4223 Dordliester Str/vVa. Montreal 5^ PoQo
The Latvian Newspaper ior Canada and U,S.A.
..Pablished Twice Weeklv &y Sha D A U G'A V A S V A H A G S
Ediiorial and Business Ofiices: ESS Horoa SS., ToroatP. Ont. Cana<SQ^
Telephone — WA 0792
Edlto!? in 9SA: A. ZvēsiņS.
102—15 85 Drive Riphmond Hill 18, KT. ¥. US^ Tel.: Virgiaia 9 -7778
AUTHOHIZED AB SECOND CLASS MAIU POST OFFICE DEPARTMENT. OTTAWA
rMoCToo «■r'niim««<mr?j.riJi
Latviešu Idkrokste Amerikā
tirālt di"
V reizes nedē)ā — ireidlenās un Mstdlmis.
Nr. 72./95.
SESTDIEN, 1952. G. 13. SEPTEMBRĪ
2. GADg
Luksemiburgā. — šon% (Jel 6 Eiropas valstu ārlietu ministri parakstīja Ilgumu, ar kuru tie principā atzīst Eiropas Savienoto Valstu radīšanu, šajās Eiropas Savienotās Valstij ietelp Vācija, llrancija, Itālija, Beļģija,. Hplande
un Lukseraburga
mijas plānā. Šo
kuras ietēlp jau
šūmana plānā p^r Eiropas smago rūpniecību un Eiropas kopējās aŗ-
sešu valstu par-
lamenti un valdības sešu mēnešu laikā dos katra savu noteiktu atbildi un iespējamos norādījumus, kā lādu Apvienoto Eiropu ļ^islabāk pārvaldīt. 1"
Kopējam Eiropas parlamentam būs Apakšnams un Augšnams. Apakšnamam loeekļus ievēlēs at tiecīgaš valsts pilsoņi vispārējās vēlēšanās, bet Augšnama locekļus nozīmēs tieši dalībnieču valstu valdības.
gen;nagibsbieojas
ASV dos 78, Anglija 12,5 un Fran. cija 8.5 miljardi dol. šai summā nav ietilpināta militāra palīdzība, kuru Tito arī ļoti kāro, kaut gam viņš nevēlas amerikāņu virsniekiem atļaut ieskatīties dienvidslāvu karaspēka vienību organizācijā un apmācībā.
Smagas cīņas ap Kapižālkalnii
S e ii 1 ā. — Jau veselu nedēļu norisinās lasās cīņas ap Kapitālkal-nu frontes centrālajā daļā. šis ļo-li svarīgais kalns jau vairākas reizes mainījis „ipašniekus." Pagājušā sestdienā dienvidkorejieši pēc sīvām cīņām bija spiesti kalnu atdot komiinistiem. šīs nedēļas vidū tie kalnu atguva, taču pēcpusdienā sekoja jauni komiinistu uzbrukumi kalnam. Pašreiz visi komiinistu uzbrukumi ir atsisti.
Aviācijas spēki ziņo par niecīga apmēra uzbrukumiem komunistu aizmugures mērķiem.
dolāru atlīdzība gaida izbēgušo' Siosiedznieku sagūstītājus
P a r ī z ē. — ZALO štāba priekš-nieks ģen. Grīnters preses konfe^ rencē izteicās, ka pēc viņa domām ir maldīgs uzskats, it kā apspiesto valstu iedzīvotāji spētu pret komunistiem sacelties vai sagādāt, tiem bīstamu pretestību. Austrumu iekarotās zemes ir iespējams atbrīvot tikai ar karu. Viņš gan ar to nedomājot pamudināt uz karu, bet viņš neatzīstot atse-^ Višķu partizānu un spiegu iepludināšanu Pad. Savienības atsevišķās valstīs, jo tas tikai lieki radītu asu komunistu pretdarbību un sagādātu lielus zaudējumus vietējiem iedzīvotājiem, kuri ir pakļauti komunistu atriebībai.
