — pēc būtībafe starpīlļas nav nekādas! Atzīts ir šodien pasaulē demokrātiskais princips, tau tas pašas noteikta valsts dzīves vadība, parlamentārisms. Tā, lūk, ir aksioma!    :  :       . -
SAULAINĀS UN ĒNAS PUSES
TIEM, Kas.ATGRIEŽAS :
Nepateicība ir pasaules alga. Daudzi sabiedriskie darbinieki ir jau aizgājuši malā nepateicības sarūgtināti. Kāds mūsu veco polītis-ko partiju polītiķis Vācijā teica: „Kas nav spējīgs panest uzbrukumus un demagoģļju, lai paiet no ceļā nost." Un izrādījās, ka tā bija labi izdomāta cīņas stratēģija, kas deva „panākumus." šo cīpas veidu mēs pēdējā laikā atkal piedzīvojām pastiprinātā kārtā, kas sasniedz savu kulmināciju jaunajā ,.norobežošanās" paziņojumā.: Bet nu. izrādās, ka tāpat, kā. katrai varai rodas pretvara, arī nepatiesi uzbrukumi un demagoģija sauc atpakaļ sabiedriskā darbā tos, kas no tās aizgājuši:
Vieiis no pēdējiem iebraucējiem ASV ir pulkvedis A. Galindoms. Viņš Vācijā, Eslingenā, bija sabiedrības cilvēks no galvas līdz papēžiem un pēdējā laikā vadīja gandrīz visas, Esliiiģehas organizācijas. Bet piedzīvoja sarūgtinājumu. Kad viņš brauca uz AiSV, viņš, stingri apņēmās vairs nepiedalīties sabiedriskā darbā, jo ari bija atzinis, kā tas' tā jau rūgto dzīves kausu padara vēl rūgtākU; . ■Bet. tiklīdz ^ atskanēja DV ASV valdes,kāra mūzika", runājot pulkveža Galindoma vārdiem, vecais kara zirgs vairs nebija; nbļvaldāms", un pulkvedis atkala sākot ar svarīgo DV apvienības Bostonā ārkārtējo biedru saeimu, atrodas sabiedriskā darbā. Viņa piemēram ir sekojuši ari citi.
šī sabiedrisko darbinieku atgrie-šahās. ižsaiiG atmiņā kādu citu ga-^ cījumu. Kad 1944. gada oktobri : Ventspili; uz kuģa Sanga uzkāpa Herta Lūse, Jānis Kalniņš, un E. Mauriņš, tad Herta Lūse ■ aizlūzušā balsī teica cļāžiem latviešu jūniie-kiem: ,,Es vairs liedziedāšu tik ilgi, kamēr Latvija nebūs atkal bri-ya." Bet tiklīdz: trimdā, atskanēja bārenītes — latviešu tautas — likteņa drūmā dziesma, Herta Lūse atgriezās uz ska^tuves un ar savu mākslu: viēglināj a ■ savas tautas tō-du, dienas un stiprināja ticību nākotnei.;'''
Kāda arī nebūtu mušu trimdas ,dzīve, tauta jūt pateicību^ saviem, aktīviem darbiniekiem, jo ja viņu nebūtu, kaut arī ar kļūdām un vainām, nebūtu mums patiesībā nekā.
V,". jšaturnsv.
plašākās trimdas sainies aprindās jau agrāk izraisījuši lielākas
Otra, nenoliedzami un loģiski sekotāja patiesība ir \Ķ, ka katrā valstī tautas uzskati zināmos ja,u-tāijumos atšķiras, ļr savi vēlējumi flāmiem un voloņierii Beļģijā, ir citi valsts dzīvei vadības uzskati britu leiboristiļem, citi konservatīvajiem. Izpaužas šī nacionālo interešu sabiedrisko, uzskatu un dzīves filozofijās dažādības, viena viedokļa atzinējiem saslēdzoties kopā.
Kāpēc lai runājam par zemnieku vai strādnieku kustību, ja gadu simteņus ilgi- dzīve jau šim jēdzienam devusi politiskas darbības, politisku partiju Yārdu?
