3
Sestdien
ļis Pat
Mums fe ne-
savas
^Šaua
mm:
vieni labas .,«z to
ļar
Vien P jau N, tS-fi3u to I domas zāra ac!s [aismas Jeiten»
|ai«tes. f vajas Ka nu ļrōzmi,
domn reālam.
mene-ļ Ame-I šepti-feā kri-
skaits )0, bet
skaits Mda sr
)
ļid lie- ■ 5u sal-tau-par
pa-lināda-no lemot tus.
ļiiiēma:
Eper-
^Ikova, ipēKte, Joze-
lr>, Zel-Lida Anna-
Ŗiru-:
tau-vecā-ziediņi ija —
ES bija lizgāja idarīto
iti m Kana-
lies vi" diri-jrdiriinj virs-vadī-
BAI^S DZIEm SVĒTKB LIETft
IJ^TVIEŠU DZIEDĀTĀJS, M
UZTICiGS SAVAM REITERAM
Pie informācijas par Čikāgas Dziesiīiu svētkiem Latvijas 23.' augusta numurā šis tas butu jāno-^aidrōi jb lasītājs var būt neziņā «ar pieminēto dziesmu svētku fon. ^ un neatbildēts paliek arī jautājums/kādēļ* tad īsti pār virsdiriģentu šiem; svētkiem netiek aicināts Teodors Reiters.
pieminēto dziesmu svētku fondu jau šī gada pavasari nodibina-ia abi Ņujorkas kori, un tam ir Ļ lokāls raksturs. Tā uzdevums ir materiāli nodrošināt abu koru nokļūšanu uz dziesmu svētkiem Cikagā 1953. g. vasarā. Protams, jau ceļa izdevumi vien divi koriem nebūs mazie, un- būtu ne-taisni prasīt, lai tds segtu tikai dziedātāji personīgi. Fondā gan, jau tagad dziedātāji individuāli uzkrāj' līdzekļus, bet to pilnīgai sagādei paredzēti vēl citi ceļi.
Kā jau dziedātāju draudzē parasts; svētku tapšanas norisei līdzi dzīvo arī Ņujorkas kori, un, labu domu mudināti, ricības komitejai Čikāgā iesniedza 3 ierosinājumus.
Piniiķārt, twtu aicināms Teodors Heiters. Tas ir dziedātāju vai vienbalsīgs lūgums. Dziedātājs ta-6u ir tas," kas ne vien pašos svētkos, bet jau visu gadu nes un nesīs darba vissmagāko da.u un tam nav gluži vienalga, kas šos svētkus kā virsdiriģenti vadīs. Kļūdas tas rīkotājs,. kas ŗtā nedomā; v'-^ ■
Bez tam reizē taču atzīmēs arī
I Latviešu Vis|)āiīgo IDzlesmu svētku 80 gadu atceri, bet vpUSi šo svētku taču vadījis Reiters vienmēr kā pirmais starp pirmajiem. Viņa darba mūžā skaistākā daļa veltīta latviskas dziesmas celšanai „deyītajā žuburā", un Šis mūžs ar latviešu dziesmu un dziesmu svētkiem" savijies tik cieši- kā nevienam citam. Diemžēl, mums nav lielā Melngaila, iie Teodora Kalniņa, bet, paldies Dievam, Reiters mums vēl ir. Kam tad nu gan sais svētkos būtu jābūt, ja ne viņam?: To jau prasa vienkar-ši latviešu gods. Uņ latviešu. dziedātājs, kam Reiters vienmēr bijis uzticīgs, grib šodien. palikt uzticīgs ari savam Reiterām, un Pirmo Vispārējo Dziesmu svētku 80 gadu atcerē ^ grib to atkal redzēt - savā vidū Kam to nākas dzirdēt lai dzird. ■
Kad svētku rīcības komiteja at^ runājās, ka Reitera saistīšana izmaksātu ap $1.500.— un to viņa nevarot atļauties, jo, lūk, sabiedrība taču to nekad neakceptēšot (?!)r^ujorka apņēmās sagādāt pusi šo līdzekļu.