' £ rvev - js — Apgāds DAUGAVAS VAHAGS ^;i.ve-.ais s(»dabidif8 ^ INGRIDA ViKSHA
d a k c i J a u n 1e a a * o 21 s 1 / iJt3 Hiiron St.. Toronlo. OnJ* Canada Telefons — WA 0792 ASV sedakci j a : A. ZvēriņS, iS S5 i^rive, Sichmond HlU,ļ8, N. Ym USA TeL: Vitgiaia 9 -7778
iUbonefeanW mabsa ASV m Ssaadās , i>ax 1 mēn. Sl,50; pai S'-meņ. par 15 m šn. S8.50; par 1 gadu SIS mudiafiSuma 8ulmx Biud. daļa $1.40; teksta $2.80 paf vi*^avi collas ttipn 1 slolft
MAHS REA6
Ēģiptes karaspēks izdarījis plašas kratīšanas dažādos aristokrātu klubos un mājāšv Notika arī jau-, nas apcietināšanās. Saskaņā ar ģen. Nagiba izdoto pavēli visām polītiskām partijām jāpārorganizē-jas un jāiesniedz savi statūti valdībai vai ari nekavējoties jāizbeidz darbība.
Nagibs aicināja valdības iestādes uz plašāku, noteiktākii darbību m mazāku reprezentēšanos. Tiek atcelta arī sarkano turbānu cepuru valkāšana oficiālos gadījumos. Darba laika sākums roinisirijās noteikts uz pīkst. 7.30 rītā. JlMz šim tas bija H pl. 9.00 zemākiem ierēdņiem, bet pīkst. 1^.00 ministriem). Jauno kārtību Nagibs nor teicis sakarā ar ariņijas reformēšanu, tāpat ar refonnām valsts iekšējā dzīvē un lauksaimūiecībā.
i
Vaši hg to n ā. — Prez. Trū- viņu par nesatricināmu demo-
mens iecēlis Henriju- Fovleru kratija,s aizstāvi, kas ilgus gadus
par ASV aizsardzības mobilizā- pavadījis trimdē, lai nebūtu jā-
cijas pārvaldes galveno direkto- ļaujas diklātūi^^^^^
ru; Tā pārziņā ir visu svarīgo . .
izejmateriālu sadale un bruņo-^^f^^ ^^^"^^
šanās i-ūpniecība. : ^^^'""^ labprātīgi devas trimdā,
_ u V \ ■ V . - kur saoija 17 gadu, lielāko dalu
^Fo^ers darbojas saoā nozare savienotajās. Valstīs. Sabiedroto jau . pinns. iecelšana^ . vadttaja • ^^^^^ izceļoties Itālijas ciet-
amata. Līdzēsim.v^^^ ^^^-^ ^943 ^^^^ i,,^^^^
ņosanās produkcņas;^a^^^^^ g,^^^^ Ar šo mirkli viņš ziedo-
,tors. Kops nodibināšanas dienas ^.^^^ savus spēkus, lai karā
mobilizācijas Pārvf di ya^^^ atveseļotu 'to-pa-
rrākais lielās amenkaņu sabied- ^^^-^^^ -^^^^ ^^^^^ ^^^^^
rības General Ele<^^^^ ļ^^^-g^. Kopš 1947. gada līdz pa-
rektors čaŗlijs^Vil^^^^^^^^^^ gājušajam rudenim viņš bija De
izcelties tērauda streikam, kas ^^^^^^^^ ^^^^^^^
Berlīne. — Angļu koman-dantiira Berlīnē ziĢoJa, ka komii-nisti apcietinājuši piecus angļu karavīrus, no kuriem divi virsnieki bija atvaļinājumā Berlīnē, bet trīs kareivji atradās Berlīnes apkārtnes ceļos, kurus lieto kā krievi, tā sa biedroto karavīri.^
Krievi apturēja arī kādu amerikāņu patruļu, kas izmantoja krievu joslu, lai pārvietotos no viena amerikāņu posteņa uz otru.