Valsts nekad nerādīs tādu stāvokli,! kur visi būs vienis pratis vir soš jautājumosi ņeķad visiem nebūs vienādas prasības, un visu dzīves vajadzībās nebūs vienādi šai saulē apmierinātās. Valsts politika, kas prielsplāeā akli izcels strādnieku intereses, nevārēs tikpat, labi kalpot pārējām tautas grupām. Un, saprotams, ir un būs arī citi piemēri. Paliek tātad cīņa, cenšanās uzlabot savu materiālo stāvokli valstī, radīt tādu izglītības polītiku, tādu veselības nodrošināšanas stāvokli, kās labāk atbilstu atsevišļ^u iedzīvotāju slāņu interesēni. Jā pjar to cīnās zemnieki, viņu politiskā Mūsu stāvoklis ir tik absolūti vienkāršs, ka nesaprotama kļūst tīri vai kaislīgā nostāja ne pret domu, bet gan pret vārdti. Ūn šoreiz diviem ■— polītika un parti-ja. ^
Ak, nelaimīgais polītikās vārds... Darbību un veidu, kā kārtot valsts un ; tautas likteņus, mēs gribam mest sārtā, kur reiz dedzināja cilvēka garīgo vērtību, viņa domu iz-pausrhi — .grāmatas. Mēs noraidām polītiku kā tādu, visviens, ko viņa skartu, kas ar to nodarbotos. Bet senie grieķi teica, ka polītika esot valsts dzīves vadīšanas māk-
sia.v: ■:
Kā lai saucām sūtņu Kārļa Zariņā' uri Jūlija^ Eeldm^ņa?darbu Šor dien, kas bija Z. A. Meierovica, M: Skujenieka tin ;A. Bļodnie-kā darbs ministru prezidentu amatos? Tā bija polītika, valsts dzīves vadīšanas māksla, tas ir pblītiskš darbs āri šodien.
Ja autors ar savu domu, kas prasās jpublicitāte^ rakstot par savas valsts Un tautas likteņiem, sauc — „Ņost ar politiku!'■ — viņš neglāb-jami nonāk cīņā ar vējdzirnavām.
Kamdēļ tad ne saukļi —- „Nošt ar mani pašu!" „Nost ar mums visiem!" Jo: — polītika ir mūsu vi-^ su asinīs. Uri viņai tur ir jābūt, jo tikai polītiska , darbība, ļidžās laikā rata ritumam, var mums līdzēt restaurēt mūsu valstisko dzī-
Antipātija pret partiju, polītisķo partiju institūtu, ir plaši izplatīta. Kļūdas, nesekmība ir saprotama katra atsevišķa cilvēka dzīvē. Kādēļ ne cilvēku kopumā, viena polītiska virziena pilsoņu vidūi kas vienojušies kādā partijā?
Saukli — Nost ar partijām! — daļēji domāts pamatot ar to, ka prezidentam Kārlim Ulmanim, radot Latvijā autoritāru iekārtu, mūsu valstr beidzies partiju, laikmets, sācies saimniecisks uh visas valsts dzīves uzplaukums, Tā tas, ari-bija:
Bet vienā ziņā šai tēzei tomēr nav pareizā pamatojuma. Ja daudzo partiju vairāk vai mazāk sekmīgā polītiska darbība, tika izbeigta, tad viena partija nu varēja pilnīgi realizēt dzīvē savu politisko platformu. Tā bija Latviešu Zemnieku Savienība, kuras vadītājs varēja darboties citu netraucēts.
Vai tā nebijā? Tātad — nav Lat-
—- tā ir un būs polītiska partija. Vai ir vietā radīt un propagandēt antipātiju kultu? Tauta, kas doma par savu dzīvi savā valstī, arī emigrācijā esot domā politiski. Politiska domāšana un darbība automātiski ved sev līdzi politisko partiju institiitu. V
Sekojot Sav. Valstu gaidāmo prezidentu vēlēšanu ievadam, mēs labprāt redzētu uzvaram tās partijas kandidātu, kas liekas, būt noteiktāks ; cīnītājs pretboļševišma frontē. Cilvēki viesi, bez bālstiesTbām būdami, mēs savā sirdī sveramies demokrātu vai republikāņu partijās pusē. Mēs politiski ieiiiteresēti sekojām citas valsts dzīvei. Vai lai atsakāiliies no politikas, jā runa Pār niūsu pašu valsti?
