<J>
LATVI
A
Sestdieia, iS)52...gada 13'.
ļļSSUtBBSBSHEĒC
LATVIJA
īpator tiesības issūStos maniiskriptiis saisa£iā& Neizlietotos manoskriptus no^labā^, bel^ m. vēSēšanos im^Mšs si^aka], ja būs pievienota pastm^a.
Ar autora vārdu vai inici^i®Di lāomas var ari neatbilst redakcijas viedoklim.
0 „ mm
aitām s
j.
LNAK K'uMraš m IzgUtibas mmres; Skolu nodaļas mditāfs Klāt aikal rudens — skolas Mks. Māālos sākušās 5w zemes skolās. Iet an mazā latviešu skola šinīs dienās atkal aicina samts hērnits kopā. Maza-gan šaviĻ: materiālo iespēju ziņā^ M īieh savā nozīmīgumā. Ikvienam, mazam un lielam, lai šinī laikā domnas atkal ūtgnežas pie^^M^ sestdienas un svētdienas shō-ļas: Tikai kopīgiem spēUem mrain^r^ Udz ar to cietu akmmi likt mūsu toMas un valsis nākotnes pa-
mātos. ^
Nu trimdā vaMm ja^ astoto gadu. Pirmās sko^^ gaitas sāk
tā jomā OAidze, kas^Latviju vĶ^'n^ nav redzējumi Tikai latviska māmam un audzināšana spēs. viņus saistīt nēsaraujaniām saitēm ar rn/ūsu tautu, Pirmā vietā latviska pmene, tad latviešu skola uņ iazmca, Tikai kopīgiem spēkiem un viens otru- dtp haļstot, \mēš varam cerēt uz mūsu merhu' sasniegšanu. Vēlreiz jāatgriežas pie māāiāja Ā.Ōopa form/dējuma pa/r iņūsu s^^ nepiemehmīhi. Ikvienam īsti izglītotani cilvēkam ir jāpazīst sava pagātne : sava tauta un valsis, no kuras /oinš cēUes^.' Tāp mešu hirniem jāmācās ievu valoda, JMvijas ģeogrāfija uņ^ vē-sfmei' Svešās zemes skolās latviešu iērniva^ iegūt laiu ^ vispār ngo un specMp i^^^ Iet garīgās saites^ kas viņus vieno ar tautu,: tur netiek koptas un stiprinātas. Tas ir jnūsu paM devums.^KļŪMigā stāvoklī atr tas krietnais latviešu jm-nietis,kas, lai gari ieguvis iūl)uizglītīlu,īatvisM^^^^^ varēšiizraksM pat vienu teikumu.: M fo,š-mādias ceļāy het pirmie pamati un ierosinājumi ir jādod skolai.
Zināmas uzskatu nesaskaņas star^^ un jauno paaudzi Jŗ prasta lieta. Iet tagadējos apstāMost^^^^ līdz traģis-
kam lūzumam. Saskaņā var būt tikai tur, lur abām paaudzēm ir vieni un ļie paši svētumi un centieni. Ja Mrni nebūs audzināti dehit savu senču mantdjum^^^ godāt tēvu valodu, tad neizbēgami mks tā dierm,:had bērni nevarēs saprasties ar sam^^^ vecākiem, jo viņiem irulcs kopīgas valodas un bērni kaunēsies no saviem vecākiemy kuru angļu vaīodas zināšikm nekad^^^^ tādas, 4ai tos noturētu par iezemiešiem. Tas būs latviskās ģjinenes sairšanas sakums, tecakiem jau savas\paŠu Mmes un ģimenes saskaņas del vien; ir jārūpējas, lai bērni ieaugtu latviskos u^ska^ tos, Mdos viņi paši ir audzināti.
LaMešu skola ir Māk palīgs vecākiem. Nesen Saulainē lēniAīsvēiM ^acen^a^ rJōMja, ka to hērnu, kas
mācās latvieki ādās, latmešu^^^^v^^ vēstwresLum> ģeograifijaš Hndšanu Mmenis ir nesalīdzināmi augstāks nekā to, kas latviešiļ skolā nav māājusies. No visām Ŗm lietām Midojas nadonālā apziņa, kādel^ Utviešu skoh nomni nednhst novM
'pagājušais māāb^s gads tomēr rādija, ka vecāku atsauā-ha nav Mjusi: pietiekami Ueld. Tagad Kanādā vararn rēķināties "m. U tūhti Melu latviešii saimi. Skolas vecumā bērm k 'W%i las būtu ap 1800; Tikai viena trešdaļa M tiem mādjas latviešu skolās. Tiesa, doms Ŗmem no 1m
.mļisu
viešu skolas. Te jāmeklē jauni ce^^^^^^ m vmiuiē kam tā atrodas otrā pusē ielai. Mī-
ļie vecāki, pārvērtējiet savus aizspriedumus un pamatōjumv^. Laimēšu skota izstiepj Jums preū paVidzlgu roku. Neatstumiet to, sūtiet savMbērnm latviešu skolā!.
