rēja ta, * pier tāju
V. i,
si g fesl jam teāl lom par
VI]; ma U] spē kā nie 1us dai ku] 3
nei sa^ lu ho ra«
Sl5
rā' ua m; lu la ta ša '
hi
P d-
I
•e d
■ r ■ t
LATVIJA
Neizlietotos maiaiisltfiptiiis aeffifflafeas» bet m vēlēšanos atsakal, ja biis pievienota pasUstrka. •
Ar Btttord vardu vat tnkUm paraksSfSaJos Mkstos fatelktls lomas m m neatbilst i^diaicijaš vieioklini. ' ^
Kad lapas sāk fizeltēt un pa ielām drāžas straufie rudens vēji, pilsētā atgriežas pēdējie ūdehs un saules mīļot,āji, un tas tad" ari nozīmē, ka vasara ir jau aiz tāliem   kalniem, kādreiz
dzimtenē, tā ari tšģad sve^^tmā; vls.^ tas ir zinātnes jauho atklā
ftos, dažu gadu laikā pat par vai-jfākieni miljoniem, lauksaimniecībai derīgā zeme nebūt nestāv atmatā uri; pārtikas līdzekļu ripošana ne'SŽma^inās. Gluži oti^'» di, tā pat Ir |alielinājusies.,
^9
a komentāri
Dzīvoju pārāk tālu no latviešu pārstāvības veidošanās maģistrālēm, lai precīzi ieskatītu kādā virzienā, bez pašas latviešu trimdas sabiedrības akcepta, to cenšas pārstāvēt. Līdz manai dzīves vietai lithāk tikai nogludināti formulējumi un deklarācijas, kur aiz labiem nodomiem ir grūti saskatīt perso-j nlgo ambīciju raksturīgos vaibstus. Ja ari varbūt tie nav saskatāmi (un labi varbūt, ka tā\ tad tomēr neitrālam latvietim nevar palikt neieraudzītas labi koptās ,;kapu kopiņas** aiz daudziem par labu, nozīmīgu, vēsturisku izsludinātiem politiskiem -pagriezieniem trimdā. (PieUi., LŅP Vācijā).. Nevar^ hvst šaubu, ka līdzīgas pārdomas neitrālam, neinformētam latvietim rodas, vērojot beidzamo politisko kustību Zviedrijā, kur rezultātā radusies ..Lielā koalieija.'* kam ir visas pazīmes projeeēt globālas konsekvences visā trimdas latviešu pārstāvībā.
Būtu nekrietni ikvienu organizēšanās un vienošanās mēģinājumu predestinēt ar asu kritizēšanu, ne-ticlta un naidu. Tas būtu tas pats. kā. sen skandinātā mūsu veco politiķu negatīvā apzīmogošana. Neviens nedrīkst būt principā pret politiķiem. Nav iemesla aizstāvēt sliktus un ļauni viltīgus politiķus, tāpat kā nav iemesla cildināt rakstniekus, gleznotājus un skatuves māksliniekus; kas ir slikti savas lie^ tas pratēji.     ,.
Daudziem būs pilnīgi saprotams, ka mūsu bijušie politiķi jūtas autorizēti, ja ne tieši pilnvaroti, sevi apvienot latviešu politisko pārstāvēšanu trimdā, šis domas vadīti, tad ari kopš 2, Pasaules kara beigām politiķi meklē kompromisa atslēgu politiskās sadarbības delegātu savstarpējam vietu sadalījumam. Sadarbība iŗ laba lieta. Tāpat, es atkārtoti uzsveru, nekas nevai^ būt pret mūsu bijušo politiķu aktivitāti. Bet vēl svarigļks ir fakts, ka tas nebūt nedod blanko pilnvaras tiem mūsii poĪTtiķiem, kas jau vairākkārt sevi-pierādījuši p?ir necienīgiem savas tautag pārstāvjiem un kļūdainas politikas veido^ tājiem. Labs piemērs ir bijušais ASV viceprieķšsēdis H. Voless, kaš iestādamies par ASV demoki*atijai nepieņemamu politiku, zaudēja Savienoto Valstu valstsvīru un tautas uzticību. 'Apšaubu, ka mūsu trimdas situācija ir tik ārkārtēji īpatnēja, ka mums nav tiesības izvēlēt savus pāi-stavjus, bet turpretī Jādod pirmdzimtā tiesības politiķiem ar 1930-to gadu Latvijas iedzīvo* tāju pilnvarām.