Ja nu rīkotājiem ari tas ?iav bijis pieņemams- acīmredzot noteicējs tē nebiis vis nauda, bet gan kāds cits;„svars". ;
Otrkārt, Ņujorkas kori: proponēja svētkus rīkot tie vienu, bet gan divi dienag -^sestdien im
Tālivaldis Dahgavs 0
svētdien. Svētku notikumiem ta daudzējos paveidos (arī glēžiiu izstāde, rakstnieku rīts, teātra izrāde u. e.) vienā diena kaut cik izsekot nebūs fiziski iespējams^ un tas tāli|iākbs braucējas var atturēt. Ja laika tik maz, sevišķi var ciest kōpkoŗis- Kaš dziesmu svētkos bijis, tas to laibi zinās.
Bažas rada arī svētku zāles jautājums — āp 4000 vietu. Ja čika:-gā vien skaita ap 3000 latviešu, vai zāle iiav par mazu? Šur tur vērojot noskaņas, jaii tagad, liekas, svētku apmeklētāju nebūs mazuma. Būtu pārāk jauni, ja kaut daļa s^kojiamā netiktu iekšā.
ESViLOSKLōT
B m H
Eo darīž tudem?
Septembris ir pirmais rudens mēnesis, kas mums drīzi nesīs drūmas dienas, lietu un vētru. Bet rudens ar savu augļu pārbagātību ir an labākais palīgs skaistuma un veselības kopšanai un uzturēšanai.
■Šinī gada laikā it īpaši ieteicamas ir vīnogas, ko vajadzētu kārtīgi ēst katru dienu. Ieteicams atturēties no pārāk taukiem ēdieniem, gaļās un4 stipriem sieriem, bet lietot vairāk saknes ūn pie-pu. Tas tīra asinis: un uzlabo veselību, kā arī palīdz iegūt skaistu, svaigu un tīru sejas krāsu: Eiropas skaistumkopšanas speciālisti ieteic rudens vīnogu diētas, kas ieturamas 1^2 dienas nedēļā, patērējot katrii reizi pa 2 kg ogu dienā, protams, būtu nepieciešams ārsta padoms, lai nepārpūlētu sirdi, ja arī vēl jāveic kārtējais darbs.
Kēizē aŗ vīnogām nā.k āboli, ķo ieteicams lietot cauru gadu. Ābols pirms gulētiešanas dod labu miegu un tātad arī palīdz kopt ve^ šelibu, jo, kā zināms, dziļš miegs ir labākais skaistuma kopšanas palīgs; Ābols darbā var aizstāt tasi kafijas vai tējās, : ' ■ Lie^ā saules iedeguma- noņemšanai seju var nomazgāt ar šķēli citrona, ļaujot sulai iežūt un tad noskalojļDt siltā un aukstā, ūdenī. Tas: ne tik balina, bet arī savelk poras, un dod vitaņiīrius jūsu ^ējas ādai/ Rudenī ieteicamas arī
vīnogu maskas, šim nolūkam izspiež dažas sulīgas vīnogas, iemērc sulā drāniņu un tur uz sejas 20 minūtes. Vispirms noskalo siltā, bet pēc lapn aukstā ūdenī. Iedegumu noņem, arī, mazgājot seju katru rītu un vakaru p^aniņās- _ . Protams, cītīgi jāturpina arī parastā sejas kopšana, tīrot un maigāin i kustībāna masējot seju, bet naktij ieziežot labu barotāju krēmu: Elza Pērkone:
Treškārt, lielā attāluma ūn lielo izdevumu dēļ, Ņujorkas kori lūdza atļauju svētku priekšvakarā rīkot švētbridi ar garīgu koncertu, ķur atskaņotu kpmpohista Bruno Skultes jaundarbu Lūgšana —korim, solistiem un ērģelēm. Tas būtu arī mūžikā.ls notikums, jo jaundarbs ar ievīto Litāniju latviešu garīgajā mūzikā ir visai Ipats. Ar ,to būtu sekots ari senai tradicijāi Dziesmu svētkos Lātvi-
Diemžēli no ierosinātā svētku rīkotājiem nekas liav bijis pieņemams.' '
Dziesmu svētki liu reiz ir mūsu visu lietā ūn mums ikvieņarn rūp, lai tie notiktu visā atbildīgajā cieņā, kevišķi jau svešā mālā, kur mus vēros im vērtēs ari citi.
Tādēļ būtu visai vēlams, lai r^ kotāji sabiedrību pārliechātu par dažām 4ieiefepēj#^^ lietam, kas citiem, no malās raugoties, gan liekas: iespējams.
