Trešdien, 1953. gMa 22. aļbrilī
cerību zemes pidijie aizstāvji
LATVIEŠU LEĢIONĀRU IZMISĪGĀS CĪŅAS KURZEMĒ 1944.-4S. G,
,      ZIEMASSVĒmU IESKAŅA UN- KRIEVU LIELUZBRUKUMS
IX
Kad bijām mazliet atvilkuši elpu un sakārtojuši ieročus triecie nam, es izšāvu norunāto sarkano raķeti. Tūlīt atskanēja mūsu ur-rā.
Kā niknas odzes sāka šļjākt mušu patšauteues un mašīnpistoles, raidot savus tērauda dzeloņus uz ienaidnieka rindām. Kalna nogāze un purvs vārījās kā raganu katlā. Savas artilērijas viesuļuguns atbalstā ienaidnieks centās izlauzties no .mūsu ielenkuma. Smiltis ar iiīkajām priedītēm skrēja gaisā, krita atpakaļ un no jauna, eksploziju sviestas, lidoja augšup. Drebēja un virpuļofi"griezās zeme. zem kājām,, virs galvas kauca granātu strūklas, oda pēc sēra un asinīm. Tomēr ienaidnieka mēģinājums izlauzties sabruka mūsu triecienā.
Vīri darbā laida arī diu'kļus un trieciena tuteijus. īsā laikā satriecām krievu ķēdes, kurās bija ari kiietna tiesa" latviešu.. Atkārtojās saucieni: Nešaujiet, latvieši!'' Taču šoreiz šis triks vairs nelīdzēja: bija jāatriebj sarkano latviešu nelietība: piemānot kapr. Grimber-gu un viņa vadīto cīņas grupu, tic bija nogalinājuši mūsu vīrus. Tuvcīņas virpuH Grimbergs sagrāba kādu druknu vīru, ar kuru lamājās latviešu valodā un viens otru sauca par nodevēju. Zibenīga sitiena trāpīts, nelietis sabruka un vairs nepiecēlās; Pieveiktais nodevējs bija Edvarts Krūmiņš, kādreiz dzīvojis Abreriē. Krievu laikā Latvijā bijis varas vīrs un vēlāk Maskavā un Ļeņingra'dā ' milicis.
Vairāki sarkanie mēģināja aizbēgt .cauri mūsu ieroču ložu strūklām, tas viņiem vairs neizdevās. Mūsu sašutums un cīņas spars bija tik brāzmains, ka visusj kas gadījās mums ceja.noslaucījām no zemes virsus. Lāča ķepas bandiļi, saņēmusi gūstekņus, protams, tikai latviešus, kā arī trofejas, lēnām .salasījās kopā, iin turpat kaujas vietā pārbaudīja nodevējus.   Pirmos t^^rīs gu-j^tckņus  nopratinot  izrādījās, kā viens no tiem ir Volchovas cīnītājs, kas pats sev bija piešķīris j,at-vajinājumu." Otrs bija kāds jauniesauktais krievu armijā, bet trešais .1) KA vecis: no Rīgas. Kad pārbaudījām pārējos piecus tautiešus. no.skaidrojās, ka . viens no tiem ir PD vīrs Staņislavs Purgai-lis, aktīvs partijas biedrs, seržants, jau divas reizes piedalījies nakts izlūku gājienos Džūkstes sektorā. Un vīru valoda bija īsa un asa.
visiem saprotama, jo — bija jānorēķinās par mūsu zēnu dzīvībām.
Pievākuši savus kritušos un ievainotos, devāmies uz 7. rotas komandpunktu. Ass ziemeļu vējš, nākdams pāri Vanagu māju klajumiem un sajaucies ar sēra sriiaku, sitās sejā un purināja cīņas karstumā izjukušos matus.Gaisos "griezās retas sniega pūkas,':raķešu gaismas loki mainījās ar ziemas nakts noslēpumaino tumsu kara laukā. Veikuši savu uzdevunui, dzīvi palir kušie Lāča ķepas vīri devās uz savu bunkuru. Zēnu soļi bija gaužām gausi un locekļi Icļuvuši tik smagi, kā svina pielieti, bet acis grauza četru nakšu negulēts miegs.
Lodes kūļiem un strūklām vēl vienjnēr dziedāja pāri Kurzemes aizstāvju galvām, bet vīri pacietīgi un mierīgi gaidīja savu likteni. Drīz uguns kļuva neatlaidīgāka. Savas tērauda rīkles atvēra arī zalvju Iklgabali. Un atkal cilvēkes — radības kronis — aai uguns ju-bija tikai niecīgs jjuteklītis. Kaut kur Vanagu mājas dienvidu pusē bija dzirdamas kara klai-^ gas: tur cīnījās varonīgā kapteiņa
Lietuvieši grib uzsākt aktīvāko
Ādamsona 6. rota. „Marokas baigais" ar saviem vīriem sīksU aizstāvēja katru dzimtās zemes pēdu.
