Tfeš^ie'n," 1953. gādā -4. febfnār?
L A T
I 3 A
ceb
OBJSStCnSEO
DIENVIDU ZVAIDžNĀJ
AUKLANDES LATVIEŠU GADA BILANCE
Pēc ranga klājas šīs piezīmes ievadīt, atreferējot sarunu ar Latvijas .^acting consul". Meklēja kungu, kas bija uzaicinājis Jaunzēlandes latviešu tautas kopības centrālās vēlēšanu komifejas priekšsēdi Kārli Freimani un sekretāri uz tsārrunām un pēcpusdienas tēju Milne and^ Choyse universālveikalā (ko reklāmās parafrazē ,,a mil«^ iion choices'' tūkstoš Izvēles). Starp citu, derīgs mājiens — šai zemē nav ieteicams restorānos u t. 1. pasūtināt kafiju, šo dievu Jjzē-rienu. pienācīgi sagatavot un; izgaršot prot tikai Vecā kontinentā! ^
Tātad, atzviļus uz-ērta dīvāna, vecpis kungs, kam jau 82 vasaras uz muguras, runā par baltiešu^ nostāju — šie ļaudis"šeit atrodas tikai pagaidām, "kamēr atbrīvosies dzīvesteipapašu dzimtenē, pēc tam, kad dzelzs aizkārs būs -pārrauts, šo domu konsuls komentējis pašiem tautiešiem ik gadUs mušu. 18.' novembra atceres dienā, kad viņš arī sarīko 'pieņemšanu, kur piedalās Auklandēs mēi's, ievērojamās personas no konsulārā korpusa un karaliskās flotes un armijas ko-mandieriv > kas - staciohēti Auklan-dē. Tur: gan aicina takai • kungus,' tā kā mūsu dziedātājai nav bijuši izdevība parādīt latviešu dziesmas daiļumu nedz inūšū tautas tērpa
9 latviešu ģimenes jau dzīvo savās mājās, kur, kopā ar apakšīrnie-kiem,' 49 iemītnieki. Trim tautiešiem pieder automašīnas, vienam motocikls, diviem — ledus skapji Igauņu kolonijās aina ir apmēram tāda pati. Nekas žilbīgs, nekādi izcili panākumi un karjeras uz mūsu birkas nav liekami. Tie, kam vēl nav māju, iegādājas vismaz radio ūn glītās drēbes, lai daudzmaz saldinātu savu likteni un kauču vai nakts melnumā savās četrās sienās justds kā cilvēks. \ Kā balzāms vasaras tveicē nāk avīžu ziņa, ka Jaunzēlandes šaohi-stu kongresā Timaru pilsētā igau' nis 0. S^rapu no Auklandēs (Jaun-. zēlandes;! šacha čempions, kas ko-:Pā ar austrālieti Perdiju dalās Au-strālijas'i čempiona titulu) ar četriem unilpus punktiem atkal nostājies pirihajā vietā, bet viņam uz pēdām Beko latvietis E. A. Rasa no Otag ļ ar četri,em punktiem;
ĒV.oiLUT.' BAZNĪCA ■ J-ZDĒ :
Bērni i jkoļās mācās labi un parasti'klasj ir tuvāk izcilam galam nekā otiļādi. Angļu ,valoda viņiem ^nav 'nekāda problēma, bet gan lat-' viešu'V£| odā iezogas tādi stila ziedi, ka iJ iltologam ausis: sviltu.
Kauču arī atsevišķi vērtētāji at-^ zīst balļiešu ieceļotāju spējas un krāšņumu.i) Konsuls jnovēlējasek- darbu, tomēr mūs nekad nemin kā mīgiveikt< vēlēšanas ^^un turēties vēlamusvimmigrantus, jo šeit sveic
kopā. Viņš teicās saprotam, cik grūti ieskanoties isvešā vidē, kāpēc sevišķi vērtīga ir savu laužu tu* vums. Konsuls vēro, ka latvieši, lāpāt kā pārējie baltieši, ir ne vien krietni ,;melnie" . strādniekiļ, bet apzinīgi veic savus pienākumus arī citās darba vietās ,,white colar jobs," ko mēs n^ēdzam apzīmēt par intelliģentu darbu; bet ang]i* par „baltas apkaklītes" darbu. Veca kunga uzskati ir augstu vērtējami: viņš pats ir stabils nacionālās par;-tijasbalstītājsļOiifnft viņa brālis ir Parlamenta/loceklis no i?almerston North novada.