\Skolotāji^m kas jau iepriekšējā ziemā čakU
nn, pašaizliedzīgi strādāja, tā an jaunie sāmji mū^rude^, sv^ei-m jūs visus lielo darba cēlienu sākot un novēlu raženas sekmes!
Daugavas Vanagu organizācija jau no savas dibināšanas dienas iecerēja lielu mērķi ,— pa^ jumti mūsu karavīriem varo-^ ņiem invalidiem, šī cerība kļuva par gribas balstītu domu, kuras īstenošana atrisinās daudzas grūtības aprūpes laukā.
šī gada pavasarī mūsu trimdas 4aimi pāršalca pirmaijs aiciii^!-jums tautiešiem piedalīties lielajā; mīlestības artavu talkā, lai mēs ikviens un visi, savus grūti pelnītos centus kopā likdami, vei^ dotu ķieģeli pēc ķieģeļa, sienu pēc sienas un iegūtu mājokli mū-sti tautas, zemes un mūsu valsts Ijatvijas aizstāvjiem —. ilftvali-diem-
Aicinājumam' atsaucās daudzi. Pirmie bija paši invalidi, kas ar savām ierobežotām darba spējām tomēr atlicināja tik $ūri pelnīto grasi "^0 nāves mokām un iznīcības izglābtiem cīņu lauku draugiem.
Šiem mūsu tautas pirmiem vīriem sekoja citi no visām zemēm, kas latviešiem devušas patvērumu. No pilienļie^m izauda urdziņas, no ūrdziņām strauts. Tam jākļūst plašākam, tam jākļūst Daugavai — mūsu zemes, tautasf un domu vienotājai!
Daugavas Vanagu delegātu sanāksme Vācijāyķas gandrīz 100 eprocentīgi pārstāvēja tur esošos invalidus, š. ģ- 2. un 3. augustā apstiprināja Namā izraudzīšanas komisijas izvēlēto nekustamo īpašumu frēiburģā, Vācijā, un nolēma to nopiirkt.
Nākamais Latviešu Karā Invalidu Nams" nosaukts par Sēr-zaini, tā. godinot mūsu mātes valodu un koku, no kura latvieši mēdza drāzt līkstis savu bērnu šūpuļiem. '
Bērzainē var novietot 50 inva-liāus, bet, ja izdosies iegūt pie^ tiekamus līdzekļus, tm; tas at ■ karājas no mums ikviena, to izbūvēs par 100 invalidu un viņu ģimeņu pajumti, kas dos iespēju nokārtot aprūpes ' jautājumu likteņa vissrnaģāk |)iemeīdētiem latvju jauneldiem uņ vīriem.
Invalidu Nama administrāciju un kalpojošo personālu izrauMs paši invalidi no sava vidus demokrātiska ceļā.
Latvju jauneklis un vīrs nebaidījās atdot visu,. lai gābtu mūsu zemi ūņ tautu- Briesmīgam materiālam pārspēkam pretim tas uzcēla varoņu garīga pārākuma valni, pret kuru noasiņoja ar pavēli dzītas, clivēkav vārdā nosauktas bruņotas masas. Kurzeme kļuva cietoksnis un tāda ir visa mūsu zeme, mūsu Latvi-
ja, vēl šodien mūsu bijušo karavīru it ī|jaši ķaŗa invalidu
sirdīs... ■
Mūsu inv: ddl — H tie, par ķuŗu Bērzaini tagad domājam, tā. tie, kurus aizsniegt mums liedz asiņainais dzelzs priekškars, atdeva visu, ko vien tie spēja: savus locekļus, lai paliktu ar vi^-nu roku vai bez abām, un gaidītu, lai maizes pusriecieņu un malku pasniedz drauga vai sveša roka, lai zaudētu acu gaismu uņ nekad vairs neredzētu ne tikai savu tautu un zemi, bet arī savas seivas, bērna, teva, mātes un līgavas sejaž^ lai zaudētu vienu vai abas kājas un lektu vai rāpotu, lūdzot citu, kaut svešu, palīdzību, lai zāiidētu veselību un klimtu svešuma bez darba, pietiekama uztura uņ pajumtes. Visu tb viņi ziedoja augstākā pienākumā V ūn mīlestībā, kāda cilvēkam var būt pret savu tautu un tēvzemi.