Par un pret problēma eksistē visur. Cilvēka objektivitāte ir ierobežota subjektīvā redzēšanā tā, ka nei-eti par un pret ir tikai šķietamā opozīcijā. Būtu patīkami, ka mūsu globālās pārstāvības veidošanā, kuras iedīgļi ir samanāmi Zviedrijas latviešu nacionālā padomē, par un pret būtu tikai iie šķietamie šķēršļi, kuru pamatā valdītu vienoti nacionālie, reliģiskie un ētiskie principi. Bet hi to pār-
baudītu, nederēs politisko partiju predestinētās atslēgas princips. Neviena partija, neviena organizācija, neviens polItiķis^ un sabiedrisks darbinieks nevar uzrādīt kādus iepriekšējus pilnvaru kredītus, ķā \-ieh tos darbus un panākumus un nālcotnes programmu, kuras vārdā trimdinieku saimei dotu iespēju vēlēšanu ceļā patiesi izvēlēt sa-" vus pārstāvjus. No malas raugoties, iespaids gan
tāds, ka eksistē kāda līdz šim trimdas saimes uzticību nesaņēmusi, sevi sašķēlusies politiķu grupa, kas nevar vienotiesv cik vietas tai partijai un cik citai.
Mūsu bijušie politiķi un partijas ir nevis pieaicināmas trimdas pārstāvībā, bet gan, pirmkārt, atmetams dalījums: bijušie politiķi un trimdas izvēlētie sabiedriskie darbinieki. Ikvienam apzinīgam latvietim ir sava vieta uu pienākumi kā sabiedriskam darbiniekam. Bet iekšējā pienākuma sajūta, - kas ikvienam ir ieauguši pret savu tautu kādas noteiktās misijas- veikšanā (Vienalga, vai tā ir maznozīmīga, vai vienreizēja) nevar atturēt; nevienu no kāda programmatiska pasaules ieskatījuma, valsts • iekārtas aizstāvēšanas vai. citiem prāta atrisinātiem valsts vadības iormulē-jumiem — citiem vārdiem, no kādas noteiktas politikas. Tamdēļ ari mūsu trimdas vadības galvgaļa vīri nav mākslīgi iedalāmi politiķos, kam uz to it kā būtu monopoltiesības un nepolltiķos — sabiedriskos darbiniekieos, kuriem latviešu tautas politiskā pāi-stāvēšanā būtu sekundāra loma.
Politika ir tikai veids, kā cilvēks izšķiļ-as ko paveikta bet nav vēl pats padarītais darbs. Illustrējot teikto, der līdzība, ka iešana ir feids kā ejam, bet vēl nav pašas kājas, kas šo nodarbību veic. Tas nozīmē, ka politika ir forma, kurā mēs savu darbu ieliekam. No politikas izvairīties var vienīgi absolūtā bezdarbībā.  Protams, būs sastopami profesionāli politiķi, kas padarāmā darba stratēģiju un rep-^ rezentēšanu atzīst par galveno uzdevumu; būs caurmēra politiķi, kas politiku atzīs vienīgi par nepieciešamu piedevu visu lietu izkārtošanā un, visbeidzot, būs ari tādi, kas fbsolūti noliedz piesliešanos politikai, kaut arī ar šādu apgalvojumu jau automātiski deklarēdami savu politiku. Tātad, neatkarībā no cilvēku politiskās aktivitātes gribas, neviens no tās nav izslēdzams un neviens tajā nav reģisti*ējams ar monopoltiesībām, un pāri visam, nav nekāda pamata Zviedrijā un citur pasāktam dalījumam: bijušie- politiskie darbinieki ar pirmdzimtam tiesībām pārstāvēt Latviju un latviešus un sabiedriskie darbinieki, kas rūpētos par lat\1ešu aprūpes, kultūras un jaunatnes lie-^ tu  kārtošanu.  Arī sabiedriskam darbam ir vajadzīga un jau ir sava politika, kas nav ar mākslīgu sienu atdalāma no pārstānbas politiskā forumā.
hidenim iestājoties, sāk atjauno ties mūsu kultūras un m&ķslas d:5ve. par eik taš m svešumā ua lielajā izklaidētībā iespējams.
Montreālā. šāda veida sarīkojumu ievadīja MLPB .ar savu tradicionālo referātu vakaru. Žurnālists J. ZIvērts saistigā un interesantā priekšlasījumā iepa--zīstināja klausītājus' ar laikraksta, tapšanas vēsturi, norādot, uz suverēno preses speķu un iespiai-du uz ļaužu masām, kā'ari,pa-' fstāstot par pirmajām ziņu, aģentūrām, kas no vienkāršiem pre^ eu cenu' izziņas. birojiem izveidojušās par lieliem ■ visu pasauli
piem.: Reutera, Havasa .u. c. aģentūras. Tāpat iritei-esants un iielai'klausītāju daļai pasvešs bija laikrakstu reportieru ; darba raksturojums ar visām kuriozi-tļātēms preses pīlēm u. t t. >Žēl, ka referents nemaiV nenorādīja uz īsto žurnālista darbu, kas prasa ne tik daudz sensāciju atrašanas veiksmi, kā Jabu vispārēju izglītību, plašas zināšanas, visdažādākajās dzīves nozarēs, labu stilu un jau rakstniekam tuvinātu ■ tēlošanas .spēju. Nepiemin nētas palika ari daudzas žui*nā-listu skolās, kā atsevišķi, ta ari kā fakultātes pie daudzām universitātēm. Neskatoties uz šiem iebildumiem, referāts patiesi bija labi sagatavots un tas klausītājus iepazīstināja ar tās vēsturisko tapšanu us tās neierobežoto suverenitāti.