"STASTiSTlkA
Te bus; Auklandēs latvieš,u.stāj-, tistik'a: 34 * vīrieši, 31 sieviete plus 5 Tjatvijas pilscļņes sveģtautībnieces (2 vācietes, 1 kn*ievi§;tp,- 1 ?yiedrie-ļ te, 1 poliete) un ■ 16 bērni. Vairā-: kums strādā smagu .|ļzisku darbu. No 59 strādājošiem 5 ir.valsts dienestā; \ ^ Universitātes bibliotekāre; 2 -T- pastā un telefonā; 4 —-kantorī; l—.^mechaniĢķas daŗbnī-, cas pārzinis; 1 -^rūpniecījsā; 1 -r: tirdzniecībā; 1 --t spiestuvē; 1. masiere; 6 -^slimnīcā; vakara kursu* stundu skolotāji 2; drēbnie-ces — 2. Bez tam, kā tulki Auklandēs . tiesās tiek pieaicināti stud. silv.: Tālrīts - Kristofors un valod-niece MaūUca.., Tātad darbā^ kur ļaudis kaut cik. var parādīt savas . speciālās zināšanas, ir iesaistīti 27; pārējie tikai „sit naudu" un tā kā nauda nāk par gaužām pūlēm, tad krāj, lai iegūtu īpašumus; līdz šim
Tllivaidfis Dangavs
tikai= tādus, kas ātrāk spētu asi-imilēties.
. Tātad aktīvā ir- mērena pārticī-■ ba,. smags darbs, pacietība, pazemība un Vientulība.  Ja hu tada ir mūsu īstenība, tad jo vairāk jā-
rīgo aprūpētāju mācītāju Romānu Reinfeldu. Lai nodrošinātu latviešiem regulārus dievkalpojumus, 1951. g. noslēgts sadarbības līgums ar vietējo ev.-lut. baznīcu, latviešus pārstāvot mācītājam Reinfeldam un baznīcas pārvaldes locekļiem no Kraistčērčas Veinbergam un šteinbergam; no otras puses piedaloties JZ ev.-lut. baznīcas mācītājiem Fišeram, Kocham un Heid-riaham. šis līgums garantē latviešu baznīcai autonomiju un dod tiesības šīs baznīcas locekļiem pieda-"'līties vietējo draudžu dzīvē, nezaudējot savu piederību Latvijas ev--lut. baznīcai, ko vada archibīskaps Grīnberga tēvs. Visos trīs centros Auklandē, Uēllingtonā< un Kraist-cērčā draudzes pārvalde ir notei-cēja. Piem., Auklandē ir pieņemtas dažas: īpatnības, kas to atšķir no: citām šai zemē — nevis mācītājs „ex oficio" ir draudzes pārvaldes priekšnieks, bet gan vēlēts vecākais; otra gaužām svarīga atšķirība ir aktīvu un pasīvu balsstiesību piešķiršana sievietēm draudzes dzīvē.
Tā par spīti jaucējiem, kas, kro-kodiļa.asai'as" liedami, karoja pret
latviešu baznīcu un pat gāja tik tālu, ka apstaigāja mājās igauņu darbiniekus un atrunāja tos no pieda= līšanās baznīpas darbībā, (kur draudzīgi sadzīvd latviešu, igauņu un citu t,autību luterticīgie ieceļotāji) JZ latviešu ev.-lut. baznīcas pārvalde jau top un Auklandē šis posm ir noslēdzies. •
Eglītes sarīkojums atkal jo spoži izdevās. Mazos un lielos apsērst bija ieradies latviešu Ziemassvētku vecītis, kam apbalvotie bērni skaitīja tos pašus pantiņus, ko mēs tikpat jūsmīgi deklamējām savā laikā par Brenča pavasara vēstnešiem un apdegušo pīrāga nabadzi-ņu*ļ Laimes aka veicināja omulību Bet vakara „nagla'- bija mūsu seniora K. Freimaņa vadītā amerikāņu vairāksolīšana, tā kā tagadnē cigarešu fabrikas darbiniekam ieteicams mainīt vietu un palikt par aukcionāru. Tika skandētas arī dziesmas. Varbūt ka jaunā gadā izdosies izveidot skanīgu dubult-kvarfcetu, lai nepaliktu iepakaļ igauņiem, kas izrādījušies par čaklākiem organizatoriem šai ziņā.
Bija silti un viegli, kau arī zinājām, ka jau parīt svētku mirdza dzisīs un virsū māksies rūpju māte ar nesamaksāto nodokļu departamenta prasījumu par daudzām mārcļņām.
