L A T r^l J A
Sestdien, 1952. gada 13.
SEaGEBEB
IJUŠAI
IJ
LATVIEŠU LEĢIONA VIRSNIEKA, KURZEMES CIETOKŠŅA ' KO NOTIKUMU LĪDZGAITNIEKA, ATMIŅAS PAR LEĢIONĀRU DĒJĀM VAROŅGAITĀM'DZIMTēNĒ UN ^
PĒ^
ļas cmā ar mau uh
d, kās iurēja zem sava goda ka
komunistiem/1945. g.^^ iumprusiju, lai islaustos cāu?i dzelzs aizkaram un^a^
aiiienliskas ziņas par ķ^^
kjām atmiņām, kaš mi pauž laMešu karavīru^
un pašaizHedzīgu tēvz^es niņ^
mūsu jaunažhei/ kam lislā cīņa par tauSas nākotni ^ēlpri
teiktos par vizināšanu un lai viņam pastiiegtu atmiņai vienības mākslinieku darināio albumu ar skatiem no šī (^ļoj urna. Vecais vācu Juŗas vilks, manāmi uztraukts, ceļot uz Liepāju viņam itin nemaz vairs nepatīk. Stiprinājās pats ūņ pacienāja mūs no saviem krājumiem kuģa sienas
DZIUK KAUHK
MFAKAĻUZi. KURZEMI
Ir 1945. gada aprīļa mēneša sakums. Tukša, uii klusa Oderasf upes krastos gul kāda galīgi nopostīta vācu lielpilsēta. Bumbu sprādzienos ar visām sliedēm gaisā uzrauti tramvaju vagoni pa daļai karājās; pa daļai balstās pret masīvo. mi^'a ēku sienām, un drupas, drupas, visur drupās .. • Starp drupu kaudzēm šad tad parādīs pa nelielam pulciņam vā ciešu, bet nav neviena viņu vidu vīrā gados, ir vai ņu pavisam veci, vai pavisam zaļi,; vienam auk-kliņā sietā plecos karājas krievu veco laiku šautene,! otram niedī-bu bises siksna saista novecojušos amerikāņu vincesteri, ļ kādu vēl atceras mūsu vecie latviešu strēl-niekij citam vienkārši padusē iemiegta japāņu -šautene; dažani ir kādas 5r-10' patronas viņa iero-cim, bet dažam tik daudz, cik stobrā; nevienam no viņieŗn nav vācu šautenes. Tie iŗ vācu zemessargi. Vācijas pēdējā rezerve un cēriba. Cerība? Nē, tā ir pēdējā ' bezceriba. Savā izskatā, un ;tībā.^;-^-:-',\
Ir beidzies Pomerānijās bezgalīgo ielenkumu un čaurlāusaņās kauju vai ielenkuma izvairīšanās manevru posms. Esam novietojušies upes stāvajā krastā, kādas fabrikas nepabeigtās j aunbūves augšēj ā stāvā. Apakšējos stāvos, ielāko tiesu vācu sievietes, vēl jaudā gatavo: granātmetēju šīs labrikaS: nepabeigtais tukšais stāvs ir vienīgā miisu mītne, tur jāguJ uz grīdasi jāēd UZ; grīdas,, jāraksta uz grīdas; īsi sakot, visai dzīvei jānorit uz plikas grīdas. Krieviņi no otrpus upes atsūta mums šad tad pa granātai, bet citādi neuzbāžas. Mēs viņus netraucējām ne tik .'daudz. ■
Jau pāris nedēļas nīkstam savā, fabrikā, izdarām apmācības pilsētas nomalē, cīnāmies ar pārtikas grūtībām un gāīdāmGaidām. kad mums noteikti paziņosi vai mums būs jābrauc atpakaļ uz Kurzemes, fronti un kad tas notiks, šī skaidiība reiz nākp.
,,Liķtenis murns lēmis vēlreiz kāpt' kuģos, bet šoreiz, lai dotbs
atpakaļ uz savas zemes krastiem un piedalītos atlikušā stūrīša aizstāvēšanā. Es to ieskatu par lielu ģodii, jo ikvienā karavīra pamatmērķis ir savas zenies aizstāvēšana, un, ja to viņš var veikt, cīnīdamies tieši uz savas zemes, -tad viņa mērķis ir sasniegts pilnīgi- Ņe dzīves, ne uztura jautā-i j ūmi mūsu ženlē nebūs -sliktāki kā šeit pašlaik. Tonaer, ja kadu apstākļu dēļ dažs no jums nevārētu vai nevēlētos braukt, tiem ir dota iespēja būt pārvietotiem Vācijā. Lūdzu pieteikties'' — pildot savu formālo pienākumu, uz-aicina^ju ierindā stāvoštjs Vīrus, kaut gan iznākumu jau ziiiāju iepriekš no" agrākiem jautājumiem un valodām. Ņo seši simtiem nebija neviena, kas vēlētos palikt Vācijā. Toreiz, protanis', neviens no mums nezināja, cik strauji un cik neparedzētu virzienu ņems turpnīākie notikumi. Ja kāds mums būtu skaidri pareģojis drīzo galu uņ tieši tādā veidā, kāds tas. pienāca,— mēs vienkārši tam nebūtu ticējuši, tik stiprā bija mūsu ticībā lietu attīstībai citā virzienā,; Bet pasaulē jau viss ierīkots . ar gudru zinu^ arī* cilvēkiem viņu liktenis paliek apslēpts labā nolūkā: lai cilvēki varētu dzīvot un gatavoties ilgai dzīvošanai, jau izrakta kaoa malā stāvēdami.
kāds tūkstotis vāci^ atpakaļ uz savām vienībām Kurzeme, gan no slimņicām, gan no atvaļinājumiem Vācijā: Pirms izbraukšanas katram izsniedza glābšanas jostu un degvīna devu; pirmā uzdevuins skaidrs, bet pār > otro ,man skaida ribas nav Mz šaricUeriai,^ai tas bija dop lāts pret jiiŗas slimību vai siltākai slīkšanai. Tā kā devu nekādas instrukcijas nepavadīja,, tā izžuva vēl pinns kuģi sāka šūpot jūras viļņi, fezniiisu kuģa vāriā ietilpa viens munīcijas kuģis, bet konVo jā bija divi mīnu traleri un divi iznīcinātāji.