Amerikas lātviešieni nesaprotama ir arī Latviešu Apvienības ASV un tā Kultūras biroja nostāja. Kad nu noris darbi vislielākajam latviešu nacionāli kulturālajam notikumam — dziesmu svētkiem, mēs par ALU nekā nedzirdam. Vai lietas, kas lies, visu šīs zemes- latviešu un mūsu nācijas v?.rdu, var risināties \bez tās līdzdalības, daudziem liekas gan, ka ne, jo vai tā nū tas nelbūtu viens no šāda iestādījuma būtiskākiem uzdevuttiiem.
Kādreiz mūsu dzīvē bija Rīgas Latviešu Biedrība -- saucēja, mu-diiiātāia; rosinātaia uri pat pēdējos mūsu ; brīvvalsts dziesmu svētkos; tā atkal ieņāča kā; simbols, bet kas. šodīpn. sauks vientuļo Iptvi^^n .trimdinieku? Esam kārt'ļ. kārtām organizējušies^ vēlējuši, uztlc^iušies. bet galu galā — tukšums, If pārāk skumji, kad tā : jāsagaida pirmie latviešu dziesmu svētki šai zemē, kur taču skaitliski mūsu ir vi8vairā,k,
Arturs Lācis
Kad man piedāvāja apkalpotāja darbu kādā meiteņu koUedžā, es ar lielu interesi devos uz jauno darba vietu, lai redzētu, kā dzīvo amerikāņu studentes. Tā ir viena no dārgajām junioru koUedžām Ņujorkas tuvumā ar divgadīgu kursu, TuiT māca^, vispārizgītojo-šas zinībās, dažiiis praktiskus priekšmetus, ka: mašīnrakstīšanu stenografiju, un lielu Vērību piešķir mūzikai, zīmēšanai, dējoša^ nai un dažādām sporta nodarbībām. Kolledžu nobeidzot, studentēs neiegūst nekādu sļDeciālitāti darba sameklēšanai, toties tas viņām dod labākas iespējas apprecēties.'/: ■•:■■„■"'
Attieksmes starp mācības spēkiem un studentēm te ir daudz tuvākas, salīdzinot ar to, ko mēs' bijām paraduši redzēt Eiropā. Studentes griežas pēc padoma pie mācības :spēkiem visādos jautājumos, bieži notiek neoficiālas pārrunas- Kad koUedžā notika sarīkojumi, arī mācības 'speķiem vajadzēja uzjautrināt savas audzēknes, uzstājoties ar dažādiem trikiem.' Viens garš profesors bija pārģērbies par sievieti, otrs par kauboiii» trešais par arābu.
Ņujorkā, Sv. Paula baznīcā ordinēts par mācītāju E. Kūslers. Ordinācija notika saskaņā ar Igaunijas baznīcas noteikumiem un tai savu piekrišanu devis jgaunijas bīskaps Dr. J- Kppps Zviedrijā. Tas ir pirmais gadījums trimdā, kad ordiriācija notikusi pēc Igaunijas baznīcas tradīcijām.
Studentes visas dzīvo kolledžā un dabū atvaļinājumu tikai nedēļas nogalēs. Viņas dzīvo pa divi vai 3 vienā istabā, kas tām pašām arī jāuzkopj. Vienai otrai bagātu vecāku meitai istabas uzkopšana, lāga neveicas, par ko tad saņem sodu. Savas istabas durvis tās mīl izgreznot ar kādu oriģinālu uzrakstu vai zīmējumu. Pie kādām durvīm ir piestipri-nā,ts kaut kur nocelts uzraksts: „Aizveriet vārtus, iekšpusē govis". Kādas Citās istabās iemītnieces savām duirvīm samekēju-šas kaut kur vienkāršu izķārtnī-ti„iiadies"- Katrai studentei ir sava rakstāmmašīna un visus savus mājas darbus tās iesniedz mašīnrakstā-
Darba dienās studentes pa lie-āķai daļai staigā biksēs. Tās ir dažādas krāsās un dažāda garuma. Ja kāds grib sevišķi izcelies^ tad uzšuj savām biksēm ap to vietu, kur tās visvairāk dilst, kādu ielāpu, bet ne no tās pašas drēbes. Ja bikses ir zilas, tad ielāps ir balts vai sarkans. Visvairāk tās mīl sēdēt uz grīdas. Viņas sēd. atpūtas telpās uz paklāja, bet koridoros ūn sapulču zālē uz kailās grīdas, parasti ar cigareti zobos. Mans uzdevums ņu ir rūpēties, lai gridas būtu tīras un studentes nenosmērētu savas bikses-