Mēs esam laimīgie, kuriem izdevies veseliem izkļūt kā no asiņainiem grāvjiem, tā arī bēgļu ceļiem, posta.
Bet mēs nevaŗani būt laimīgi, ja šie vīri, kuri sedza mūsu ceļu un drošību, tagad svešā zemē nesajustu mūsu — J^rīvo un veselo — morālo un materiālo at-balstu- '[ .
Latviešu trimdas saimei radusies iespēja apliecināt darbos un upuros to tautās vienotību, ko tā glabā kā lielāko dārgumu;
Ja reizēm mūsu trimdas; dzīvē
pavīd ieskatu atšķirības, dažkārt izpaužas neapvaldītos savstarpējos strīdos, tad šinī vislielākā un arī vienreizējā uzdevumā mums dota liela iespēja atkal saslēgties vienotībā dau-'dziem citiem uzdevumiem ub pienākumiem.
. lekļaTi^imiies šajā lielā ua^ cēlā kopējā pasākumā — no vis^ zemāk līdz visaugstākam atalgotam!
vien mes apzināmies si uzdevuma— Bērzaini mūsu draugiem invalidieni — ārkārtīgi lielo nozīmi, ne tikai viņu, bet arī mūsu nacionālā spēka un cīņās spara labā, un neaizmirsīsim, ka visi — kā viņi, tā mēs — esam vienas un tās pašas latviešu tautas meitas un dēli, tad mums nem|iz nebūs iespējams atrauties no straumes, kas plūst no malu niālāin lin nes sevī Latviešu Kara Invalidu Nama īste^ nošanas iespējas svešā zemē.
, Bērzainē atradīsies visu to labo latviešu vārdi, kas biis pielikuši savu palīdzīgu roku tās iegūšanai' Un ja šai labo latviešu sarakstā atradīsies visu latviešu
NEAIZMIRSTIET SUMOS VĀCIJA
Pēc š. g- 21. augustā Bautin-gas sanatorijā izdarītām komitejas vēlēšanām, Jaunievēlētā latviešu slimnieku komiteja sastādījās šādā kārtībā: komitejas pr-dis Ignāas Blaževičs, sekretārs Alberts Andersons, kasieris Eduards Rumpis, aprūpības. daļas vadītājs Fricis Priekalns, kultūr-daļas vad. Jānis Bērziņš. Revīzijas komisijas priekšn* Juris Neivalds, sekr. Edvins Doktenieks, komitejas loceklis Vladislavs Velkme. Komitejas adrese: Ignats Blaže-vičs, Staatlischeš Sanatorium D-7
PĀRMAIŅAS Kuli. un IzglīSības nozagi
Par Kultūras un Izglītības no-zares mūzikas referentu kopš kāda laika izstājušās ķomp-T; Ķēniņa viefe LNAK centrālā valde apstiprināmā komp. Cīruli no Hamiltonas un-par viņa aizstājēju J. Dzeguzi no Toronto,
Zim. 23, Gauting b. Muendben , Pēc trim ar pus mēnešiem'vi sa kristīgā pasaule svinēs skaists kos svētkus - Pestītāja nas svētkus. Arī tu, dārgā tautie! | un tautietis, savā. ģimenē, va' draugu" vidū ar svētku mirdzumu pavadīsi šo dienu, «jo neaizmirstiet arī tos, kas savV spēkus tautas brīvībai ziedodami cieta frontes grūtībās un briesmu un tagad sanatorijā dziedē savas brūces. Arī viņi cerību pn^ig totiem reiz raudzījās uz aizju ras zemēm, pretī jaunai dzi^ļ un' labākai nākotnei, bet šlimiļj^ bij^ stiprāka par viņu gribu nākotnes cerību priekšā cieši aiz. jverās sanatorijas vārti, kuri dziem neatvērsies nekad. ' Ja varat, tad palīdziet mums
IRMAI ŠĶIPEREI svarīga vēstule redakcija
būs ne tikai Latviešu Invalidu Ņāms, bet visas latviešu tautas svētnams.
