L A T V 2 J a
Sestdien, 1952. gada 6.
\rS' i '
V. .,pasle
in
Iii
Ādoli ikopš ; šanas ! darb« i ' turs
• māci i šu 1 J
^ smai ļ lā, b dzis pārd bēra parti Pērji ' nebi. r dāt >' sienj doni ' doņa ;.  paša ' bieži '
• mēs . ■
cieni ļ - kolk
apsk ' '. iāz\ . ' ku a ! Irets ; . da s ■ -rināi , atūr. ' Ārā netr . j dāt. ra,1.!-1 saits bām gum ; žogo ļ lē, g ^
•šo•■i.
(Met j red.) ^
arī I V mūz» ar • l ļorkļ ■ nāci nājā
Pž ; lapu godi nis dinā krēs atk^ gra^ muZ N kuri-Bet; Rīga
kas
aizri • ar Z' ausa opei rādi" kā p di p V
tei,' f mini ^ kas.
,īi
.'ej
	"bija
	apsi
	lūkc
	mel
	zias
ii	ista
h	ta s
^'j ■	pār:
	ausi
-	ygi2
	otrs
asm
1
Taču : Jaunsudj eksperiir ties, ne ) zīmes pi
Jaunsi no kura dos redi, mi latvļ īstenība jaunekli līga W nevajag Tp dar ka vari skuķe a zijas ri drabiņa po, viJjt autoru! Ievēros meiČasļ čības i . .Degsmi no, se^ attēloji lo spēi presijl mgi ja ceļi bi Ha!
Līdi biņš^ tlecoti
tēloji i
„Kui] tiba I
'Bi: labi-
maz
visāi
kas.:. ■■
uri 3 lai 1 aizš'j kaui tiem
nees vai
ko;..: tieti
mci
T'M
no
ir I:
niei es " dzīi vist snaB
:giii vist
LATVIJA
•    ISciakcIJa pate tiesības'iesūtītos manrasM . _
Neldietdtos mamaskriptiis neuzglabās, betl m vēlēšanos mmS^
atpakaļ, ja būs pievienota pasftmairka.
Ar'autora vārdu vai iniciāļiem parakstītažffis ffa&stos. -iiszteSktas
lomas var ari neatbilst redakcijas viedoklim.
CD3ESDE
Lai dziesmo laiva jaimati pārved uz dzimtēm
No dārga materiāla — no asmīm un dzīvbām, ir celts tilts no latviešu tautas pagātnes uz nākotni. Kā šo tiltu uzturēt, saglabāt un nostiprināt r-y§išMautājums neatvairāmi nodarbina miisu prātus, un atbildība būs jānesj vecākiem skolotājiem.
Neapšaubāmi re
Yll viem&r iiirpinās ^f^s^^os par polUisko partiju d&nr gurni ioi mdengumu mūsu Šisdierm saUedrisķajā dzīvē. Biem jmiājmiem ir velMs tik dmdz sleju mūsu trimdas, laikrakstos
-mM pa/rw jmtajwm
gamžāciju sapulcēs m sēdēs. Un tik daudz aplaņiihu ir sarakstīts im^s apkmžil)as pcmudMmj pie spalvas un uzrakstīt šo ŗaksiUi ^ .
Pirmā un vislielākā aplamība Šimj ir MJca vēl
vienmēr sajauc poMiskās partijas a^ valsts va/ras\ orgāniem, ^ Ir jāzina, ka poMiskās partijas visās demokraMskā^ valstīs ir privā' tas orģamkācijaS' PM Padomju Savieriži^ā vimga poW^ iija     homu^ formāli ir privāta organizācija. /:. .
valstīs valsts varas orgānus -rŗ: ^parlamentus, Latvijā-Saeimu ievēl taiitdMvā vispārējās vēlēšanās, Po" līiiškāni partijām te ir tieMa uzstādīt smvus kandidātus: 'Saska^ ņā ar Latmjas velēšanu likumu kandidātus Saeimas vēlēšanām varēja uzstādīt ne tikai pplīUskās partijas, bet; arī: hiŗa kaira cita organizācija un pat atsevišķas: k^^ grupas, ievērojot velē-
šanu likuma āttieāgu3;noteihmus. Tātad Latvijā Saeimas vēlē^
-■'šamm^ kandidātus varēja 4zstādīt. arī kaut vai Bīgas^Latviešu Biēd7f}a, Alūksnes Dm^
tekas Biedi%(k/ : : -i'::.' .■ ~ .
' 0ā ^ zin^a nekādas Mšķi'i^^^^ simppolītiskām partijām un msām citām pōlītiskāni organizācijām: nav. tās visas bauda i)ie-ņadaš :tiesil)aš\^l^ i :
■   Šī pmā aplamīW^^i^
politisko partiju lomu un uzdevumiem šinī trimdas laikā, proti, par polītiska partiju privileģēto stāvokli trimdas latviešu šahied-: mfco organizācju starpā, par notekta vairākuma garantēšanu mūr mi centrālās organizācijās u. č.