: Krievi; šķie^ mēģina .pašreiz sabiedrotos kaitināt ar dažādiem aizliegumiem un arestiem, lai rastu ;zināmu; nervozitāti Rietumu kara-
arī vēlāk sākās lift nesen beidzās, Vilsons izstrādāja divus priekšlikumus streika , aizkavēšanai. Sākumā prezidents tiem piekrita, beit vēlāk savu piekrišanu atsauca. Tā prezidentam. radās nesaskaņas ar Vilsohu, un pēdēj ais demisionēja- Viņš paskaidroja, ka nav iespējams sekmīgi veikt i/^lānoto bruņoša|nās program-mii, ja valsts administrāciju tik lielā '> mērā ; ietekmē arodbiedrības. Pēc Vilsona demisijas mobilizācijas vadītāja pienākumus ilgāku laiku pagaidām veica prezidenta padomnieks Stīlmens.
nistrs. Viņš panāca itāliešu tautas pārstāvju akdeptu Eiropas vienības celšanai, Šūmana plānam un bija viens no: drosmīgākajiem .Zieme|atlantijas Savie-nlb/as ieteicējiem.
Nedēļās sākumā no Toronto cietuma Don Jail pie Rivei-dale avēnijas izbēguši četri visbīstamākie Kanādas noziedznieki: Leonards Jacksan's,Steve Su-cban's, Edvins Boyd*s' un Willi-am's Jackson's. Visi pieminētie ]r rutinēti noziedznieki, un viņu grēku. saraksts ir ļo.ti garš. Nevienam no tiem nav svešas laupīšanas, slepkavībļas un iebrukumi bankās. Uzskaitīt katra atsevišķos noziedzīgos nodarījumus nā.ktos ļoti grūti, bet kā pēdējie „varoņu darbi" minami: izlaušanās no Kingstonas cietu-rnaj smagā auto liķiera kravas (35.000 dol. vērtībā) laupīšana, Nova Scotia bankas" nodaļas Toronto izlaupīšana, Hamiltonas bankas aplaupīšana un policistu nošaušana u.t.t,, u.t.t: Visiem viņiem piespriesti ilgāki cietuma sodi, bet ar soda izciešanu gājis ■pagrūtūk, jo noziedznieku pia-gride gādājusi par izlaušanās ie-
•pējām.
Izbēgušie ir p.ē.rāk bīstami sabiedrībai, un tāpēc par izbēgšanas apstākļiem izmeklēšanu uzsācis pats. Toronto pilsētas galva, ari valdībai iesniegts attie-/^"f^s paskaidrojums. Visa policija atrodas trauksmes stāvoklī, vi-".''S lielceļus un daudzus lauku ceļus pastāvīgi kontrolē. Aizdomīgie kvartāli tiek nepārtraukti pārmcekliēti, visas tavemais Un T)ārnakšņošanas vietas pāTbaudī' tas u. t t-
Par noziedznieku notveršanu, <3zīvu vai "mirušu; fesĢlIta atlīdzība kopsummā 26.000 dolāru. Pil-•-•ētas valde devusi 4.000 dol, par katru noziedznieku un Kanādas baņķieru sabiedrība ieniaksā-ju-si 10.000 dol
Pirmoreiz vēsturē noziedznie-^ i ku sagūstīšanai lietota televīzija. ļ'Jau nedaudz stundās pēe izbē?-šsnas pārraidīti bandītu attēli ar attiecīgiem paskaidrojumiem.
Ņujorkas krievu—žīdu laikraksts „Npvc"e Jlusskoje Slovo" laiku pa la^ ~am ievieto mums nelabvēlīgus rakstus un piezīmes, bieži vien feļetonā, kas liecina par noskaņojumu pret mūsu valsti ap: indās, kas grupējas ap šo laikrtAstu. Nes^n ar re-d zamu ļaunu prieku laikraksts bija iespiedis no latviešu sociāldemokrātu biļetena rakstu par žīdu slepkavībām Latvijā; tanī mesta ēna- uz latviešu pilsoņu, aprindām, -kas it kā. solidārizēju^ šās ar žīdu eksekucijām Latvijā.