Mineol^, 1952. g. 19. augustā • Arvīds Līdacis,
Š. g. 23- jūnijā Bostonās uni-* vērsitātes zobārstniecības' fakultāti : nobeigusi Marija Zariņā ar DMD grādu.
m 4''
. Kad kādā latviešu nometnē Vācijā: bēdīgi slavenais krievu repatriācijas virsnieks majoJ-s Liberts teica repatriācijas runu, drošsirdīgs tautietis tam jautāja: vai taisnība, ka Latvijā atgriezies Noviks un atkal strādā? Jā,'Noviks strādā — sekoja atmlde. Ar to visiem; klausītā jienl acumirklī bija skaidrs, ka ļaunais cilvēks, kas tikdaudz nelaimes uzsūtījis latviešu tautai,; savu darbai turpina. Sacēlās negants troksnis un niknums^ pat majors vairs nevarēja brīdi parunāt. ; ; Vai ļaunais cilvēks nav
atnācis mums līdzi ne tikai Vācijā, bet arī aizokeāna zemēs? Par dziļu nožēlu — viņš ir mūsu vidū un neatlaidīgi,strādā. Pēdējā laikā, kad ap Daugavas Vanagiem lido daudz dažādu aizdomu^, putekļu un pat iiicināšanas, ļaunais cilvēks ir pacēlis galvu, atvēris* muti, lai arī no savas puses izmestu pa nelietībai, nemaz nepiedomā-dams un nekādā gadījumā jau nevarēdams pierādīt ār faktiem pārr kāpums, kādi Mtu pielaisti Daugavas Vanagu organizācijas darbā un Izrīcībā, Ar to tam vēl nepietiek. Viņš principā nostājas pret Daugavas Vanagu organizāciju, yi-ir .dibināti' iebildumi pret organizācijas statūtiem. Paskataities viria sejā, paklausaities viņā valo-. dā, un jums kļūs skaidrs, kāda ir viņa morālā stāja, sirds šķīstums uii godīgums. Tad, kad bijušie karavīri un vēlākie Daugavas Vanagi, kā izbļēdēti mežā z\'ēri, mitinājās, bailīgi ūn uzmanīgi, latviešu nometnēs, vilka dzīvību ar tām dmskām,ķ6 tiem atmeta vācu pārvalde un devīgu tautiešu sirdis, ļaunais cilvēks, kaut kādiem nozie-■ dzīgiem līdzekļiem pats ticis vaļā no iesaukšanas, labi ģērbies, paēdis un pārticīgs, staigāja no vienas, no-;metnes barakas uz otru vai braukā-? dams no vienas nometnes uz otru, tirgojās ar labi ejošām mantām, tā
Ā 1 S S T R Ā
kā dažreiz tam kabatas vairs neizturēja marku svaru ... Vienam vaigi plīsa treknumā, otram uzvilktais tērps karājās, kā uzmests, kokā krustam. Kad kādā nometnē dienesta darīšanās ieradās grupa bijušo karāvīru-invalidu, arī vēlāko Daugavas Vanagu, un nometnes pārvaldei lūdza dot iespēju pārnakšņot, ' tās vadītājs ierēdnis, pats izkļuvis sveikā no leģionāru tērpa un pienākumiem, bailīgi atrunājās
LNAK Kult. uiilzglīt. nozare aicina LŅAK pārstāvjus, visas organizācijās un draudzes' visās latviešu apdzīvotās vietās iespējās robežās no š. g. 20. līdz 28.
trimdinieku vārdi> tad Bērzaine sept- atzīmēf Latviešu iCultūras
dienas. Rāļdīsimoun apliecināsit
sev un citiem, ka latviešu radošais gars neapsīkst, un ķa tas ir drošs garants tautas dzīvībai un Latvijas valsts atdzimšanai.
Kultūras dienu Torontoatklār. šaņa š. g. 20. septembrī Sv- An-deju baznīcas telpās, pl. 7,30 V. Atklāšanas vārdus teiks apvienības pārstāvji, pēc kam sekos rakstnieku vakars-
2i: sept^: DV ņamā,^ pl. 2 atklās latvju mākslas gleznu izstādi.,;-
27. .sept-, pl. 7,30 notiks koncerts, veltīts latviešu skaņražu jaundarbieni. Ievada vārdus teiks komp. T. Ķēniņš. Koncertā piedalīsies brīvm* M. Plostniece, E. Sedliņa, opērdziedāt. J. Niedra un. T. Ķēniņš. Vislis sarīkojtimūs tautieši laipni lūgti apriieklēt.
