•Trešdien, 1952. gada I.?- septembn
•9
A ^ T : A
S T U L E S
Musu ikdiena pašreizējos apstākļos kļūtu; ievērojami vientuļāka; ja pēkšņi mums vairs nebūtu, no. kā sagaidīt vēstuli, vai ari pašiem' nebūtu, kam rakstīt. Vispār jāsaka^ ka īpaši zīmīgu lomu vēstule gūst šinī laikā, kad arvien vairāk mūsu saimi dzīve izklīdina. Visur, kur vien dienas ar naktīm Dieva noliktā, laikā un likupībā mainās, ir jau kāds mūsu ■ cilvēks, kāda latviešu lielāka vai mazāka trimdisiieka grupa.
VĒSTULES NO AUSTRĀLIJAS
UN STOKHOLMAS „ ... Tu esi svešumā, esi viens pats. Nedēļām un mēnešiem vairs nedzirdi mātes valodu un reizēm pietrūkst prieka^ pietrūkst gaisa, kaut arī apkārtne ir sķāi-^ sta, varbūt pat skaistāka par paradīzi, bet, ja tev ir vēstules, citas pavisam parastas, tik para^ stas kā ikdiena ar savu negrozāmu gaitu, citas turpretī greznas kā renesanses laikmeta mākslas priekšmeti, tad^ tu nejūti vairs ne pelēkās vienmuļības, ne spiedīgā Smaguma, jūti vienīgi zeltainu gaismu, kāda vienmēr mirdz, kad ir labi un netrūkst laimes" Baksta Gunārs K. draugam Vācijā no gleznās. Spānijas dienvidus provinces Andalūzijas, par kuras' jaukumu" -šatobriāJis kādā grāmatā stāsta:
-r- Kad Sv. Ludviga simttūk-. stoš dēli no Sjēras. Morēnas augstuma, piepeši ieraudzījuši Andalūzijas līdzenumu, šī ainava^ vims tik ļoti aizgrābusi, ka ba-
TRIMDAS
SAULAINĀS UN ĒNAS PUSES
. KĀDA PRIEKŠZĪMI CITlĒBf
taljoni brīnišķīgas zemes priekšā spontāni salutējuši.
Bet mūsu cīņas un likteņa vis-ispeicīgākms, pārlaikmetīgākais tvērējs, kura dzejnieka balss kā katedrāles, zvans nenoguruši sauc uguns vārdus cilvēces sirdsapziņai un saviem tautiešiem, no Zviedrijas galvaspilsētas Stok-li.olmas; šodien raksta: „Kultūras bagātajā Eiropā pašreiz ir vairāk izmisuma un liekulības nekā: nemirstīgās drosmes. Cik šodien ir vairs tp, kas uzdrīkstas prasīt skaidrības spožumu un strūklakas čalas augļu pilnā dārzā? /Baznīcās plaisā baušļu galdiņi; pat svētās naktīs atstāj pjedestālu. Un sarkanajā nāvē, kas turpina vairot briesmas, Eiropa klausās ar trīsām. Bet tā nepaliks. Varenībai jāatdzimst, jo šis' laikmets kļūst arvien bargāks, un kurš nerunā tikpat bargu valbdu tām pretī, kui-am ^ trūks drosmes - tanī darboties ar visu- savu .dzīvības spēku, tas neizjutīs šī laika dvingai-no elpu.'un karātaVu drausmas, paliks miižīģi melis: kā mākslā, tā arī pats sev, to.pieminiet ',kas dzivojat un dzīvosit!" '
PARĪZE — UGUNS <3ARAM , m DVĒSELEI
. Nezin, vai vēl. kāds ir kaut ko līdzīgu vēstulē rakstījis par savu dzīvi un draugiem kā kāds jauns, impulsīvs mākslinieks, kam jau pirmajos nometņu gados nav trūcis uzņēmības un drosmes atstāt Vāciju. ■
„Nedomā, ka mums te ir pārāk li§ļi taulcu podi vai franku maisi — nav, bet gara un uguns dvēselei Parīzē ir pārbagāti daudz, jo šeit pats ideju eņģelis, Ariels staigā apkārt, vēja dziesmu pavadīts. Un Sevišķi māksli-' niekus, ar kuriem satiekos, kuru tuvumā bieži atrodos, tos neaizmirsīšu nekad. Pat, ja viņu darbos iezogas saīgums un neapmierinātība, tad an viņi to dara ar tik apgarotu seju, ika ne ar ko neatgādina to, ko šodien sauc par skumjām."