Jia       apsvērumu pamatā liekam neūpskdužāmo aksiomu, ka politiskās .partijas savās tiecās iin pienākumos ir līdzīgas visām , citām mūsu sabiedrsikām organizācijām^ tad viegli atrisinās arī vismdtāsp^^ kas ap šo jautājumu saistās: Vai politiskās
partijas mums trimdā ir vajadzīgas vai nevajadzīgas. Yai tās ir dengas vai nederīgas? Kādi ir to uzdevumi trimdaf Kāds svars iām mūsu Mmdas sabiedrisko organizāciju starpā. ;
Ja polītisķās partijas ir līdzīgas visām citām. latviešu organizācijām, bet to uzdevimi arī' ir UdMgim} tie ir latviešu tautas pulcināšana, kopā turēšana un orga/nizēšana atjdmotai ļrīvdjai Latvijai. Ja polītisķās partijas šo uzdevumu veic, iad tās an būs derīgas un vajadzīgas, un neviens, nevarēs un nedrīkstēs teikt: ,,NostdfpoUtiskām partijām,!" -i; ■
Bet, diemžēl, mūsu polītisķās partijas neko. daudz' tālāk par strīdiem? a^^^^ to, kas ir Latvijas valsts varas nesēji trimdā, nav tikušas. Ir tikai jābnnās, kā prātīgi cilvēki visus šos ģaŗos trimdas gadus ir varējuši nodoties šim laikmetam tik nenozīmīgām lietām. Komēr citas latviešu orģamzācijas iŗ veikušas lielus darbus, aprūpes, palīdzības un kultūras la/ukā, tikmēr politiskās par'' tijas ir kombinējušas, cik krēslu tām pēc atslēgās pienākas mūsu Centrālās organAzādjās. Ar šādu savu nostāju tās ir tikai kaitējušas mūsu sabiedriskai dzīvei un jau*paspējušas nōdant tai lielu ļaunumu. Ja šodien lielais vairums latviešu atraujas no sabiedriskām prganizā,cijām, ja šodien mūsu ievērōjūTnākie lin labākie \MUedriskiedaTMnieki viens pēc otra sarūgtināti atstāj savus ānia-tm, tad tas ir šo strīdu rezultāts.
Mūsu šīsdienas sabiedriskā dzīvē politiskām partijām piešķirams tikai tik liels svars, cik biedru aiz tām stāv. Ja, piemēram, . DV organizācijai Kanādā ir tūhiois biedru, un ja Zemnieku savienībai Kanādā ir tikai d^^ biedru, tad Zemnieku sor vienības svars iepretim Daugavas Vanagiem ir viens pret desmit Ja nu polītisko parti^ mūsu sabiedriskā dzīvē ir tik im-
dgs,'tad gann^^ tām piešķir vienu trešdaļu, pusi vai
pat vairākumu mūsu centrālās organizācijās. :Lai celtu savusva-m un nozīmi,} polītiskām partijām ^būtu gari jm Mks izbeigt spēlēt kungus vien, bet gan ķerties reiz klāt pie melnā darba. Mēs gribam red    mūsu politisko partiju priekšgalā'tos ū-: Tus, kas negrib būt tikai kungi vien., bet kas grib darīt an mdņo darbu, kas grib pulcināt' ap sevi ievērojamas ļa,uzu māsas, kas grib sadarboties ar pārējām latviešu organizācijām kā Mags ar līdzīgu, bet nevis kā jar sev padotām, grupām.^ Mēs gribam redzēt tur tbs:jm    ko latviešu tauta sagatavo jaunai latviešu valsts dzīvei, vērtīgākai, nekā tā bija- toreiz, had šie , kungi sēdēja mmw: - .fia5 ;7iamā.^' . V:--^.: ;J..^■:;S.■
bērnus arvien vairāk ^2121:3111 ši iespaidi- un latviskie tikumi viņiem kjust sveši, garlaicīgi, jā, — pat smi^kliģi. Līdz ar tb iekšēja plaisa mūsu starpā arvien palieli-jiās, iin mēs jūtamies nelaimīgi, neapmierināti. Mēs skumstāni, ka mūsu jaunatne aizrāvušies ar komiķu lasīšanu^ bet vai esam pietiekoši padomājuši, ko vārētu sniegt to vietā?