Kādu rītu, pildot savus dienesta pienākumus, iegāju vienā kla^ sē un sastapu tur kādu studenti, kas, atst)iedusi galvu rokās, rūgti raudāja. Viņa mani nepamanīja un klusi ižgājā pa durvīm. Mjin likās, kā es viņu sapratu. Vina bija kādas visā pasaulē labi pa-^ zlstamas miljardieru dzimtas atvase. Tomēr viņa izskatījās visvienkāršākā un visnelairrtīgākā meitene no visām. Kā sekas no kādas bērnībā pārciestas slimības viņai viena kāja bija mazliet stīva un viņā lāga nedzirdēja. Vina bija ļoti; klusa un noslēgta un nē-piedalīiāš pārējo meiteņu drais-kulībā.s. Bagātība viņai nesagādāja laimi- ■
Niedēlas nogalēs studentes uz- j vilka Beitas, jo tad ierodas apmeklētāji — vecāki.' brāļi vai draudi. Daudzām studentēm ^ vecāki nodevuši viņu rīcībā automobiļus un tās braukā uz kino vai citur i^.ur. Tomēr ne visas mūsu koUedžās studentēs ir bagātu vecāku meitas. Ķād es kādreiz ie-.^riezos tuvumā esošā veiļialā ieēst saldējumu, mani tur ar „Hal-lo*V apsveica viena no mūsu studentēm, kas pēcpusdienās pelnījās ār trauku mazgāšanu.
Apkalpoiājs
Mag. phiL A. Kalniņš
BAGĀTAS, SKAIDRAS, PAREIZAS LATVIEŠU VALODAS LABAD
PAE SVEŠO ĪPAŠVĀRDU IZRUNU UN RAKSTĪBU LATVIEŠU
VALODĀ
Kopš tautas atmodas laikmeta sākuma — tātad apmēram priekš 100 gadiem — svešvārdu izruna un rakstība latviešu valodā pieskaņota to izranai attkcāgajā oriģinālvalodā. Tikaija svešvārds lokāms — tam piekabina latvisku galotni. Tādā kārtā arī te ievērots fonētiskais pršncips, tāpat kā mū-; su pašu vārdu rakstībā. Tā kā daļa svešvārdu nav pārņemti tieši no oriģinālvalodas, t-et ar citu valodu (it īpaši vācu un krievu valodas) starpniecību un isM veidā iesakņojušies mūsu' apziņā pirms oficiālās svešvārdu izrunas un rakstības noteikšanas Latvijas patstāvības laikā —• tad mūsu valodniekiem bija jāatzīst blakus fonētiskajam principam arī valodas prakse.
Pie Latvijas izglītības ministrijas ieceltās valodnieku komisijas atzinumi par svešvārdu izrunu un rakstību tika publicēti īpašā svešvārdu vārdnīcā (šī vārdnīca pār-spiesta trimdas laikos Vācijā), šai vārdnīcā tomēr bija uzņemti svešie sugas -ŗ ne īpašvārdi, svešo īpašvārdu (it īpaši vietu un personu vārdu) vārdnīca nav radusies un arī nevarēja rasties astoņos svešumā pavadītajos gados: nebija vienkopus mūsu redzamāko valodnieku, nebija arī gribas ko darīt arvien cerot drīzumā atgriezties
Latvijā.
Nav mums. šķiet, arī tagad J2« redžu :tikt pie savas svešo viet- usa personu vārdu vārdnīcas, un tomēr to izruna un līdz ar to rakstība top arvien nekonsekventāka, juceklīgāka. Bieži, šos vārdus ni° nājot un rakstot, nedomājam par to izrunu oriģinālvalodā (nespeciālistam tā nav daudzkārt arī tik lēti noskaidrojama), bet ērtības labad pieskaņojamies svešo īpaš*» vārdu rakstībai oriģinālvalodā; bieži, arī jaucam to izrunu un rakstību oriģinālvalodā. Viss teiktais īpaši attiecas uz vietu un personu vārdiem, kas pārņemti no angļu valodas, kurā izruna stipri atšķiras no rakstības.:
Šādos apstākļos baltu filologiem nav vairs ko kavēties ar nepieciešamo aizrādījumu došanu par pa° rakstāko svešo īpašvārdu izrunu un rakstību latviešu Ji^alodā — cik un viņi to spēj, izklīduši visā pasaulē. —. Tālāk sekos vispirms norādījumi par dažiem ASV u. c» zemju vietvārdiem, ASV vietvārdu ieteiktajai formai pamatā The American CoUege Dictionary, 1951. g. iesp., citu zemju vietvārdiem, kur runā angļu valodu, kuru ieteiktā izruna un rakstība skaidra, t. i. nosakāma bez īpašām pārrunām baltu filologu starpā.