Un vlslaimīgājcais sirdsprieks, kag brīžiem šalc, mirdz un spēcīgi elpo,. jūtams katrā vārdā, kurus rakstījusi latviešu meitene Irma S., kad viņa 1949. gada pavasarī kā vienīgā ārzemniece ie^ Mūst Oetmoldas vācu konservatorijā dziedāšanas klasē;
„Ņu man sniedz laimi gaiss, debesis, zilie agrīnie riti un zeltainās krēslas; stundas, jo šai brīdī mans sapnis beidzot īsteno-
Avīzu ziņas vēstī, kā augustā Memmingenā notikušā Latviešu centrālās padomes Vācijā 2. -sesijā tās priekšsēdis.A. šilde atldā-sanas runā, starp citu, teicis, ka „iekšējo spēku koncentrācija sākusies (tikai!) ar pag. gada Augs-burgas sesiju, izzūdot pretešķībām, m bijis iespējams auglīgs organizācijas darbs, tā rādot priekšzīmi citiem." Tanī pat sēdē LCKV pr-sedis V. Janums . konstatējis, ka pag. gadā Augsburgā. sanākušajā[ LNP sēdē bijis priekšlikums JiNP .likvidēt. Taču šis priekšlikums neesot daMjis vairākumu, un DV de-i legāti no LNP izstājās. LNP prezidijā palikuši esot tikai 2 locekli, tas' darboties nevarējis, un tādēļ LNP likvidējamā. LNP prezidija loceklis' R. Liepinš savukārt norādījis, ka 2 Vācijā palikušie prezi-
dija locekli sadarbojoties ar 3 iz- jas. Es varēšu kalpot dziesmai, ceļojušamiem sarakstīšanās cejā. Gadi vairs nevilksies kā smagie Pec debatēm LCP vienbalsīgi no- g^ļna ti^l^kip māl^nni nr. vmn lēmusi izdarīt formālu LNP liķ- . .
vidāciju, bet ja gadījumā LNP ne- ^^^^s svētīs visiem iz-
likvidētos, LCP delegāti no LNP mocītajiem ceļu mājup, pa vinu izstāšoties. Kādu priekšzīmi citi aiziešu ar bagātu, drošu sirdi no tā var ņemt? bezffalī^i mīlp't dVīvi«
Mēs atceramies, ka pag. g&āt\^^^^^^^'f ^^^^^ LNP Augsburgas sesijā pēc tam, ^^^^ no Mind7(enes apgarotā kad priekšlikums, likvidēt LNP, vēstulē par savu ikdienu saka:
D^"'KarDf deLg"^^^ ^^^^ varbūt
ļoja ārā no sēžu zāles, tad bez ne-K^^^ātu, es dzīvoju-kā ugunīs un viena vārda DV delegātiem sekojaJ laiku vairs nerēķinu pēc debess
fL^^^.^,¥'Ķ ^^^l^" spīdekļiem pulksteņa vai ēdiena
Sildi priekšgala. Avīzes sensacio- --^i . ^ - '-i-
nāli rakstīja - LNP uzspridzināta! P^c sajūtam un pa,r-
Bet izrādījās, ka LNP tomēr ir de- dzīvojumiem. Un esmu tik stip-
mokratiska organizācija ar sīkstu ra, tik stipra, ka reizēm varētu
Augsburgā pārsteigušies, jo de- zeltiem piekaisītu vi-
monstrātīva soļošana ārā no zīles sus vēl nedzīvotos gadus." palielina pretešķības nn vājina or- „_ trr tma n-r
ganizāciju darbu. Tas ari nav tas ruvba u^.
legālais cels, kā likvidēt orgāmgā- SLEPENPOLICIJU ciju. Tagad nu LCP iecēlusi divi Bet netrūkst arī tādu vēstuļu,
likvidatorus (māc. A. Abakuku un U . r^Mr^u7 npjrriham fi
mag. iur. K. Ozoliņu), feet ja LNP r^f ^ lasot nemaz negribam ti-
tomēr nelikvidētos, tad LCP otrreiz cet, ka kaut kas līdzīgs vel va-
aizies no LNP, šoreiz nopietni un rētu gadīties mūsu apstākļos, un
formāli. ^ _^ tomēr: Nupat no Bostonas kāds
. Tāpat atcerēsimies, ka LŅP pre- ^mmpiriic Trnr5 fiklm $ī
zidijā bila 9 locekli: priekšsēdis J. ^^f^ jauneklis, _kur|^ tikko si
Celms (tagad ASV), vicepfiekšsē- gada pavasari, vel Eiropā bu-
ži J. Lavenieks (ASV) un Ā. Kiī- dams, brīvprātīgi iestājās' ame-
ye (ASV) un locekļi J Ķuintis ^kāņu armijā tm jaunkareivja
(ASV), V. Janums (Vacija), A. En- , ; nnvaHn Ammkā •Ro<?tnTiac:
dziņš (Vācijā), R. Liepiņš (Vācijā), ^^^^^ P^^^^a Amerika Bostonas
V. Best Jānis (ASV) un, V. Lam- tuvuma, saviem draugiem Kem-
bergs (^SV). Kad sākās'tālākā iz- ze^mē raksta: „Esmu vienīgais
ceļošana, tad LNP prezidijs, saska- ig^^i^^jg šinī. apmācību novieto-
ņa ar Ārkārtējo pilnvaru nesēju . . Tr„„* ^«r „«„*ōi.i;^w, sūtni K. Zariņu, Vienojās, ka iz-puma. Kaut an par apstākļiem
ceļojušie LNP prezidija locekli pa- nevaru žēloties, taču kādreiz gri-liks amatā arī turpmāk un, ja būs bējās sastapt tautiešus, kas jo vajadzība, izveidos delegācijas^ vai ^j^^j^^ ^^^īvo šai pilsētā,