Ja nū mūsu j auno audzi samērā maz aizrauj „Kaujā pie Kiiipskas", tad' varbūt pēdējo gadu desmitu vairbņu teli tai būs tuvāki ■ saprotamāki. Mūsu Latvijas tautskolu programmās bija skaidri uii nepārprotami izteikta prasība: bērnos visas vecuma pakāpēs jāieaudzina darba tikums, varonība un dzimtenes mīlestība.
Tagad svešumā mums jāaudzina v^roņgars ne tikai zēnos, bet arī meitenēm jāstāsta, ka kara laikā mūsu žēlsirdīgās māsiņas uri slimo kopējas ar degošiem matiem glābušas ievainotos, kā mātes ar saviem augumiem sargājušas; bērnus no šķembām.
Meiteņu uzdevums mūsu tautas dzīvē varbūt būs ne mazāk svarīgs kā zēnu^ jo viņas būs tās, kas liktenīgos brīžos atkal izšķirs savu
bērnu dzīvošanu vai bojā eju. ļ)p-māju, ka šie pēdējā kara notikumu stāsti būs daūdž spraigu noti^ kurnu pilni.
Cik esam stāstījuši savai jaunatnei par Kalpaku, Briedi, Kurzemes pēdējo cīņu varoņiem? — Neat-
Apštāsimies mazliet savas materiā^ 1ās labklājības celšanas centībā^ un ziedosim katru dienu dažus brīžus mūsu bērnu latviskai audzināšanai!
Reta starp mums ir ģimene, no kuras kāds loceklis vai vismaz labs paziņa nebūtu deportēts, kara kritis vai kļuvis invalids, šie stāsti bērniem būs tuvi sirdij, jo ģimenelr vismazākā šūniņa valstī, bet valsts jēdziens bērniem ir ir-reāls, it sevišķi, dzīvojot trimdā, šie stāsti veicinās mūsu jaunatne apziņu, ka arī starp viņu tuviniekiem ir cietēji, yaroņi, uz ko lepoties, un d©s tai morālisku spēku paguruma brīžos.
Mācot jaunatnei mūsu senču tikumus, labi palīglīdzekļi ir ne» tikai latviešu grāmatas un dziesmas, "bet arī mūsu tautiskās rotaļas. Katra no tām rāda kādu sadzīves notikumu Pat visiem tik nevainīgi skanošais „Kumeliņi, kumeliņi", izsmej ne tikai kūtro jaunavu, kas cepuri paspērusi ar kāju, bet
izsaka pārmetumu āiī yiņas mā-tei: . ■
Gan būs māte, kas dos meitu, kas māk meitu audzināt.
Visgleznaināk un skaidrāk mūsu senču dzīves nostāja un tikmrii redzami tautas dziesmās. Nav gada laika, svētku, siadzīVes notikumu, kam nebūtu piemērotās pamācītā^ jas tautas dziesmas.
Tādēļ mācīsim jaunatni dziedāt^ dziedāt gan laimē, gan izmisumā, jo: -    / : ^ „Pieķūst manim rokās, kājas,
Dziedot mute nepiekust" saka tautas^'dziesma.
Mūsu jaunatne gan mīl dizedāt, bet cik ir to, kas šīs dziesmas īsti prot nodziedāt? Ar kaunu jāatzīstas, ka esam slikti savu senču tikumu mantinieki, jo tai bagātajai rotaļu ;,un dziesmu pūra atslēgai, ko viņi mums atstājusi, ļaujam sarūsēt.
Grūti mūsu bērni iejūtas tautas dziesmu tekstos, ja ar piemērotām pārrunām nerodam attiecīgu noskaņojumu. To darījām Latvijā dzied, stundās, tas vēl neatlaidīgāk un ar īstu prasmi jādara trimdā.
Eā arī lai mūsu jaimatneif sirdīm l^ūtu tuvas tādas dizesmas, kā „Ķas tie tādi**, „Saulit vēlu vakar rāi", „Ej, saulīte, drīz pie Dieva ūn tml., ja viņai nebūs stāstīts par dzimtbūšanas laikiem, klaušām un citiem grūtumiem?
Dziļa bija daiļuma izjūta mūsu senčos. Ja savu jaunatni gribam audzināt par viņu cienīgiem pēctečiem, mums jārada un jāattīsta jaunajos īpatņ. latviskā sirds degsme, kas visgleznaināk un skaisāk izēikta mūsu tautās dziesmās. .
Kopsim* arī svešumā viņu sirdīs mūsu tikumu balto pūķi, lai kādreiz dzimt^^nē viņiem nebūtu jāatgriežas ar skrandainām dvēselēm. Viņi būs tie, kas cels Latvijas ēku, un šī darba pamatā būs jāliek —
LKSA DZINTARS KONGRESS
roga priekšā abu vienību
Lai dziesmu laiva ir tā, kas mū-
sū'jaunatni pārved (ļzimtehē!