Mums par laimi jūru visu laiku klāja biezā migla. Aiz šī iemesla ūņ arī tādēļ, ka mīnu trā-; leŗi mums priekšā visu aiku veica, savu darbu, uz priekšu tikām ļoti lēni. Kuģi ik mirkli savā staŗ^ pā apmainās svilpieniem, lai nenoklīstu un neuzskrietu viens otram virsu. Metam lielu līkuniu un turamies iespējami tuvāk Dānijas krastiem. Laiks paiet, vāļājoties daudzstāvu koka nārās. Vienības koris un i^nstrumentāls trio apeie^ mo visas 'kuģu telpas ar saviem koncertiem, bet zīmētāji gatavo albumu ar aktuāliem skatiem no kuģa dzīves. Laiks kaut kā jaisi-
Ŗedzams krasta siluets. Hakts tumsā mēs klusām un lēni iezogamies"Liepājas ostā.
Tumšs un kluss visapkārt; Kaut ar prieku sirdīs, bēt klusēdami izkāpām krastmalā un norindojā-mies. Sagaidītāju nebija nevieria^ jo neviens nezināja par mūsii iebraukšanu- Nakts klusumiā un tumsā svinīgi un ^vādi izklausījās pēc ilgiem laikiem atkal uz savas zemes dziedātā valsts him-naDievs; svētī Latviju! Neviens toreiz mēs nenojautām, kā pēc kāda mēneša mēs mūsu hdmnu tiziedāsim vēl daUdz. neparastākos apstākļos un tad jau pēdējo reizi pašu zemē, un kas ziņ'j uz cik ilgiem gadiem. Vai uz mūžīgiem laikiem?Nē, tam vēl negribii ticēt. Pēc valsts himrijas vienības koris rtodziedāja Pie Batijas jūŗaš, un ad mēs, ar vācu ceļvežiem priekš" galā devāmies už naktsmītni. Bija au pusnakts. Papostītās Liepājas pilsētas ielas kā izmirušas, atskaitot retās vācu patruļas. (Turpinājums sekos).
Ak jā, tur bijis arī pats māliai-radža. Nu, — „jauks, kulturāls cilvēks, runā parfekti angliski un prot samaisīt izcilus kokteiļus" — „We had a yeiy @Dod time"... Ambas Navāds nemaisīja kokteiļus,- un es to viņani neņemu ļaunā Kā labs musulmanis viņš vispār nedzēra. Tā mums iznāca sausas vakariņas. Taču, es paliku pie viņā viesu mājas.
Viņa Augstība īstenība tirgojās ar kokiem? tas, blakus zemnieku nodevām, bija galvenais ienākuma avots. Citādi klinšainā zeme bija liesa uņ bieži neatdeva pat ne pu-^ si no darba, ķo viņā salika ielžā, Parid---Chanam, nāvābaih, tādēļ nevarēja būt tās rocības, kas bija viņa dienvidu koUēgām — Indijas maharadžam kā Heiderabas niža-mam, Radžputam, un citiem, kas savu leģendāro pērļu, auto Un batikas kontu dēļ ir gana izvazāti pā
1
na-
Mūsu. vienībai.^ bija jācīnās kā pirmajai un kuģī kāpšana nolikta pēc pāris dienām; mums ar dažām, dienām starplaika sekos Jnūsu nākošā vienība, atkarē. nō kuģu transporta iespējām, šāda kārtība bija nolikta ne jau tādē].. ka kuģis nevarētu uzņem vienlaicīgi vairākas līdzīgas vienības. Atkal aŗ gudru ziņu: lai vienā rāvienā jūras dibenā nenoiet vairākas veselas vienības, jo kuģošana uz Liepāju tajā laikā-bija gaužām nedroša ieta.