"^Pblītika ir mūsu asinīs. Katrs trimdinieks ir politiski domātāja būtne. Arī tā plašā mūsu saimēs daja, kas atbalsta saukli — Nost ar politiskām partijām! — patiesībā nav apolītisķa. Varbūt viņa kādreiz radīs jaunu politisku ideju, to veidos, realizēs — tā būs atkal politiska partijā.   Gita vārda šai donial
lai popularizētu latviešu ^ vārdu, iz-, _     V. mantojot radio, televīzijas raidīju-
ņav latviešu, nav ari svešas valo-^mus, laikrakstus un runājot nešķai-
tamos priekšiasijumos. Vērojot divus biezus vākus un sakrātos izgriezumus ar rakstiem un uzņēmumiem, manī rodas patiesa izbrīna un .jautājums, kā gan tas paveikts? Līdz ar to dziļa cieņā pret visa Šī Pašaizliedzīgā darba daritāju Laumu Kazaku, kas pati absolūti sevi neizceļ un runā tikai par latviešiem, kuriem bijis jāpalīdz. Grūtos brižos Lauma Kazaka braukusi no farmas uz farmu, vai tas bijis ziemā vai vasarā, ja tikai viņa sadzirdējusi izmisīumā saucienus pēc palīdzības; Tā mierinājuši un arī aizstāvējusi latviešu tiesībās, vajadzības gadījumā pārceļot tos labākos apstākļos. Nav bijis viegli daža lāba farmera spītības dēļ rudens dubļps panākt vairāku latviešu'ģi-metiu, ār veciem tēviem un mātēm, pārcelšanu ūz pilsētu vai labākos darbā apstākļos. Dažkārt far-meri bijuši sevišķi dusmu pārņemti, kad no viņu rokām ticis izrauts lēts darba, spēks —^ bijušie DP
MŪSU LĪDZSTRĀDNIEKS CIEMOS PIE LAUMAS KAZAKAS .
Lai izcejļotiJ no Vācijas m Sav. Valstīm, bija nepieciešams gal-mjmm, kss garantēja ikvienam iecejotājam darbn im Mvokl! jaunajā, kontinentā, šos galvojumus gādāja un deva. baznīcas, (DrganiaādJžiSi biednbās un atsevišķas personas, gan no māsE iantiešii viāias, gan m amerikāņienĻ ..šajā darbā neiedomājamo veipa latviete Lauma Kazaka kundze, tagadējā Viā:on-sinas latviešu biediības preddente, Milvolā pilsētā. Pār viņas lielo tizupi3rešan<^miiOT tautiešu lābā,bib. dzirdējuši latvieši visā Aiiieri&ās_k^tinentā/r^ presē, kādēļ imantojot
M        lai pārrumātu par veikto im varētu lasītājiem pastā-.. stīi. pM!" ieceŗeftOr^-^  apciemoja misu-līdzstrādnieks.^\. ■.
Mans apnieķiējums gan varēja i ,,sātanā," Pārmetumu un draudu notikt diezgan vēlā vakara stundā, vēstules plūdušas no visām pu jo Laumā Kazaka tikko bija at- .      > , ,. .
griezusies no atvaļinājuma, lai apciemotu savu meitu. Tādēļ ari tīri saprotams, ja redzēju, ka darbi sakrājušies gubām, uii dažu dienu laikā jāveic rieiēdoniājamais: jāorganizē latviešu bērnu delegācijas brauciens pie Viskonsinas gubernatora, jārīko bērnu svētki un jākārto visneiespējamākās lietas, par tīri iekšējo jautājumu kārtošanu. Latviešu biedrībā nemaz nerunājot Aizvien vairāk un vairāk manī modās cienība pret šo latviešu sievieti, kas reizēm veikusi gandrīz vai milža darbu.
Daudzi nezina, cik grūti nācies palīdzēt tiem, kas šodien ir pārējo tautiešu vidū Say. Valstīs, daudzi nezina, kādu darbu veikusi visa Kazto ģimene plašajā Artierikā,
dās.
Kādēļ liiēs ēsam nonākuši šādu neloģismu valgos? Daļa vainas te ir mūsu preses ievirzei pēdējos Latvijas pirms .okupācijas gados, Lasītājam tikā sludināts, ko valsts galdā sliktu cēlušās politiskās partijas pirms autoritārā režima. Sekotājā komunistu un vācu okupācijas laika boļševiku un nacionālsociālistu partiju nepārtrauktie cildinājumi vēl vairāk noskaņoja pret visu, kam saskarsme ar šiem diviem nelaimīgajiem vārdiem, -
šis laiks ir pāri. -Cīņa ievirzās par Latvijas nākotnes veidošanu. Bez politiskās darbības tas nav ūn nebūs iespējams. ^
Neskarot nevienu politisku parr tiju Vai atsevišķu darbinieku (tas nav, šī rāk^tta nolūks),; gribas konstatēt tikai, ka ir nepieciešams lo-^ ģiski skaidrs skats uz lietu būtību.
