0
A T ? a J A
PAŠREIZ DABŪJAMAS
LATVIEŠU JAUNĀKĀS SKAp PLATI
DV GrāmaSnīcI, 123 Emon Si Toronio, EM8-0792
Pieskaņa ...................................i........................... JĀNIS MEDINŠ
Uz brītiņu un Mīlā skūpsts
Mak
Iedzied. ■ MILDA
<5mMMA-šTEAIJS§' - _ ■  • P5e klavierēm dcic. HUGO STRAUSS
Karogs ...............'.............................,•......••••• ARVĪDS. ŽĪLINSKIS
Maksā $2.00 :.   Iedziedājuši MILDA GEIMMA-ŠTŖAUSS .
Pie klavierēm doc. HUGO STRAUSS. ■  ■ . •
Daina Nr. 1.................................................... JĀNIS MEDīŅS
Maksā $2.00
• . Klaviepi sol® iem doc.. HUGO .&TRAUSS ■.■
Ej, bāliņi. lūkoties........................................ TAUTAS DZIESMA
Maza, maza meitenīte ............................................K. BAŪMANIS.
Maksā $2.00
Pie Baltijas Jūps...............................................>......     J- f
Mežezers ..................................-....................................... ^'
Maksā $2.00
Mūžam zili  :............................:........................................ DĀRZIŅŠ
Mirdzi kā zvaigzne...................................................••••• ®- DaRZIŅS
Maksā $2.50
.  Plates iedzied, lak. kaya^nE koris R.:SUI5KAS-vadībā
Dievs, svētī Latviju ............................................K. BAUMAŅA
Karoga dziesma .................................................................. UDRIS
Maksā $2.50
Dievišķais mirdzums ...............................-........................ ^- ViTOLS
Tek saulīte tecēdama' ................................................ TAUTAS DZ.
Maksā $2.00
Plates izsūtam pa pastu nekavējoties pēc pasūtināJ. saņemšanas
Modibināta latviešu daiļamaīnieku
H. MERCS ATKAL DAIĻAMATNIECĪBAS i PgB^IEKšSĒDIS
Toronto uzsākusi darbību latviešu daiļamatnieku s-ba Kanādā, apvieno] ot jau 17 agrākos un jaunos savas mākslas kopējus. Pagaidu valdē par pr-di ievēlēts bij. Latvijas daiļamatnieku s-bas pr=dis, tēl-.nieks Hugo Mercs, viņa vietniece — skolotāja A. Dzērvīte un sekr.
TAUTIEŠI, lEPĒRCIETIES
AD. KRISTAPMNA
GAĻAS UN DESU VEIKi^Ā
1095 Queen St.. E. (viens bloks no Pape m austr.) Tel. MA 5152 Dabūjamas visas Latvijā pazīstamās desu šķirnes, kuras raža pašu darbnīcā. Augstas kvalitātes, zemas cenas .        Pasūtinājumtis piegādājam mājā katrā laikā (540)
r
Savns padomus un pakalpojumus piedāvāju kā:
■       E A T 0 N Co«
PĀRDEVĒJS MĒBEĻU NODAĻĀ COLLEGE IELAS 4. STĀVĀ (esmu pusdienās no 1.30 — 2.30)
NIK.
TEL. DARBĀ TR11S3, LOKĀLAIS ifes, MĀJĀS HB 9-5115
LABS
jCoke" ir reģistr. tirdasn. zime
Auksts kā ledus Koka-Kola h īsts aispirdzinātājs aizvien apsveicams
NAMSAIIViNIEKI!
Nodrošiniet, sevi ar oglēm, piepildot apcirkņus par
PAZEMINĀTĀM VASARAS CENĀM un uz Jums izdevīgiem
UEL
firmas maksāšanas noteikumiem.