Atceļā uz bunkuru, lai uzmujidri-nātu^nogurušo vīru nospiesto omu. uzsāku veco kaujas dziesmu — Kad ar uzvarām šo kauju līdz galam nobeigsim..., bet piepeši apklusu. Kāds paka šāviņš sprāga pavisam tuvu priedes galotnē. No drebēja gaiss, notrīcēja zeme, kaut kur bira atrautie egles zari un skujas ... — Nolādēts! Gandrīz uzvilka virsū — kāds tumsā norūca un, it kā nekas nebūtu nolicis, turpināja ceļu tālāk. Taču viens no Lāča ķepas bandas vairs negāja, un tas šoreiz biju es.
— Kaprāļa kungs! Lāča' ķepa kritis vai ievainots! — dzirdēju kādu it kā simts kilometru attālumā saucam.
Sāpīgs trieciens kreisajos sānos, zvelts kā ar karstu dzelzs cirvi, mani nogāza zemē \in es metu kūleņus. Vēl paspēju nodot vada ko-
r
Lietuviešu presē pacēlušās balsis, kas prasa aktīvāku rīcību ASV atbrīvošanas politikas atbalstīšanai. Ir pārrunāts ierosinājums, ka lietuviešiem jāuzņemas iniciatīva, lai apvienotu kopējai akcijai visus amerikāņus, kas cēlušies no zcr mēm^ kuras tagad . atrodas aiz dzelzs priekškara, šādu pilsoņu skaits ir ap 15.000.000 Vai .10 proc. no ASV iedzīvotājiem. Apvienoti kopējā organizācijā, šie pilsoņi būtu .spēcīgs instruments ,.atbrīvošanas politikas" sekmēšanai. Kā šār das kustības sākums uzlūkojams Antiboļševistisko -nāciju' bloks Čikāgā, kuru organizējis lietuvietis G. Galva.
DP KANNĀS
KĀ ATmAT AUSTRHROPAS NĀK01B mīĒMAS?
Laiks sākt konstruktīvas sarunas ar Austrumeiropas emigrantiem
Eietuinu un Maskavas attieksmēs vissvarīgākā problēma, bez,šaubām, ir jautājums par Vāci- , jas nikolni. Ar Vācijas problēmu lūdal līdzi saistās mūsu telpas jautājumi: Polija, 55aUija,BaU-rialčnija. Uii tālāk Balkāni, Krievijas daudzo tautu, bet sevišķi Ukrainas m Kaukāza tautu «ā-Itotncs jautājumi. Tādēļ vienmēr vairāk Eiropā dzirdami^ balsis, ka visa Austrumeiropas problci^ ma jāatrisina rpzē, ar vienu kopēju Ideju, kopēju plānu, kas tātad būtu nevis Aufflljas, Francijas, Vācijas, bet visas Eiropas austrumu politikas plāns. Līdz ar to būtu padarāma M«icspējah\a' atsevišķu Eiropas valstu, picm., Airglijas un Francijas bloķēšanās ar Maskavu, kas tūdaļ, .ijĒiaiste. arī Vācijas orientēšanos uz to |'ašu> Maskavu, un Eiropu joprojām paliktu sašķelia*un apdraudē-■-^ia, veselīgas attīstības Mcspējaga.. . r'-      -   ■ .
Mūs šīs problēmas interesē visaugstākā mērā, un to attīstībai sekot ir mūsu gudrības un politiskas modri tos lieta. Varbūt vissvarīgākā no mūsu nacionālā viedokļa ir tieši Vācijas domu veidošanās šajā ziņā. Ļoti raksturīgu un nozīmīgu rakstu nupat publicējis viens no nopietnākiem vācu laikrakstiem; kas acīm redzami ir visai tuvs
DP nometnēm uz Kanādu, gaidot kuģi tālākam ceļam, 4 dienas uzkavējās Kannās. Bij. dīpīši .bija ārkārtīgi pārsteigti, ka tie laipni tika izvietoti viesnīcās,' pat katram sava istaba. Tā bija laba iespēja tālā ceļa braucējiem redzēt franču Rivjēru. 19. aprīļa pēcpus^ dienā ar grieķu kiiģi Ņea Ileilas viņi atstāja Kannas, ilgi lūkoda-,    . mies atpakaļ uz kalnu grēdām,
mandesaņu kapr. Jansonam un tad palmu alejām, vīna pagrabiem un zaudēju samaņļU., franču meitenēm Rivjēras kra.stā.
Arī daži citi DP transporti šķērso-l. daļas beigas. ja Kannas. Bij. Dīpītis
Pirms 5 gadiem 19. aprīlī kā-,,    ,     ^   , , . da latviešu grupa ceļā no Vācijas' kanclera Dr. Adenauera aprmdam
austrumu politikas pamatjāutāju- tās. kultūras rādīšanā. Bet arī šīs
miem. Vai tā lai būtu vācu austru- , valodu ļapviembas\V nedrīkst par-mu politika? Jau tudal mums va- ' ....r v»kllm"
jaga būt skaidrībā, ka nepieciešama "'^''^^'^ ..valstīm.
t i. iespaidīgais nedēļas laikraksts Christ und Welt, ar virsrakstu „Vā-cijas austrumu politikai jābūt Eiropas austrumu politikai."