IEMĒRI
Parasti mūsu presē u. c. sastopamā vietvārdu rakstība un izruna
Ieteiktā vietvārdu- izruna i.un
rakstība
BALETMEISTAEA v OSVALDA ^LĒMAŅA. VIESIZRĀDĒ UN ATVADU VAKARĀ 12. ^SEPT. ^O-
RONTO PIEBALĀS: '■
-EveiyM Esigeman (aiagšā) . Erna. Pīlupe (pa kreisie Vera Keiša im
aaas
Arkansa .... Halif aksa (pilsēta un osta Kanādā, pilsēta Anglijā) Kalamazu vai Kalamazoo , Klīvlande . ■■ Kansas štats :
Ēepietovna.' (Diēnvidafrikā)
: Missouri,' Misūri — upe Menhettena
Mičigāna
Leičestera (Anglijā)
Lansinga
Oregona
Vankuvera (Kanādā)
Čikāga. Laikam gan neizdotos ievest šai vārdā č vietā š, kā ju-nā amerikāņi — forma ar č jau pārāk ieviesusies; tad vismaz respektēsim garo ā amerikāņu izrunā.
Ditroita
ĀFkensa
Helifeksa
Keiemezā
Klīvlende '
Kenzesas valsts (nom. Kenzesa). Ļoti ieteicams stāta vietā vārds valsts.
Keiptaima vai Eapštate (pēdējā forma mūsu valodā jau pazīstamā ar vācu valodas starpnfecību)
MIzuri upe
Menlietene,-nta. Vārdos, ko sa-jūtam kā nesaliktus, divkāršojam rakstos vienīgi r, i m, n.
Mišigesia '
Lestere
Lensinga
Origona
Venkūverej-ral
Re da kc i j a ^ p i ezi m e: Mūsu pretrunīgās vietvārdu reizrakstības noskaidrošanai ievietojam pārrunām valodnieka mag. phil A. Kalniņa rakstu, par ko- lūdzam izteikties citas autoritātes.
Novelete
(Nobeigums)
Nenopērciet 5 litrus piena vai pus ķg desas vai 300 ģr. sviesta vai 2 kg balto pupiņu un 5'guaranī jums paliks kaļ)atā, ko apmeklēt šo vienreizējo notikumu!!!
Iztrūkt nozīmē gara nabadzf-■bu! ■.:■;'::-- ^//•■:''/^:,-'■;■/:
Kuŗ šo palagu nebija, tur ai-' gots iezemiešu puiku bariņš jādelēja uz ēzeļiem- klaigādams, ■dams:
—Nāciet jel, ā la pūta! Nāciet .skatīties, kā vistas dĒuica ar. termītiem, ■ ceļotājām skudrām, lapsenēm un kukaračām ¥ gaiļi dzied guaranī tautas dziesmas! A laputa due lō :pa-ric|! Vislīelālcie panākumi Bū-enog Airesā," Ziemeļamerikā, Eiropā. Parīzē, Ŗomā^ Berlīnē,! Maskavā, :Sibirijā, pnā, ^ajā uņ Āzijā. Jeruzalemē ūņ Palestinā, Ņujorkā., Madridē un Montevideo!!! ^ ■ ■: Un ēzeļi piebalsoja: -1 —■ āhaha?v — Ā
Kamēr ķornpaņēro drudžaini; rīkojās, izkomandēdams ziņotā-' ius puikas vai strādiiiekus, kas sakārtoja • izrāžu telpas, tikmēr es nodevos pētniecības darbam" Ar akmens laužamo kapli rokās es devos savanā ārdīt tērmitu Piiis un izstudēt pamatīgi, kā šie iiaķts un e^pakšzčmes mīļotāji dabūjami pietiekamā vairuniā. Līdz ko uzplēšu bagātāku atradni, . cienāju termītus koiifeķtēm ļellopu taukiem, paša ņosistar ^šm čūskām, piena pulveri un banāniem, laī redzētu uz Icāda esma šis zvērs ūzķerās; bet ari jau ieaudzināju viņos aklu naidu