Nebūs - mūsu Latvijā stāvokļa, kas kā pilnīgs jaunums pasaulē; atšķirsies rio pārējo valstu dzīves veida. Nebūs apolitiskas Latvij as, jo mēs neceram būt analfabēta koloniju tautā. ; "
Nost polītiku! Nost politiskās partijas! tie ir pārprasti lozungi:;::^'---v-::';..      :^,■■.■^%.:■:VV;.:. V
latvieši. Lauma Kazaka to veikusi ar smaidu ūii iecietību. Sevišķu veikumu tā toņiēr.TjarādījuSi pārceļot un palī:dz6t pārvietoties daudziem' Misisipi latviešiem uz ziemeļiem, samaksājot bieži vieii viņu parādus un sedzot ceļa naudu. Jā agrāk viņās darbu, galvojumu sagā(iē un palīdzības darbā izcēla, slavēja un apbrīnoja iestādes un garīdznieki, atzīmējot, kā gan „pa-gāns" varot darit tife kristīgu darbu, nepiederot nevienai draudzei un baznīcai, tad tagad aina mainījusies. Tik piepeši: „svētulim*' li; dzīgā Lauma- pārvSrtās postītājā
vijas valstiskās neierobežotībās laikā bijis posma, kad politiskās partijas nevadītu valsis dzīvi.
Nevarēs ari nākotne būt citāds stāvoklis; Kustība, grupa, organizācija, klub=? — sauciet kā gribat
Sept;embra niēnesl Toronto CBC: uzsāk televīzijas raidījumus ar darbības! robežu pagaidām līdz Montreālai, vēlākos gados raidījumus noraidīs arī uz Kvebeku, Otāvu uri Vindzoru. Četros gar dos jaunā televīzijas 'sabļedriba budžeta kartībā izdos 280 niilj. dolarui iekārtojot modernākās televīzijas raidstacijas. Šobrīd Kanādā, ir 75.000 .televīzijas abonentu, bet. šogad paredz strauju abonentu Dieāugurnu,- ār kapacitāti lOO.OOO,
Kādu situāciju televīzija radīs? Pirmā periodā. sagaida kino teātru apmeklētāju strauju sama-zinālanos. Tas pats iezīmēšoties ari sporta laukā. Arī grāmata un žurnālu .nozari nopietni apdraud televīzijas attīstība, Visrņaz tāds stāvoklis 'sākumā bijis Amerikā, bet laikrakstiem paredz, lasītāju pieaugumu, .Kanādas televīzijas producenti jau kopš 'Vairākiern gadiem apceļojusī visas pasaules
ievērojamākās raidstāGijās u^ vā darbībā pamatosies uz pieredzi. Vismaz aparatūrās zinā, Kanādas televīzijas stacijas, ekspluatēs nesamērojami modernākas rāidstacijas,kādas tās iŗ ASV. Tas garantēs aūgstvērtīgā-kā attēla pārraidīšanu. Šovasar Toronto . raidītājā slēgti darbojies tīri eksperimentālā nozīmē, pārraidot Kanādas nacionāla, baleta fT-agmentus un. atsevišķif deio-tāju :^olo. Toronto teātru grupa? studiju nolūkos ilgāku laiku pa-vādīiušas ASV, praktizējoies pie savās ,lielās māsas". Lai norai-dītn vienas stundas drāmu, tech-.riiskam personālam vajadzīgs 10 dienu sastatdavošanās. laika, [ Ķā nivmā sporta produkcija paredzētas slavenās kanādiešu .'^oke- _ ja sacīkstes tieši no Māple Leaf rība.
Ģardens : Toronto. Pazīstamās Queen*s Plate zirgu skriešanā.^ divu dienu sacīkšu pārraidīšana, kurā jānodarbina vismaz 14 speciālistu, izmaksās lOO.OOO dolāru. GBC televīzijas vadītāji izplāno-■nojuši, ka tuvākos, divos gados licencēs arī privātsabiedribas ar lolkāļdarbībū Vinipegā, Variku-verā un Halifaksā. Lai Halifak-sā v?^rftu noskatīties kādu intriģējošu lipkeja sacīksti Toropto, nepieciešams ap 30 - televīzijas starpstaciju torņu. Starp Toronto un Montreālu iizcelti 12, torņi. Katra tāda starpstacija izmaksa milzu summas, bet tas nav par šķērsli - kapitālu amortizācijai. Miljoni., ko .sabiedrībās :ie_nem pār .komerciāliem raidījumiem, samaksā •totālos ♦izdevumus, ka? saistās ar:: .mākslinieciskās. pŗo-.^rammas Tsteņošanu un personālu. Ir zināms, ka televīzijas sabiedrības maksā visaugstāko? ''■onorāruš, ko nespēj maksā.t pat Holivudā*^ filmu producenti. Šimbrīžam CBC .televīzijas aģenti r)pnpVi^5i Vipnošanos arī- ar. latviešu deiotājiemfreni.Apini iiņ Juri GotŠalku par viņu. 15 minūšu programmu ar kopēju 'honorāru $1.500.—. Par 10 minušu vidēju raidījuma aktu, kurā'dar-boJas^ 1 persona, samaksā no •"^OO līdz .500 dolāru. Pazīstamām filrnu zvaigznēm l^/onorāru lēse? sriiedz^s daudzos tūkstošos.; Pirmajā darbības posmā CBC tele-\'^.7nās programmā darbosies 75 pŗoc. Kanādas mākslinieku un 25 ņrōc;'.vif>su Tin ASV.   . .