■ ■ Austra ■ Ahdersone
PATEICĪBA
bildēsim šim jautājumam, lai nesāp kritušo varoņu dvēselēm..!
Lai pai* paraugu ņemam savas mātes un tēvuSj kas ar tik dabīgu psīcholoģisku izpratni mūs audzim nājuši grūtītoām- un jau rotaļājoties mācījuši mīlēt tēvu sētu, divniekus, vērot kokus, puķes un priecāties ■ par savas dzimtenes dabas skaistumu.
Laba mana māmuliņa. Labi māni mācījuši: Ne sunīša kājām spert, Ne uguiis pagalītes. .
Ja nēģerbēma šūpļa dziesmas vietā mazā latviešu ausīs jau no pirmajām dienām būs ieskandēts ,^Aijā, Ancīt, aijā" un „Lāča bērni''.Uri jau pirmskolas gados bērni mācēs dziedāt „Skaista mana brāļa sēta", tad ainava ar kuplo ozolu, ziedošām ievām un lakstīgalu pazarē Viņiem arī būs uzburta acu priekšā.
m:ūsu tagadējā jaunatne nav gari ganos gājusi, bet vai tāpēc nevaram tai pastāstīt par mūsu pašu ganu dienām, tāšu tauru taisīšanu un stabuļu griešanu. Mēs gan labprāt stāstām par Latvijas parketa grīdām, centrālapkurēm, bet savu ganu dienu stāstus mēs it kā kautrējamies atcerēties.
Mācīsim mūsu jfauņatni tikpat dziļi just: un patiesi mīlēt savu apkārtni,- kā to darījuši mūsu senči!
Latviešu Sporta Apvienība Kanādā izsaka vissirsnīgāko pateicību š. g. 16. un 17. augustā Saulainē rīkoto bērnu un jaunatnes svētku darītājieni un atbalstītājiem — māc. Lūša kunģāin.ar kundzi un SV;' Jāņa draudzēs padomei un dāmui komitejai ar to talciniekiem; novietņu un sporta sacensību vadītājiem un citiem svētku darbiniekiem: B. Senkevi-čas, Višķeres, M^^ Slavieša, Dērses, I^aviņa, Purva, Žentiņa un Eglīša kundzēnij Jirgensones, OzOliņaf, -fūt^res, ASmuS, Pēter-sones un Beitiņas; jaunkundzēm, Tetera; Brasliņa, A. Kārkliņa, P. Ziediņā, Mežaka, Dekšņa, Purva, Freiberga, šķepasta, G. Kārkliņa, Vāgnera, GrdskauMaņa, Vilka, Kalniņa. Ādlera, Ŗozenberga, Nei mēra, Konča, Vītoliņa un Jēkab-sonā kungiem, kā arī visiem pārējiem šinī sarakstā neminētajiem darbiniekiem; Hamiltonas un To-
Skaistāko tautas tērpu godalgo iaņai/balvas ziedojuši: DV Toron to nodaļas sekrA. Millers, māksli-nieki J. Deksņis, J; Koī)manis, 0. Grebže, A. Giigāņs, rūpnieki J. Pa vasars, Ed. Ozoliņš, ;
tautieši, kas .vēlētos atbalstīt šo Jauko tradīciju, var nodot savas ziedotās balvas sarīkojuma dienā, sestdien, 6. 9. Sv. Andrejā baznīcā. Informācijās birojā.
Visiem ziedotājiem rīcības komitejas sirsnīgs paldies!
Godalgošanas komiteja Ed. Dzenis, A. Dzēŗvīte, B. Pētersone A. Gugāns un J. KopmaniS, informē, — ka tautas tērpu godalgošana paredzēta šādi: godalgošanas komiteja, vēros tērpus jau sarīkojumā ģerierālmēģināļuma laikā, pēc tam Dziesmu dienas koncertā Mēseja hallē. Pati godalgošana no-■ tiks saviesīga] ā vakara Kolumbus hallei apmēram pl 9.
Dziesmu dienās aktīvi piedalās Toronto gaidas un skauti, kas veiks , kārtības un informācijas dienestu, ļļ kā arī izpalīdzēs dalībnieku aprū-
( pē.    • ^v-'-^ ^-'^ •■■ ■
Gaidas darbosies vad. Slāvietes,
skauti vad. Leimaņa un vad. Brū-meļa vadībā. / IEBRAUCĒJU INFORMĀCIJAI
Iebraucējiem no provinces atgādinām, ka Kanādas Nacionālā iz-
stāde būs atvērta pēdējo dienu sestdien, 6. sept., līdz pl. 12 naktī,
. MĀKSLAS MUZEJS .