ILidSJa Mailica:
LATVMAS APRAKSTU CENTRĀLI
SKAUTI RŪPĒJAS, LAI JAUNATNE NEAIZMIRSTU BZ5MTENI
Jaiiniedotāļs uzvar Kanādas sacensība
Kanāda ir izrādījusies par ap-brīnojaiņu zemi Ilmāram Kolsi un viņa sievai. Pirms dažiem gadiem tie ieradās Kanādā no Igaunijas. Sava dzimtenē Ilmārs bija mūbi-
brīnās, ķa nomāktībā lin izolācijā ^lizēts komunistu; armijā. Viņa iz-
no vietējās sabiedrības, kur pēc "^^^^ī^^'.^^     ^^J^ pārtraulcta. Viņš
cerēja io pabeigt Kanādā.
svešajiem neviens neilgojas! — vēl atrodas personas no pašu vidus, kas tik tālu jauc gaisu, ka eglītes vakarā sabiedrība jutās spiesta šos anonimo i ķengu rakstu autorus izraidīt no svētku telpām, lai netraucēti varētu turpināt vakarēšanu. ' '
3. janvārī, pēc eglītes dievkalpojuma ar svinīgu svētrunu un ;dievgaldū, Auklandēs latv. ev.-lut. baznīca tika pie skaidrības, ievēlot draudzes pārvaldi, kas ieies Jaunzēlandes latviešu ev.-lut. baznīcas pārvaldē. Pēc demokrātiskas paražas, ar zīmītēm balsis nododot, pārvaldē: ifevēlēja Kārli Freimani, ',Jāni Ķiršu,'Jāni Priedīti, Visvaldi Straumieti un Ādolfu' Vanagu. Revīzijas., kpmisijā ievēlēja Līgu Dze-diņu, Kārli Grāvi un Jāni Medni.' Kandidātos: Frici Zālīti. Draudzes dāmu komitejā ievēlēja sešas rosīgas dāmas: . Dzediņu, Freimani, Lauru, Medni, Straumieti un Zaļ-kalniņu. ^
īsos vārdos latviešu ev.-lut. baznīcas vēsture Jaunzēlandē ir'šāda, •Pirmā DP transporta.; latvieši, ap 300 personu, 1949. gadā Pahiatūas izvietošanas nometnē dibināja latviešu ev.-lut. baznīcu JZ, ievēlot par šīs draudzes mācītāju kuģa ga-
Ķā'viņš pats, tā viņa sieva strādāja katru darbu, lai nopelnītu godīgu dolāru. Viņš strādāja būvkan-toros un kādā fabrikā kā zīmētājs. «Beidzot Kolsī"bija sakrājuši pietiekami daudz naudas, lai varētu .iestāties i>raktisko zinību skolā pie .Toronto universitātes. Brīvajā laikā Ilmārs strādā par zīmētāju kādā smago automobiļu būvētavā.
Apmeklējot - universitāti,^ Kolsī lasīja par kādu reklāmas sacensī-
bu, ko atbalstīja Astrai Refrigera-tor'u ražotāji. Pirmā godalga bija Morris vaļējais automobilis un $1.000.— skaidrā naudā. Sacenso-ņiem bija jāatbild uz desmit jautājumiem. Ilmārs uz tiem atbildēja tik labi, ka ieguva pirmo godalgu.
Bet kad sabiedrība, kas bija atbalstījusi šo sacensību, X'audzīja Ilmāru atrast, tai nācās pārvarēt lielas grūtības. Viņa draugi bija visai aizdomīgi,'.kad tiem jautāja par Kolsī adresi. Neviens negribēja atzīties, ka viņu pazīst, kamēr sabiedrība paskaidroja, ka vēlas nodot viņam godalgu. Tad Ilmārs ātri atradās. $L000.— Kolsī izlietos,, lai pabeigtu sāktos universitātes- kursus. ■ ■ ■ ■
Latviešu skauti un gaidas ņodibi-ļ varētu ietilpt.   Veļami zīmējumi nājuši šo centrāli ar nolūku palī-' dzēt mūsu jaunatnei iepazītes ar savu dzimteni un iemīļot to, jo mums visiem an'ien vairāk izzūd atmiņas par Latviju.
šinī rakstā zemāk minēts, par ko rakstīt, bet darot to neviens ne-' drīkst aizmirst tās vietas, kur mūsu tēvi un mātes, mūsu brāļi un māsas un mūsu bērni tika ar āzi-ātisku nežēlību mocīti un apkauti. Tādu vietu ir daudz gan Zemgales līdzenumā, 'Vidzemes mežos, Latgales ezeru krastos^ gan Kurzemes sētās. Ļoti svarīga nozīme ir arī partizāņu cīņu vietām, viņu slēptuvēm, pārtikas piegādes veidiem un apbrīnojamā vienkāršībā pastrādāto varoņdarbu vietām, ja kas par to ko zinātu.