Cik zināms, tikai. nedaudziem latviešiem toronto ir televīzija,'^ uztvērēji, bet to skaita. īsā.' pieaup's. līdz ko darbību uzsāks: CBC toronto televīzijas šabied-
; fiS-
(MEMBER OF THE CANADIAN NAļ?I0NAL .BALLET)
TORONTO
ATJAUNO SKOLĒNU PIEŅEMŠANU LĒBS Š. (G. 15. pirmdienās un; TREŠDIENĀS,. PLĶST. ,6 VAK., §V. ANDREJA
JUMU .;Zālb^; dTRĀvstavā■, ^;
. «L.;BA. me, TORONTO;:
sarīko-
sem. Garīdznieki visi kā viens uzbrukuši nevainīgajam ,,sātanam.** Kādēļ? Tādēļ, ka viņa cīiujusies par latviešu tiesībānii uz labāku dzīvi, labākiem darba apstātiem. Iejaukusies .pat federālā valdība, ievadot izmeklēšanu. Eļmiem licies, ka tāņas lauks būs jāpamet un jākapitulē. Taēu sbnu senais latviešu sīkstums un apziņa, ko uzsākto nevar pamest pusceļā, devis spēku cīņu turpināt. Lai gan pret Laumas Kazakas rīcību pacēlusi halsis pat daži latviešu iestādījumi, nostājoties pret viņu par latviešu izvešanu no kokvilnas plantācijām uh „piērādot," ka tāda ricī-ba netaisna, jo plantāciju īpašnieki tik„tēvišķīgi" palīdzējuši nabaga latviešiem"iikt „lābā" darbā, pārliecinot pat DP direktoru, kā apstākļi Misisipi neesot slikti un L. Kazaka visu pārspUējPt,
„Ar Vašingtonu tomēr ātri tikām galā" — ar lepnumu saka šī šarmantā dāmā. Pateicoties labiem sakariem un stiprai aizmugurei, ar baznīcu cīņa bijusi daudz grūtāka, bet arī šeit gūti panākumi. Pāli latvieši, sekojot aicinājumam --„vīens par visiem, visi par vienu" nākuši talkā. Radīts ceļa fonds, cietākais pamats tālākam darbam. Bez šī fonda nav bijis cerību palikt patstāvīgiem. Pieprasīts pār^ ņemt 150 apdraudētās latviešu ģimenes,: radušies līdzekļi segt ne tikai ceļa .Izdevumus no Ņujorkas, bet aizdota; nauda dzīves sākumam, Šodien šī cīņa seņ izbeigtā, un Lauma Kazakā ar lepnumu var vērtēt visu latviešu darbu, kas viņai palīdzējuši. 'Valdības iestādes nu bijļišas pateicīgas pār objektīvo informāciju un^ DP programmas sekmīgo' realizēšanu, pār ko gaišu valodu runā neskaitāmās vēstules un pateicībās raksti. Var āri šinī rakstā vēr atkārtoti atzīmēt, ka, pateicoties L. Kazakā kundzes gādībai, vairāki simti latviešu izkļuvuši no Vācijas nometnēm ūn daudziem simtiem palīdzēts šinī krastā. Vai varētu gan saskaitīt, cik daudz negulētu nakšu ziedots šīm darbam, cik daudz personīgu līdzekļu ieguldīts, cik daudz pašaizliedzības veltīts? Nē, Tās materiālās vērtības, kas ziedotas, L. Kazaka kundze nepiemiri, bet pietiek pieminēt tikai to vien, -kad viņas mājā nedēļām un mēnešiem.iznŗii-tinātas daudzas latviešu atbraucmu ģimenes, iekamiS sameklēts darbs uri pajumte.