darbosies sarakstes ceja. Dažiem . •. •_
prezidija locekļiem izdeva pat ap- P™aja sirojuma gadījums ma-liecības angļu valodā, kā viņi ir ni noveda kādā veclatviešu km-LNP prezidija locekļi. Tagad LCP Nekas, turīgs iespaids, tikai sesija LNP prezidija _ļoceldis R. ^^^^^ j^ļ^^a sienas ro-
, Liepms atklāti deklarējis, ka: i,^\f_ , . t , „„„vi: Vācija pulikušie prezidija locekli ta maskaviešu bildes un saukļi (V. Janums pats izstājies) sadar- uii apmeklētāju vairumam,: kaut bojas ar 3 izceļojušiem sarakstīša- Lŗļ ļigyēl runā latviski, ir pavi-t^e^'^i^C^ -m. jocīgi uzskati. T.pat visa ni ar bijušiem LCP — LNP dibi- pieejama literatūra, ko tur pa-nāšanas iedvesmotājas un realizē- manīju, bija vienīgi, vai ņu ta-tājas --locekļiem ĻNP Prezidija: g^^ļgļ^ij^ ražo-
J. Celmu, J. Lavenieku un V. ° r.A-nnfi1raTYi5kfliq r»pp šī
Lambergu palikušie prezidija lo- ta. Un tas nepatīkamākais pec si
cekli nevēlas sadarboties un nesa- apmeklējuma man sakas tikai
darbojas, bet uz savu roku izvel- uakošā dienā, kad uz nopratinā-
dojuši kaut ko lidzīsu„ma2ajam U^^^^ izsauca slepenā poli-
kabinetam.** Vēl zīmīgāki, ka „at- : ^tuj^du tauiāia U]
stumtie" nav bijušo politisko parr 9"^- Yf5^ ^^^^7^^ T.LZ
tiju piekritēji, bet vēlas politikā es atbildēju. Es saku: Pie vslna,
jaunus nacionāli valstiskus pamaia vai šie ;,tautieši'< arī jūt, kas vi-
principus. ' . ņus agrāk vai vēlāk vēl šai dzīvē
yi._. tas nemaz ^e»^^^^^^^ s^g^i^ja! Nākošā reizē
„iekšeio speķu koncentrācijas, un » . ,
,.auglīga organizācijas darba,* bet |ai sarkano citadelei metu lielu
vada gan priekšzīmi, kā nevajaga uķumu un uzmeklēju pēdējos
darīt. 1 ' - , , ' gados iebraukušo klubu, taču tas'
vēl ir tik tukšs un nabags, ka to airī ōļtrreiz vairs neapmeklēšu. Tagad beidzot qsmu pastāvļgs viesis Bostonas poļu klubā, un •tur nu es jūtos patiešām labi. Poļu klubā var izdejoties, ir meitenes un dzeramā bagātība."
Daudz ir bijis izdevības ieskatīties vēstulēs, kas pēdējos gados kaut arī arvien retāk pienāk no dažādiem mūsu nelaimīgās tēvzemes nojadiem, un jāsaka, tām ir pavisam cita smarža, cita var loda un jābūt sevišķi stiprai sirdij, lai tās lasot nepagurtu. NĀK NĀVES UN POSTA ZIŅA^ Tēvs dēlam no Augšzemgales raksta: „Nezin, kas tagad būs, nav • vairs neviena. jujnta virs galvas, ir tikai debesis ..Bet tanī" pašā vēstulē māte saka: ,,La-bi;: ka vismaz, tu, dēls, dzīvo, tad varbūt vēl..." taču par nākošo vārdu ir nolijuši vai nu asara, vai arī to rakstot ir pārāk sadre-, bējusi roka, ^bet tas nav >sala-sāms. Mēnesi vēlāk tas pats puisis ir saņēmis vēl vienu vēstuli, tikai .no, citas .puses un personas: Jūsu vecāku saimniecību pievienoja koloP^iozam, un viņi paši ^tagad dzīvo pie Žaņa." (Žani 14. jūnijā 1941, g. deportēja,)/ 'fc Bauskas un Lejasķurzemes puses pagastiem visvairāk ir ziņas par piespiedu precēšanās ga-dtjulmi'em, sevišķi ar sarkanās okupācijas' var^ Latvijā ievestajiem austrumniekiem.
Kāda sieva raksta savējam. Rietumos: ';,Pirmā sākumā likās, ka nedzīvoju, esmu m.irusi, tagad tas jau aprasts, ' jo viņam, kaut arī nav tjk ļgaiša seja kā tev,^ tomēr uzvārdu neesmu mainījusi,-tāda- bija griba un mUsu bērnu dēļ, Imant, turos, kaut aŗī tu, mani saticis, vairs nepazītu."
Bet no Limbažiem pienākušā, vēstulē vārdu pa vārdam var lasīt: ,Mūsu pilsētā tikpat kā nedzird savējo valodas un veco pazīstamo esam palikuši maz, (jāpiezīmē, ka rakstītā]a, min, pilsētā dzīvo jau 22. gadu), tamdēļ «arī ne Ar vienu gandrīz nesatie-kos. Dzīvoju tanī pašā mājā, ku-' ŗā mani atstājāt, tikai tagad pagraba istabiņā, un bieži domāju par'jums, kas vēl' arvien nebrau-. cat niā-jās. Kāpēc!? Mēs taču galodām, milzīgi gadārn, un saule, iin zeme arī..