Raksta saturs atreferējumā .šāds:
„Jau astoņi gadi mums Vācija nav. nekādas austrumu politikas. Mūsu atturība šajā ziņā bija saprotama: pārāk manāmi mūs biedēja trešās valsts austrumu politikas pēdas, par ko varam domāt tikai ar bailēm un kaunu. Bet nu jūtam, ka ir laiks domāt par mūsu
BOUEVIKIf
TERORIZĒ ARi ZVIEDRIJAS LATVIEŠU!
, Ilgāku Jaiku nāca z\ias no Aii-glijas,ka' tur Maskavas:aģenti nedod miera Baltijas zemju trimdiniekiem. Tad šis kremliešu ter-lors pārsviedās uz- Zviedrijas, dienvidiem, kur, kā tikko laikraksti ziņoja, tas bija vērsts pret igauņu emigrantiem. Bet paŠās pēdējās dienās uzmācīgo aģentu akcijas jau konstatētas arī Stok-j'iolmā un vērstas pret latviešiem.
Ir.grūti pateikt, vai tā ir Eiropas zemēs sa.^ūtīto aģentu pa* šu cenšanās izkalpotiejs Kremļa jauno: valdnieku priekšā, vai arī .sie čekisti saņēmuši kādus savas jaunās priekšniecības rīkojumus. Bet Stokholmas latvieši vairs ne-, bija tik nesagatavoti, kā tas bija atgadījies Gēteboŗgā ar dažiem igauņiem, kuri nebija pat ātskā-ruši, ka šiem aģentiem, kaš bija pārģērbušies par zviedru policistiem, - jānoprasa': ^leģitimācijas ļtartes, 10 Zviedrija nav zeme, kur pilsoni naktī ..apciemo" uh tanri jāpazūd nezināmās gaitās, un pil-
VĒSTULE NO STOKHOLMAS
Sākas vasaras■ laiks'••v-
Svētdien, 26. aprīli sakas va sarās lafiks, kad $)ulksteņi Jā-.  iiagriež stundu iiz priekšu.
soņu apcietināšana,nav policistu sadomātas patvarības lieta.
Stokbolmā šo terrora akciju organizē un lielā mērā. pats arī izdara latviešiem labi pazīstamais ^repatriācijas meistars" Borgs; šurp atsūtīts latvietis bēgļu aizvi-ļinā.šanai uz boļš,ēviku okupēto dzimteni. Viņa panākumi gan līdz šim ir nožēlojami niecīgi: viņam izdevies. uzpirkt tikai pāris latviešu ģimenes un vienā; gadījumā tas pat smagi Jekritis, jo to „ap. strādājusi" kāda vieglprātīga latviešu sieviete, acīmredzot. tikai, iai izmānītu no. boļševikiem naudu, šī Bbrģa nesekmība līdz šim liek domāt, ka pēdējā laika āktī-vitāte ir tieši taš, ko teicām: viņš grib; ctenstieš par katru cenu gūt kādus :panā.kuinus, lai nekristu paiš ķādānii „tīnšānām" pār ui)u-ri. '
,Tā 17. martā, pīkst. 18-os pie. vakara, atskan telefonļa zvans lielāka /^Hol-^holmas uzņēmuma grāmatvedības daļas ierēdņa — lat-viešcv dzīvoklī. Dzīvokļa saimnieks
J Ā ZIH A Kk
(P'arnesums tio 2. Ipp.)
nāts līdzīgi obligācijai (mortgage) par summu, ko izmaksā darbs vai materiālsi Šis likums nodrošina un aizsarga darba darītāju un materiālu piegādātāju neatkarīgi no tā. vai viņi savu prasību reģistrējuši vai nē. Būves resp.i gruntsgabala īpašnieks atbild noteiktu dienu skaitu, ka amatnieki un ļitrādnicki saņems savu algu resp. atlīdzību par materiāliem, šīs pra.sības iegūst likumīgu spēku ar darba sākuma dienu resp. materiālu pirmo piegādi, un tām ir priekšroka pret vēlāk izdotām obligācijām un saistībām.
(559) Katra prasība prasītājam jāapliecina zvēresta (affidavit) kārtībā. Prasītājs var cedēt savas tiesības tre.šai personai.
(560) Katrs mēģinājums apiet šo likumu ir ' nelikumīgs (null and void). Būvēs resp. gruntsgabala īpašnieks, kas samaksā uzņēmējam pilnu'summu, pirms nav nokārtotas strādnieku un materiālu piegādātāju prasības, var rēķināties, ka viņa maksājums tiks atzīts par nelikumīgu (null and void) un viņam būs jāsamaksā otrreiz tā daļa. ko uzņēmējs nebūs nokārtojis saviem strādniekiem un piestrādātajiem.
(565) Izņemot Britu Kolumbiju, visās provincēs paredzēts, ka nekustamas mantas īpašnieks aiztur uz 30 dienām zināmu procentuālu daļu, no kuras samaksāt strādnieku algas un piegādātāju rēkinus; On-lario provincē jāiztur 20 proc. no 1. — 15.000 dol. un 15 proc. no lisŗ lakām summām, Uzņēmējs nevar atteikties izdot nekustamas mantas īpašniekam likumīgu rakstveida apliecinājumu, ka viņš samaksājis pilnu algu visām personām, kam tāda pienākas, līdz datumam, skair tot 14 dienas atpakaļ ņo apliecinājuma izrakstīšanas dienas.