Bet šo nolikto divu dienu notikumi novilcināja mūsu aizbraukšanu vēl par; kādām trīs dienām. Gaisa uzlidojumā bija galīgi sagrauta osta, kurā mums bija jākāpj kuģos. Beidzot tomēr, kādā tumšā naktī nonācām attiecīgajā ostā un sakāpāni palielā kuģī, Kā vienība bijām tikai mēs, latvieši-Bez mums tai pašā kuģī brauca
rietumu illustrētiem žumaliein un vismaz Anglijā pazīstami katram skolas puikam. An valsts territori-ja ne tuvu nelldzhiās milžu platībām Indijā. Mēs tāpēc nejājām uz elefāntiem, arī negulējām grīdā iegremdējamās gultās. Bet mūsu gultas aiī nečīkstēja un tajās nemita blaktis Pēc angļu parauga mājas vissvētā vieta, bija sittin^rpom Ja ne cits, tad paklāji tur t>ija. ^ No viena paša būtu pieticis 5 ga diem pārticīgas dzīves. Mēbeles bi 3ā gatavotas Bpmbejā — parastais indiešu modemais miču mācu stils -r- un es brihījos, kā Navābs tās atrāvis šurp pa savas valsts „brau-camām taciņām", kur pat mēbeļu vagonā trešdaļa nesatilpa.. Es ne-
būtu brīni ies. ja man butu Pa-, tetois. Esjav^^^^ skaidrots, ka avāba sēžamos uz sa- sedeja kraujas mala, nogrimis Z - ' - —«u«„si'sa^as zemes apskatīšanā
iznesa l^slus, jo kungam teT^^^ kla.ias stavet. "^*^
-Mēs Wjām tā ^^^^ stundas divas vai trīs, jo nm^ nāja drēgnums. Sārtuma reSS?' kalnos bijā atnākusi un pSf beit mēs'to ņemaniijām.Droši katrs no mums bijā domājis laW un augstas domas; apkārtne ierosināja.Es biju gandrīz līdz bĪ lam izdomājis garo domu p^i iJ* diju, ~ manu ,,neuzticīgo mnsw jotadatajiešāmbdja,1m^^^ par so mīļāko arī rakstīt,cik^ spēšu. So domu es biju sācis il« pagājušā vasarā, tāpat kalnos tt! pat aizas malā tupot, es biji turpinājis, kad pēkšņi, gīs ^ Skartam, bija jāapstājas ba^ drūzmā, uz mirkli jāatpūtina aSs no kodīgās filmu studijās gaismaR vai vienkārši, kad indiešu meiteaS tev par 8 annām pienesa cigaretei Un nekad man nebija bijis vaite šo dbmu izdomāt, jo bija karnn kuro reizi — jāiet tālāk druzml jāturpina darbs vai — jāaizsmelS pienestā cigarete. Šoreiz es doma arī neizdomāju pilnīgi līdz galam. MiJ.s aicināia vakariņās.
vām mugurām kalnos uzstibijuši viņa pavalstnieki. Es jau teicu^-te vēl bijfi vecā Indija un m Ne-pālē miiiistru prezidenta Umuzinu, lajauktu dalās, kalnā virsotnē uznesa kuļiju karavānas.
Gar sienām rēgojās navābs un viņa tēvs, te kopā ar Pandžābās^an-gļu gubernatoru sēn^ tādu un tādu, :e kopā ar šikiem britu virsniekiem. Uz viņu mugurām navābs bija cēUes, un kad šo muguru^vairs nebijā, i;aisljā& krist. Viesistaba īstenībā bija mūzejSj jo tā, tāpat kā citi muzeji lika atcerēties to,' kā vairs nebija
Tadi mēs izgājām ārā un tūlīt saprata, kāpēc esam šo nomalo vietu izvēlējušies par sava ceļa mērķi. Kādus sojus 20 no viesu nama terases stāvi lejup krita krauja. Kur tā īsti iekrita, nevarēja saredzēt, jo skatu aizklāja slaidas egles m citu suffu koki. Mēs stāvējām augstu pāri galotnēm. Mz kokiem maldīgi tuvu un tomēr vismaz dienas brauciena attālumā gulēja ieleja, Indus upes ieleja jeb īstenā Ambas valsts. Sī ieleja stiepās, stiepās un tad uzšāvās pēkšņi
kalnos, ko iesārti apspīdēja vakara ^ , - u«„ «««t^» saule. Kalnus neietina dūmavs un'. f^^g ^ss. un ja
tie nebija „zili«, kā parasti mēdz ^J^^ debesis, varēja Hupfc apzīmēt kalnus Eiropā. Te gaiss ļ SfJ^^S?^ Z^l ļ?ūs veda bija dzidrs, un saredzama pēdējā JB^^ Kpan.
kroclna un niecīgākais šļūdohitis. JJ^f^J^J".!^^^ Skaidri bija saredzams mūžigaie 1^.?^^^^ sniegs ņŗļailj^sa zem j^.
Sajūta bija kS|g|.vot gaisa balonā, kas lēnām Tiwtāj zemi.
..Te ir visu lietu pirmdzimterie," iešāvās prātā Lahores studenta
Kanādas Nacionālā izstāde pie- zušanu bija tik spēcīgas, ka valdi-, vilkusi tālu viesu uzmanību. Nu-: bai bija jāieceļ sevišķā izmeklēsa-pat aizgājis pirmais gaisa tran- nas komisija un tā noskaidrojusi, sports uz čili, ar kuru nosūtīti ka karaliene dāvinājitsi dārglietas 11 Hoļšteins(s sugas bulli. Pirkti- kara ministrijair armijas izdevumu mu izdarījusi īnter—Amerikāņu segšanai. Tās netikušas izlietotas darījumu institūts, kas darbojas kara ātrā un negaidītā noslēguma Čiles un AiSV valdību uzdevumā^ dēļ un nonākušas amerikāņu okupācijas varas rokās, bet to atrašanās vieta un liktenis iiav zināms.