Duncjas un Beyeŗly. ielu stM, atvērts darbdienās no pl. 10^30 līdz pl, 5,30, un svētdien no pl. 1,30 līdz pl. 5,30. Muzejā apskatāmi vecmeistaru un Eiropas un Kanādas mākslinieku darbi.
KARALISKAIS ' % ■
: ■;'MūZē;?S
atrodas Bloor ielā pie Queēn parka. Muzejā apskatāmi archailoģis-ki izrakteņi, dinozaurā skelets, vecu ieroču un Ķīnas mākslas priekšmetu koUekcijas u. t. i
.INFORMĀCIJA' par;SATIKSMit Informācija  par satiksmes līdzekļiem pieprasāmā pa šādiem tālruņiem:
GaKiadian National Railways ^ EM 3-?01ļ; Canadiān Pacific Rail-way& — EM 4-8231; Gray Cōach Lines ■.—■ EM 3-4221; ■ .Greyhomid Lines~-EM 3-4Ž21; ^ - , •■ ■
Toronto ielu dzelzceļa iiifor-uncijas birojs.-.tr- 4545 sniedz
"NAKTS MITŅES.
Pēdžinformācijļas biroja slēgšanas visiem iebraucējiem, kam nav sarunāta naktsmītnej jāgriežas pie A. Lāmas, 123 Huron St. Tel. WA 0792. Nakts mītnes iekārtotas Daugavas Vanagu namā, 123 Huron St.
■ ĢENERĀLMĒĢINĀJUMS ; visiem Dziesmu dienas dalibņie kiem sāksies 6. sept. preclzi pl. 9 rītā, Sv, Andreja baznīcā, Carl-tori un Jarvis ielu stūrī, tel. — PR 1563.
ronto; voļetjbblistēm un volejboli-i stiem, laikraksta jjĻatvijķ Amerikā" izdevniecībai un tā redaktri-sei I. Vīksnas .kundzei, tautas deju ansamblim „Diždancis'V 72. Rīgas skautu vienības roveru dzimtai un skaisto grāmatu balvu ziedotājiem Daugavas Vanagu Toronto nodaļai un P. Ziediņa kūn-gam.
:  DRAUGA AICINĀJUMS ^
Alsaucoiies aicinajumarii žiedož Invalidu Namam Vācijā, JānifS Stradiņš ūn Jānis Šultcs, c/o Li-fers Tus^rFarm, DanviU^Ohio, iemaksājuši Daugavas ^anagiem ASy kairs $5-^ un lūdz ar savu artavu pSedalīiies: J3irkavu, J. Ŗeisni, J. Renmani —■ Ohio, J. Au-sekU, Cianton— dhio, Nik. šubi-ņu/ A. Eversonu, Grand Rapids, Midhiģan, J. Jaundālderi, an J. Cālīti, V. Ozoliņu Wā5li. un MarkiJans iChicago, Illihais.
š.g, 30., 3L aug. un Lseptembn, kanfēr Kvebekas pilsētā savam noslēgumam tuvojās Pax Romāna 22. vispasaules kongress ar 50 nāciju pārstāvjiem un. daudziem simtiem dalībniekiem no visām pasaules malām, Tironto notika Latviešu Katoļu Studentu Apvienības Dzintars kongress, uz kuru kuplā skaitā bija ieradušies biedri no dažādām ASV un Kanādas pilsētām. Šī bija Dzintara pinnā tik plaša apmēra sanāksme šinī kontinentā. Gan ar vilcienu, gan ar lidmašīnām, gan ār autobusiem apm. 40 «amerikāņu" ieradās no Ņujorkas, Čikāgas, Indianopoles un Detržitas. No kanādiešiem ^b^ pārstāvji no Monlreālas, Kingsto-nas/ Hamilt(ķias^ V^idbrid^ protama, paši torontieši.
Kongress notika skaistajās vxi mājīgajās NewniānGlub'ā telpās.