DRAUGS DRAUGU LM ATCERAS! Tā katru dienu pa visiem iespējamiem pasta ceļiem no vienas pasaules malas līdz otrai šodien ceļo vēstules,. adresētas cilvēkiem, kuru vārdus' un uzvārdus neviens cittautībnieks nevar un nekad, nevarēs izrunāt. Tie esam m.ēs, kas zem. sava krusta vēl neesam beiguši kaislīgi alkt dzīves un laimes, kas jo spilgti izpaužas arī mūsu šī laika vēstulēs, vienalga, vai tās raksta brālis māsai, draugs draugam,cī-
nītājs domu biedram, līgavainis savai visumīļajai, vai arī mūsu dzejnieki toži pat grūti salasā*. mā rokrak$ta^ joņaini yalsgtidami par pārdrošiem .sapņiem, pēkšņi pārvetš visvienmuļāko ikdienu fepožā ideju putn^, kas gavill-dams lidos starp jūras dziļumu un debess augstumu un ar karstu uguni svētī sirdi un skaistumu.
Draugi, pagaidu trimdinieki, drošsirdīgie gribētāji un visi vajātie latvja pasaules tālēs, kas nedrīkstam nobīties no tagadnes, rakstiet vēstules, kurās. katrs teikums atspoguļotu uzupurēšanās gatavību • ,gudro prā.tu, kvēlošanu asinīs un ticību ilgu un darba piepildījumam, to visu apgarojot ar dziļu dzīves mīlestību, un paši gaidāt tādas, kuras vēl pirms nāves pēdējā mirklī kļūst nepieciešams pārlasīt, lai tad ar laimīgu smaidu mierīgi aizmigtu pēdējā miegā uz vairoga.
Alberts Eglīlis,
TEN
Amerikas latviešu: apvienības valdes Bostonas sēdes protokolā lasāmi šādi sūtņa J. Feldmaņa> vārdi: „V. Lambergs saka, ka ir pienācis laiks uzstādīt izšķiršar nai Latvijas jautājumu. Mums ir vairākkārt atgādinā.ts, ©siet uz^ manīgi un neprasiet nelaikā izšķirt Latvijas jautājumu. .Nelaikā prasot jautājuma izšķiršanu, lēmums varētu būt negatīvs", šos vārdus teicis Latvijas sūtnis Vašingtonā, un tādēļ tos nevar ignorēt un paiet garām, un tie prasa objektīvu novērtējumu. Nesen piedalījos kādā sabiedrisko darbinieku ap^jiiedē, kur kāds latviešu jurists un redaktors īsā polītiskā apcerē bez iebildumiem akceptēja minēto sAt-ņa J. Feldmaņa ārpolitisko tezi un teica, ka Latvijas ārpolitikā
Tauiisķig^ d@jas Pirmajā Briesmu dienā Kanādā
rības, kā katra deja dejojailia. Tāpat tautas dejās .līdz, šim. ne^-bija redzē^ts. rokas plaukšķina virs galvas! .
Tā nu iznāk, ka mēs pamazām attālināmies no savas tautas kultūras, — kā mēs spēsim to saglabāt nākošām- audzēm?
Centīsimies citu gadu rādīt pareizākus un labāki sagatavotus sniegumus. No kļūdām jau visi mācās:
Mūsu tautas .dejas,, tāpat. kā tautas dziesmas, ir saglabājušās tautā cauri gadu simtiem^un ir svēts senču mantojums „tagadē-jām paaudzēm..
.Tādēļ pēc aizritējušās Dziesmu dienas gribas jautāt,, kādēļ' dziesmas sagatavotas daudz labāk- ņe^ ķā" dejas? Vai tautas dejaii mēs vairs neveltām pienācīgo tizma-nību? Aiziet gadi un gadu desmiti, bet latviešu tautas dziesmu melodijas nemainās, bet kāpēc mēs mainām turēs mūsu tautas dejās! Tik pazīstamo deju^ „Jautrais pāris", kas nobeidzas ar. apaļo polkUi Dziesmu dienas sarīkojumā nobeidzās ar griešanos elkoņos, ikam sekoja kāda pieņemta poza — lādas gan tautas dejās nekad nav bijis. Ir nepareizi tagad svešumā gudrot jaunas tautas dejas mums ne^ rodas arī jaunas tautas' dziesmas! Daļēji līdzīgs baleta uzvedumam bija Brālīt's māsas dancināja, šo deju kādreiz latviešu tautā dejoja gan, bet īsti kā — mēs tagad nezinām, jo tā nav publicēta. Mūsu galvenais tautas deju kārtotājs Jēkabs Stumbris atra-dar Vidzemē šīs dejas daļas, vēlāk, līdzīgas Augšzemgalē, un no šīm atsevišķām daļām sastādīja deju „Brālīt's māsas dancināja". Par laimi ir vēl šīs dejas apraksts saglabājies paša J .Stumbra rokrakstā.,, bet tā gan ir savādāka nekā redzētā.. Tāpat nevaram neredzēt ka ,,Maģo dan- ^oronto. Cl", kas tauta tika dejota skre- u - v a
nekas nav kritizējams, jo Lfit* vijas liktenjis .var atrisināties .tikai lielo pasaules notikumu' norisē. Arī kāda sao-džu Mta vēr stule no Vācijas izsaka to pašu.