Ikviens latvietis un ikviena latviete ar šo tiek aicināti iesūtīt kādu aprakstu šai centrālei. Neviens apraksts nav. par īsu, neviens apraksts nav par garu,' jo katra ziņa par Latviju, pienācīgi iekārtota aprakstu kopumā un pienācīgi kata-logizēta, noderēs. Sevišķi lūdzam vecāko paaudzi piedalīties aprakstu iesūtīšanā, bet arī jaunatni, kam ir atmiņas par, Latviju, lūdzam ne-
vai fotouzņēmumi, kas illustrētU aprakstu.
Pilsētās aprakstāmas atsevišķas ēkas, ielaSj sabiedriskās celtnes, pilsētu kvartāli vai visas pilsētas. Arī šeit vēlami attēli apraksta papildināšanai.
Aprakstāmas upes, ezeri, meži, parki. Aprakstāma sabiedriskā dzīve un tās darbinieki, skolotāji, mācītāji, biedrību amatpersonas utt. šie apraksti saistāmi ar konkrētu vietu. :
Augšējie piemēri minēti tikai ierosinājumam, jo^,,aprakstu centrālei noder ikviens, kaut visīsākais, apraksts r-r tie, kas nevaļīgi un nevar gari rakstīt, lai iesūta pavisam īgu aprakstu. Gentrālei noderēs, piem., atsevišķas mājas vārds, mi-^ not, kur tā atradās.
Kā rakstīt? Lai atvieglotu centrāles darbu un novērstu pāiTaksiī-šanas vajadzību, vēlams, lai apraksti būtu pēc iespējas vienveidīgi. Tādēļ tie rakstāmi parastās skolas burtnīcas formātā, garākiem aprakstiem izlietojamas skolas burtnīcas.
Aprakstāma tikai papīra viena pu» se, rakstot pēc iespējas ar tinti vai rakstāmmašīnu. Svarīgi, lai apraksts būtu skaidri saķsāmš, tādēļ ieteicams vietu un personu nosaukumus rakstīt ar bloka burtiem. Beigās minami apraksta avoti. .
Aprakstu izlietošana. Apraksti pēc sakārtošanas būs pieejami visiem trimdas latviešiem un tikai trimdas latviešiem. Tos varēs izmantot tikai audzināšanas, zinātniskiem un mākslas nolūkiem. No personām, par kurām centrāles darbiniekiem radīsies šaubas, vai materiāli tiks izmantoti minētajām vajadzībām, prasīs latviešu bied-; rību yai līdzīgu iestāžu atsauksmi.-
No jau saņemtajiem aprakstiem atzīmējami J. Roziņa Lauksaimniecības Lazdonas pagastā, Madonas tuvumā un skautu vadītāja J. Trēi-maņa par Juglas upi un Ungurpils ezera peldošām salām!
Par to skautiskais paldies!
Tautieti!
Es gaidu arī no Tevis aprakstu!
J. Deksnis, 92 Gērrard St., 'e. Toronto, Ont., Canada
ATKLĀTA VĒSTULE VISIEM BIJi SKAUTIEM
atrauties no šī kopējā visu trimdinieku darba. Bijušais mazskaut, skaut, rover,
Par ko rakstīt? Aprakstu Cent-^''"*^' ^^'^"^'^ ^^^^^^J' ^^^^ '""^'^ rāle pieņems visus aprakstus, kas ff'^^^''^ savā^ nemitīgā strauju-Vien.attieksies uz Latviju, bet ap-
rakstam jābūt konkrētam un saistītam ar noteiktu vietu, kas minama aprakstā.
Piemēram, aprakstāmas kādas lauku mājas, minams to īpašnieks, ziņas par viņa ģimeni, māju atrašanās vieta, ēku apraksts, lauku apraksts, tuvākās apkārtnes apraksts, kaimiņu mājas un tml. Sniedzams apraksts par saimniekošanu, minot ienākumu ^avotus, ražojumu cenas kādā noteiktā laikā un taml.; ja iespējams, aprakstam pievienojams mājas ēku novietnes un lauku iekārtojuma jplāns, kaut arī tas būtu zīmēts tikai pēc atmiņas.