Šis ir pirmais gadījums, kad no Kanādas izved liellopus kopš mutes un nagu sērgas parādīšanās š.g. februāra; mēnesī;
Pretim Helgoiandes salai nostāvējām jūra uz einkura veselu dienu;"Migla bija izklīduši. Konvojs, šķiet, bija saņēmis kādas ziņas, io tas aizvirzījās nO mums tālu nost; Pievakarē,, iepriekš ietinot visu salas piekrasti mākslīgā iņiģlā, devāmies tālāk un nā icošajā dienā, atkal jau pret pier 7akāri/;ļDijām tikai dažu ^stundu brauciena attālumā no Liepājas Pašlaik Liepāja pārdzīvoja kartē jo gaisa uzbrukumu: tālumā del to mēs ne redzējām, ne dzirdējām/: bet zinas smēlāmies no kuģa radio, karavāna samazināja gaitu vēl vairāk, acīmredzamā nolūkā tuvoties ostai nakts tumsā. Drīzumā mums pretirņ jūrā izlidoja vairākas :Vāču lidmašīnas, pariņ--koja virs mums un devās atpakaļ uz krasta pusi. Līdz ar tumsās sa-biezēšanu kļuva redzamas ostas ieejas ugunis- ,; .
Ar adjutantu devos pie kuģa kapteiņa uZ viņa kajīti, lai pa-
Pēc an^u avīžu ziņām pasaules slavenais dimants KohinorSi kurs 120 tūristi bijuši spiesti pavadīt ir 106 karatii liels un iestiprināts nakti Lielbritānijas augstākā kal- ^^^^^ie^es kronī, kā arī Melnā na Snovdon galotnē, jo vinu vil- prinča rubīns, kuru kādreiz dāvi-
tos bijis uzlikts pienākums apprecēties.-'
Aizturētie Juans Pola ūn Mau-^ ricio Maciels apprecējušies ap 5Ō reizes, neturot par vajadzīgu starpa laikā panākt iepriekšējās laulības šķiršanu. Lieta vēl M būtu' jTi-tējusi gludi, ja vien M nebūtu nelaimīgi iemīlējies viļenā no savām sievām resp. sa^u uzdevumu ņēmis nopietni.
ciena ceļu nobloķējusi kāda ava- ^ājis Spānijas karalis, tikuši 1940. rējuši lidmašīnaPēdēia piederpia gadā aprakti pils kartupeļu laukā.-karaliskajai gaisa flotei un biia^aj*» laikā karaļa dārgumi glabā-nokritusi tieši uz ceļa tikai īsu forī- JāsVindzoras pili, bet kādu dienu di pirms vilciena pienākšanas. yi- 19^0- gada septembri, karalis āt-si trīs lidotāji acumirklī nonāvēti, saucis pils bibliotekāru uņ aprādī-un tikai pateicoties tam, ka'loko--Jis. ka draudošās vācu invāzijas dēļ motivēs vadītājs paguva vilcienu dārgakmeņu glabātuve nav uzskā-apstādinat laicīgi, izpalika lielāka tama par pietiekami drošu. Pēc katastrofa. pārrunām abi dārgakmeņi izņemti
Vakarā novāca lidmašīnas dru- no kroņiem, ielikti ievārījumu po-pas, bet vilciens joprojām neva- dā un aprakti kartupeju laukā, kur rēja doties ceļā- jd izcēlās viesus tie glabājušies ļīd^ņat 1945. g., vētra, un vUciena vadībā neuz- kad tie atkal pārvesti uz T<)verū drīkstējās nobraukti pa stāvo no- Londonā.
gāzi. 1851. g. Kobiņora dimanta vēi>
Pasažieri pavadīja nakti gan kā- tību aplēsa uz 10 milj/ dolāriem dā būdā kalna galotnē, gan vil- un to 1911, g. iestiprināja kara-ciena, starp tiem atradās arī veci lieņeš Merijas krcnī. cilvēki un kādus 6 mēnešus vecs' ' zīdainis. KalnS ir 3600. pēdas Meksikāņu laikrakstā Ultimas augsts, un vilcienu, kurš rāpjas ;Noticias lasāms^ ka policija aiztu-pāri tā galotnei, dzen * ar zobratu rējuši divus jaunus vīriešus, kas palīdzību. nodibinājuši sabiedrību „!īzīrējams
^ ^ vīrs.". Sabiedrības noļiīks bijis apr
Japāņu ķeizariskā nama dārgāk- gādāt ar vīriem ārzemnieces, lai meni, vērt^b^ aņ 9 miljoniem dc- tās tādā kariā varētu iegūt Meksi-larti, pazuduši pēckara okupācijas ķas Pavalstniecību, vai arī palīdzēt posmā. Baumas par dārglietu pā- bagātām dāmām, kurām testamen-
domāties kalnu cietoksni; teiksim, vidēja lieluma viduslaiku pili. tadu kā Valtei-ā Skota romānos- Pa tādiem vārtiem, tādā pagalma mes iemasējām, lin no koka balkoniem abās pusēs mūsu gājienā noskaS-jās pils iemītnieki. Aiz robotas caurumotas vienas sienās pagalma dienvidu pusē raustigi dega gaas liesma,— tur atradās harēms, Iste-ni, hārema atliekas, kā mums bija paskaidrots. Tā mēs šķērsojām pa^ galmu, uzlldām pa šaurām akmens kāpnītēm vienā no koka balkotilem, un ieraudžlļām balkona galā^ hs bija paplašināts un liecās gar 9il§ paksi, lielu daudzumu lāpu urim^^ zāku uguntiņu. Tur mūs galdija.
Neesmu varējis Izdibināt, vai tl ir kāda paraža vai vienkāiža sa-gadīšanāš, bet kad pienācām bari-ņam, kas ielenca nāvābu. salīkušti vecīti, sarkanu turkii.fesķu galva-Pēc 7 gadu klusēšanas Tokijā neviens nelikās miis pat tjamanījjs, pienākusi pirmā vēstulē no japāņu ļ Viņi nesārUnāiās, tikai vērās viens ģenerāļa Jamadas. Pēdējais kapi- otrā. dažs grīda, "bet acu uz mums tulēja Maņdžūrijā Otrā Pasaules ntinDcēl?', T'ā, ŗnsc- r>nc;tpvo^m kara beigu posmā. Krievi ģenerāli! nāris minūtes. Tad Pavābam blakus neatbrīvioja no gūsta, apvainojot to'sēdošie strauji - "
baktēriju kara atbalstīšanā.