Prezidentam K. Ulmanim nepatika vā.rdi „mēs maza tauta" un viņš mērīja latviešu nacjju ar garīgām .mērauklām. T,as drīkstētu arī trimdā nozīmēt, ka mēs tomēr neesam tiķinaza lauta savas taisnībā lielņs lietas aizst^: vešanai brīdī, kad latviešu nācijas likteņi apstājušies it kā kapa malā un gaida — Latvijas jautā.; juma pacelšanu pasaules priek-' šā. Mums ir jābūt tik lieliem, ka drīkstam un spējam runāt un pārliecināt tos, kas lemj par pa-, saules likteņiem.; Vispimis miims pašiem vajadzētu būt pilnīgā
ļ?rfV^|^n$i, ķo ne tjķai Myr dibanevaf ne solīt, tiedž^ pildīt, bet pat lielās Sabiedriskai ^ofg|^^^ t
nij^pcļja? tmt^' brīy}§.^V^ls%:"
Piemēram, -leg§ai4iygž"./^tl^1iia^^ ūnijas komiteja so rin<iu auto-ra?3i «raksta, ka „koiniteia nepro-ppne brīvāk pas^jiles <>rgadaešā-nu sākt ar trešo pajauks ka^u, lai. uzbruktu Padomju Savi$ņī-k^lvin p^aņāH^ Vetoo .i]aē4i B|[l|ij.as. vaķtu aitbrīvo^i^u", bet iikpit noteikti apgalvo, kas At-' lantijas ūnijas komiteja- grib palīdzēt ar visu savu politisko. :ie-špai'du .atbrīvot" Latviju, • un^. ir pārliecināta,'ka^ar aktīyu''^ār^o-iltiku" Latvija'tiks atbrīy#a,vun tādēļ" aicina tas rindās. ^ Eietumu ^istisvlriem lielā mera'% skaidrs pasaiules liktenis "Zto..~3^0mūbis-
■ »■ -. ■ - -
srādīs savus darbus
Jaunkandiešu mākslas klubs, kas ir kļuvis par vienu no, vispievilcī-gākāra Eiropas jaunieceļotāju organizācijām, nospraudis plašu rudens un ziemas pirmās puses darbības programmu.
Klubs izstādīs savu biedru darus Nacionālā atpūtas brīžu un daiļamatniecības skatē, kas notiks Toronto tekošā gada 21., 22. ūn 23. oktobrī, un lielāks skaits mākslinieku demonstrēs savus sasniegumus jģīmetņu gleznošanā, karikatūru zīmēšanā, skicēšanā, modelēšanā mālā un kokgrebšanā.
Klubs ar 3. novembri īpašos kursos uzsāks mācības iesācējiem glezniecībā. Dzīvu modeļu zīmēšana visiem kluba biedriem sāksies treš-diien, 1. oktobrī, pU^t. 8 vakarā
jautājumu, lēmums var būt ne-gatīvsf' ļauj- ļtomūnjstu • totālam lerroram deldēt' un. izdeldēt latr viešu pusotra mļijonus. .šai.jt^ez^j mums ar visu neatlaid^lm jāštŖr da pretī jsintiteze: „ifOveļQfā'laikā pacelts Latvijas jauiajuiņs y^ but kas
Lūķ, šīs alternatīvi^ ar. |:aW|cī5iā,--s^^ nodzīvoto trimdas'ga4u ķpīi^ V?)?.? ic*?-lie^ arvien asāk, un tas ir-arī ta§, # §F «nJi^J^'S^ģ^^IF^ĪJI^'"?^^^^^ kas liek arī asāk dom^t un junāt. i trimias 1^4^ ^ 5ļ|ii.^|[^iz|cijf s Mums atkal un atkal jāi^t iiz |^r-J lcas:^§i|ca^.. cīnies p^t|^t^^u
tas .nozīmē'mum?: mt.........
^us^^ēkus, lai-lltetuftiiHžšķ^^ tos .^galīgi \un^ pilnīķi par 'st^ža-|nu. Balļtij6s^^afetu'.'ģ!ab'l^ k^ļ'^ll^ūs vairs itļ- lieiSs*-pūles pjanākt;. lai' Ei^mm aielVal^is
jiena trīssolī'(tā arī ir visos ap-ra'kstos) t^gad^ējie .;4^otāji .izpil: ■dīja tecinu solī, līdz to šī deja zaudēja savu vieglumu uh ro-taļību.
Vācijā pirmajos trimdas gados iznāca Johannas Rinlcas. J. Oša un dala J. Stumbra uzrakstītās tautas dejas. Ja tagad mums citu materiālu par dejām nav, tad tomēr vajadzētu pieturēties pie šīs grāmatas, lai atsevišķās deju kopas vienu un to pašu deju arī; vienādi dejotu: šī grāmata n,av pilnīgi pareiza, bet pietiekama, lai nerastos neskaid
2.- novembrī Kanādas palī(Jzība? biedrība Austrjumeiropas bēgļiem Montreālā. sarīko īpašu izstādi jaun-kanādiešu darbiem; jaunkanadiesu, kas ieradušies lio viņpus dzelzs priekškara.
Mākslas kluba biedru pilna sapulce nptiks kluba telpās pirmdien, 15. septembrī. Tanī lūdz piedalīties visus biedrus un māksliniekus, kas nesen ieradušies Kanādā.
Jaunkanadiešu mākslas kluSi adrese ir The Arcade, 158 Tonge St., Toronto, tel. WA 4219, birojs atvērts no 5 līdz 8 pp. €S
lietu, ministrijām, ^parlaņventiem, universitātēm, laikraksfu' redaķr cijām.un komitejlņi, laj pi«r|4īr' tu mūsu tēzes pareizību.