Aprakstāmi pagasti, piemēram, minot pagasta lielumu, atrašanās vietu, pagasta nama apraksts, skolu apraksts, gada tirgus apraksts, zaļumballes; apraksts — nav iespējams minēt visu, kas šādā aprakstā
Ilmārs Kolsī saņesn godalgii
LIETUVIEŠI PIEMIN KLAIPĒDAS SACELŠANOS
mā, ir spiedis Tev pārtraukt skau-tošanu. Varbūt tie ir bijuši darba, ģimenes, skolas vai tici tikai Tēv zināmi apstākļi, kas neļāva tālāk būt vairs tik aktīvam, kā Tu biji kādreiz. Taču tas viss pieder pagātnei un tagad Tu esi uzsācis jaunu "dzīvi jaunā zemē, un kā kādreiz atkal Tu gribētu būt, pie skautu ugunskura, skandinot mūsu ve^ cās dziesmas, vai vienkārši būt patīkamu draugu vidū.   Šī iespēja nu Tev tiek dota veco skautu dzimtā. Tu nebūsi tur tikai zobrats lielā ritenī, bet gan skautisma kustības veicinātājs, par kuru Tu kādreiz tā jūsmoji un biji aktīvs, darbinieks. Gadi aizritējuši, un tagad Tev ir augstāks izglītības līmenis vai zināms sabiedrsks stāvoklis, lieliski, Tu muiiis varēsi kaut ko vērtīgu pastāstīt.   Var gadīties, ka Tavs maks ir kļuvis biezāks —pats zini, kā bija, skautojot ar vienmēr nepietiekamiem   līdzekļiem. Bet kā ar Tevi, kam ir šodien palikušas tikai labas atmiņas un griba darīt labu?  Arī Tu skautismam neesi
Lietuviešu' organizācijas Ņujorkā atzīmēja Klaipēdas sacelšanās 30.gada: dienu. Piemiņas svinībās klaipēdiešu pārstāvji apliecināja savu uzticību Lietuvai.
Klaipēdas apgabalu jeb Mazo Lietuvu, kurā iedzīvotāju vairums bija lietuvieši, pēc Versaļas miera līguma atdalīja no Vācijas un nodeva franču pārvaldei. Nemierā ai* šādu stāvokli lietuvieši sacēlās un panāca Klaipēdas pievienošanu Lietuvai 1923. gadā.
PASŪTINOT
lieks. Ja ne vairāk, tad noteikti.. Tu varēsi palīdzēt kādā skautu nometnē sagādāt malku ugunskuram. Atceries, cik tas bija karsts un gaišs, kad pats pie tā sildījies, un Tu taču negribēsi šo prieku liegt citiem. Un kad atskanēs , vecā dziesma: „kad ugunskurā beidz kvēlot ogles" un beigās ar vārdiem .un katrs iet un labu veic," bd Tu zināsi, ka arī Tu esi kaut ko labu veicis.
Katrā ziņā vismaz atnāc un pārliecinies, pirms Tu izšķiries, ka Tu neesi skautismam .vairs vajadzīgs.
Arī par Tevi mēs esam domājuši, kas nevari ierasties uz sanāksmēm personīgi attāluma jeb citu iemeslu kavēts. Raksti vecskautu vēstulniekam, un Tu saņemsi regulāri „Vecskautu vēstuli," kas Tev stāstīs par mūsu darbību un nodomiem un kurā Tu varēsi lasīt citu bijušo skautu domas un arī. pastāstīt savējās. '
Uz redzēšanos nākošajā sanāksmē, vai vismaz atraksti, kā TeV klājas un ka Tu domā par manu vēstuli. Būsim modri!
l^avs' drauga, Vecstots
VECSKAUTU. VĒSTULNIEKA .       PIENĀKUMUS VEIKS   : •
«o
uz Eiropas zemēm, izmantojiet pazeminēto abonēšanas maksu — MĒNESĪ $1.00, GADĀ .$12.00.
Sekojiet Šeridanas latviešu V. Uis-kas, V. Seržanta, E. Toma, Ed. Poļa un A. Novika piemēram^ kas pasūtinājuši laikrakstu trūkumā ,      nonākušiem: tautiešiem
Vad. J. Treijš 529 Banforth Toroi?.to 15, Ont.
Vfļd. V. L. Mīims 173 Seaton Sl, Toronto, Ont.
Kopu. J. Broks 587 Batliurst Si, Toronto, Ont.
Neaizmirsti: nākošā vecskautu sanāksme notiks DV namā, 123 Hu-ron St., Toronto, svētdien, 8; febr.^ pīkst. 4.00 p.p.