(567) Darba algas un materiālu piegādes prasifc-ām priekšroka pret visiem spriedumiem, izpildrakstiem utt., kas izsniegti pēc tam, kad stājušās spēkā prasības, par darba algu resp. materiāliem (skat. 558. p.).
(568) Darba valgas prasībai priekšroka pret prasībām par ma^ terīāliem un mašīnām.
(569) Darba algas un materiālu samaksas prasības reģistrē Zemes grāmatu nodaļā (Office of the Land Tittles), kur īpašnieks reģistrēts, vai Reģistrācijas nod. (Tihe Registiy Office).', Izdarot reģistrā,-ciju, jāmin: 1) personas vārds un adrese, kas vēlas nodrošināt prasību par darbu vai materiāliem: 2\ nekustamas mantas īpašnieka vārds un adrese; 3) uzņēmēji un perso-
pasaka savu telefona numuru^ pēc kam noris šāds dialogs: ~
— Sveicināts! Vai netraucēju?
— Nē, bet kas runā?
— Nepazīsti? Nu, tavs kaimiņš! Kaimiņš?,
— Nu ja. atceries, es no Ceplī, šiem. (Borga tēva mājas saucās Goplīši».
— Tā! Un ko tu gribētu man teikt?
jaga bul skaidriDa. ka nepiccicsain pamatos cita nostāja, kas jāzina arī visai rietumu pasaulei: Vācijas austrumu polītika nākotnē domājama tikai kā Eiropas austrumu politika. Arī tas nevar vairs l)ūs mūsu mērķis, ka Vācijai atkal jākļūst par vidustelpu, kas pendelējās .staro Rietumiem un Austrumiem. Tāpat jāsvītro no mūsu domām koncepcijas, ka mēs vēlreiz*^ varētu būt. tāpat kā pirms pieci simti vai tūkstoš gadiem. Itādi Eiropas vēstnieki, misionāri, kultūras nesēji vai pat valdītāja kārta, ar devīzi: ;,Uz .*ļu-strumiem Jāsim mēs nu..." Visas nācijas viņpus mīisu austrumu robežai jau sen ir sasniegušas pilngadību.
Adalberts štifters ar lielāko apbrīnošanu stāsta, kā šajās nācijās tradīcijas un gara mantas ir pierādījušas tādu spirgtu svaigumu un schātnības sakņu spēku, kā nekur citur visos rietumos. Tur ir mūsu pašu dzīvībai nepieciešami elementi, un varam tikai priecāties; ķa mūsu saites ar šīm nācijām nav sa^ rautas,'neraugoties uz necienīgajām Hitlerā varas laika „kungu rases teorijām."
Seko spriedumi tieši par mūsu telpu, par-kuriem vēl daudz būs jādomā eiropiešiein un mums pašiem:
„Kui'š šobrīd grib austrumu po. Iftiku kaut aptuveni aptvert, tam vajadzīga^ drosme atsacīties no pār-
dzīvotiem priekšstatiem, sevišķi no nokārtotas nacionālās problēmas.
— Vispirms nodot tev sveicienus no brāļiem A". un V. Tad man ir līdzi tev J)ersonIgi nododama vēstule no māsas M.Ti' Varētu atnākt :N. ielā (ierēdņa ; dzīvokļa tuvuma). lG2-ās ieejas durvis, es tevi sagaidītu. ' o
--^ Ja tev kās runājams, uznāc manā dzīvoklī. Ja jau- tev zināms mans telefonā numurs, droši vien zināsi arī adresi.
— Jāv man tā ir zinānia; Bet tu Jau tur nedzīvo viens? ^
■ — Ak, arī tas tev jau zināms? tean' man maz laika, jo strādāju arī;mājā." "
nas, kā uzievumā izpildīts darbs vai piegādāti materiāli; 4) laiķš, kad strādāts vai izdarīta piegāde; 5) kāda summa pienākas; 6) gruntsgabala numurs, kur atrodas jaunceltne vai remontējam*, ēka. ■■ ■
(570) Reģistrācijas termiņi: uz*, ņēinējiem ne vēlāk kā 30 dienu pēe darba beigšanas; par māteriālieņi 30 dienu pēc pēdējās piegādes; pas algu 30 dienu pēc darba izb^igSa' nas vai pārtraukšanas. Ikviena ķīla — obligācija (Lien), kas nav reģi. strēta noteiktā termiņā, skaitās anullēta, ia netiek ievadīta liets prasības realizēšanai. ^
(571) Reģistrēta ķīla — obligācija (Lien) zaudē spēku 90 dienu pēt darba beigšanas ŗcsp. pārtraukšanas, ja tai laikā nav ievadīta lieta prasības realizēšanai.
(573) Piedzīšana skaitās^ievadītā, ja ir iesniegta prasība tiesā un apliecība par to ir nodota 561VPr wi^ nētajā reģistrācijas iestādē.