Šī gada 16. augusta numurā ievietots garāks pārskats par so-! vietu—amerikāņu attieksmēm, un tur visai triviālā formē, pieminētas Baltijas valstis sakarā • ar 1949. gada bažu līgumiem. I Starp citu šinī rakstā atrodam šādus teikumus:
,,1939. gada septembrī sākās Maskavas stiprs iiFpie-diens uz Baltijas valstīm, pieprasot, lai katra ielaistu savā zemē 25.000 karavīru. .,kamēr kara draudi nebūs garām'". Ko tas ņr5zīm:ija. b^-:B skaidrs, bet neviens Baltijā nepacēla ieroču=: -^iv^? neatkarības aizsardzībai, un arī pasaulē neviens nepakustināja pirkstu, Tlai āizstf.vētu Latviju, Lietuvu, un Igau-
mju. Tālāk:
„Līgumi par savstrpēju palīdzību bija parakstīti oktobra sākumā, pie kam Lietuva saņēma Viļņu ....
Lietuvas valdība bija tik naīva. ka uzņēma šo žestu-,jnopietni un uz ilgu laiku", pie kam Lietuvas sūtnis pat pieprasījis Valsts departamenta ieskatus; par šo transakciju." Tālāk teikts:
„Lietuva. sansmot Viļnuji tur nosūtīja savu gubernatoru un Lietuvas valdība
vispāj: redz tagad savas attiecības ar PSRS apmierinošā gaismā*'.
Arī Latvija bija apmierināta, kaut arī neko nedabūja. Latvijas sūtnis Vašingtonā Bīlrnsānis paskaidroja 7, 'oktobrī Valsts departamentam, ka viņš ir apmierināts, jo esot sagaidījis kaut ko sliktāku.. Abas valstis parakstījušās brīvprātīgi nolīgumu, pēc kura viņas patur savu neatkarību un* saskaņā ar ko Krievija akceptēja viņas kapitālistiskās valdības tipu (tā bija Ulmaņa fašistiskā valdība).
Dažus mēnfešus vēlāk Latvijas sūtnis 1939. g. 29. de-ct^mbrī sūdzējās par ineiz-pratni Amerikas presē, kā, piemēram, Vašin^gtonas Star, kas rakstīja, ka Baltijas valstis kļuvušas, par satelītiem,
,,Nē — -uzsver sūtnis • Latvija turpina būt Rietumu civilizācijas priekšpostenis."
Pagāja vēl pusgads, mi ļ 1940. ga(ļa jimijā Padomju Krievijas ultimāts izbeidza katru illūzorisku Baltijai valstu v^atkarlbii": jūlij^j tika izdarītas ^vēlēšanas" vai „plebiscīts", un pēc tam notika Latvijas, Lietuvas un Igaunijas „brļvprātīfa pievienošanās" Padomju Krievijai, pārvēršoties par 14., 15. un 16. republiku. lUūzi-jas bija izdzīvotas līdz galam,"'
Sakarā ar šo rakstu, sūtnis Feldmans ievietoja minētā krievu ^laikrakstā plašāku pretrakstu, parakstoties kā „Latvijas pilnvarotais pārstāvis ASV" kāds tituls minēts sūtņa iecelšanas pavēlē.
Raksts, acīmredzot, atstājis iespaidu, jo nekādas piezīmes vai atsaukšanās uz rakstā sniegtiem ^ argumentiem minētā krievu laikrakstā nav parādījušās,
LaMjas sūisiiecība ¥ašisigtonā
TAŪtA VIENMĒR ATCERĒSIES SAVU LIELO
VALSTSVĪRU
Sūtnis J. Feldmans Amerikas Baki sSarp ciSu ieieas
V ,„Latv-ieši brīvā pasaulē šodien '?.^2Tmē pēdējā Latvijas Valsta ""rezidenta Kārļa Ulmaņa 75. izimšanas. dienu. Viņš, bija Latvijas pirmais ministru prezidents un gandrīz nepārtraukti ātiradās mūsu valdībā ka ministru prezidents; apgādības, zemkopības un ārlietu ministrs, bet no 1936, gada 11. aprīļa līdz krievu okup?.cijai — Valsts Prezidents.