Kā nākošo nopietno sarīkojumu var uJ^skatīt akadēmiskās kopas 26. septembri rīkotx)LU dibināšanas atceres aktu.
Akadēmisko runu teica prof. Dr.A. Tauriņš,' kas ir arl.Mon-treālas MC Gill universitātes ķi^ mijas fakultātes mācības spēks. Viņa runas temats bija zinātnes^ sevišķi ķīmijas, lielie sasniegumi un jaunatklājumi ASV, atsevišķi iztirzājot to lielo nozīmi lauksaimniecībā. Neskatoties uz ASV lauksaimniecībā notlarl^i-nāto skaita strauiu samazinēsa-
sarlkojumu
jiimu nopeliīš lauksaimniecības darba mēchanislēšanā ūn - ķīmisko jauna'tfSāumu praktiskā iz-lietošanā: šie jauninājumi spēj aizstāt tūkstošiem darba roku,im eelt ražojumu produkciju. Kā interesantu piemēru referents minēja tādas ķīmiskas vielas, kas tagad^ varēšot atsvabināt lauksaimniekus no ravēšanas,- kas, kā zināms,\ prasa daudzas darba rokas'un nebūt" nav sevišķi produktīva. Attiecīgo tīrumu, vai sakņu dārzu' vajadzēšot tikai .ap-smidzināt - ar- zināmu ķīmisku šķidramu, no kā iznīkšot visas nezāles, bet kultivētais augs pa-
aptverošiem   uzņēmumiem,   kā. -likšot .neskarts. Fantastiski, bet
zinot referenta nopietnību un lielās zināšanas ;šajā ' jautājumā, atliek tikai ticēt.
4. oktobrī vietējās latviešu ev. lut. Trīsvienības draudzes dāmu komiteja rīkoja tējas vakaru, kurā savu . jaunāko stāstu nolasīja mūsu apdāvinātā rakstniece Irma ■ Ģrebzde. Stāstā bija skarta kāda īpatnēja problēma kanādiešu dzīvē, kufā dabīgi savu dalību ņem arī latviešu ■ ieceļotāji. Rakstniece savā saistošā stilā un stāstījumā bija skārusi mūsu laikmeta raksturīgo parādību, sevišķi ASV; t. s. ,>automobīļu epidēiniju".^ Kāds jauns latviešu fanneris kopā ar tēVu ir nopirkuši farmu un to uz pusēm apstrādā. Dēls par pirmiem savas daļas ietaupījumiem nopērk au-
to," b^t tēvs — zirgu. RMas dažādi sarežģījumi,' kuru gala iznākumā taisnība paliek tēvam, kā vecu vecais zirdziņš tomēr ir ekonomiskāks un lietderīgāks par dārgo „kām".
Tuvāka nākotnē -^tiredzamie nopietnie ierīkojumi būs oktobra mēneša referātu vakars, ko ik mēnešus rīko MLPŠ, un novembra mēneša beigās ir, sagaidāma Montreālas latviešu teātra irilrāde, kurā mūsu vecākās paaudzes talantīgās aktrises Almas Mačas režijā izrādīs Jūlija Pē-$ļsi"*sona komēdiju „Pieklīduša'is kaķēns". ^
Ir patiesi jāpriecājas, ka Montreālas latvieši un to organizāci-jasj tajā darbā neapsīkst, kas ne katrreiz pilda sarīkojuma kasi, bet toties sniedz mums vērtības, kas nav ar dolāriem aizmaksājamas. 0.
AICIIIĀJUM
Lāčplēša kara ordeņa kavalieru biedrības valde uzaicna visas latviešu organizācijas un draudsres atzīmēt Lāčplēša svētku dien,u 11. novembri ar dievkalpojumiem un piemērotiem aktiem, kā mūsu tati tāš brivības cīņu un cīnītāju atceres dienu.
11. novembris blakus. 18. no-i^ēmbrim' ir diena, kur mēs varam smelties spēkus, ticību un drosmi mūsu dzimtenes atbrīvošanai.
šais brīvības ciņu"%tceres dienās lūdzam tautiešus neaizmirst iepriecināt Vācijā palkušos kara invalidus, slimos un darba nespējīgos Lāčplēšus, nosūtot tiem savu ziedoiumu caur biedrības sekretāru A. Lauri, 539 N. Pine Št. Lancaster,Pa, USA,vai V.Skaist-lauku 14a, Esslingen/Neckar,: Uhlandstr. 7, Germany.