(575) Svarīgs aūtbrmpnlu ra. c. darbnīcu īpašniekiem. Katra persona, ka.s strādā pie kustamās mantas (Chattel) remonta, iegulda tajā naudu vai materiālus, skaitās likumīga ķīlas — obligācijas (Lien) turētāja uz šo kustaiiio mantu par summu, kas šai personai pienākas par darbu resp. materiālu, un yar aizturēt šādu kustamu mantu.. līdz kamēr rēķins samaksāts. Bet jā mantas īpašnieks rēķinu nesamaksā 3 mēnešu laikā pēe noliktā termiņa, kustamo mantu Var pārdot atklātā ūtrupē un np iegūtās naudas atvilkt rēķina sumniu un pārdošanas izdevumus. Tā rīkojoties, nav vajadzīgs tiesas spriedums. Ontario provincē ūtrupi izsludina nedēļu iepriekš vietējā laikrakstā, minot; 1) parādnieka vārdu, 2) parāda ,summu, 3) mantas aprakstu, 4) pārdošanas laiku un vietu, 5) ūtrup-nieka vārdu.
. :•    V. vMuskats' '
■ :.GRANDAB^PipA^ālICH.)'
# E. Paegles baleta studijas audzēkņu vakars notika 11. aprīlī Trīsvienīl:.as draudzes sarīkojunju zālē. Uzveda Sapnis, kas dažbrīd ar savām nopietnajām un komiskajām situācijām radīja Vislielāko interesi; Uzvedums sevišķi patika bērniem. Apmeklēts bija ļoti kuplā skaitā, kādēļ par šāda veida sarīkojumiem bīitu jāpadomā arī nākotnē.
9 Grand Rapidas Latviešu Biedrības pilnsapulce notiks 26. aprīlī, pīkst. 5 pp. biedrības nama ar šādu darba kārtību: Valdes ziņojums par pagājušā gada darbību im gada bilance: Revīzijas komisijas ziņojums; Biedrības pārvaldes orgānu vēlēšanas; Biedru maksas nākošajam saimniecības gadam; Budžets un dažādi jautājumi. Biedrības valde cer. ka biedri ieradīsies sapulcē jo kuplā skaitā.
© Grand Rapidas un apkārtnes latviešu, ev.-lut. draudzes vakars notika 12. aprīlī Laiviešu Biedrības namā. Savas interesantās atmiņas par Jaunpiebalgu stāstīja J. Ozols, nedaudz pieskārdamies ai*ī kaimiņu novadam Vecpiebalgai. Viņš ļo-li saistīgi tēloja šo ļaužu sadzīvi, tikumus nbdarl)ības ūn tradicijas, pie kūrām Piebalgas ļaudis tui-ēju-ŠJes stingri. Tanīs „trakāJos laikos": 1905. g., pirmajā komunistu valdīšanas laikā un otrreizējā koŗ riiūnistu okupācijas gadā piebāldze-ņi paturējuši skaidras sii*dis uņ goda prātu, kā tas pienākas krietniem latviešiem, šajā novadā nodevēji nav bijuši un pavisam mazs bijis to skaits, kaš krituši par iipu-ri komunistu režīmam;un nežēlīgajām deportācijām; Sekoja aktrises M. Ozoliņas un bēi'nu deklamācijas. Savas atmiņas par Malie-
nu un tās izloksni visai savdabīgi attēloja skolotāja V. Braune. Jo interesantu tautas deju dejoia mazā Līga Buša un Egils Ozoliņš, pēc kam notika izloze un viesīgā sadzīve.
® Nēģu zvejnieks uri sagatavotājs P.^ Kalniņš no Grand Rapidas; kas bija. pazīstams ar saviem ražojumiem jau Vācijas trimdā, Grēve-nes nometnē, pie šāda pasākuma -īstenošanas ķēries arī šeit. Viņš ieguvis vajadzīgās atļaujas un, tik-līdz iestāsies siltāks. lāiķs. uzņēmums uzsāks darbu. Kalniņa ražojumi Vācijā bija pazīstami ne viena vien nometnē un^ uzņēmīgais tautietis cer, ka arī šeit tiem noņēmēju netrūks.
— Vēstules saņemšana gan no tava dārgā laika prasītu ne vairāk kā kādas piecas minūtes. Bet kā nu pats zini. Piezvanīšu vēlāk, sarunāsim kādu citu reizi.
Nākošā dienā, apmēram tajā pašā laikā, saruna turpinās.
Borgs: — Tu varētu atnākt uz manu darba vietu. Nebaidies, te nevienam nekā ļauna nedara.
— Paldies! Man liekas, ka tu te vispā.r par velti nopūlies.
-—Vai tad tevi tavu piederīgo likteņi un ziņas no mājām nemaz neinteresē? Tava Marta (terrori-zētā latvieša dzimtenē palikusī dzīves biedre) labprāt vēlētos redzēt tevi mājās atgriežamies. Brāļiem klājās labi, māsa pati- par sevi tev: pastāstīs. .