Neka(J l4tyijai ■ lēmpļS būt negāltīvs, ja p§šas .«jķtuijfļĻU lielvalstis to paceltu Wļ ajizs|tav«r tu cilvēcības, taisnības ,un- jtie-sību y|.rdā.
Mūsu ārpolitikas .mērMs .Jr viens un nemainīgs — iļrīs^- liat-vijas atbrīyošan^. Bet mūsu polītikas taktikai ir jābūt «elastīgai un tagad jāpi^mērojag katrā ziņā A^V ārpolitiskajai' stratēģijai un taļctikai.Mēs tagad varam runāt ^ikai par jaunā A$¥ prezidenta ārpolitiku. Ģenerālis Eizenhauers • uii gubernator? Stī-vensens, pakļaujoties amierjikaņu
nācijas mi.eŗa mentalitātei," ^'P: sola, viņi vadī§ ,t|[^ lai būtji nevis ķaŗš, bet.ņjie^^s. Ģenerālis Kizenbauers mieru^ .tom^ēr- saprot kā „brīvļbu arī apspij5s.taiām .taļx^ tām aiz dzelts aiļzļcar^" \un Ļot-yiju . minējis kā pirmo. Stiyj&n-sens ir uzmanīgāks un nosauc EizenTianera „^ktīvo .ārpolitiku" par „avantūru politiku" vai padošanos jūtām.
Tas nozīmē, k^ mum^ n^y jāprasa krusta'karš Latvijas _at-
t.§d var notīri;, ;'ķa;^^i ilgi Jau-tģsi^;~ if .y|i"^^av laijc?':^flt Latvijas . jsaiļ^jļfnff?- ^j^i^ljr ķums pacelt*i^tvjjis j?tu|fļļ|S« ' nenozīmē i^es^^egt/l^ti-^cjra^al^^ lū^u. .dipļop^ltisķjii^^ ņ^f^n
diplo,i|i|ti5ķiem jiņ .s|^i^i|?:^-^ poJ|tisķie?iļ lī(3;?:eķļie^ - jj^v; pa? nāķtfi'AsV'valdīb^^^ g^iļg^.h-^ šķiršanās ' ar ~ yisjj^ -t|s f^liĶ espšiem, tam pjelietojaipi^m-ļir .dzekl^em,aktīvi atbalstīt šq Latvijas . lūguiim. yai mēs ip d^ŗām? Ja^mēs'io ianaļtjs^ "m^f-^, būtu īīdzīg^ cīnītajiem ķaŗa'laukā/un'poljt§^ jāŗilam'tl^^^^^ ausīs bū^u īsta, zelta stoa. Ka prezicjentus iin ministrus var pārliecināt uņ iep^ai^ot arV Baltijas valstu ļikteni^^ Jo jau.'esam piedzīvojdši:^ fielaiķls sņj,ņk pT. jL ' BSnianļs '^jrtiednā^a ; ASf-faulas viknieļžu b.'Ann)5trongii, pēd^ai^ ir ' pafliednajiS' cļOiķ jCppgresa locekļus,' Jbet viehs fi^m,' fe'steiis pārlieļciriāja ģenerāli Ēizenhaueru iestādes par, aktfvu pķī42ību arī Baltijas valstu atjaunošanai. Lūk, ta^ ir mū-fVL cīņas c^]š, kas mūs' droši novedīs pie Latvijas atbrīvošanas.
OTĀS
Sagadīšanās vai simbols
Pēdējos gados mēs sākam pieradināties pie ievērojamiem vārdu saīsinājumiem. Vai katrs laikrakstu ziņojums tā ir virmo ar noslēpumainu burtu grupējumu, kā dažam liekas, pat vai tīri kabalistis-kām un mežonīgām amēm. ^
UNO un ECU, EVG un SHAPE, visi šie saīsinājumi šodien tā sakot pieder pie laikrakstu lasītāju dienišķās maizes. Par burtu gru-?»ējumu NATO, aiz kura slēpjas organizētā Ziemeļatlantijas pakta valstu apvienība, ^tagad iededzies zināms sasprindzinājums. Burtu kārtībā NATO tieši atbilst angļu-amerikāņu apzīmējumam Ziemeļatlantijas līguma organizācijai. Tas, protams, pavisam nepatīk vairāk . vai mazāk šovinistiskiem frančiem/ tādēļ Parīzes laikrakstos NATO, vietā lieto OTAN, kas burtu grupējuma kārtībā atbilst šīs organizācijas franču apzīmējumam.
Protams, tā ir nevainīga spēle ar burtiem, pat ne vārdiem. Tomēr arī šai šķietamā bērnu spēlē rodama varbūt kāda jēga. -
Kāds grieķu laikraksts kops nelga laika īsā ziņojumā dara lasītā-us uzmanīgus, ka abiem šiem Ziemeļatlantijas pakta organizācijas saīsinātiem apzīmējuipiem, liktenīgas sagadīšanās dēļ, jaungrieķu ikdienas valodā ir atsevišķa nozīme. Un proti: NATO jaungrieķiskii nozīmē „§e viņš ir (vai viņa ir)"! pTAN turpretim minētajā^ valodā nozīmē: Kad?