Kuli- un Izglit. nozare;
Latviešu, Apvienības Aprūpes biffoja vadiiājs.
esot bīstami ļaut pārnakšņot nometnei ņepiederošāni personām. Arī šis izvairīgais baidījās maza riska, piemirsdāms, ar ko gan var riskējis naktsmāju lūdzējs' karavīrs, is pats ļaunais sadzirdējis, ka Daugavas Vanagi kādā pilsētā iegūst savā īpašumā namu, lai to izveidotu par latviskās sadzīves ceŗitru. Arī tā viņa uztverē ir pilnīgi nepareizā lieta (varbūt Daugavas Vanagiem vajadzēja īrēt telpas krievu sūtniecībā?). Bet viņš nerimstas savā muļķīgajā domu gājienā. Un proti; Daugavas Vanagi izkalkulējuši, ķa projeķtētais bēru fonds tiem dos prāvu skaidrkapi-tālu. Vai jūs domājat, ka tas būtu paredzēts lietderīgai izlietošanai? Nē. Tur būs atkal kungiem ko zagt — nosaka ļaunais. Un to viņš saka
ne divatā, bfet pulciņā.
Es zinu kādu Vācijā palikušu invalidu — Daugavas' Vanagu, kam norauta labā roka līdz plecam, kreisajai trīs pirksti un abām acīm stipri bojāta redze, pa^ nerviem nemaz nerunājot? Kamdēļ visas šīs brūces un pārcilvēcīgās ciešanas? Vai ne tamdēļ, lai leģionāru aizsegā ūn lielo cīņu līdzdalībā mēs varētu paglābties ņo skaidras nāves un iznīcības, iebraukt svešajā zemē un uzsākt dzīvi, kāda tā katram iespējama? Kamdēļ nonievāt un nosodīt tos, kas visu likuši už spēles, lai kaut cik ilgāk noturētos Kurzemes krastā? Mums ir vienalga, gluži vien-
alga, ko sašautais, pat līdz nepazīšanai sakropļotais kara invalļds-Daugavas Vanags dara ar dāvanu, kas viņam pienākusi no Amerikas vai citas zemes. Viņš ii^ pelnījis visu mūsu atsaucību, uņ tikai ģeķis var domāt citādi. Sliktas tenkas ir lipīgas. Un ļaunais cilvēks ar tām aplipina savus draugus vai šaubīgos. tamdēļ jābrīnās.^ka dažās vietās bifedru skaits DV Apvienībās pieaug lēnām. Tas ir šo ļauno mēlnešu nopelna Bet jautā-*sim pašam ļaunajam: kā tu nokļuvi resp. kā varēji nokļūt trimdā, atrast darbu, iekārtoties pagaidu dzīvei? Vai arī. tavā. izbraukšanā nebija sadzirdama Opočkas dunoņas atbalss? Vai tu pats laimīgi neizglābies aiz leģionāru, kara in validu-Daugavas Vanagu - durkļiem ? Vai tāda ir tāva pateieiba tiem, kas ār asinīm, sāpēm un dzīvību līdzināja tev ceļu uz Amerikas krastu, daudzi pāšī palikdami sašautļerii locekļiem Vācijas nometnēs? Kamdēļ tu apšaubi un noniecini, neieredzi un neatāsti to svētīgo darbu, ko dara Daugavas Vanagi? Kamdēļ tu pats vēl neesi viņu rindās? Un ja neesi, tad neietekmē citus uz atturību. Pavisam dīvaini ir konstatēt, ka vēl un vēl visā latviešu trimdas pulkā nav vienveidīgu uzskatu un atziņas par mērķiem ūri nolūkiem, ar kādiem bruņbti paugavas Vanagi. Ir dzirdēts tik daudz nepārlieciiiošu, pat muļķīgu argumentāciju, kurās vēl joprojām nav izdevies izklīdināt. Uņ, laikam, Srī neizdosies, jo esam palikuši pašgudri un daudzos gadījumos vairs negribam pieņemt vispārējus sabiedrības spriedumus un atzinumus. Bet sevišķas pulēs arī te nebūtu jāveltī. Ļauno un stūrgalvīgo, nekad netrūks. Arī nepa-ieicīgo ņe. Ļaunais cilvēks strādās joprojām. Kamdēļ lai viņš to nedarītu, labi paēdis, nopelnījis, izgu lējies un dzīvodams savās muļķīgās iedomās? Bet mūsuprāt, ir pienācis laiks, kad visiem jāsaliedē •savs spēks cīņai par Latvijas brīvī-t>u, jāatbalsta visi gājieni un ^katra rīcība, kas sekmē; latviešu tautas saglabāšanu trimdā un nākotnei, kā pāri okeāniem, tā Eiropas faa-
■ . Marija Zariņa . :/
Vaunās/ zobārstes šūpulis kārts 1922. gada 5, iebruārī Lielauces pag., kur viņa aizvadījusi bērnu
dienas. Pirmās skolas gaitas už^ sākusi Lielauces pag- skolā ūh ģimnāziju nobeigusi Rīgā. 1^40. gadā, kad jaunās varas nesēji, tanku ķēdēm žvadzot, šķērsoja siriņo Rīgu. ^ Bet latvietis—cīnītājs vēl nezaudēja -cerību brīvības atgūšanai. Tā asī mūsu jaunā censoņe, gribas un spēka pārpil-' ņa, iestājās Ļ.U. zobārstniecības fakultātē, lai pēc tās nobeigšanas varētu strādāt savā zemē.