-—Varbūt tu vari pie viena pa-stāst;īt, kā klājas manam onkulim 0? (Deportēts 1941. gadā).
— Diemžēl, par viņu ēs tev nekā nevāru pateikt.'' Bet brālis A. ir izoperēts, Jūtas žirgts un strādā ļtooperātīvā. (Jau Latvijas laikā šiimojā ar kuņģa brūci). ■
—^ BērHUard! Es tavā ymiā neteiktu tādus vārdus, kā diēVam-žēļ. Zini pats, cik maz vajadzīgs, lai tavi maizes tēvi apskaisto^. Varbūt esi tu uz viņiem noskaities? Tad Jau Jo labāk, aizej uz pirrņo policijas iecirkni^ un, piesakies par ipolītisku īDēgli; Asīla tie^ sības tev'netiks liegtas. ^—■SavUšpadplņus pataupi sev:
TMād >^ tu savas māsas ve^^^^ ļeriālistiskus centienus pēc ..dabis-nevēlies sa»emt? ;  ķ^,vļ robežām,'' uzbrukuma un aiz-
Un jau šodien varētu—-pa4 vajadzētu iesākt konstruktīvas sā^ runas ar Austnuučirojas emigrantiem.    - I; ■'
Un, beidzot, diezin ^vai Eiropa drīkstētu cerēt pie sevis saist,lt vienu ļaužu kārtu pēc otras. »ļa leizi austrumos būs iespējams tikt pie dzīves atjaunošanas uz rietumu kultūras pamatiem, tad tas būtu jāpanākt visā aumstrumu telpā uzreiz, ieskaitot milzīgo'lO'ievijas ter-ritdriju. šīs problēmas vien jau rāda, lia tās nav pa spēkam atsevišķām, slēgtām nacionālām valstīm."
■ ■ I
Un beidzot autors uzstāda jautājumu: kāda politika iespējama.pret iPadomju Savienību? Ilgāka laika mērķis ir, — atbild autors", — boļ-ševisma iznīcināšana ar bolšcvisma iekšēju pārveidošanos vai tā sa-triekšanu, vai abām parādībām kopā darbojoties, kas panākams, atr sākoties no kara kā līdzekļa, ar 'Padomju Savienības iekšēju sairšanu vai airdināšanu. ' Nacionālie boļševismu ārdītāji spēki kļūs Jo spēcīgāki, jo labāk jau Eiropā būs
iedomas par noslēgtām, pilnīgi suverēnām nacionālām valstīm, ķas bija veselu paaudžu ideāls. Bet ko Rietumos iespējams iedzīvināt soli pa .solim, lēnā attīstībā, tas attiecībā uz Austrumiem Jāplāno vienkopus un vienā reizē. Un Rietumu eiropas politika var noderēt par labu paraugu arī austrumu politikas veidošanai: pārvalstisku un pārnacionālu   pašpārvalžu radīšana saimniecībā; satiksmes lietās, valūtas riņā, sociālā likumdošanā un aizsardzības organizēšanā. Bet ar rietumu integrēšanas stāvokli, kāds tas ir šobrīd, attiecība, uz austrumu telpu — nepietiek. Jau šodien jāsaka, ka Rietumos Joprojām vēl cieti aizstāvētā vēsturiskā suverēno nacionālo valstu koncepcija atr tiecībāuž Austrumiem vairs nav pieņemama. • Austrumu un ī)ien-vidaūstrumū emigrantu lielākā daļa gan to neatzīst un viņi nākošo ,,eiropeJīzēšanū'' iedomājas tā; ka vispirms jāatjauno pilnīgā suverenitātē bijušās nacionālās valstis, ķuŗas tad; apvienotos reģionālās federācijās uii; beidzot; iekļautos kopējā visas Eiropas federācijā. Tas ir garlaicīgs apkārtcGļš, un vēl ļaunāk: tas aizkavēs visās Eiropas ap^ vienošano.s nākotnē. Jo ])ati 1918. gādā dzihiušo vai pāī)lašiiiāto nh-čionālo  valstu  atjaunošana sevi slēpj .visu lo ļauiio; kas sckatu. iproti     .-valsts tautu" hegemoniju pār „minoritātēm," 110 valsts atbalstīto' valsts vairākuma tautību cīņu, kāihiiņu intervencijas apdrau-dēto minoritāšu aizsardzībai, im-
DV TOŖONTO NODAĻA Mm^^^^^^^^^^^^^
NACIONĀLO POĻU. ZĀLĒ,. 1087-QUEEN. W; fORONTO (pie Dovercourt
. 'vi»
i
Š.t5. 24. APRĪLĪ, PĻKST.20.