Kad mūsu sarunas ievirzās par latviešu sadzīves jautājunŗiļēm, es redzu, ka. šai krietnajāi iatvietei, kās runā tik dziļā un daiļskanīgi plūstošā latviešu valodā, lai gan bija pavadījusi Amerikā daudzus gadus, sāpīgi daži jautājumi, ko mēs iebraucēji īsti nemaz neapzinā-niies un netiešā kārtā to pat kultivējam. Tā ir šķelšanās, nesaticība, naids, tāpat savstarpējās izpalīdzības uri sadarbības trūkums. Viņai rūp ne tikai Vīskonsinas latviešu biedrība, kas ir L. Ķazakas un viņās doīriū biedru dibināta un izauklētā, bet rūp arī latviešu skola, latviešu draudzes un latviešu kultūras saglabāšana; Viņa neizcel sevi, kas tik daudz, daudz palīdzējusī, bet zīmīgi pasāka: „Jūs neesat parādā Laumai Kāzakāi, jūs esat parādā paši sev." Te ir tā dziļā jēgā; kas rāda, ka tagad nedrīkstam pārāk ieslīgt materiālo vērtību sagādāšanā, jo tādā kārtā mēs lēnām aizberam savas kultūras dzidros avotus, un no .cīnītāiū rindām mēs pārejam pasīvo vērotāju pulkā. Tas bez šaubām nedrīkst notikt, jo tad upurī par mūsu tē-vuzemi būtu bijuši lieki.
Kazaku ģimenes pašaizliedzīgai?, darbs var būt mums visiem ķā gaišs piemērs arī invalidu aprūpē-šanā un ziedojumu vākšanā par labu invalidu namam, Tāiri nolūkam ziedoti līdzekļi, pārtika,:drēbes, sūtīti sainīši un izdalītas dāvanas atbraucējiem Ziemassvētkos, Invalidu namam savāktā summā jau tuvojas 900 dolāriem,:
Vēl m.usU sarunas skar dažus mākslas un kultūras jautājumus, uri Lauma Kazaka kundze ir vienlīdzīgos ieskatos ar prominentākām mūziķfš āutoritātēiri. ka nevat jādzētu„pašu māju" mūziķiem un dziedoņiem lauzties amerikāņu sabiedrībā, panākot bieži vien pavisam nepareizus un greizus vērtējumus un bezgala .. kaitējot savai labajai slavai
šķiroties no šīs latviskās māj??: un latviskās ģfimenes, es •neņēmu līdzi pārliecību, ka, ja mēs visi būtu tik stipri' saVā latviskā anzi-ņā, tad arī iriēs pat pēc gadu des-mitieJri.'^ dzīvodami svešā krastā, savai dzimtenei nebūtu zuduši.
Valters Zirnītis
SARKANĀ ZVAIGZNĒ VAI SARKANAIS KRUSTS?
Toronto pilsētā nesen noslēdzās Sa;i'kana Erusta 18-tā stajrp-tautiskā konference. Sajā cilvēcības aizsardzības organizācijā tikko par loceMi uzņemta valsts, kas asiņaini pārkāpusi visus ©1-vecībaš likumus, "^kas pārkāpusi absolūti visus Apvienoto Meiju Cnvēka tiesību deklarācijas pantus. Vairāk kā raksturīgi šīsdienas, Rietumu pasanki:! Vēl raksturīgālra šīs konferences norise. ;,Krievu šarkaiil Imis^^^ un sarkaiiā pusmēneša" ,(!) generalsek-retāre,: kā jaunieaieināto pārstāve pacēlusi mielastā savu .glāzi uz— „iotaūtiĻ lakās simbolu", bet ar šō ,,labo gribu** pie-ticis ^tikaī atklās tostam, jo tūdaļ konferences dar»
da sēdē: šī pati labas gri simbolizētajā protestējusi pret Rie-' tumvācijas uzņemšariu^S Krustā,'jo — Eietumvācija jo-
projam ^aizturot 3^00 pad bērnu,' neļaujot tiem .atgriezties dzimtenē. Tā kā šī ki'ievu „humānitāte'' varējusi nosaukt tikai cetrīv :bērnu nņas sūdzība nohiidīta. Bet kas būtu
bijis, ja viņa batuva nosaukt daudz vairāk vārdu? Vai tad tiešāni, šie. bērni: būtu a Staļinam? Ro savas/puses mums šajā sakarā jāatzīmē ļoti nožēlojamais stāvoklis, ka pret šo Spe» rpiskaju^'kā^^p pusmēneša"' pārstāvi," nav pacēlu-
sies-i^iena^ glābējai" atgādinātu, ka tūk»