Lāčplēša k.o.k. b^bas vaid©
LAtVIJAS KONSULĀRrtl PĀRSTĀVJI KANĀDĀ:
ĢENERĀLKONSULS
Mr R. Uti
Totonto. Tel. WA 1688 320 BAY ST., SOOM 1304
SvēMSeii; 19. oktobrī, pīkst. S vsk, sv. Andreja baznīcas lielajā galē brīvmākslinieces^» dziedātājas Līnas Karlsones (no Montreālas) koncerts. Programmā latviešu dziesmas un operu ārijas. Pie klavierēm: Edīte Timermāne. SvēJdien/ 26* oktobrī/ ^Iksž, 2 w Mildas Zīlavas un Osvalda Ursteina latviešu lirikas un prozas pēcpusdiena tTLB)
sv. Andreja baznīcas lielajā 2āJē<, Toronto Latviešu Biedrības Dramatiskais ansamblis K. Mi-■ķelsosies lni& — Slinkā sieva (at« kārtojums) A. Vilkanča režijā,
Svēidien, 2. Ho^^mb^i pl. S vak. Sv. Andreja baznīcas mazā zālē, komp. T. Kehiņa lekciju cikla „Lielās mūzikas problēmas" 9. lekcija: Simfonija. Muzikālas illustrācijas skaņu platēs: Mocarta simfo-nija sol— min.- Bēthovena V simfonija; Cez. Franka simfonija.
Cili sarlkofurna:
31.okt. — TŠK sarīkojums.
14.nov. — Kopējs Mārtiņu vakars (TLB, DV, TSK).
26, dec. •— TSK sarīkojums.
29. nov. — Katoļu draudzes sarīkojums.
SsjsMIeB, 18. oM. plks^. B-vakas»®
Mīļie tautieši un draugi! Ar šīm rindām izsaku savu visizjustāko pateicību LNAK Kultūras un Izglītības nozarei, Toronto Latviešu Biedrībai, Katoļu Kultjūras Centrlm, Katoļu draudzei, Dainas korim, avīzēm Latvijai Amerikā — šeit, Laikam — ASV, T. Ķēniņam. J. Drei-manim, ^āc. A.,čopam, 0. Pello, Malie Maegi, E. Kuusjcne, R» Tralla, . J.. Zalcmanim Ņujorkā, D. Blūmentālei, I. žīguram, Dr. H. Tichtovskim, B. Senkēvičai, V. Upeslācim, J. Deksnim, J. A^'ī-tolam, Hūd, Purvam, A. Bii*nim, Vācu korim ua klubam ,jHarmo-nie" uņ visiem citiem dziesmu draugiem! Nekad agrāk jiebiju šādu-uzmanību piedzīvojis!
Pateicība Jāms S^i^dFO, Toronto, oktdbrī'1952. g.
Pēc Federālā darba departamenta ziņām, 1951. gadā «normālās darba nedēļas" garums nodarbinātiem rūpniecības uzņēmumos samazinājies vēl par tālākām 3/4 stundas, sasniedzot visas valsts caurmērā 431/2 st.
Arī biroja darbinieku darba nedēļas gs^'ums mazliet sarucis, pie kam pagājušā gadā pieaudzis kā rūpniecības uzņēmumu, tā biroju skaits, kas strādā piecas dienas nedēļā.
Par ,,normālu darba nedēļu" apzīmē stundu skaitu, ko parasti strādā darbinieku lielākā daļa, neskaitot • gadījuma virsstundas.
Spiestuvju un izdevniecību rūpniecībā . strādājošiem ir visīsākā Caurmēra darba nedēļa 40,2 stundas un papīra rūpniecībā nodarbinātiem ir visgarākā — 45y9. Rūpniecības uzņēmumu strādnieki Britu Kolum-bijā strādā visīsāko caurmērā darba nedēļu 41,5 stundas —« im Ņuafundlendā — visgarāko 47,6 stundas.
Rūpniecības uzņ!ēmumu strādniekiem caurmēra nedēļas stundu skaits kopš 1947. gada samazinājies par apmēram divām stundām, šī samazināšanās panākta it īpaši ar sestdienas darba ierobežojumiem. 1947. gadā ap 30- procentu rūpniecības strādnieku strādāja 48 stundu nedēļā un ap 19 procentu 40 stundu nedēļā. Līdz 1951. gadam vairs tikai 14 procentu strādāja 48 ■ stundas, kamēr pāri par 35 procentiem normāli strādāja tikai 40' stundu.