Tagad Jamada Vēstulē lūdz ziņas par savu ģimeni, kā arī lūdz nosūtīt viņam kādu sainīti. Uzdotā adrese ir ļoti īsa un raksturīgā: Pasta kastīte 6125, PSRS. '■'■•■■0 .■ ■ ■
Klīvlandē/aizturēts kāds ubags, kurām jau 1944. gadā bijis noguldīts bankā paprāvs kapitāls, 46 tūkst, dolāru. Bagātais ubags ne-^ grib uzdot policijai savus pašreizējos līdzekļus; tikai norāda, ka uba^ gotāju profesijas ieņēmumi sašau-rinājušies dzīves dārdzībai pieaugot. Par viesnīcas istabu agrāko 3 dolāru vietā tagad jāmaksājot 10 dol. par nedēļu, un ēdienam jāizdodot 75centi agrāko 35 centu vietā.-
Ubagotājs ir neredzīgs un 65 |a^ dus vecs' Ja viriš /izlietotu tikai^ sava kapitāla procentus vien, 'tad tas varētu izdot līdz 3000 dolāru gadā. Acīmredzot ubagošana pār-^ gājusi viņam asinīs, un bez tas viņam grūti iztikt.
sakustējās, celdamies kājās uh aiz rokātn saudagi uzvilka stāvus savu valdnieku. Nu mēs bilāiņ uzmanības centra Navābs nanācāRoāris solu iriums Dre-tim, niesķāriņāia nirkstii pierei un ar otru roku ņotaustījās sfar liig-šanas krellēm, kāš ķarāiās vecajam kaklā^ Mēs āri nīeļiecāmies, dažs vairāk, dažs mazāk, un mušu students, nokremšlojīes. teica dažus ievada un aosveicinašanās vār-'^^s urdi^jl'i Tad rnfic ri'4i?nfo'^3 podus uņ navābs, mūs visus pēc ka^ tas apskatīiis. sāVa iztsnjāt studentu, ar pirkstu dūrdņms pa kārtai gan TnāT>u ceļa biedru, gan manā virzienā.
<'TuTDinā1nms sekos).
PAZIŅOJUMI
rēja piedalīties visi bez ierobežojumiem.
Tā sacenšoņu vidū bez Kanādas
13. septembrī, pīkst. 13, Tordnto, Beach stadionā viešu , atklātās
''«l- sportistu vates ^^J>^ti^.^^^ ļeen St., W.
^^taSdk^P'^^"^"^ meistarsacīkstēs amerikāņu ar ASV labāko dubult-
kās ir arī trešais labākais Amerikas spēlētājs vienspēlēs priekšgalā. OA * ii ^ m \ ««« Sieviešu klasē piedalījās pasau-20. sept., gkst^l^^^^ meistarsacīkšu dalībniece un
Queen St., W. XSAK vadīl>ā_ s^ turnīra uzva-
censības galda tenisa. Sacentīsies fētāja Lea Neiburgere (Ņujorkā), kanadiesu^Cmtario^^^a^^^^ izlase pret aSV jaunatnes meistare u. c.
guva divu pēdējo gadu Kanādas meistari Perkinsu. Spriegā spēlē Kāpostiņa guva skaistu 3:1 setu uzvaru (16:21; 21:9; 21:19 un 21:18). Finālā spēlē par Kanādas meistares godu Ķāpostiņas pretiniece bijā Jessopa. šeit pārliecinošā spēlē Kāpostiņa guva ātru 21:12,11:21 21:16 un ?ļ: 13 uzvaru. Ar šo uzvaru E. Kāpostiņa izcīnīja Kanādas galda tenisa meistares nosaukumu sievietēm 1952. gadam.
Latviešu starts Kanādas meistar^ sacīkstēs izvērtās par ļoti iespaidīgu un cerēsim, ka nākošajās sacīkstēs latviešu spēlētāju pulciņš
latviešu Ont. apg. izlasi. Noslēgumā tajās pašās telpās
Vīriešu grupā mūsu spēlētāji turējās godam, tomēr spēcīgā kon-
kas zaudēja ceturtdaļfinālā Klotē (Mōņtr.), un žulpam, kapi nācās
^^^MĒT^ nākumu,, Vislabāk veicās Eglītim, mes 40 gadii sporta atceri un latviešu labāko sportistu apbalvoša- ļ^ulēt Stotdaļfināla.
Senioru grupā veiksmīgi cīnījās i Kuģa. Skaistā un intriģ^ošā spē-27. sept., pīkst. 18 TMCAs ving-, lē viņš finālā zaudēja Oveltoriam rotavā College ielā 40, TLSKvadī-! (Ņujorka) 21:18, 21:9, 13:21, 19:21 ba Kanādas meistarsacīkšu fināl- un 14:21, ta paliekot otrā vietā.
■1
nu.
spēlēs sieviešu volejbolā. Piedalās divas Montreālās YMCAs vienības, Toronto YMČA un TLSK.
Jaunatnes grupā O. Puķītis zaudēja Breuningam 12:21, 18:21 un
19:21.V;;.