Diemžēl,' sakarā ar Otrā Pasaules kara notikumiem M. Zariņāi studijas jāpārtrauc tieši beigšanas eksāmenu priekšvakarā- Viņa do^ das bēgļu gaitājS už Vāciju, kur Hamburgas universitātē nobeidz iesāktās studijas un strādā par zobārsti latviešu nometnēs.
Tālākajā emigrācija jauiiā censoņe par nākamo dzīves vietu izraugās Savienotās Valstis, šeit viņas: tiesības un zināšanas netiek pilnīgi atzītas, bet viņa negrimst apātijā. Jaunajā zemē viņa iztikai un studijām naudu pelna gan kā mājkalpotāja, fabrikas strādniece un vēlāk kā tēchniķe zobārstniecības laboratorijā. Viņas nodoms ir trešo reizi savā dzivē vērt augstākās mācības iestādes durvis, lai sāsmegtu sāvu mērķi. Viņa studē 2 gadus Bostonas universitātē, ka sekmīgi beidz š. g. pavasarī- Jaunā zobārste tižsaku-si privātu praksi Bostonā.
.. J. G.
RAKSTNIEKtJ «VAKARS .: LPB Kaniadas kopa nko sest« dien, 20. septembņ, pīkst. 7.30 sy. Andrejā bazaiīcas liela jā zālē Rakstnieku vakara, kurā savus jaundarbus lasīs rakstnieki: Irāna Grebzde, Velta Toma, Ingrida Vīksna, Ella Andersone, Jā nis Klīdzejs, Arnolds Lūsis un Ilmārs Batraks. Iespējams, ka ieradīsies vēl citi rakstnieki no
Ai'Rakstmek]^ vakaru ievads Latviešu Kuliiiras dienas Kanādā. Piedalīsies vīru dubultkvar-■ tets 'Kalvis.: v/-
Vakaru apmeklēt laipni lūgti visi tautieši.
LPB Kanādas kopas valde
VAJADZĪGI. STRĀDNIEKI :; -.PIE :BŪVDARBIEM.. ;'
Pieteikties pie Ozolā, 145 Niagara Si, Toronto, .tel. EM 4-974S
Mek:lē būvstrādniekus, a $1.00 — $1.25 stundā. Zvanīt pēc pīkst; 20— Tel- RO 1314.
Easiadas Latviešu
KOMITEJA
Svētdien, 7. sepftembrī, Sv. Aridreja b-cas telpās, Toronto, ieradās ap 25 latviešu organizāciju un koru ļiārstāvji; kā ari komponisti un diriģenti, lai pārrunātu jautājumu par dziesmu-, svētku sarīkošanu Kanādā nākamajā gadā.. Pārrunās izskanēja, domā, kā šāds sarīkojums vēlams. . DiJ^^i^teiļot organiziššan^as jautājumu, nolēma sekot Angli-j as dzie,smu svētku .paraugam, ievēlot Kanādas Latviešu Dziesmu svētku Organizācijas Komiteju, 7 personu sastāvā, ķuŗā ietilps , pa pārstāvim no LNAK/ DV uņ Baznīcas, kā arī 4 mūziķi-
Jaundibinātā Kanādas Latviešu Dziesmu svētku Organizācijās Komitejā iovēlējā un tā konstruē j ās šādēj ādi: ^ priekšsēdim — Dr.phil. H. Tic'b'ovskis, sekre--tārs — Z. šurinš, locekļi —
AIZRĀDĪJUMS-,;-^^-
TL^" Inženieru un- Techniķu kopās sanāksme notiks 19. sept.f pīkst. 7,30 vakarā, TLB namā, 198 Osler St
s valde
: J. Cīrulis^ T. Ķēniņš, diriģenti E. Freimane un V. Linde-Vēl v neižraudiīts palika baznīcas pārstāvis'. Tūlīt pēc ievēlēšanās, jaunā Dziesmu Svētku Organizācijas Komite] a .sanāca, uz pirmo darba sēdi, kurā pieņēma svarīgus lēmumus attiecībā uz ņākanio: dziesmu svētku sagatavošanas darbiem. Par tiem ziņosim šī la^raksta nākamā numurā. . ¥,\
LATVIEŠU. AGRONOMU B-BAS
Kanādā pilnsapulce notiks 19. septembrī, pīkst. 20, 123 Huŗon St, Toronto. Lūdzam biedrus ierasties pilnsapulcē. Valde .