Rūpniecības uzņēmumu biroja darbinieku caurmēra normālā darba..nedēļa bija 38,6 stundas, vai par 12 minūtēm mazāka nekā 1950. gada caurmērs. levēro.-jāmā mērā samazinājies biroja darbinieku skaits, kas strādā pā-^ ri par 40 stundām, un pieaudzis to skaits, kas strādā mazāk par 371/2 stundas. Ap puse biroja darbinieku' nodarbināti , firmās;; kas ziņojušas, ka to normālā darba nedēļa ir 37 1/2 un mazāk stundu.
Beglu iūksžoši
Kopš šā. gada februāra, kad stājās spēkā speciālais likums par Austrumjoslas bēgļu uzņemšanu Rietumvācijā, sabiedroto pusē Berlīnē jau iebēguši vairāk kā 65.000 politisko bēgļu, lo s+^arpā ap 12.000 jauniešu no 14 līdz 24 g .v. Apmēram puse no šī daudzuma jau pa gaisa ceļu pārvesta uz Rietumvāciju, 5.000 paliek Rietumberlīr^. bet par 30.000 likteni vēl nav izlemts, vai viņus atzīs paii_:polītiskiem bēgļiem. Septembra mēnesī vien lUetumberlīnē patvērumu meklējušas vairāk kā 11.000 personas. Berlīnē ierīkoti 50 bēgļu caurlaides punkti, kas pa daļai tiek uzturēti ar ziedojumiem no
KONSULS
TOMS
MONTREĀLĀ, P. Q. 5210 VICTORIA AVE, APT 16
Pirmajos 7 mēnešos immigrācija pieaugusi
Jūlijā Kanādā ieceļojušas 16.68? personas. Ar to ieceļotāju kop. skaits tekošā gada pirmajos sep-tinos mēnešos pieaudzis līdz 114,744 personām pret tikai ^ 99.421 1951. gada pirmajos" septi-\ļOs mēnešos.
Valdības skaitļi rāda darbinieku jiiederīgo . skaita attiecīgu pieaugumu. Pēdējos gados strādājošie sastādīja; ap 60 procentu no visiem immigrantiem. Turpretim jūlijā no 16.687 ieceļotājiem tikai 8.133 vai 49 procenti bijusi strādājošie.
Kopā ar jūlijā atbraukušiem britu grupa, kas tekošā gadā ieceļojusi Kanādā, pieaugusi līdz 27,795 vai par 10ļl33 personām vairāk nekā tanī pašā laikā 1951. gadā. Iriimigranti no ASV, kas sastāda- kopskaitu 4.916, uzrāda pieaugumu' par 10 procentiem viifs 1951. gada līmeņa. No Zie-ļ meļeiropas zemēm ieceļojuši pavisam 45.431 vai par"10.624 vairāk nekā 1951. gada pirmajos septiņos mēnešos. Turpretim ieceļošana no visām pārējām ze^ mēm .samazinājusies par 14 procentiem. 1952, gadā no tām pavisam ieceļojuši 36.602 pret 42.^ 473 195L g. pirmajos septiņos mēnešos. C. S.
ZELMAI VeJIŅA JKDZEI
pienākusi paciņa, kas saņemama redakcijā.
LASITaJD VĒSĪUIĒS
EUR PALICIS HUGO SKŖASTIŅŠ?
Lat\'ijas Amerikā 67. numurā la-visas brīvās pasaules. Bez aug-'^ī^āJs'A. V. St. Katarinā vaicā, vai
stāk - minētiem   Rietumberlīnē l'^nāla Tilts apgāds vēl eksistējot
ša apgāda īpasmeks ir pazīstamais
DV BIEDRU VAKARS
Sestdien, i8. novembrī, pl. 7 vakarā DV Toronto nodaļa savā namā, 123 Hiu'on ielā, rīko biedru vakaru ar 1. Mājturibas kursu noslēguma, aktu un Ž.Bukovska referātu ,.DV organizācijas tapšana un veidošanās". Pēc programmas kopējs tējas galds. Aicināti DV biedri un ievestie viesi.
ATKLĀTI JAUNATBJES KURSI
Svētdien, Sv. Andreja bamicas telpās bija pulcējies bariņš jauniešu un lektoru uz Jaunatnes Kursu atklāšanu. Par kursu vadītāju izraudzīts 0. Rūtentāls, kas savā runā uzsvēra, ka jauniešiem pašiem j8.nāk ar priekšlikumiem un norādījumiem kursu izveido
?rTS^i;'^« h.,K« ilīm^FlT šanā. Kursos pašlaik pieteikušies sv. Andreja bazmcas Udaja 2«Mpāri par 30 jauniešu..
Sakarā ar kursu atklāšsmu no-
PARM
MONTREĀLAS NOD. VALDĒ
Valdes loceklis R. \^tiņš atteicies no DV Montreālas nōd. val-de§ sekretāra amata. Sekretāra amata pienākumu pildīšanu uzņēmies valdes kandidāts J. Sku-jiņš. No valdes locckļs amata pienākumiem atteicies arī 0. Kļāve-nieks
33^
DV Montreālas nod. yalde sa-: sauc biedru pilnsapulci 19. oktobrī, pīkst. H,30, 1230 Moumain St. (skolā pie St.iCatherine St.