Sieviešu dubultspēlē E. Kāpostiņa — V. Ādmine finālā zaudē-
Ontario apg. vadītājs izraudzījis latviešu Ontario apg. galda tenisa ļ Ja labi spēlējošām pasaules mei-rePrezentējošā vienībā: Teteri (TL' starsacīkšu dalībniecēm amerikā-SK), Liepiņu (TLSK), Žulpu(Ham.'nietēm Leāi Neil>urgerei un Ro-Sparta) un Eglīti (YMCA). ļ binsonei ar 9:21, 19:21 urt 13:21.
Sieviešu vienibā-.^Kāpostiņu (TL- Ar šo panākumu mūsu spēlētājas SK) Ādmini (TLSK), Mlelēni (H. sevi atestēja par labākām KanadaS Snarta) un Viksi (TLSK) sacensi- dubultspēļu pratējām, jo vienīgo bām 20. šeot. pret Ontario āpgaba- zaudējumu tās piedzīvoja pret ļa-la kanādiešu izlasi- baV5m amerikāņu spēlētājām un
Spēlētājiem baltos tērpos jāiero-' ceļa uz finālu tās pieveica Kanādā^ bliušās meistares. Jāteic, ka ar līdzšinējo spēles prasmi te latviešiem ir izveidojies jauns Kanāda^ meistara titulā f?uvēju pāris,
Jauktās dubultspēlēs cerētie panākumi netika gūti, jo Ģvildis un Kāoostiņa zaudēja sakumā, bēt otrās dienas sj^lēs bez cīņas zau-dēiums tika piešķirts Liepiņām— Adminei par Liepiņa neierašanos^ kas nevarēja kavēt darbu. ,(
Sieviešu vienspēlēs lieliska bija E. Ķāppštiņas uzstāšanās. Pēc nopietniem treniņiem esot labā formā, tā dibināti varēia cerēt gūt loHiic; nanākum"*!. Pusfinālā E.
das līdz pīkst. 18.45 sacensību vietā 326 Oueen W.
1, Kāpostiņš, Ont. ap$r. vai,
' ■. -F; KĀPOSTIŅA KANAlBAS.: ^ . 'MEISTARE GALDA; TENISĀ:
Jau vairākas dienas pirms Kanādas meistarsacīkstēm galda tenisā, kanādiešu laikraksti tām veltīja lielu uzmanību un centās zīlēt uzvarētājus.
Sacensības galda tenisa bija iedalītas divās grupās: pirmā — Kanādas slēgtās meistarsacīkstēs, kurā varēja piedalīties tikai Kanādas pavalstnieki vai Kaņadā dzīvojošie.
E. Kāpostiņa
feūs vēl kuplāks un Kāpostiņās, Ād-mines un Kugas panākumiem pievienosies vēl viens otrs spēlētājs. _ Atzīmējams vēl; ka Kāpostiņa un Ādmine sacentās Ohtārio sieviešu izlasē pret Kvēbeku. Ontario sieviešu izlase guva 6:5 uzvaru.
iĒ.KĀPOSTIŅAŠ SPORTA '
Kāpostiņa Sportam nopietnāk pievērsās 1945; gada Vācijā, Tā interesējās it īpaši par vieglatlētiku un volejbolu. Tikai vaļas brīžos viņa bija redzama spēlējam galdā tenisu. Talantīgajai sportistei panāku-
Otra ^ intemaicoņālālā va- Kāpostiņa par savu pretinieci ie- mu ņetrī&a, un, jau tuvākajos ga-
dos viņa bija latviešu vieglatlētikas un volejbola izlasē Baltijas sporta svētkos Vācija. Ari pabērna lomā atstātajā galda tenisā viņa kļuva Lībekas meistare un latviešu meistarsacīkstēs Vācijā ieguva 3. vietu vienspēlē.
Anglijā Kāpostiņa jāprojām guva labus panākumus volejbolā un vieglatlētikā. Volejbolā Kāpostiņa 4 gadi bija Anglijas meistarvie-nības sastāvā uņ Vieglatlētikā, daudz startējot angļu» sacīkstēs, 1949. gadā bija ari Anglijas latviešu meistare tāllēkšanā un 60 m. un 100 m skriešanās.
Tieši Anglijā Kāpostiņa sāka intensīvi nodoties galda tenisam un 3 gadi baja Anglijas latviešu meistare vienspēlē un dubultspēles un dalībniece Koventrijas pilsētas angļu izlasē.
Nonākot Kanādā. Kāpostiņa teic ardievas vieglatlētikai un turpina trenēties volejbolā un eāldā te-nism^ Baltijas sporta svētkos Kanādā Kāpostiņa kā voleibolā, tā galdā tenisā ir latviešu izlasē.
Gaida tenisā, kas ņo nabērna lomas ir izaudzis bar „jāiamo zirdziņu" un tiek gūti paši skaistākie panākumi.
Viņa kļūst latviešu Kanādas meistare visos triios spēļu veidos. Kanādiešu rīkotās Ontario apgabala meistpsflcīkstēs nepazīstamā latviete 'Kāpostiņa pār pārsteigumu rīkotājiem gūst uzvaru vienspēlē, finālā pārsnējot līdzšinēļo Kanādas meistari.' šiem panākumiem tagad ir pievienoti paši skaistākie uzvaras lauri — Kanādas meistares nosaukums 1952. gadam.
Simpātiskā sportiste ir jauks oiemērs, mūsu jaunatnei: jo prot ne tikai ierasties sacīkstēs un uzvarēt, bet flŗ izpalīdzību roku veic savas biedrības -- TT.ŠK .melnos** darbus. Tā bieži mēs viņu Varam ŗAd7ēt'«aņ sarīkojumos pārdodam iepias kartes. ?an gatavojot viesu «'neietajiem azaidu, gān darot citus līd^eus darbus.