Laikraksts piebilst, ka tieši toliem, kas pakta īstenošanu maz veicina, to velk garumā vai .pat traucē un kas tik stūrgalvīgi pastāv uz organizācijas apzīmējumu savu burtu kārtībā — šis simbols OTAN it kā,piestāv. Fas.
ALKOHOLA PLuDI UZ ĶUĢiĶ Gibraltaras tiesā britu 9.089 tonnas lielā tankkuģa Atheldu-ke kapteinis Fergusons paskaidrojis, . ka bijis spiests pa radio pieaicināt palīgā Karaliskās floks korveti, jo kuģa Itomanda pludojusi-alkoholā. Viens no komandas locekļiem pat tam uzbrucis, daži citi uzbrukuši kuģa virsniekiem un neklausījuši to pavēles.
Palīgā piesteigusies korvete nosūtījusi bruņotu vienību kapteinim palīgā un . pavadījus' tankituģi līdz ostai.
Jaunatbraueēji^un visi, kas mai* nījuši dzīv^ vietu uņ tie, jķas #1 nav paziņojuši savas adreses, bet
KĀRĻA ULMAŅA ATGEjREI
Sakarā ar Kārļa Ulmaņa notecējušiem 75 mūža gadiem Ņu-jorl?^5 Latviešu Studentu biedrība bija sarīkojusi sestdien draudzes najnā atceres vakaru. LĶK loceklis Alfrēds Bērziņš iepazīstināja jau'natni ar Kārli Ulmani kā lielu valstsvīru, kas veidojis vēsturi, D. Zamuels nodeklamēja dažas patriotiskas dzejas. Draudzes zāle bija apmeklētāju pilna.
Elizabetē, N. J., tanī pašā dienā notika līdzīgs atceres vakars, ko rīkoja vietējā draudze- Vakaru atkāja mācītājs Zuzāns, kas iededzināja 75 sveces lielā dzimšanas dienas kliņģerī. Par K. Ulmaņa dzīvi un darbu runāja Alfrēds Bērziņš. Koris Millferfe vadībā un dubultkvartets Nei^ maņa vadībā nodziedāja patriotiskas dziesmas. Sekoja dekla^ mācjias. Bija pulcējušies ap 70 apmeķlētāļu- Vakars noritēja ielā sirsnībā. '
Daugavas Vanagu apvienība Čikāga, kopā ar citām organizācijām bija rīkojusi mūsu pēdēja brīvās Latvijas valsts prezidenta Dr. Kārla Uhnana 75 gadu dzimšanas dienas atceres aktu.
Svinīgo aktu ievadīja DV apvienības priekšnieka A. Vanaga uzruna, kurā viņš uzsvērāt ka ārpus katras politiskās orientā cijas, mēs nevaram un nedrīķ-staM noliegt K. Ulmaņa lielos nopelnus savas tautas un valsts labā.
Ģarā.kā referātā par K. Ulmaņa dzīves gājumu un darbību pakavējās J. Euģēns.
ŅtJJORĶA ■':-r'-::[ Gustavs Dancis; kas bijis ]^u-
Māksliniecisļcos priekšnesumos piedalījās M. Ēamata koris, vijolnieks L. Jēkabsons, pianists Viltelis un aktrise M. Antena. Ūlmīaņ.a portreju , gatavojis māksi.' Sīmanis.
Vakars bija ļoti kupli apmeklēts un noritēja svinīgā un sļr-snīgā garā.
;orkas latviešu ev. lut. draudzes mācītāja fC. Podiņa līdzgaitnieks un ilggadīgs draudzes pr-nieks, nesen atskatījās uz 75 mūža gadiem- Sakarā ar to jubilārs nodevis' draudzes archīvam vina rīcībā esošos archīva materiālus, fotogrāfijas un citas agrāko gadu darbības piemiņas.
VASAUA IET UZ BEipĀM
Otto Krolla mākslas aģentirg atklās savu koncerta sezonu ar izcila mākslinieka, vijolnieka Auditēja Lindberga, uzstāšanos. Andrejs Lindbergs ir profesora A. Norīša skolnieks, muzikālo izglītību ieguvis Latvijas konservatorijā 1938.-1^44. g., kuru nobeidz ar brīvmākslinieka grādu. Spēlējis Nac. Operas orķestrī 1941.— 1944 g,, līdztekus piedalīdamies daudzos koncertos kā solists Kīgā un pro* vincē. Aktīvi darbojies kamermū» zikaš laukā. 1945. g. saistījies Ham* burgas BBG radiofonā. Pēc tais pie Latvijas Baleta, kur bija muzikālās daļasļ vadītājs un diriģents 1945.r-1949. g. Nonācis ASV, piedalījies trijos vijolnieku konkursos, kurus visus izturējis, kas vi-ņam pavēra ceļu uz savu profesiju; 1951.-52. g. sezonā viņu saistīja pat vijolnieku Baltimoras simfoniskais orķestris, 1952. g. vasarā Bostonas Pops orķestris un 1952.-53. g. se* zonā, ir noslēgts līgums ar Vašingtonas simfonisko orķestri. L. daudi koncertējis Amerikā un Kanādā. Uzstājies Bostonas radiofonā, iegū» dams atzinīgas atsauksmes, kā no* pietns un augsti vērtējams māfo slinieks.