Darba kārtībā: 1) Sapulces va^ dības vēlēšanas, 2) iepriekšējās pilnsapukes protokola pieņem ^a, 3) valdes un revīzijas komi-sUas %ojumi. 4) tekošā gada budžeta piežiemšana un šj balādi Jautājumi.
Kvoruma nesailākšanāš fadljii laā sapulce pīkst. 15 būs plbitie* |lga pie jebkura ieradušos biedru skaita..
DV rikotās dziesmu dienas ir zskanējušas. Latviešu trimdinie-Ku saime Kanādā ir uzņēmusi šis dziesmu, dienas ar vislielāko atsaucību. Ir izteiktas pateicības kā diriģentiem, tā dziedātājiem un visiem ŠG dienu sekmētājiem. Bet esam piemirsuši izteikt pateicību šo dziesmu dienu idejas ierosinātājam DV Toronto nod. pr-kam l. Jankovskim im šo dienu gaU'ena-jam organizētājam DV Kanādas valdes kult, daļas vadītājam E. Krūkām, kā arī DV Kanādas vai des pr-kam P. Balodim.
Bez viņu ierosmes un piUēm, d.iiesmu dienas nebūtu iedomāja mas. ■ ■ ,
tādēļ mans un pārējo kollēgu sirsnīgs paldies par šī cēlā uR diženā pasākuma veikumu.
lē 1. Gaujas gaidu vienība un 72. Ēlgas skautu vienība rīko latvi»^ ko tradīciju vakans. Ievada re^ ferāts par tematu Draudzība laH sis māc. A. Čops. Pēc priekšnesumiem tautas dejas un rotaļas. Ieeja pret labprātīgieia ziedojumiem. Tīrais atlikuJns veco ļaužu aprūpei Vācijā. 29. nov. — Andreja baznīcas telpās Baltijas Sieviešu Padomes rīkotais Draudzības vakars ar koncerta dalu. Ž9. nov. — DV Latvijas Karaskolas atcere. : 20. dec— DV eglītes vakars bērniem un nieaugušiem.
f, 9. 3aa?ar! Dainas kora Š. gadu svētku končerts-ball®.
Sakarā &r Toronto laivisšu e?« gaaizāclju vienošanos. īūds&m pieiei^ ĻA red. visus i>&7edsē<* 1os ssTEkojumus rsģistrēšaa^ ,
Jaunajiem latviešu lauksaimniekiem jeb. tā saucamiem „far-meriem" Kanādā jau pii:majos gados ir labas sekmes. Tā arī Pēteris Ziediņš savā nelielajā īpa-šurnā Toronto pievārtē, novācot pirmo kartupeļu ražu, no vagas izcēlis vienu 2,3 mārciņu smagu kartupeli. Vai tas nebūs Kanādas latviešu rekords?
Pirmais latviešu dzelzskrustnieks Oskars Perro, šais dienās nosvi-: neja sa\n 34. dzimšanas dienu, šoreiz īsti bajāriskā garā —> īpaši īrētā zālē ar 120 viesiem!
Pagājušās nedēļas nogale prasījusi daudz satiksmes upuru. Starp cietušiem ir arī 3 latviešu auto īpašnieki. Bramptonā sadūr-
vēlējumus nesa IPun^a no„Gau-jas" gaidu vienības, Toronto, kā reizē ielūgumu uz latvisko vakaru. Be^ tam ielūgums saņemts ari no VMGA-s uz referātu vakariem. TLB paredzējusi kursantiem i7«niegt ieejas kartes uz \n-sie'm TLB sarīkojumiem par puscenu. Baģaidām par lektoriem J aūnatnes Kursos darbosies: rakstn. L Vīksna, agr. Pētersons, māc. A; ČOps, skol. V. Slaviete; J. Jakāns, Ž. Bukovskis. Bāliiiš un ~ š.
uzturas vēl ap 140.000 parsonu, kuras nav atzītai par politiskiem bēgļiem, bet kuras tomēr izval" rās griezties atpakaļ uz austrumiem.
■ J« L«
smē ar 2 citām mašīnām cietis pazīstamais Toronto nekustamu Inašumu ašients B. Puriiiš, bet Toi*onto bojātas A. Akmentiņa un A. Vismaņa automašīna.s.   ' ;
HAMILTONĀ 161S BEZDAGjBNIEKU
Darba birojs paziņojis, ka 4. okt. Hamiltonā ir 1.619 bezdarb-nieķUf bet pirms nedēļas bijis 1.789. Tieši pirms viena gada bezdarbnieku skaits bijis L597, tui'pretim šī gada sākumā sasniedzis 6.000.