stošiem ii|i desmitiem tūkstošiem jaunpiedzimušu zīdaiņu, mazbērnu, jauniešu,; dzemdības, gaidītājas mātes, sievietes un sirm» .gal^^ji ir :visriecilvecīgākos apstākļos aizrauti prom no savāra mājām, no^ savas dzimtenes un aizdzīti vergu darbos. īt nevienas balss šajā humānisma pasaules orgamizācijā. Tāpat ka neviens vārds par tikpat necilvēcīgām brīvo valštii pilsoņu deportā-. čijām neatskanēja/M krievs — centās panālct konferences; lēriiiimu par; amerikāņu it kā baktērioloķisko karu Korejā, uz ko Sarkanā Krusta, prezidenta tikai atteica,'ka labāk būtu dzirdēt kiievn delegātu paskaidrojumus, kur palikuši 100.000 ka^ inistekņi, par kuriem nav nekādu ziņu. Bet neviena vārda, ka Staļins nogalina miljonus ar vēl šansmīgākiem karošanas līdzekļiem nekā baktērijas (kuru ir tikai Kremļa propagan-
das iestāžu izfantazēta kombinācija),; šos miljonus turot žurkn, ntu/ blusu nn visu citu kukaiņu pilnajās biidāš un featru kustību, ko izdara šie mokās iedzītie cilvēki iztulko par bēgšanas mē-ģinājumieni, pret tiem raidot tralnis suņus. To humānie Toronto konferences kungi neieskatīja par nepieciešamu Kremļa «labās gribas" ļaudīm atgādināt!
TJn nav dzirdēts, ķa pat arī no mūsu oficiālajām vietām būtu atskanējusi balss pret šāda veida — humānismu. Jo mums nav vietas, kas sargātu ratsu intereses visur un katrā gadījumā,■
ĀJAS CELŠAK
liāi sāktu celt māju, tad vispirms vajacizīgs zemes gabals. Pēdējo pērkoti jāizdara tādas pašas formalitātes, kā pērkot zemi ar jau uzceltu māju. Tik|i zemes gabala pirkšanas gadījumā vēl jābūt skaidrībā par citieiri blakus apstākļiem, kas saistās ār pērkamo gabalu, svarīgi ir zināt, vai zemes gabals ir brīvs no visāda veida servitūtiem, vai nepastāv tanī vietā kādi būvniecības ierobežojumi. Pēdējie var pastāvēt tādā veidā, ka attiecīgā vietā atļauts celt tikai noteikta rakstura mājas pēc jau noteikta plānā. Tādā gadījumā, ja kāds domājis nopirkt zemes gabalu un^uz tā uzcelt modernu māju, pēc paša izstrādātā projekta, var izrādīties, ka š^du māju tur nav atļaut^: nemaz celt. Var būt arī noteikumi pār žiriāmās vērtības ēku, piemēram, to: var celt tikai līdz kādai noteiktai augstākai vērtībai. Šos būvniecības noteikumus Onta-rio provincē gan var grozīt, bet to var panākt tikai ār lūguma iesniegšanu tiesai. Pēdējā pārbauda, vai: lūgtie grozījumi pelna ievērību un vai tādās atļaujās došanai nepretojas apkārtējo zeriies gabalu vai māju īpašnieki.
Ja nu visi minētie apstākļi pārbaudīti, zemes gabals nopirkts, tad var meklēt uzņēmēju, ja pats negrib darbus veikt, lai uzceltu māju, īr jau gatavi, līguma teksti, ko apstiprinājis Kanādas Karaliskais Architektūras , institūts Un Kanādas Būvniecības Apvienība; šīs veidlapās var praktiski piemērot visād a veida būvniecības līgumu nolīgšanai. Nav tomēr obligāti jālieto šis trafaretais līguma teksts, katrs var .sastādīt tekstu pēc vēlēšanās. Svarīgi ir tikai tas, lai līgumā būtu ietilpināti visi noteikumi, kas svarīgi līguma īstenošanai. Jābūt iskaidri noteiktam projektam līdz ar visām celtniecības detaļām, paredzēti iebūvējamo materiālu veids un kvalitāte, kā arī darba spēka kvalifikācijā. Noteikti jāparedz darbu veikšanas termiņš, lai ļaunprātīgi nevilcinātu darbus. Ja uzņēmējs, pats- neveiks visus darbus, piemēram, instalāeiju, cauruļu sistērrias iekārtošanu, apkuri, tad jāparedz, kas par tiem darbiem uzņemsies atbildību. Beigās skaidri un noteikti maksāšanas termiņi par darbu veikumu.