pret nākamajiem partneriem, bakstīdams inidzeņus uri piĶņu^^ ar vistu spalvām. Taču savanā nebija tefmiti vien. Reiz iekūlos ceļcitājās skudrās, kas paša miega atskrubinātu,no kauliem, ja liian "ne^ kāju. levclkoit krustu ceļotāju plūsmā, man fe-dēvās kādu grupai atdalīt un iedabūt: iiiaisiņā, izmēģinājumam. Gaiļi tās neēda un bēga. Turpretim dažas skudras dzīvoja
kokos pašdarinātās melna māla bumbās, cilvēkgalvas iielumā. Tās labprāt atstāja perēkl' lai saietu maisā, ja tanī atradās beigta odze. šīs vaŗen nesatika ar saviem pusbrāļiem piļu apdzīvotājiem, bet kopā ar tiem un gaiļiem taisīja vēl: lielāku
iraci.:..-:; ^ Pienāca izrāžu diena.
Palagi un puikas bijā sasai^-ķuši 430() skatītāju pirmajā die^ nā uz .trīs ^seansiem, otrā dienā SiSOO, e^!!, ko vairs; skaitītjtrešp dienu/ kad mana daļa — 2500( guaranī jau atradās man kabatā!
Izrāides dienai rītā daļa strādnieku aizveda manus čempionus ar Josifu I^okodiloviču priekš-gāiāi pēdējā brīdī mani puikas: Vēl tam , uzkāra kaklā sarkanu zvaigzni. Otra daļa nāca man līdzi savtotermitūis. Vienā; ādas maisā rāvām ar lasa bumbuļus no kokiem, divos ŗaūsām iekšā termītus iio pilīm. Kad maisi bija pilni; šmā auto mūs ātei aizveda ttff, kur jāu atradās gaiļi, degi^ns; un kompaņero ar savu stabu" — kasieriem, iekšā laidējiem ue ārā sviedējiem,
atspirdzinā-
juma pārdevējiem u. c,, kasf jau taisījās ieņemt savas vietas. Abi ar . kompaņero nozūdam kāda piebūvē, no kurienes, pa šķirbu sienā lūrējām, kā pa abām telpas durvīm publika plūda iekšā un meklēja ērtākas vietas.
Redzi, —kompaņero piegrūda pie sāniem, tas ir Tribunāla priekšsēdis.
' Vai tas pats, no ķum par 2(j00 guaranī katrs ārzemnieks varot nopirkt Paragvajas pa-vaMņiecību nedēļas laikā : pēc ierašanās?"
— Tas pats gan. Bet kāpēc maksāt tik dārgi? Tās tur ir policijas šefs, no kura tu vari nopirkt ārzemes paši par 1000 gūarānī. Un arī tas par dārgu. Skaties to tur, kas nupat ienāca: ar trīs mīļākām. Tas ir zemju un Kolonizācijas departamenta direktors. Par 500 guaranī viņš tev izdos apliecību, ka tavam vectētiņam jau te piederējusi zeme un ka tu esi dzjņiis šeit. Vai tad vairs jāielaižas āŗ Tribunāla priekšsēdi?
Es tikai nospļāvos, Jb šis pats direktors vajāja ārzemniekus ārā no pilsētām, lai tie ietu plēsties pa džungļiem.
Kompaņero bēra tālāk:
— Lūk, arī Armijas štāba priekšnieks, ministri, bankas prezidents, rīta un vakara lapu redaktori, pilsētas galva, cietumā priekšnieks...
Izsaucot pēdējo, man sāka drebēt kājas. Un ja nū kas neizdodas?
Kompaņero piegāj a pie kaņas muciņas, piepildīja glāzi un teica:
— še. Ir jānostiprina dūša. Mēs vesi šķīrāmies.
Tad es saģērbos par klaunu.