.TORONTO ',
toronto šais dienās uz dzīvi pār-1 cēlusies jaunā, apdāvinātā pianiste.f Aina: Ļeinvēbere, kas Kanādā iera-'dās pirms vienā gada no Dānijas, kur beidza ar labām sekmēm konservatoriju. A. Ļeinvēbere Toronto papildināsies klaViepi spēlē pie prof, Albertā Guerrero.
Uz Dziesmu dienu Kanādā bija ieradušies arī daudzi viesi no ASV — tā klausītāju pūlī ūn sarīkojumā Kolumbus zālē varēja redzēt jaunos literātus: M. Austriiju, A. Kadili un H. Nordenti.
Toronto šais dienas ieradusies dzejniece Veltā Toma, kas šeit nolēmusi apmesties uz dzīvi. Vispirms Velta Toma tomēr dosies uz Ņujorku un Bostonu, kur uzstāsies
rakstnieku vakarā uņ jaunatnes pulciņa sarīkojumā.
Dziesmu dienii balle Kolumbus zālē bija pulcinājusi rekorda skaitli apmeklētāju — deju virpulī griezās ap 1500 viesu, kas jau pirmajā sarīkojuma stundā iztukšoja dzērienu un ēdienu krājumus, ie^ skaitot arī ne sevišķi iecienīto li-
nd Viktorijas hospitāļa uz TBC sanatoriju, ScherbrookeE.
Latviešu ārsts A. šultmanis ār labiem panākumiem praktizē kāda no lielākām Montreālas slimnīcām. Praktizēšanās gads ir noslēdzies un uzņēmīgais tautietis cer tuv^ā laikā iegūt tiesības strādāt par pastāvīgu ārstu savā darbā.
A. šultmanis ar savu lielo izpalīdzību ir daudz palīdzējis Montreālas latviešiem daudzos sU-' ņiību gadījumos.
■. VANKUVERAS TIRGfr .
Augusta pēdējā pusē, vasarai izskanot, Vankuverā tiek rīkota lielā,, gadskārtējā Britu Kolumbi-jas izstāde.
iS^ice, putekļi uribālagāriisfea tirgus atmosfaira. Izstādes laukuma vienā malā atrodas brīvdabas estrāde dažādiem uzvedumiem^ kas ir gandrīz vienīgās, ko var noskatīties bez atsevišķas piemaksas. Blak:us bļaurīgama bai lagānam, kāds pārspīlēti «kāļi,, plaušas nežēlodams, ņoķērc Ave Maria. -"^
; MONTREĀLAS
Montreālas latviešu sabiedriskais darbinieks Jūlijs Pulciņš, kurš maija mēnesī saslima di^gah smagā veidā ar pļeverītu, pārvietots
Ka patīkams iespraudums latvieša ausij, paredzētajai' tautību stundā, 23. augusta vakarā, uzstājās mūsu solists Kamols un vīru dubultkvartets ar tautas dziesmām .Tīkams saviļņojums pāršalc dzirdi, dzirdot tik pazīstamās skaņas. Zinot, kā tasīviss radiens im īso sagatavošanās laiku, var sacīt nņīli paldies un nodrāzt dūšīgu spieķi nākotnes ceļiem, lai nebūtu jāapstājas. Tautiskos tērpos ar tautisku rotaļu, uzstājās arī bērni, kaut arī mazliet nedroši. Taču pirmais solis ir sperts, kaut nu tam sekotu turpmākie ;Tā|)ēč atzinīgs vārds
TAISNĪBA?
Laikraksta LATVIJAs (Vācijā) 28. /numurā ievietotais raksts 1 „Ŗaksti uz labā papīra," pamudināja sniegt īsu pārskatu-pār ASV izdotā jauniešu žurnāla „Raksti*\ rašanās iemesliem.
Minētā rakstā ir pārmests ASV • Brīvās Eiropas komitejai, ka tā neesot atbalstījusi Ulubeli, bet tai pašā laikā noklusē to, ka Bnvās Eiropas komiteja žurnālu bija ar mieru atbalstīt, ja tas iznāktu Anierikā- Jaunieši ASV tādēļ grļ, bēja, lai Ulubeles redakciju pār-ceļ uz Ameriku, kur žurnāls, ma-teriālo grūtību netraucēts, varētu ^ ^.urpinā,t savu iznākšanu.