Kongresu atklājļi Kanādas vie^ nības seniors ar ,,Ved riiūs pie Dieva", un īsu uzrunu, pēc kuras sekoja apsveikumi. No LNAK dzintariešus sirsnīgiem vārdiem apsveica rakstniece Bir^^^ keviča. Latviešu Katoļu M Centra apsveikumu nodeva mag. iur. V. čevers, no toronto lat\rie-šu katoļiem draudzes vecākais J. Bttdže,  no Daugavas Vanagiem
uņlaiķr. Latvija; Mukts. Sveicienus nodot lūdza arī lietuviešu studentu apvienībās Ateitis seniors. Rakstveida apsv< kūmus bija sūtījuši Viņa Eminences bīskaps RaiicāņsņoAŠV, bīskaps Slokāns no Beļģijas, dek. Mūmiek,ļ prel. Stukelis, kap. Grosbergs uri ĻKSA prezidents J Trizha. Sekoja māg.iur.Čēyera referāts par tematu y,yienība un Šķelšanās-■ y'^'''^-}-''--^\'y:''\ Pēc referāta Toronto grupas sabiedriskā, audzinātā] a K. Mežgale, kās šai vakarā bija uzņēmusies namamātes lomu, aicināja viesus pie vakariņu galda. Nākošo kongresa di6mi sāka pU^t; 9 rīti ar dievkalpojumu, ko kuplināja T.Puisāna solo un Toronto katoļu drauāzes kora dziesmas. ,
Sekoja atsevišķu vienību darba sēdes. Pēc kopīgām pusdienām notika svinīgais akts ar S^ solījuma nodošanu uh krā^U; piešķiršanu jaunajiem dzintariešiem. Aktu atklāja Dr.A. Ruža ar oficiālo runu, par tematu ņemot Dzintara devīzi „Dievām^un tēvzemei", norādīdams "uz apvienībās principiem, mērķieim un uzdevumiem un dzintariešu pienāku-miem pret sevi, organizācijuTun sabiedrību. Latvijas nacionālā ka-
senio.
kiem un apvienības dibina-mag. iur. B. Laupacim prg^,. jot-i)ie- organizācijas un Vatikr krāsām dekorētā galda pro{ ^ Kokins pieņēma apm. 15 svinīgo Sālījumu. Izsniedza liesas, atskanēja lūgšana „Pretii?' augstākam" un Latvijas )aJ
Pēc svinīgā akta Dr. A. nolasīja apv. kapellāna prdf \ dana referātu ', Kalposim ' ' bai." y
Dienu  noslēdza piln^ kurās tika sniegti ziņojļ^ iepriekšējā gadā paveikto ievēlētās jaunas vienību v% un nosprausti turpmākās > plāni. Par ASV vienības ievēlēts stud. \ Saulītis/p^^^ nadas vienības senioru'stud Mezgals.;;
; Pirmdien :notika; svinīgs kon I 0resa, noslēgums ar bij. senjoj pr. Ružes un jaunā seniora mm. nām. Runātāji uzsvēra^5tin kristīgi - katoliskās stājas. dJaiJ dzības un saderības
mību. Kongresu beidza ar iatvil jas himnu. ;
Aftiļde iesaiikšaiiias^^ jumā
sa:
Toronto Latviešu-Biedrībag Dāmu Komiteja atklāj sezonu mazajiem klausītājiem svētdien, 7, septembrī, pl, 11 no rīta, TLB telpas, 198 Osler ielā ar bērnu rī tiī, Prieķsnēsiimi, rotaļas un atspirdzinājumi. Mazie- draugi mīļi gaidīti.   ^ > ; ],
TLB-bas Dāmu Komiteja rīko P ēcpus dienas tēju svētdien, 14. septembrī, pīkst 5 p.p. b-bas telpās. Laba koncerta programma.
TLB-bas Dāmii Komiteja rīko lielu  rudens  balli  ar dažādiem pārsteigumiem 19, sept. pl,7,30 vak, - skaistaias Kanādas Leģiona telpās, 22 C.ollege St.
ūn nodomājis vēl šo rudeni tos apmeklēt ar savu kameru. Laikam J.B. būs pirmais latvietis, kas, atbraucot no Anglijas, jau nākošajās dienās iegādājās auto un par skaidru naudu nopircis māju 23.000 "dolāru vērtībā. Pazīstot Kanādas mākslas fotogrāfijas līmeni, nav šaubu, ka J. Benjamiņš arī šeit gūs labus panākumus.
V;';;yiESi NO
SAVIENOTAJĀM VALSTĪM^ :
paskaidrojumus par ielu. dzelzceļu un autobusu satiksmi pilsētā.
Stacija (Union station) ir kopīga visiem dzelzceļiem un atrodas Front St. pie Bay St.
AiEto ostā (Bus Terminal) atrodas Bay St. pie Dundas St.
DALBNIEKU.REĢISTEĒŠANĀS ; Iebraucot Tororito, visiem Dziesmu dienas dalībniekiem nekavējb-tes, kuponus pusdienām un vakariņām u. t. t,
- '.DZiESMU DIENU NORISE ■ Sestdien, 6. 9.
. 8,00 Sv. Andreja baznīcā dalīb-nieku brokastis;
, 9,00 Kopmēģinājums koriem un deju kopām. Pēc ķopmēģinā-jumā pusdienās.
līM Meseja hallē Dvesmu dienas koncerts. ;
20,00' Kolumbus hallē saviesīgs vakars un tautas tērpu gbdal-gošana. , ,..
Svētdien,.7 9.' •■
11,00 Organizāciju un ķoŗu pārstāvju sēdie Sv.Aindre ja baz-V nīcā. Piedalīties var arī atsevišķi   tautieši,, dziesmu draugi.