Tieši noliktā stundā cs ar gair ļiem ierados telpas vidū, izrādei paredzētajā laukumiņā; Palocījos pats uiī liecis aņ gaiļu kaklus uz visām piisēm. Iepazīstināju godā-
jamo publiku ar gaiļu vārdiem. Stāstīju par to paražām rīt čūskas ķā nūdeles un par mīlas dēkām^ kad tie mina vistu div- un trīskārtīgi, t. i. vista apakšā un 3 gailēni - viens otr^ virsū.
Plaukšķinātāji sāka savu darbu un publika nobeidza.
Pēc aplausiem es uzmanījos ar gaiļu hipnotizēšanu, jo noguruši uh nobijušies, tie arī ļāvās nosta-dīties glītā ierindā.
Atkal atskanēja vētraini aplausi, šo brīdi izmantoja mani palīgi, ienesdami garu sili un muciņu ār dziru. Es ielēju sev glāzē no muciņās. Pacēlu glāzi vispirms pret publiku, tad pret gāļļiem, teicu ,saliid" un iedzēru.
Kāds gailis nodziedāja, un aplausi sekoja.
Es sajūsmināts saucu:
.— Gāna Pirebebuy, puro y ci-ento por ciento Paraguava!"
Publikā rēca patriotiskā sajūsmā.; ■■:■ -i;.
Piedāvāju dzini arī tuvāk sēdošajiem, bet tie pieklājīgi atteicās. ',
^ Tad eš došu gaiļiem, — skaļi ziņoju publikai ūn lēju dzīru silē.
Skatītāju ziņkārība bija saspīlēta līdz tjedējam. >
Gaiļi, kaut arī izslāpuši, ļoti pieklājīgi spēra pāris soļu līdz sileij ierindu gandrīz neizjaukdami, rei- i zē kā pēc komandas nolieca gal- \ vas un iebaudīja dziru. Pateicībā es paķēru rokās Džonu Bulu uņ noskūpstīju, apsolīdamies:
-~ Es tev piešķiršu Bikšu lences .ordem.' ■'.
Publikas klusums ni izlauzās rēcienos.
Ienesa ādas maisii. Es to attaisīju, lai izkratītu trešo daļu šai izrādei, bet kaut kā samisējās un viss skudru iērums izbira ārā; Protams, neēduši no vakardienas, gai-ij tūdaļ mētās kukaiņiem virsū un, traku puttikās smieklu pavadība,
viss notika tā, kā tam bija jāno-' tiek. Bet viss maiss putniem ne^ bija pa spēkam uh bumbuļUzdu skiidras un termīti gaiļu mīdīti un savā starpā kaudamies, / devās uz visām pusēm pret publiku, kri daži gaiļi, jau iereibušī un skudru apsēsti, devās tai pašā virzienā laizdamies. Ķamer tālākā publikā spiedza ūn zviedza aiz smiekliem, tikmēr pirmās rindās jau sāka jocīgi grozīties, celties kājās un atkal sēsties, ķert ar rokām vai nu pie kājām vai vēdera, beidzot šo ķerstīšanos pavadot bļāvieniem: —- Skudras! ... Aki Dievs, melnās skudras!... Lapsenes!.'..
Bet no pēdējām rindām proletariāts kauca: — Uguns! Revolūcija!... Asinis!.. .Glābjas, kas var!:';.
Panikā daži jau devās uz izeju. Atskanēja policijas šefa balss: >— Pārtraukt izrādi! Apturēt skudras! ' , Bet Tribunāla priekšsēdis jau
kliedza:
— Prokuror, sastādīt apsūdzību!
Nu jau bija' pimka. kad visi, skudru ūn baiļu pārņemti, reizē gribēja' izkļūt pa divām nabaga durvīm. Man šķita, ka uz manu pusi dodas cietuma priekšnieks. Es saliecos un metos burzmā, kur pa kleitu apakšu un kāju starpām līdu un j)lēsos uz izeju, reizē maukdamies ārā nd klauna drēbēm. Pie durvīm es jau biju bez tām uņ pāri citu galvām kopā ar visjaunākajiem un veiklākajiem, varbūt: arī pāri par dažiem līķiem, es izl^uvu ārā un brīvībā no Tribunāla priekšsēža draudiem, policijas šefa pavēlēm vai cietuma priekšnieka tuvošanās- Redzēju, ka jau izkļuvušie lielā nikiumā metās pret manu konipaņero limuzīnu, to sizdami gabalos, šis fakts piedeva manām kājām milzu ātrumu.'': ■ 'v.\-.'