Jau šo amatu uzskaitīšana vien liecina par Kārļa Ulmaņa izcilo lomu mūsu valsts dzīvē. Tādēļ, ja viņš būtu šodien mūsu vidū, viņu apsveiktu pialas mūsu tau-■3s masas, pateiktos viņam par
8CēS slevieies arī
V]
os.
KopenTi-āgeņā. — Dānijas kabinets. pieņēmis noteikumus,.: kas grozā līdzšinējo kārtību -inonar-^ cha izraudzīšanā. Tā., vairāk- nekā pēc .500 gadiem Dānijas troni ■ l3ūs atļauts atkaļ kāpt: ;-sievie-tei un šī zeme dabūs savu kara
T e ^ erā- ā - Q s^ptemb-i ■^^sni: Valdības :projekts iesniegts .i.e.eLana. f^nSaakceptēšanai parlamentam. Līdz'
..sanāca Irānas parlamenta Apaks-f, ^ ... ,,. ^ : . • -•
:. V-,. , . ' _ pim Dannas valdnieks vareia nanišuz slēgtu sedi, lai lemtu par .
Savienoto, Valstu un Lielbritānijas
īrānas parlamenis vēl
'9.- s
priekšlikumu Irānas, .eļļas avotu izmantošanā. /Apakšnams., pēc slēgtās sēdēs nedeva noteiktu atbildi- par 'priekšlikuma noraidīša-
.būt tikai vīrietis •
Pašreizējam karalim Fredcri kam 9. ir: 3 meita?,, bet nav nevie-.na dēļa.. Ar; jaunajiem noteiku-.iTiiem,. jā. parlaments tos akcep
,. . . V , .r- f tes.. tronmantmece ,kļus 12 g.v.
nu vai pieņemšanu, atliekot jauta-ļ . '-.fr \, .
juma noteiktu izlemšanu uz nākošo
princese Margareta.
. 1 - Grozījumu ierosināja vienīga,
nedēļu. Vērotāji izsakās, ka• ; . . ■ ^- _ i^^uir^aia - , V ■-1 ^- ■■-A sieviete . Dani]as . kabineta, ties ;
Mosadeglis vel nevēloties dot no •
raidīgu atbildi, jo viņš cerot sagaidīt jaunu, labvēlīgāku, priekšlikumu, no Anglijas. Taču informētas aprindas no Londonas ziņo, ķa Angiija par kādu jaunu priekšlikumu nedomājot.
Lieli ākdevumi
-1^
Va š ing 10 n a:. —,. ASV vaidī^^^ ba saziņā ar Anglijas un Francijas valdībām vienojusies par jauna tnilzīga' saimnieciska aizdevurna ; piešķiršanu ,Bienvidslavijaļ. Pavisam tiks piešķirti 99/miljardi-dol.
ABONENTU IEVĒRĪBAI
Mūsu laikraksta aboftentus ASV, kas līdz šim savas abonementa saistības kāirtojā BV pārstāvībā, lūdzam turpmāk tās kārioi ār laikraksta pārstā-
■vi
/
1800 1, I8th Si Brodklya 29; N. Y. Tel.: DEway 9^8m
liettninistre. Helg^a Pedersena Parlamentā ir. lielā opozīcija šādam grozijumam: :
oma sero
Pēc vairāk kā gada slimošanas ■ 75V gadu vecumā , miris itāli ešu i valstsvīrs, diplomāts' un rakst-nieks .grāfs KarloSforca. Roma ' sēro par dižo .savas tautas dēlu, kaš; divi reizes bijis, ārlietu mi-; Tīistrs un :pašŗeizējā.-valdībā bija n^nistrs bez'' portfeļa, Premjers Deģasperi pārtraucis .atvaļināju-mu, lai piedalītos Sforcas a-pb^-dīšanā. Uzzinot: par itāliešu vecākā diplomāta nāvi, .-ASV valsts sekretārs Ečesons' veltījis tam lor; ti atzinīgua,: vārdus, apzīmējot
■ \ Neaizmirstiet aijaunot
; LATVIJA. AMEHlKĀ abonementu ■ļim'■ nōdŗjōsināt sev netraucētu , \/.' ....Fāvila;.Ķlāna.rorasāna :
:iasīšaim! ^ ■
APMEKLITĀJJ PĀRPILDĪTĀS A'IESEJA HALLES CENIRA DALA. (5k. rJ-k-ņ I", hpā).