Labi pazīstot Kāpostinas gribu un ļi'elo nopīetnTbni treniņos, jāsaka. Va tas ir tikai sākums mūsu sportistes turpmākajiem dižajiem P»»iākumiem.
Kāph<?tiTias labāMe sasniegumi v?eeļatlētikā: tāllēkšanā — 5.07 m. 60 tn — 8,1 sek. un lŌŌ m 13.4
LIELAIS SPORTISTU
20. septembri, pīkst. 20.30 Oueen ielā 326 W; LSAK sariķojumā notiks isportistu, sporta darbinieku uņ sporta draugu kopējs vakars. Oficiālajā daļā paredzēta Latvijas ģenerālkonsulā Kanādā R. Braisona godināšana, LSAK priekšsēža R. Plūmes 40 gadu atcere sporta laukā un labāko Kanādas latviešu sportistu apbalvošana.
Cieši ar Kanādas latviešu sporta augšupeju ir saistīta Latvijas ģenerālkonsula atsaucība katram kaut \ visšīkākām sportistu lūgumam, vēlību balvu ziedošanā un Pāri visām viņa ierašanos katrā lielākā latviešu sporta sarīkojumā sportisti augsti vērtē un par visu to ir ļoti Pateicīgi. Pēdējā latviešu sportistu pilnsapulcē ierosinājums par visu latviešu sportistu ko-oīgu balvas pasniegšanu ģenerālkonsulam R. Braisonam guva nedalītu atsaucibuV 20. septembri, sportistu vidū esot. tam pasniegs kokā grieztu Latvijas valsts ģerboni un trimdas sporta nozīmi; kās simbolizē latviešu sporta kopību m tikai ārkārtīgi retos gadījumos tā tiek nasntegta sveštautietim par dar'hu latviešu snorta laljā.
T.SAK priekšsēdis R; Plūme klusībā atskatTiās uz 40 Roortam veltītiem :ffadiem; R. Plūmes vārds ir minams no ījatviias sporta šū-"ui» līdz mt šīm dienām, vn visu laiku vitiš nenogurstoši darbo-i^es Latvijas sportā veidošanas d«rT)ā Soortistu vakarā būsim vienoti an mūsu sporta celmlauzi im modināsim viņu sirsnīgā natei-cībā nar sevis atdošanu Latvijas sportam. ;
t,<;aķ tai ļjašā vakarā anbalvos Kpn^dgs latviēšu teicamākos spor-tis^is uņ snortistes. Paredzēts apbalvot labākos Panākumus.guvušos V?*rā cnorta nozarē.
šai sportistu vakj»rā lūgs oiTtip.; visu organizāciiu pār-
■DVinc sportistu vakara pl, 19 +ai5c načqs teloāš Tiotiks kanadie-čn Ov)tflrir> gn^abala ižlases vienības c!ļ(.Tkcf:ec tenisā ar Ontario ap-
Taoi" s!Of.iVstērn im v*>T?:aram cviorticHAm 50c, pārēiiem 75c. VESERBUAS KATTSA IZCIMA . . .UZVAR KOVAS" ^ ■ ; Bradforr?^ (A^n^'liiāV notika nla^ šas baltiešu basketbolā
Turnīrā piedalījās 6 latviešu, 2 lietuviešu un viena igauņu vienība.: -.■^"'^
Sacensībās izcīnīja Veserbijas kausu, ko 1948. gadā dāvināja Park Gates latviešu sportisti. Kau^ sa noteikumi paredz, ka kausu -savā īpašumā iegūst tā baltiešu basketbola vienība, kas to izcīna reizes. Līdzšinējos 9 turnīros ne= viena baltiešu basketbolā vienība nav spējusi gīit 3 uzvarās.
Pa divām reizēm uzvarējušas Londonas DVF un Bradf ordas Trimdas vienības.
Kausa izcīņā 23. un 24. augustā; spēlējot pēc 'divu zaudējumu sistēmas un piedaloties Londonas LSK, Bŗadfordas Trimdai, - -Londonas DVF, Notinghemās DVP, Ventai, Vidzemei, lietuviešu Kovas un Vi-tis un igauņu Eeesti, kausu ūz vienu gadu izcīnīja lietuviešu Kovas. Kovas vienībai tā bļja pēdējā spēle pirms došanas turnejā pa Franciju.
. ; OFICIĀLA STATISTIKA
Šīgada pirnīajos septiņos mēnešos automobiļu katastrofās Amerikā dabūjuši galu gandrīz septiņas reizes vairāk cilvēku nekā krituši karā Korejā. Kritušo skaits šai laika posmā ir zem 3000, bet autokatastrofās bojā gājušo skaits mazliet pārsniedz 20.000. Tāda \f oficiālā ASV' statistika.
fema Dziesmu
; (Pārnesunis no 3
Ipp.)
Finālā Kovas pieveica Londonas LSK 40—30 (19—17). Londonas LSK labākais spēlētājs un punktu guvējs bija vienības kapteinis Ru-šenieks. Vienībā vēl spēlēja Graudiņš, Ješinskis, Strēlnieks, Ūztups, Bergmanis, Dubrinieks, Bluķis un švirksts.
Trimdas vienība palika 3; vietā.