NOVELE "Mō'novelt'ktāliima Afeas mala
]mēs neatbildam, un ukrainis tur-
piedžīvojušais Badoljo kareivis, savu vārdu - straumif reiz nostādījis teikuma ierindā: .ļ
„Antikri8ts bija bez elles. To nu pagā.dājis pirn^ais vilnis, Bet vēl nāks otrais,, trešais, .ce..." j ..Pietiek, pietiek!" ēs saucu. . „Lai nāk visi!" pārdrošs kliedz Jans. „Tāgad ir gaišs. Viņi zinās,-kur mest.*'
Mūsu pūlitis pieņem visas masas monstrā īpašības. Šī ^(parādība savādi atsaucas 'ūz ukraini,: ka& ilīdz šim vienaldzīgi' < lūkojies liesmās nevarēdams! izšķirties, vai priecāties par vāciešu nelaimi vai ņe, nelikdams gudrs: d?!ve labāka ^te, Vācijā, Vai-.kprcboVāJ'KS tur,' ta tē Ik rītu no lupatām bija.jālien lu^ patās, ar pusvēderu jādzīvo kā vienā, tā' otrā vieta. Tikai te varSjā redzēt labāk ģērbtus- cilvēkus m arī turigiis zemrtiekus! Tāpēc mūsu prieki' vai bēdas tam gājuši ar līkumu.'^fet nii ^viņš grib runāt un rīkoties, it kā niasas dvēsele ar saviem taustekļiem to būtu' ierāvusi pierastā"vidē, kur droši var valdi vai paklausīt. ;
„Biedri,", vi^š, s^ka, „vqjad?ēt palaist kaut ko pavisam traku.* ■ Sauci^pa pali)8k     atb^lsjs.. . Semuškins nii viltīgi piemifidz. acis un brīdi noraugās mūsos^ it ka Viņš butu, kaķis, mēs — P^les. ' Tad Viņš savalda mūs un ievirza savā gribā, noprasīdams: . „Kapsim augšā vai lejā? Parisel-' li domā, ka vēl metīs; es m" Jautājums māk negaidīts,. Uzreiz
pina:
';,Jūs' ^icat DiīBvam, Es par viņu nekā: nezinu. Neviens nestāstīja. Māiii vecāki pazuda^ kādu nakti, kad ēs bjju sešgadnieks. Patversmē mocīja par partiju. Partijā r-pār to, ka mums jāiekaro visa pa-.saulē; kad vācieši atsūtīja šurp, man'likās savādi, ka ļaudis iet baznīcā un'tic kaut kam, ka nevar ne filinā redzēt, ne skaļrunī- dzirdēt. Bet jā tāds Dievs ir, vai tad augstāk nav drošāk, ko?" Atradis jautājumu!. Mēs četri saskatāmies: vai ar pa-domju.cilvēka muti runā vientiesis vai tiranns? šis jautājums prasa mūsū^ ticības, apliecinājumu, un mēs nolaižam acis. Man ienāk prātā Spenglera teorija par Eiropas bojā ēju, bet Jans izmisīgi šķielē uz' abiem Vatikāna kaimiņiem, kuru nostāju nolēmis atbalstīt.
Es griežos pie francūža un itālieša:      , ,
• „Tagad jāizšķiras: Taisnība Romai vpi Maskavai? Uz augšu par pāvestu, uz leju par tozdievību. Dzīviem paliekot, uzvarēs reliģija, ja aiziesim bojā — nu, tad nebūs spriedēju un tiesātāju.
„Kaš jādara, tas jādara," šoreiz Andželo skopojas vārdiem. „Protams. Es ne mirkli neesmu domājis citādi," Andrē vairās.
Bet Sahdomirskis parāda poļa atsperīgo dābu:
„Kā tad: nav vērts lūrēt pa at-slžģas caurumu, ja durvis atveramas. He, augšā tik būs izskatīša-
nās! Visa degošās Ulmas panorāma kā uz delnas.^'
Mēs sākam smagu, negribētu kāpienu augšup, it kā mums uz savām mugurām būtu jāstiepj tas, kam esam zvērējuši un piederam — pati baznīca. Aizkūstam. Apstājamies. Tad atkal kāpjam, kāpjam, kāpjam.
Man piesitas Andrē, Viņš tausta savas kabatās, kaut ko meklēdams. Neatrod. Prasa, vai man neesot zīmuļa. Kad dodu, viņš neņem.
,,Uzraksti pats manu adresi. Ja kas notiek, paziņo manai mātei," un sāk diktēt: „25 rue St. N.... Andrē est mort. Le .... Dēcem-bre 1944."