14,30 Teātra izrāde r. Blaumaņa Ļaunais gars. Poļu Nac. Federācijas zālē
■ :   VIESU UN DALĪBŅIĒKIJ; ■ V  lEVĒRffiM'^v^::.'' Visi Dziesmu dienu sarīkojumi sāksies precīzi, tādēļ viesi, rni da lībnieki tiek lūgti ierasties lai-, kus. Vietas nav numurētas.
iesācējiem ūn vecākai gr. sāksies šinī mēnesī angļu valodas skolotājas—latvietes vadībā. Mācības notiks' divas reizes nedēla, Sv,Andreja baznīcas telpās. Pieteikšanās un tuvāka informācija pie mācītāja Ai Copa, tālr,: PR 1563 un Mī 1873..-"''
MEDNIEKU UN
: MAKŠĶERNIEKU IEVĒRĪBAI.
Mednieku un makšķernieku kopa 12. sept., plst. 7 vak., 198 Osler ielā rīko filmu izrādi par Kanādas zvēriem, putniem un zivīm. Interesenti lūgti ierasties precīzi, jo lektors ir Zemju un Mežu ministrijas darbinieks un - lekcijas sāks noteiktā laikā. Pēc lekcijas paredzēta apspriede par. medību sezonas atklāšanu.
,    JURIS BENJAMIŅŠ
No Anglijas Toronto iebraucis Juris Benjamiņš un atvedis jaunākos fototechrilskos aparātus. Dzīvodams Anglijā. J. Benjamiņš pie-dalījes mākslās fotogrāfijas izstādēs, iegūdams izcilu ievērību krāsu foto technikā. Viņa uzņēmumi, ,īpaši peisāžas, vairākkār godalgoti un reproducēti- angļu žurnālos. Anglijas rangu tabulā par labāJciem mākslas' fotogrāfiem pasaulē, viņš ierindots ceturtā  vietā,  J.  Benjamiņš in?
teresējas par Kanādas rietumiem,
no 23. līdz. 28. augustam Toronto-viesojās Trīsv. latv. ev.-lut. draudzes mācītājs J. Lazda aŗ savu ģimeni no Grand Rāpidas, Mičiganas stātā. Māc. Lazda 24. augustā teica sprediķi Sv Andreja baznīcā, apmeklēja izstādi, izbrauca uz Kānadāš: ziemeļiem Nacionālā parka rajonā un Niagaru. 27. augustā viņš iesvētīja pieņii-ņas plāksni Stagāvū ģimenes meitiņai Rutai Stagavs, kurā atdusas Park Lawn kapsētā 'Toronto ;Māc. .Lāždu ar ģimeni braucienā pavadīja mūsu laikraksta 'īdzstrādnieks Valters;.Zirnītis. •
PATEĪCĪ^^^ '
Mīļš, nuļš paldies visiem par Sirsnīgo atbalstu, puķērii, līdzjūtību un •mierinājuma vāa:diemmū° su bēdās
K. Kundrāta ģimerie un Z. Bērziņa f
^^^^^^^^^^^^^^ M
Sestdien, 6. septembri, $1 5 p.p Meseja Hallē I Kanādas latviešu dziesmu dienas koncerts. Piedalās    Toronto, Hamiltonas Bramptonas, Niagaras, St. Ka-terīnas kori un atsevišķi dziedā tāji:  Virsdiriģenti:  brīvm. E Freimane un komp. J. Cīrulis. A. Jurjāna kāntātē„Tēvija" solo dziedās opredz. H. Lūse, pie klav. komp. T. Ķēniņš.
Svētdien, 7. septembri, pL 2,30 pp^ 62 Glaremont; Str. zālē DV teātra    izrāde:    R. Blaumaņa
„Ļaunais gars".
Piektdien, 12; septembri, pl. 7,45 Parkdale CoUegiate zālē (Jame-son Ave) baletnieistara Ō. Lē-maņa vienīgā viesizrāde un atvadīšanās no skatuves. Piedalās baleta solistes M. Tillaka, V. Ķeiša, E. PHu^e ūn E. Enge-manē. Pie klavierēm E. Timer-mane.
Sestdien, 20. sept. p^ 7 30 vakarā Sv. Andrejā b-cas 1. zālē LNAK Kultūras dienu sar. Rakstnieku vakars. Dr. phil. H. Tichovska ievadvārdi; autoru I. Grebzdes, V. Tomas, A. GaiKtes, B. Sen-kevičas, I. Vīksnas, I. Batrlaka u. c. piedalīšanās ar jaunākiem ^ darbiem. " Svētdiea, 21. septembri, pL 2,00 Sv. Andreja b-cas l-zālē LNAK mākslas un grāmatu skates atklāšana.