Progr animā'rSENAS" JURĢU TEADlClJASvDZI^ Pie daiās : BIRUTĀ SENKĒVUČA, R. PURVS, A. DOMBROVSKA, A. BUKOVSKA U. G.
i Ļoti laba deju mūzika Bfufete |
Apmeklēt lūdz Daugavas Vanagu saime I
® Ģood HaUsekeeping Siiop, kas ir viens no plašākiem šādā Veida tirdzniecības namiēni Grand Rā-pidā, bija rīkojis divas skates latviešu nama mātēm, kurās noorganizēja M. Ozoliņa. Tajās latviešu namamātes dabūja visā pilnībā iepazītief ar vismodernākiem virtuves piedērumien|, aparātiem, gāzes plītīm; ledus skapjiem utt Jāatzīst, ka techriikās darbs Ānjc^ rikā ievērojami atvieglojis sievietes soli virtuvē un sava iiama kdpša-. nā. Tika demonstrēta arī ēdienu gatavošana. Sanāksmes dalībnieces, kas bijā ieradušās kuplā skaitā, tika pacienātas, Beigās notika izloze, kurā kāda no skates dalībniecēm laimēja mazbērnu svarus. Tā kā pēdējai tie nebija vajadzīgi, viņa tos atdāvināja 'citai. ® Pie Jauna kopdarbības pasākuma Veidošanas ķēries jēkabpilietis J; Sulainis! Jau pirms kāda laika viijiš sāka pulcināt ap sevi-vietējoš mūziķus, lai organizētu dēju kapellu. Atsaucība sim pa-sākurņam nav biiUsi liela, bet tomēš noteikts kodols Jau radīts un notikuši daudzi upēģinājumi. Kapellas 'pirmā uzstāšanās atklātības, priekšā, notiks 25. aprīlī deju, -Aŗakarā. Sākums plķst, 20.30. Kapelās vadītājs āieiiia tautiešus un tautietješ. kas vēlētos minētā 'pasākumā piedalīties^ pieteik-tĪĢs Latviešu biedrības namā trešdienās; no pīkst. 7,30 līdz 10 vakarā, vai personiski pie viņa dzīvoklī. Sevišķi nepieciešami saķsafo-nists, ākordēonists, trompetists, ba-g ritōnists un labs vijoles spēlētājs. ffj Dejas orķestru pieprasījumi Grand Rapidos nav mazie: tos pieprasa vietējās latviešu organizācijas un arī amerikāņu klubi un organizācijas,;.; ./'V. .S.
i
li
■ Patiesību sakot — he! Ja vi7 ņa tādu tiešām devusi līdzi — tev, tad es ziiiu, kas viņai to licis rakstīt un ko viņa vai-ētu man pavēstīt. Un to: zini ari tu pats. Man nav, un es nevēlos nodibināt nekādus .sakarus ar piederīgajiem. Uz džīmtoni neatgriezīšos! — sašutuma pilns štokiļolmietis pasa-
:ka.;y;7:'-;.:;
— Neesi nu nemaz tik pārliecināts. Man: liekas, ķa tu pārāk viegli esi padevies attiecīgās kli-ķītes briesmu stāstiem par notikumiem dzimtenē. Bez tam tavi piederīgie varbūt varēs tikai riig-ti nopūsties, ka tu labāk izvēlies verdzību Rieturrios, nekā brīvību dzimtenē. Bet taVa sieva un audžu dēls joprojām vēl cerēja. W
StoMiolmietis noliek savu klausuli un dialogs izbeigts, Tika^ viņā saceļas bezgalīgs rūgtum.s. ka terrors dzimtenē nU ķēris'ān viņā piederīgos, jo; no brīvas gribas vini mājās neaicina. Bez tam kādēļ Borgs vienā gadījumā teica, ķa vēstuli sūta māsa, bet vēlāk — ka to lūguši nodot mana sieva un audžudēls? Varbūt viņi visi ir jau ■ kādā Ķi-ievijas kol-chozā?;iCas to zina? ; ; Pēc^ dažām dienām Bprgs zvana
saŗdzības savienības; ieslēgšanas ii n ielenkšanas. ; piespiedu , asimilē.ša-nas; izraidīšaans u.c. līdzīgas parādības* kādas jau divas reizes izraisījušas pasaules karus."
(šāda : argumentācija gan šķiet visai pārsteidzoša, jo tādu parādību nav bijis 1918.; g. dzimušajās valstīs, un tām katrā; ziņā nav nekāda sakāra ar „divu pasaules karu" izraisīšanu, turpretim šie argumenti, kā to skaidri redzam, atliecās lilwu uz Vācijas un Polijas attieksmju kārtošanu.