Abi apstājamies pie kāda loga ailap, un es pierakstu to, ko Andrē vēlējās. Tad viņš man pasniedz atvērtu kabatas. grāmatiņu.
„Uzraķsti tagad savai mātei." „Tam nav nozīmes, draugs! Viņa ati-odas padomju zemē, un tas ir tas pats, kas neeksistēt."
Garām .kāpj Andželo. Apstājas. Brīdi paminājas., tad saka:
„Zvērēsim, ka tas, kurs paliks dzīvs, paziņos pārējiem piederīgajiem."
Ēs' to pastāstu Andrē. Mums pārslīd smaids. „Ko lai paziņo Andželo?"
Viņš sāk veselu nekrologu. Es viņu pārtraucu: ,;Lūdzams, īsāk.'' Viņš pūlas, bet nekas neiznāk. Tad es jautāju:
„Vai nepietiktu:    — Signora Civita, Angelo ē morto? —
Un tava adrese?
„Provincia di Napoli.,."
Andželo sāk ausīties: no tālienes tikko sadzirdama rūkoņa.
„Nāk!'' viņa iesaucas svešā bal si. „Uņ' m®s,^tomī!" :
Neapolielis atraujas, grib dot ies lejup, bet pretim tusdams kāpj ukrainis. Viņš atlec no tā kā no nelabā, velvēs iekšā, un nu tik kāpt. Mēs viņam pakaļ vai pārrauda-mies.
Skrienam caur sarkanu un melnu: torņa a|;vērumi mūs pleitē ar liesmu blāzmu, kāpju velves pazudina tumsā. Garām ņirb tornīšu kolonāda, pakaļ kā. medību ^uns jož ūdens spļāvēja tēls no kādaj torņa dzegas.' Dun. soļi, švirkst uguns, dārd< gaiss... Beidzot mūris priekšā. Mēs iešļūcam /.vanu telpā, kur atduramies pie lūkas. Tā ved dziļi ejā ~ baznīcas hallē.- Momentā atlecam no šī bezdibeņa malas. Tālumā jau kauc un-rīb. „Tā rībēja abesiņu bungas," Andželo atceras karagājienu Āfrikā, „Un tā bija nāves balss."
„Nāves balss..." — atbalsojas mūsos, -i Feģa mēģina jokot: „Ek tā' būtu joks, ja ar visu torni nāktu lejā!" „Barbars,''' nomurmina Andrē. Un tad iet vaļā... brikšķ un brakšķ, švīkst, žļadž un žņerkst šķiet, katra kaukoņa lemta mums Vairs neapjēdzam,  kur līst, kur galvu grūst.   Kā ar drēbju baķ gaiss zvetē pa ķermeni. Tornis lī ģojas. Akmens un dzelžu masas nui līst uz jumta. Kaut kas smagi nokrīt baznīcā. Ieskanas zvans, kaut kam pieskaroties auklām. Vai jau iezvana mūžību? Čokuros . sarāvušies, zemojam pieres pie grīdas un kā svēto vakariņu pieņemam atmiņas par dzimteni. Acu vāki noslēdz mūs no apkārtnes un mūsu dvēseles iet katra sawaļu, lai vismaz kā veļi staigātu pa to vissvēto ■ zemi, kurā iz^ iets no mātes miesām.
Es izvelku mazu maisiņu, kas ka. rājās man uz krūtīm, manu tališ-
dzu plaukstās Latvijas zemi. Kā mātes taisīta vieta, acu priekšā nostājas dzimtenes kapu kalns, kur man negulēt, kā dievu takas — Vi-
dzemes baltie ceļi, pa kuriem vairs nestaigāt...
Mēs neceļamies vēl, kad jau iestājies nāves klusums. Mums nav spēka. Visi arī vēl tālu tālu: pie graciozās Luāras, kuras krastā laistās Somīras torņi; zem Neapoles dzidrām debesīm, vīna un dziesmu malā: Ukrainas stepju bezgalībā; starp zemes spēka pilnajiem ļaudīm kādreizējā poļu zemē...
Beidzot atskan viena vienīga sirēna, gari saukdama trauksmes beigas.
Atveram \acis: ir pavisam gaišs no ugunsgrēka. Gurdi pieceļamies kā salauzti, bet ārā vēl neejam. Negribas. Nekas nevilina. Pat acis apātiski pārslīd telpas sienām, pie kurām pasaules slavenāko katedrāļu un tempļu attēli. Tur ir kāds uzraksts lielākiem burtiem: Mit dem Bau des Muensters im spaetgotischen Stil wurde 1377 be-gonnen. Hauptbaumeister in den 150 Jahren nach Beginn des Bau-eS' waren Ulrich von Ensingen (1392-1399) und Mathias Boeblin-ger (1480 -1494), nach dessen Plan der Bau auoh im 19. Jahrhundert durch  A.  von  Beyer vollendet wurde. Der 161 m hohe Turm, der ;hoechste Kirchturm der Welt, \vur-de 1890 f^rtiggestellt..