Hamiltonas ,JFirestones" gumijas fabrika pēc 16 nedēļu ilga streika uzsākusi darbu. Fabrikā strādā arī 4 latvieši
4. 10. streiku uzsākusi „HamiI-ton Gotton" fabrika Mary Str. Arodiedrība prasa algas pielikumu, ko farikas vadība negrib ievērot. Fabrikā strādāja lielāks skaits latviešu.
.; ;J.Gn.
J. Jaimsudrabiņa vākafs DV namā Toronto
6. oktobrī 1, latviešu ev. lut,!
■Daugavas Vanagu teātra ansamblis svētdien bija rīkojis Jāna Jaunsudi*abina vakaru. Nelielā DV nama zāle bija oilna līdz pēdējai vetai. un. daudziem vēlāk atnācējiem nācās klausīties re-f€rā.tu, stāvot gaitenī;
Vakaru atklāja T. Krūka. īsos vārdos ievadot klāusītāius Jaun-sudrabiņa p^usaulē. Interesantu, īpatftēlu Jaunsudrabina portretu savā referātā par meistara oer-Fonību un darbu skicēja Velta
SMJnk m NODAĻA
' Kičenērā. Ont., kur dnvo da5i simti latviešu, nupat nodibināta Jajrna tfV nodaja. *?uvāte zi^as I §®kos nāk numuri.
D¥ Toronto nodaļa saņēmusi se» kojošus ziedojumus: Kara Inv. Namam Vācijā: Pēteirs uh Emma Kalniņi $5.00; V. Simiņš $10.00;čaur zied. lapu Nr. 5 — A. Bērziņš $5.00; V. Ku-čāns $2.00; J. Leimanis$3.00; M. Leimanis |3.00; P. Bemāts $5.00.
Kara. invalidiem M Berghoks $10.00.
Grūtdieņiem: inv. Vold. Plīsums S5.00; V. Mukts $1.00:M. Betgholcs $1.00: Sukse Alfons un Ludmilla $4.00; Suks« Alīne S2.00: Sproģis Arturs un Berta $4.00.
Ziedotājiem un vaeijiefitsis^^ snigs latviešu paldies.
©¥. ir®r©iW nod. ^ali© •;
draudzes baznīcas zālē notika To- jToma, izmantodama personīsā ronto latviešu studentu sanāksme, saskare gūtos iespaidus, citātus kurā ievēlēja TSK valdi šādā sa- i 5° Jaunsudrabina vēstulēm un
stāvā: pr-dis O. Perro. locekli: ^^^^^^^^^ ļ^^^^^^^^- Tomai G. Rozentāls. A. Brikmanis, lC.1il^""sudrabir.a pasaule ir ī^pa-Rādzinš, V. Upenieks. 'S^ tuva lo viņi abi ir vienas pu-
f^oorganiiējā Kanādas latviešu ļ^^^ stā.<?ta dzejnie-
stud^nlu kongresu, kās notiks LIganības gājuši ganu novembri Toronto, l'rinitv ba2-l^^f^- Klausītāji, ar sasprindzi-^nīcas zālei Bloor un Sherboura «zmanibu sekoja Toma^ re-ielu stūri, ar sekojošu akadēmisko teratam, kas, brivi veidots,, dzej-tējas vakaru.    " snieces labas runas mākas izcelts,
saistīja no pirmā līdji pēdējam vārdam.
mac. A. čopa kgām un citiem, kas
"^^^^^ '    Jaunsudrabina dzeja, un pro
..zMR^anu .   zas fragmentus lasīia I Gubiņa,
Vl®m«ļo skaužu nod4a«.L Pun^a, R.,Purvs."J Mālinš A
,  SAŅEMAMI LAIMĒŠU       i SiSSJi^rm--^^
.   .rprieKsnesumssai vakarā bnaan-
Lat\1ešu Sporta Apvienības Ka- ļ -^^'^1^ dalībnieku labākais, nada 5; okt. iiKkojuma loteri-' Pēc priekšnesumiem viesi im ja laimējušas šādas lozes: 365, 540 ai-ī ansambļa dalībnieki pākavē-ūa Sl?. Laimestus w saņemt pife jāš vēl brīdi pie tējas galdiem LSAK sekretārēs ?. Pāleaas, . mielojoties ar garšīgajiem spē-, Sbaw. St, Toronto. * ķa raušiem un cepumiem.