Ja līgumā nav sevišķi noteikts kāds apstāklis, tād iespējams to atrast dažos būvniecības līgumu no-teikuriios. Tā starp citu pastāv .noteikums, ja uzņēmējs kādus darbus nedara pats. bet izdod speciālus darbus kādai firmai (elektrība, apkure, ūdens uri: gāzes vadi), tad šīm firmām jānorēķinās ar galveno uzņēmēju, viņas nevar iesūdzēt riiājas īpašnieku pār darbu atlīdzību.
Visās provincēs, izņemot Britu Kolumbiju, likums paredz tiesību mājas īpašniekam pēc būvniecības
darbu nobeigšanas ieturēt zināmm summu no līgumcenas uz noteiktu laiku kā drošību tani gadījumam, ja izrādītos, ka darbi nav veikti saskaņā ar līgumu vai arī ir pavirši. Ontario provincē var ieturēt m 30 dienām 20 proc, ja līguma summa nepārsniedz 15.000 dolāru, un 15 proc. ar augstuāk līguma suns-mu.
Likums paredz, ka uzņēmēji, amatnieki, strādnieki un materiālu piegādātāji var nodrošināt sev pienākošos darba /algu vai samaksu par materiāliem, pieteicot to re« ģistrācijas birojā, vai mūsu iz° pratnē zemesgrāmatu nodaļā. Tas j ādara noteiktā laika sprīdī pēc darbu nobeigšanas. Ontario provincē šis termiņš ir paredzēts 30 dienu. Ja šis termiņš nav ievērots, tad vairs reģistrāciju nevar izdarīt un parādnieku var iesūdzēt vispārējā tiesāšanās kārtībā, nebaudot nekādas priekšrocības.; Nodrošināta darba alga bauda priekšrocības tiesības iepretī visām obA ligācijām, kas ir reģistrētas pēc algu nodrošinājuma.
īpašnieks pret šādām reģistrētām prasībām ir atbildīgs tikai tās summas apmērā, kāda tam pienākas maksāt uzņēmējam saskaņā ar līgumu. Ja ar šo. summu nevar apmierināt visas nodrošinātās prasības, tad tās apmierina procentuāli viņu lielumam. Tāpēc pērkot tikko pabeigtu vai arī vēl-nepabeigtu māju. jāpainteresējas ari par eventuālām nodrošinātām pra= sībām par darba algu un cita veida pakalpojumiem, kas koroborēt! uz uzcelto māju. citādi var iznākt, ka šīs prasības jāsedz pircējam vēl blakus pirkuma cenai.
Vīnes, laikraksts ziņo. ka Austrijā, kaut kur Alter Aussee kalnu apkārtnē. Vācilas kapitulācijas laikā paslēptas Hitlera 50 kg dārglietas. Kaltenbrunners, bij, SS šefs, nodevis 50 kg zelta, 50 kastes ār citām dārglietām. Katra kaste svērusi līdz 50 kg. Paslēptuvē nogādāti arī 2 milj. dolāru un 2 niilj. Šveices franku, piecas kastes ar dimantiem, un Kaltenbrunnera pastmarku koUekcija 1.25 milj. dolāru vērtībā. Zelta transportu nodevis kāds Gestapo vīrs 50 milj. dolāru, kopvērtībā. Slēptuvē nogādāts ari 300 kg narkotisko vielu, persiešu tepiķi, franču gobelēni un citi mākslas priekšmeti, ko nodevis slepenā . dienesta šefs^ admirālis Kanaŗiss. Par Hitlera paslēptajiem miljoniem ar paskaidrojumu klajā nācis barons Helmans, bij. Mārtiņa. Borfna-ņa tuvs līdzstrādnieks, kas arestēts Zalcburgā.
Offiq <Ai
PARĪZES NACIONĀLĀS EONSERVĀTORĪJAS LAUREĀTA
8 Studija
. SEPTEMBRI
F ia mfiziķāla izglītība
lē m mūzikas teorijā, arī bēmem un lesādejlem pec pyofc^^^ ē) metodes
bij. AimZĒK^m 'pārreģistrēšanā^ m, jaunu audzēkņu pieteikšanās ;sv. anmeja b-cā. (ii..: ST^^ .no 7—8 vak., J vai AŖĪ pa tel. —
m 1835. —I. un n: latoMOBrtJ^ kuksi ^sāksies 15. septembrs
Nelabās: audzēknes: GUNDEGAKAROLE nn ILONA LAPPO sekniīgi dejoja pirmā skolas baleta vakarā Toronto
iu ciklā
MŪZIKAS PROBLĒMAS sākums oktobrī