Es apturēju pirmo taksometru, ko sastapu.
— Man vēl šonakt jātiek En-karnasionā. Cik tas maksā?
Šoferis domāja.
— Dodu trīssimtus, — es mēģināju viņu pasteidzināt.
— Bueno, bet puse jāmaksā tūlīt,, — šoferis bija ar mieru.
Kāpu Iekša, lai brauktu vispirms uz māju. Izstāstīju sievai, kas noticis, krāvu koferītī divdesmit tūlcstošus, kas bija gandrīz tikai viena, piecu vai desmit guaranļ gabalos, teicu sievai, lai te vairs ne mirkli nekavējas, bet ar bērniem dodas pie paziņām un gaida, kamēr būšu sagatavojis zemi viņu iekļūšanai Argentīnā.
īsi priekš krogu slēgšanas es jau biju gala mērķī — Enkarnasionas pilsētiņā pie Parānas upes krasta, kur otrā pusē mirdzēja Argentīnas ugunis. Kāds laipns ukraiņu krodzinieks ^ man norādīja, kur meklējams laivinieks, kas uzņemtos mani pārcelt Argentīnas Isra-
Stā.:
Laivinieks pieprasīja piecus simtus. ■
— Drusku par dārgu, es ieminējos.
Argentīnas policija ir modra, vecīgais laivinieks piezīmēja. — Lētāk nav vērts.
Bueno. Un kad? — es noprasīju. ^
Pēc pāris stundām.
Nairts jau bija pusceļa uz ritu, kad es ierados upes malā, kur mani jau gaidīja vecis laivā. Puse laivas bija pārsegta ar segu. Es iekāpu pie paša veča, un viņš atgrūda laivu. Irkļi kustējās klusi, vecis nerunāja, un es nodevos savām domām, cieši spiezdams pie sevis naudas koferīti.
— Oh, drīzi būšu pāri! — es priecājos.
Upes vidū vecis ierunājās; -
Es ņēmu no kabatas naudu, ņo jau biju sagatavojis, un pāsniedzia vecim.
Tas aši satvēra un sāka skai° tīt, murminādams guaraniski. Ma® bija jāsmejas par veča izdarību, jo nakts bija tik tumša, ka pat otra seju lāgā nevarēja saskatīt, kur nu vēl atšķirt naudas zīmes.
Beidzis murmināt, vecis teica:
— Trūkst viena simta.
Nevar būt, — es protestēja.
— Trūkst gan, —. vecis tiepās.
— Vai tad jūs ko) varat saredzēt tādā tumsā? — es -jautāju.
— Es redzu arī naktī, — viņi strupi izgrūda.
Tavu ķezu!
Es sāku meklēties pa kabatu, no kuras biju izņēmis naudu, bet tā bija tukša. Ja nu negribēju ķildoties, vajadzēja atvērt koferīti un pasviest no tā viņam kādu summu. Un es atvēru savas bagātības; lādi, laidu roku iekšā un tvēru sauju' banknošu ... Piepeši jutu, ka kaut kas nogrāb man aiz mu» guras. Es pametu acis un uzšāvos kājās, jo no segas apakšas līda kāds stāvs ar airi rokās. Un s^i airei vajadzēja krist uz manas galvas. Es saliecos sānis,!laiva bīstami sazvēras, vecis, atlaidās no iršanās/ ķērās pie koferīša, un manai galvai tēmētais sitiens krita — manam plecam. Es iekritu ūdeni un līdzi upē iebira arī mani tūk-^ stoši. Bet abi pirāti zvēla man ar airiem, kas vairs nesasniedza mani. ■
Peldēdams atpakaļ pret Paragvajas krastu, es dzirdēju, kā pirāti muļļājās pa ūdeni," ņaudu zvejodami tad, laikam neko neiegu-vuši, atkal sāka airēt. Un irkļu klusie klaudzieni atskanēja manās ausīs:
: — El-—po-^tov—ski,- Hlo-^po—>■ tovski. .
.ņs tas ^žt-
ca
es
a-
It-
■ r- ■
5u
as
:-as/ ts
;'-i.; >t
IS
;s
■ .-a..
1-)-
s.
■ ■ > is
I"
1 ''-I
Vil
I ,
i I
ii
t
t
i 'i