Svētdien; 27. sept. irf[. 7 30 v^. Sv. Andreja b-cas L zālē LNAK Kultūras dienu sar.Vokāls solistu koncerts, veltīts skaņražu jāūndari)ieni (V. Ozoliņa, V. Lindes, T. Ķēniņa, A. Jēruma un latviešu vecmeistaru dziesmām (J. Vītols, A. Kalniņi, Z. Melngailis, J. Zālīts, J. Mediņš). Piedalās brīvih. M. Plostniece, E. Sedliņa uri operdz. J. Niedra. Pie Māv. komp: T,Ķeriiņš.
Latvijas Amerikā 23. au6 nl murā, raksta: Ko darīt? l^ttSļ K. Spars vēlas zināt, vai latvipi jaunelOiem obligāti jāklausa il saukšanas pavēlēm ASV ormijj vai ne.
Pareiza atbilde: jā. un%§ jaunieši ir pieprasījuši pirmos« piruš pavalstniecības iegūšanai 3 ar to ^ viņi izteikuši savu nM panet ASVpavalstniecībā, un li| ar, to viņiem jau tagad jāveic pl nakrnm, ko nākamā pavalsteleca uzliks, tas ir, jāpiedalās zen aizsardzībā. Pretējā gadījumā Pieprasījums iegūt pavalstniedl butu uzskatāms pai- nemorālu.
Citāds stāvoklis ir tiem, kas p mos papīrus nav pieprasījuši. 1 ir Latvijas pavalstnieki; jo Lati ja ir starptautiski atāta valsts, i lavas, ka tie Latvijas sūtieeībā šihgtonā izņemtu Latvijas ārzeJ pasi, kāda saskaņā ar Latvijas! kūmu vajadzīga Latvijas pavaļ niekiem ārzemēs. Kā Sav. v| stīs dzīvojošie ārzemnieki tie nav ASV ^mijā iesaucami. Ja šļ latvieši saņem iesaukšanas gavļ tad tie var griezties pie Latd sūtniecības ar pieprasījumu ļ sūtniecība caur ASV Valsts dep tamentu (ārlietu resoru) ieros iesaucamā atbrivošanu. Protai iesaucamais var iestāties amj brīvprātīgi.
Visas šaubas novērš Latvijas ļ Savienoto Valstu 1928. gada drļ dzības. tirdzniecības un konsiļ ro tiesību līgums, kura 6. paf teikts:
, Karā gadījumā starp vienu I augstam 'līgumslēdzējām pua un kādu, trešo valsti šī puse var saukt piespiedu kara dienesta ras puses pilsoņus kas pastā uzturas tās territorijā. un kas, skaņā ar šīs valsts likumiem,, māli izteikuši savu nodomu ar turālizāciļU pieņemt šīs valstsj valstniecību, izņemot gadījud kad šādas personas izceļo no nu tas karojošās puses territorijaļ dienu laikā pēc ka^a paslu" sas." ļ Iesaukšanas jautājumā pl bēgļu aprindās, diemžēl, vēl v neskaidrība, jo attiecīgi Tsūtn bas paskaidrojumi gan ievi Zviedrijas Latvju Vārdā un A rālijas Latvietī (1952. g. 14. ja" bet latviešu presē Savienot Valstīs, atskaitot LatViuZūrt no šī jaūtājuriia apgaismošanai
vairās. i Pēc pašreizējās prakses pij papīri vairs nav jāpieprasa ari diemV latviešiem, kas nodoms pāriet ASV pavalstniecība, pēc 5 gadu nodzīvpšanas |ini varēs ar reizi pieprasīt tā sau otros jeb īstos pavalstniecības pīrus.- ■
Praktiski gan šiem jaumi miem maza nozīme, io lielākā la latv: jauniešu A?V j^irmjļs pīrus jau ir pieprasījuši tūlīt ieceļošanas šinī zemē. Pieroe Bostonā zināmas tikai 7 latv ģimenes, kam nav pirmo papu Oļģerts Liepiņš; mag. i
^ •;:PASļKAIDĒOpV!S.^
Latvju Ziņās ^Nr, 25.-6. š.^ jūn. iespiests raksts: „Spieor grupa darbā". Daru zināmu aļ tībai, ka nekādās slepenās' sa smēs' neesmu piedalījies, un kas šai rakstā minēts par ŗnai izdomājums un meli, minēta sta autprs ir nepatiesu ziņu dējs, ■
S. Lucis, Moņļ
KANĀDĀ IJN^^i^
IELĀ. SĀKUMS^^
Piecēlās: GSVT^S^^^^L^ ^^"^"-^ (Tōroiito), Eī?^^^^
Pianfete
Meš sākot ^ DV
veikalā Loius
DV Tbrphto nodaļa