Svētdien, 14. septembrī, pīkst. 7 vakarā notiks Andreja Lindberga koncerts, Hull House, 800 Halstea St. Pie klavierēm: Valdis Treiina-nis. Ieejas maksa $1,50 (iesk. nod.) stundu pirms sākuma pie kases.
vu paziņu adreses Clļ admi^sM-toram.
Lai noskaidrotu, vai būtu iesp|? jams sarīkot lekcijas 6lkagieP<5in darbdienas vakarpfe, ļūāzu ziņot, vai darbdienas vak^i pleņepa^^ņii, kādi un cikos. Pare-džets'jSĢIļ^ ik nedēļas pa l^cjijai. Vai tos bitu vēlams? Evinātu' jieciļ9Pāi '§ar biedriski darbinieki par kulttU?-1iem ūn mākslas jautāju%e^, Lekcijas kuplinātu aktieri, nm% ar kino izrādēm.
Lekcijās ietilptu arī rakstnieļai uzstāšanās. Lūdz rakstot Otto ļ^oļ? lam, ^00 S. Halstēd St.,'ChicagQ " 111.
DZIESMU VkmO^k I
bļa^jas saiBcojumu ap|Jfi ar su tēvs..., ko h>}^ ļpSļa m ķu^jam V^jtt pulk^> 5^ .
-»J[a^u ^k^V ^-^J^"
citajam J. yiavpn?ai^nļ_ m %
uzrunu pie aingeii^ta velr01ļ^as,
k^a iii^es»'v^ft j.-mk-^
Dziļa ideālisma apgaroti ļgf5.. tfSsSiu g., drīz pec kapiļ;yia.ete, t^l^S nometnē Vācijā, pulcējas ja^- S^-Sib"4 nieši, vīri ņņ sievas ^oimvm? Bu^maJM, 1^- Ŗa lārizēt dziegmu garu un tatak v&r gS^-' p%k^ <iot latviskas tradīcijas un H*"-
ru.
iņac. ,J.XaupBMJ^?;; Ea^ lešu iŗ^^Wl'' P^lis; •
Lai ;kādag ^j^ņesmjsJija pa^a- pS j^tn^s latvigSr
riģen-
ta Alfrēda KalņŠļ%'va^| #^l<5v«icina1isiSuliūras nozares vafli-
rētas kara dienās, latyiskāJļzJ^i?- g^^g % vai 1^''
ma atkal cēlās augšup, jm diriģen-
'f ^' '■«"«•«■■-■i- T»'_'tlLSi»' ■..iiJtSf^īi- Jl^fti
Vien bija sagatavots vērtīgs dztes- -.^ j, Freivalds, ihž. R;.Nļļķurs:.Utt
mu repertuārs, ar ko iepriecināja ļjjļ . pranlcu novada vecie .ļattais
ne tikai pašu ļaudis driimajas ba- y-j,.visiem' apsveicējiem pa-
" 4cas'airiģ|aļ^ .i^:*^^^
rakās, bet dziedāja aifjāaudzu* tu tautu piederīgieņteņic^s ^^11 Jg^'^noSinŽimJa^i^ operu zālēs. Trimda i«^ga. gaja ^^^^ ^j^^'g jaund'aHbiis viru
gadi, un no Vācijas latvieši devas ^ywtvvart6ts' Dzimtenes kokle, '.....- ^-----" ^"'''"*"^|glia*iažlesmu draugiem veltījuši
Ed. Vulfa Sensācijas izrāde či kagā notiks sestdien, 120. sēpt., pl. t.30 vakarā. HuU House, 800 S. Halsted. Biļetes par $1.50 un $1.25 (ifisk. riod.) dabūjamas teātra kasē stundu pirms sākuma, vai pasūti-nāmas iepriekš pie admin. Otto KrOlla no pīkst. 7—9 vakaros pa
lielu haclonāU — pohtistai darbu. ~ Tagad' kora sastāvs zmama me^ rā jau aosta^TOte^aņ'But ^>
liaJs.'No pašlaik ^vajieia d^llž:
tas Dzlesmūvaras un š^m. J>aris desmit np citiem trimdas.Joj^i. Sestdien, 6. septembH,Gr.Ka-
tālāk, lai rastu jaunas mājvietas
dažādā? ?emēs un kontinentos. Pa- ķoj^ļ^ponistirīČ. Ābele ūn J. PorukSp teicoties laimīgam gadijum^am uņ j^osl^^a ^sJ-^kivi^las dažas draugiem, korim jz^e^^^?, ganto a#a pilnā sastāvā, izceļot uz ASV Mi- g^i^f ^dljumf b'ija laSdf ?per cigēnas valsti. Ja sltaia )?i]aja- ^is'^f^Tei'vmts^^Mmšlr^ pārvar daudzas S^^n igam? j^^o^^^^pujjj^^ ļ^^rs Z^tts varēja sasaukties dziedot^i farmas ■ ^ uh fabrikās, tad dnzi vien issbir ja pārvarētas, un latviska -«^es-ma varēja skanēt par 3??»^:^^^ reiz sis darbs bija sevišķi noziaugs
Tev teikis: p«ņifc piekais; «5 jiu^e ņes, viņa ir bagStg lwisĶ,ko nokopi. Bet vi&pitm it
to vil iavm 'ssT
1% «e tik.
tel. MO 6-5399» - Vietas numurStas.: pidos Latvifešu biedrības namā ko-