DV BeRNU RITS Svētdien, 12. oktobrī Toronto DV nodaļa rīkoja Bērnu rītu. Kad avīžnieks ieradās,  tas bija pārsteigts,. redzot tik kuplā skaitā pašu visjaiihāko paaudzi. Bērnu ritu ievadīja;skolotājaE. Ancova. nolasīdama Kronberga ,.Sprungulmuižas  gada  tirgus'-. Tad publikas priekšā stājās jaunais Plēsums, lieku reizi apliecinādams sevi kā meistaru ar mutes ermoņikām, nospēlēdams divas tautas dziesmās. Vēl patīkamāku pārsteigumu sagādāja Bri^ gita Dobele un Laimdota Drike ^klav. duetā), atskaņojot Giuka melodiju. Var  iedomāties, cik daudrŗ laika prasīja bērnu audzinātājiem tautas dejās: Spēlējiet, spēlmani, Es gribu dancot !"saga' tavošana. šo visai interesanto tautas deju izpildīja seša.s mazās tautu meitas savos krāšņajos tautas tērpos. Mazajiem Bērnu rīta dalībniekiem visai „ciets rieksts'* bija mīklas, jo ne visas tik viegli varēja atminēt. Uņ kas gan būtu Bērnu rīts bez pašu,, balerīnām"! Māra Grīnberga un Maiia Zvirg-zdiņa, kas ir I. Kajakas—Ķēniņas ritmikas im plastikas skolas iaudzēknes, deju — Valsis nodejoja loti tīkami. Saprotams, šīm abām „balerīnām" ir laba skola.
Lar mazie varētu līdz beigām izturēt, čaklas rokas biia gād§.iu-šas par atspirdzinājumiem. Noslēgumā sekoja tautas dejss im rotaļas
Hugo Skrastiņš, un tas^ protams, eksistē, mr tīri jauki. . I Pirms pāris nedēļām SkrastiņI nodzīvoja laiciņu Bostonā, solīdams jaunkundzēm vietas Tilta kantorī, bet no kungiem iekasēdams abonementa naudas m priekšu par savu žurnālu (šogad iznācis^ tikai viens numurs aprīļa mēnesi. Ko tad A. V. kgs vel runā par prēmijām?!).
Liekas, ka Skrastiņa-kungam neērti uz Minneapoli braukt, jo tur pie burtliča parāds 500 dol., un ari amerikāņu iespiedēji uz kredīta vairs negribot strādāt Liktos, ka Skrastiņa kungam nu ar savāktajām naudām vajadzētu kārtot savas saistības. Bet kādēļ, pūlēties ar žurnāla izdošanu, kad daudz patīkamāk izdot dolārus tlpši?! Kamēr ir nauda un atrodas ļ tautieši, kas to maksā, tikmēr Skrastiņa kungam viegla dive nodrošināta.
No mūsu pilsētas šis veiklais kungs aizbrauca uz kādu citu vietu.
kur to vēl nepaāst , Tautietis Bostona
SLAVAS LAURUS VAI JAUNĪBAS SPARU
Lasot K. Videnieka rakstu .,Atkal karavīra tērpā", mani rodas rūgtums pret šiem vārdiem un tālāko apcerējumu, it kā mazajai tautas daļaii nākotnes tautaf: atjaunotājiem jauniešiem, l?tā vieta būtu ..k^a^to tērpā". Ieskatās tā^ ka mums būtu jābūt speciāliem „pasaules ugunsdzēse-iiem".
Vai gan ir \'^jadzīgi slavas iau-i ar svaigām kapu kopiņānv. dzimtenes labā jeb vai jaunekļu spars, neatlaidība, kas uz drupām jaunu dzīvi ceļ? Ko gan spēs iedarīt sirmie tēvi, mātes, sievietes un bērni? Būs, kas.kurina pavardā uguni, būs, kas padomu dod. bet nebūs, kas vīnu īsteno.
Vai arī tu par to esi dziļāk P?-donSājis? Slavas laurus vai jaunības sparu, — kās var tautai dc; vairāk, ja valsts jāatjauno?
Bijušais karavīrs B. G.
KAS m SEPARĀTISMS?
Latvijas 13. sept. numurā ir ie-ivetota' vēstule no Zviedrijas, &uŗa tās autors veco politisko partiju uzskaitē min Latgales separāUst'J grupu ar Bukšu priekšgalā. Nav līdz šim dzirdēts, ka Latvijā butu pastāvējusi tāda politiska partijf Separātismam pēdējos gados i^ radusies jauna noāme: par separātistiem tiek dēvēti, nicināti un pulgoti visi Kremļaijūgā esošiese-krievu tautu poHtiki, kuri cm2> par savu tautu brīvību un neatss-r!txi, km vēlās izkļūt un ssva? tautas izvadīt no lielā ^ias^ava^! tautu cietokšņa. , .
Ka šim vārdam patiešām tagad tāda nozīmē, to var dienu diena^^ļ: sit lielajā pasaules un jo sevis^ citu tautu trimdas presē. Ja_ n« Bukša grupa ir organizācijaJ*^: separātisms (sveš\'ārdu vārdmcA> un enciklopēdijas ar steigu jaiaoo^ Izpratnē, tad to var tikai aps\'e:i._^ un jautāt, ko gan Zviedrijā coma ias^t ^jie lat\1ešu nogrupējumi? ^
' r.