Foto H. I-k-2ii'3
darbu Latvijas labā un novēlē- " tu viņam laimīgu un mierīgu mūža vakaru. Bet viņš nav brīvā pasaulē. Mums pat nav zi^ nams viņa liktenis.
Mēs allaž esam sev-jautājuši, kādēļ Maskavas varas nesēji aizveda Latvijas valsts prezidentu, bet atjāva izbraukt uz brīvo pasauli citu valstu galvā,m, kā piem., Rumānijas karaliiJi) kas taču atradās tiešā karā ar Padomju Krieviju. Tas laikam tādēļ, ka, iznīcinot mūsu' neatkarību, bija jāpjadara nekaitīgi arī tie, kam tauia sekoja, kurus uz-Idausļjfa uh kam tauta ticēja, un tāds bija Kārlis Ulmanis.
Viņš bija sācis pulcināt ap sevi latviešu zemniekus' jau pag. gadu simteņa pēdējos gados, un aicināja toreiz zem krievu administrācijas' nospiestos ' sevi apzi- >: nāties par pilntiesīgiem pilsoņiem savā zemē. Ulmanis tādēļ tika nozīmēts par pirmo Latvijas ministru prezidentu tad, kad mūsu 'tauta pasludināja savu neatkarību 18. novembrī 1918. gadā.
Ulmaņa valdība atbrīvoja zemi no krievu .un vācu okupan- ^ tiem. no,slēdza miera līgumus, ar Krieviju un'Vāciju un tad stājās pie valsts saimnieciskās izbūves. Lielā' agrārā reforma deva zemi ■ vairāk kā 100.000 ; bezzemniekiem. Ulmaņa pamata princips biia — kad zemniekam iet labi, ■ visai valstij iet labi. -
Liels saimniecības uzplaukums ^ iestājās, kad Ulmanis atlaida Saeimu un pagaidām pārņēma* visu ^ varu. Tomēr Ulmaņa nodoms.biia : atgriezties pie parlamentāi'ās iekā.rtas, . tikai . karš izjauca šos plānus. , ■ • : ,
I ■ ■ ■ ■ ■
Viss Latvijas neatkarības laik-k mets' cieši saistīts" ar Kārli Ulmani.. Tšļdēļ vinu tik loti ienīda krievu un vācu okupācijas varas. Mēnesi pēc Latvijas okupācijas, . 1940. ;gada 21. jūlijā krievi Ulmani deportēja. Visu pirmo okupācijas gadu krievi veda propagandu pret Ulmani. Tāpat to da-k rīja vācu okupācija un vēlāk otrā krievu okupācija. Mūsu ienaidnieki centās izskaust no mūsu tautas sļrdīm prezidentu Ulmani, bet tas tiem neizdevās.
Latviešu tauta vienmēr atcerēsies savu lielo valstsvīru Kārli Ulmani, kura valdības laikā Latvija plauka un zēla,
Kārlis Ulmanis visu savu mūžu bija.veltījis vienīgi savas tau^ ^as labklājībai. Viņš srī izvēlējas ciest kopā ar to. Tādēļ viņš nekuri nebēga, bet palika Latvijā, ari krieviem ienākot zemē. Tas Ulmanim piešķir mocekļa oreolu,: ar ko viņš ieies Latvijas vēsturē uz visiem laikiem. ,
ca es
it-
r-
m
as ts
)t IS
1-)-
š.
k; 'p. ■
•5
ļ i.
JA
Vļk
I
•■ i::