Bet arī tas nepaliek prātā. Ārprātīga vienaldzība, līdzīga trulumam.
Beidzot izkustamies. : Kā noreibuši pieejam pie torņa atvēruma, kā apmāti skatām ainu, kādu iespējams redzēt tikai reiz dažu gadsimtu tecēj umā. Deg Vesela pilsēta. Visapkārt ap Minsteru kā salu bango isarkanmelna jūra, triekda-
ijzcils karalienes portrets parādīsies uz Kanādas jaunās naudas sērijas, ko paredzēts kalt janvārī.
Valdība paziņojusi, ka karaliene ir parakstījusi paziņojumu, kas apstiprina jauno zīmējumu, ko pagatavojusi 71 gadu vecā angļu māksliniece Mērija Gilika. Tas nozīmē, ka Kanādas naudas kaltuve, kā arī citu Kopvalsts sastāvdaļu naudas kaltuves var sākt izlaist jaunu naudu ar karalienes ģīmetni.
Zīmē^mu, ko pazīst ar nosaukumu „nekronētās karalienes attēls," izraudzīja komiteja ar karalienes vīru/ Edinburgas hercogu, priekšgalā.
Tas attēlo jauno karalieni ar nekronētu galvu un lauru vainagu matos. Gaisma krīt uz pieres uri kakla. ,
Zīmējumā karaliene attēlota profilā, raugoties pa labi. Tas saskan ?.r tradīcijām.  Jaunais valdnieks
skatās pretējā virzienā nekā agrākais valdnieks, kura attēls izlietots agrākās naudas kalšanai. Uz naudas, kas tagad apgrozās, kara-ienes tēvs karalis Džordžs VI skatās pa kreisi. '
Jaunās naudas otrā puse paliek negrozīta. Laikam visās bankā.? jaunā. nauda: būs <iabūjama jaunā gada .sākumā.
Vēlāk paredzēts izlaist arī jaunas pastmarkas ar karalienes attēlu un arī jaunu Kanādas papīra naudu. Pastmarkas būs iespējams'pagatavot j anvāri, bet papīra naudā nebūs ātrāk gatava par 1954. gadu.
ma debesīs dūmu viļņus aizsegt manu un bagātību,—- tn sažņau-" to, kasi patlaban notiek uz zemes
pāri par vistrakāko mēru. Bet ari lepnība, cieta sirds un varmācības alka nu daudziem tur lejā tiek izdedzināta ar nokaitētu dzelzi.
Lielais posts, ko skatām lejup aizrauj naidu no mūsu krūtīm, kā plūdi aiznes dambjus, un mēs ne laimīgajiem piedodam, kāļ-piedoc mirējiem.
Kāpjot lejā, Feģa man kā piesiets. :
,,Kad tu man iemācīsi tēvreizi?" viņš kautri,jautā. -„Turies tik blakus. Sāksim tūlīt."
Un turpinājumā no piecām balsīm atskan:
„... Un piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam: saviem parādniekiem..."
■peigasi. Esllngenā, 1946.
1948. gadā rūpniecības paplašināšanās Kanādas strādniekiem radīja 15.800 jaunas darba iespējas. Tagad ar zināmu noteiktību var ap^ galvot,.ka 1952. gads šos skaitļus pārsniedzis. Otavas .darba departaments aplēsis, ka pag. g. radītas 20 tūkst, jaunas darba iespējas.
šie jaunie darbi-radušies,it īpaši aizsardzības rūpniecības paplašināšanās dēļ. Patēriņa rūpniecībā paplašināšanās bijusi samērā visai maza.
Pirms četriem gadiem Kanādā lidmašīnu rūpniecībā bija nodarbināti 9.200 strādnieku; šodien nodarbināto skaits trīskārtīgi lielāks. Elektroniskās rūpniecības laukā sakarā ar aizsardzības pasūtināju-miem un iekšzemes televīzijas priekšmetu ražošanu 1952, gadā radušās ap 3;500 jaunas darba iespējas. '
Milzīga paplašināšanās notikusi arī tērauda, pamatmetalla, ķīmikā-lijUv naftas, asbesta, cementa un cementa produktu, saplākšņu ūn papīra rūpniecļbās.