Dažādas tautību, valodu u n ku 1 -turas apvienības ļCiropā i)astāvēs vi'^nmēr. Tas nav nekāds ļaunums, pavisam otrādi — valodu un kultūru daudzveidība ir Eiropas būtība. Tautīl)ām joprojām jā|>aliek par ciešiem būvakmeņicm Eiropas nā-kotnernc^tsaiīīa, bet;valstis ierobežojot un valsts funkcijas vienmēr vairāk nododot reģionālam ioslā-dēni. ikkatras :tautības aizsardzība pret asīņiilēšanu, izdzīšanu no savas dzīves vietas Un pret kultūra.s attīstības tapdrāudēsami vispinu.'-jāliek jebkuļ'as aUstrumu politikas pamatā, šāda.aizsardzība Jānodro-šiiVa ne tikai cieši kopā dzīvojošām tautībām, bet visiem attiecīgās tautības -locekļiem, kaut arī tic būtu izkaisīti pa dažādām dzīves vietām
(Pie šīm pro1:>lēmām vispirms būtu Jāpieskaita pareizs Eiropas viedoklis attiecībā uz bolševisma apspiesto nāciju atbrīvošanu^un nākotnes brīvības nodrošināšanu; -r~ Rcf.). ; Staļins sa,vu nacionālo politiku ir pārvērtis par Krieviju apdzīvojošo nāciju varmācīgu apspiešanu un par iznīcināšanu, neraugoties uz daudzsološajiem noteikumiem konstitūcijā. Eiropai jādod labāks na- < clonalā jautājuma atrisinājums, nekā tas ir Padomju Savienībā. Tā būtu ilgāka laika nostāja pret Pad. Savienību. Bet kāda lai šī nostāja būtu īsam laikam, t. i. atbildei uz dienas notikumiem jau tagad? Un atbildei jābūt, ka svarīgāka par Atlantijas armiju ir Atlantijas valstu politika pret Kremli. No nepārredzamām avantūrām Krieviju tikai daļēji attur bailes no Amcr rikas atombumbu rezervēm. Galvenais i(|mc.sls tomēr irļ cits: E^iro-pas vienība. Amerikas «Itonibumbu ražošanu Kremlis nespēj ietekmei, bet Eiropas vienības ārdīšanai tiSrs darīs visu, kas tā si)ēkos, un Staļins to atstājis ka mantojumu saviem pēcnācējiem ar savu raksta partijas 19-tni kongresam sanākot. Un tas nozīmē, ka nedrīkst būt ASV. austrumu politikas, tad Vāci j as va i Kranci jas austrumu politikas, be't drīkst būt tikai visu At-Umtijas valstu kopēja, austrumu po līlika. ikkatrs Francijas mēģina • jums radīt savu austrumu politiku, ar mērķi —.panākt šīs polīlikas. pārapdrošinājumu Maskavā, spiedis. arī Vāciju Danākt tādu pašu pār-Kpdrošinājumu. Un koi)ēJa austrumu politika būtu jāizstrādā pirms notiktu jebkādas sarunas ar Kremļa vīriem." ■■■
atkal. Stolsiholmietis vairs pie telefona neiet un Vina vietā tā: Eiropā: vācietis Septiņkalnē. polis
Tik tālu vācu autora spriedumi-Pasniedzam tos tikai atrelerējunia, kaut par skartajām problēmām 1»ū-tu daudz kas runājams un par ko mums būs ne vienu vien iTizi jārunā un jālemj. Viss tas rāda, cik komplicētu un svarīgu problēmu
pilns ir Latvijas atbrīvošanas un Mākošās dzīves veidošanas Jautājums.. Bet cik nejau.šību pilna ir mūsu i)ašu orientēšanās šajās problēmās! Kr.
CEĻA VARDI
Mums .jāpietiek (sr to, ka vuniā.
Mīlēt Ur
visn dvēseli ir smagi, mīlēt vienīgi, ar niie- $ su —■ rotaļa. ^
draugs atbild^ ka - saimnieks — ,,dievarnžēl" nav mājā.;
Vai varbūt — Borga akcijas Jau atrodas. Austrumu uņ Rietumu atkal sacerētās —„sādarbī-bas" lokā? Pie visierri apstākļiem no mūsu: oficiālām vietām šo Borga uzmācību latviešu bēgļiem nedrīkst atstāt bez; ievērības. Un Arisj)irms tas ir sabiedrisko v pārstāvniecības iestāžu uzdevums. Cerēsim,ka Zviedrijā^ ievēlat latviešu .demokrātiski radīto Latviešu Centrālo Padomi, turienes latvieši būs tikuši pie savu tiesību aizsargātāja institūta. :
Rūrāš: apgabalā, tāpat kā ikkatrs katolis savā ticibi ir aizsargāts, vai; viņš dzīvo Itālijā vai Zviedrijā. Kādreiz valdīja„slēģta.s, konfesijas valsts" ideāls: cuius regio -r- cjus religio (kā valsts, tā reliģija). šodien,; cenšotie.s atjaunot ..slēgtā.-^ nacioiiālās valstis," grib, lai valda cita teze: cuius regioejus na-tio: Ir Jāizļjeidz abi šie maldil Un te nepietiek ar ..minoritāšu aizsar--džības'^ likumiem pēc vecā parauga: ne atsevišķās valstis lai nosaka likumus, bet tautības pašas, kon-stituējusies savās „valodas apvienībās," valstis atbrīvojot no šīm funkcijām: audzināšanā, skolu lier
Vai ar sievieti nav lāpai ^
^ kā ar Dievu? Tu viņu mīl'. ^ ■ģ pielūdz, dziedi viņam slavu,
g bet viņš paliek auk.sts un nn- |J
p jūtīgs, lai cik dziļās bēdās tu ļ^
ģ grimtu.: Un ja viņš kādreiz ^
Jr žēlīgs, tad nezini ^ kādēj. |^
. Lielākas par pašu mīlu ir mīlas sāpes.
Labāk tiki nemīlētam', nekā pašam nemīlēt. ^
Jānis Jaunsudrabiņš