Ulubeles redakcija, kaut gan par to informēta, šo vēlēšanos ignorējusi, nodibinājusi jaunu Ap^ gāda kopu ar veco nosaukumu un pieturējusi vecās kopas pārstāv-jus bez viņui piekrišanas.
Katrs sapra;tis, ka, pārceļot Ulubeles, redakciju uz ASV, 'tās eksistence no financiālās puses būtu beidzot nodrošināta. Dibinā.ti rodas jautājums — kam tad bija tiesības lemt par Ulubeles palikšanu Vācijā? Agrāk mēs domājām, ka jauniešu žurnāls' ir kopīga ^ lieta,- bet tagad izrādās, ka tā gluži nav. Man nāk prātā tie divi jaunieši ASV, kas ieguldīja visus savus fiziskā darbā auto iegādei krātos ietaupījumus Ulubeles atbalstīšanai. Vai ari viņiem nav tiesības teikt savu vārdu žur- ; nāla aktuālos jautājumos? Jā, neviens to viņiem nevarētu aiz-liegt, Jjettam nebūtu nekāda nozīme,, jo par Ulubeles noteicēju . ir uzmetusies galvenā redakcija, pateicoties redakcijai stūrgalvībai mums šodien ir divi jaunie- , šu žurnāli-
Vai; jauniešiem ASV, Ulubeles ietiepības dēļ, vajadzētu atteiktie^ no ASV Brīvās Eiropas komitejas . atbalsta?
Šaubās gan rodas, vai Ulubeles , redakcijai ir tiesības lemt par žurnāla izdošanu Vācijā. Ulubeles redakcija kādam jaunietim Anglijā ir rakstījusi, ka žurnālu 80 proc. finaiicējot jaunieši ASV.Bet vai tas arī viņiem nedod tiesības lemt par tā likteni?
Ulubeles redakcija savus iemeslus palikšanai Vācijā, vēl nekur nav publicēiusi, bet kādam iemeslam^ tap vajadzētu būt. Ulubeles redakcijas vīri sevi uzskata par neaizstājamiem. Un ja Ulubeles redakcija bija spējīga žurnālu izdot Vācijā, tad taču ir pamats domāt, ka jaunieši ASV arī ar to 'tiktu galā.-Bez tam ASV tāpat ka Vācijā ir vienmēr pieejams vecākās paaudzes' padoms un atbalsts, „. kuru gan Ulubeles redakcija bieži vien ignorēja.
,,Latvijā" pārmests, ka jauniešu žurnāls Raksti" pārņemot Ulube-Ies abonementus, kuru skaits AS esot ap 250, bet Ulubele vēl ne- • esot likvidēta ,un tā nevienam, savus abonentus neesot atdevusi-Bet kā gan viens žurnāls var pārņemt otra abonentus, ja tie to nevēlas? Pat ari tad neka^ nebūtu līdzēts, ja Ulubele savus abonentus būtu Rakstiem atdevusi, Ŗ. katrs taču abonē to, ko viņš veļas, žurnāla abonenti jau nav_ai-vas zaldātiņi kurus katrs var ām tur, kur iedomāiasArī adreses si-ņī gadījumā, neko nedod, tas iespējams dabūt no organizāciju
kartotēkām.
Pārmetums jauniešu ž.urnaam. Raksti par pārstāvju un redaktoru pārņemšanu varēja būt pelj";f' ibet papildināms ar faktu, ka Ulubeles redakcija tai pašā laika kojusies gluži tāpat. Tā Ulubele ir paturējusi mani par pāfstav Anglijā un Kristapu Valteru paj redaktoru. Arī mēs protestējam pret mūsu vārdu lietošanu bez atļaujas. Es personīgi savu atteiK-šānos paziņoju Ulubeles redakcijai rakstiski, bet ko tas deva^--: kā līdzstrādnieku mani vairs nemin, bet kā pārstāvis es vel ar-^ vien figurēju.
Raksta autors acīmredzot ne^ negatīvu neatrod pie Ulubeles r dakcijas, bet pārmet Rakstiem, ka tie neievēro nekādus tikumus un praktizē puiku trikus Es' apmāju, kā šādi Ulubelei labvēli?! raksti presē tai neko nedos, ļo Raksti ir iznākuši un turpinaJ^: nākt. Un atbalstu jauniesos_ legu^.
parādīšanos publikas priekšā at-^^^^^ žui
vienam būs no
teikti bankrots. ' _ _
0 un dzīvo!.. V