: LATVIEŠI STARPTAUTISKĀS SĀeiKSTliS OTIEDŖ^^
Starptautiskās sacīkstēs vieglatlētikā Vāesterosā (Zviedriiā), piedalījās ari latviešu sportisti ^ Lodēs gri^ariā aiz olimpiskā: uz-varetāla O'Briena otrā vietā i ierindojās latvietis NoīdisMillers ar SIS sezonas saVu labāko rezultātu 1403 m.
liKssōlIēl^ana^^^^^ A. Graudiņš, aizlēcpt 12.44 m tālu.
Sieviešu disciplīnās startēja Št. Qraudiņa — Spruzeniece, pārlēcot l:9!5m augstumu.
MnSU jIEGLA^^
Brencitis augstlēkšanā pārlēčis 1.725 m angļu sacīkstēs Lutonā.
ASV JPKsis disku 4179 m tāl
E. Gremze piedalījies somu sacīkstēs Portartūrā (Kanādā). 1500 m skffēiis 5'.02.5 min. un — 10:52J min.
Vēl nebija izskanējušas no lielās zāles dziesmu un aŗilausu šalkas, fed sākās godalgoto tautas tērpu parāde. Viena otru krāšņākas uz skatuves pa-i-ādījās tautumeitas; žilbinādamas visu novadu tērpus, un no godalgošanas komisļias saņemot godalgas un atzinības rakstus.
Godalgas par tērpiem saņēma:
1 godalgu — Austra ne, Ausma Gugāne, Dace Epe^ maneV;.^^
; II; godalgu — Vera Volkova, Anna Kapiņa, Imanta: Spēlīte, Škaidrite Zaļā, Tiga Ēdele, Joze-fīne Zalāne; '
III godalga — Anna Done, Zel-: ma Timmā, Gaida Bite, Ļi<ia Birkmane, Hilda Pastore, Ani^ Iltidzīte, Milda Tegaste un Biruta .Līdumā.
Godalgu un atzinību par tautas tērpu sanēmiā āri kora vecākais ;<iziedātāisPē Ziediņš (65 g.) un jaunākā gavilētajā r* Gaida Opolā (13 g.). > '
Dziesmu dienas koncerts b|i^ beidzies iepriecināti aizgāja klausītāji, gandarīti pār padarīto daitu dziedātāji, diriģenti^ Vii^iriģenti-; visu Kanā-
das latviešu sirsnīgs paldies visiem darba daritājieņi — ģehtiem Ē. Saksam, E. "Ordrim, V. Rutndānam, V. Lindem, virsdiriģentiem uņ deju kopu vadi-
^tājiem, tāpat visiem citiem, bijuši i klāt šieņiVsvētkiern
sirdi un darbu.
dziemt
pie informācijas, pgiesmu svētkiem L numurā sis t ^idro, jo lasītājs pieminēto dzies fu un neatbildēts _ tajums, kādēļ tadj \iģentu šiem svētki cināts Teodors Reit( pieminēto dziesm du jau šī gada pav ia abi Ņujorkas to ^ri lokāls raksturs ir materiāli nodror nokļūšanu uz dzi< Cikagā^ 1953. g. vi jau ceļa izdevumi ŗiem nebūs mazie, taisni = prasīt, lai 1 dziedātāji persoi jau tagad dziedal J^āj līdzekļus, sagādei paredzēti ^ Kā jau dziedātāj rasts, svētku tapš£ dzi dzīvo an filiiJ labu domu mudini snitejai Čikāgā, ie^ sinājumus.
Pirmkāri;, "būtu dors Keiters. Tas i vienbalsīgs lūgum ju ir tas, kas ne kos, bet jau visu sīs darba vissm tam nav gluži vi svētkus kā virsi Kļūdās tas rīko'" mā.
Bez tam reizē l Latviešu Vi. svētku 80 gadu-Io svētku taču vienmēr kā pirm, jiem. Viņa darbj kā dala veltīta l celšanai ,„deyītaj" mūžs ar latviei dziesmu svētkiem ši kā nevienam mums nav lielā ī dora Kalniņa, beļ; Relters mums vē] gan šais svētkos ne viņam? To j ši latviešu gods. dātājs, kam Reit( uzticīgs, grib š; cīgs arī .savaiņ mo Vispārējo gadu atcerē: gri
savā vidū. Kam lai dzird.
Kad svētku riJ runājās, ka Rēitļ
. maksātu ai $L« nevarot atļautie riba taču to n šot (?!), Ņujorid pusi šo līdzekļu: . Ja nu rikotāļ bijis pieņemaniļ teicējs te nobīa gan kāds cits „| Otrkārt, ŅujJ neja svētkus rī gan divi dieiiļ
Tālivaldis Dand
Gai
(Noll
Nenopērciet pus kg desas vaj. 2 kg balto d jums paliks kj šo vienreizējo " Iztrūkt nozliļ
ar
Kur šo palaļ gots' iezemiešu delēja uz ēi dams: I —Nāciet jel ciet skatīties,! ar termītiem,! rām, lapsenei! un gaiļi dziļ dziesmas! A ļ ridļ! Vislielākļ enog Airesā, I ropā. Parīzēļ Maskavā^ Sitļ bajā' un , |Āziļ Palestīnā, Ņuļ Montevideol!!] Un ēzeļi pi^ —'āhaļ - KamēK koļ rīkojās, izkoJ jus puikas vļ sakārtoja izrļ eš nodevos Ar akmens iļ es devos sai pilis un izstuļ nakts un aj , dabūjami pļ Līdz ko uzplļ
Īli, cienāju liellopu taulļ jām čūskāmļ banāniem, la ēsma šis zvē jau ieaudzma