Ar maza iemaksu — maksāšanas termiņi sadalīti 9 iaēnešos. Krājumā visu šķirņu ogles^ ieskaitot slaveno Reading Antracitt UZSTĀDĀM EĻĻAS APKURES IERĪCES UZ NOMAKSU un NOSLĒDZAM -EĻĻAS PIEGĀDES LĪGUMUS NĀK. SEZONAI Pasūtinājumus pieņem un tuvāku informāciju latviešu valodā
sniedz pārstāvis-
J A N D A plo 7 sfītā līdz 2 dienā, tel. L¥ Vakarā no pīkst. 6 — 10, tel. MU 2554
KO LAIDĀVINU?
Latviskās sudraba rotas lietas — pagatavojam katru pasūtinā-jumu 2 nedēļās, ja kāda nebūtu krājumā. Ādas albumi fotogrāfijām no $12,50 līdz 40.00; ādas grāmatu aizsargvāki ar latviskiem rakstiem $9.00; vēstuļu mapes no $9.00; pulksteņu saites $2,00; dienas grāmatas ādas sējumos $12.50; tautiskās sedziņas jau no $2.00; greznuma segas $25.00 līdz $60.00; krāšņas lelles no $6.50 līdz $i2.00; gatavi izšūti spilveni etnogrāfiski pareizā apdarē, precīzs darbs^ no $20.00; tautisko brunču audumi no $13.00 metrā; prievītes $5.00; grāmatu zīmes no $0.70; īstas dzintara krelles, latvietēm parastā garumā un izmēros no $30.00; dzintara karuli no $2.50; koka svečturi; sākot ar $11.00 līdz $60 (arī māksi. H. Mērca ceriņā jumi); pūra lādītes, arī sudraba kalumos; plašā izvēlē koka šķīvji, griezti un intarsijas technikā, cen$š no $8.00 līdz $35.00, un daudz citu izstrādājumu Katra gaumei, vajadaibām un iespējām.
iBātiiii uz visām valstmt Pieprasiet katalogu
A. AVOTIŅŠ, 854 Bathurst St, Toronto, Ont., Canada. KE «621
zeltkalis Aleksandrs Gugāns. Jaunā organizācija nopietni apņēmusies veicināt latviešu daiļamatnieku darbu ražošanu un izplatīšanu, un ar priekšlasījumiem un izstādēm propagandēt latviešu dailaņiatr nieku labo slavu.
Paredzams, ka šie centieni izpaudīsies daiļamatniecības vispārējā līmeņa celšanā, jo s-ba atvērs Toronto savu darbu salonu, kur tautieši un tirgotāji varēs pasūti nāt augstvērīgus un orģinālus latviešu izstrādājumus. Visi salonā ievietotie darbi būs īpašas komisijas pārbaudīti. H. Mercs lūdz dailamatniekus, kas interesējas par šo pasākumu, atsaukties s-bas sekr. A. Gugānam, 248 Hastings Ave, Toronto, -ik
STUDIJU  IESPĒJAS EIROPĀ
Vairāki lietuviešu bēgļu jaunieši, kas jau ieguvuši ASV pavalstniecību^ izmantojuši iespēju studēt EiroiJas universitātēs ar amerikāņu fondu piešķirtiem līdzekļiem un jau aizbraukuši uz Eiropu.
EVIETES STĀVOKLIS PAD.UTVIJA
NO LIEPĀJAS IZBĒGUŠIE LATVIEŠI STĀSTA
LATVIETES NEPREC KRIEVUS Bēgļi no Liepājas savā stāstā par dzīvi Latvijā pienņnēja, ka metall-apstrādāšanas fabrikās pusē strādnieku esot sievietes, jo padomju valstī sievietēni esot vienādas tiesības ar vīriešiem. Padomju iekārta nepazīst saudzību pret sievieti. Nerunājot nemaz par vergu darba nometnēm, sievietēm arī „brīvībā" jāstrādā tādi darbi, kādus rietumu pasaulē veic tikai vīrieši.
Ģimenes dzīvei sieviete nevar vairs veltīt tik daudz laika, cik tas būtu vajadzīgs. Trūkums spiež strādāt ārpus mājas. Rūpes par uzturu bērniem un apģērbu smagi nospiež latviešu sievieti.
Latvietes esot atturīgas satiksmē ar krieviemj un gadījumi, kad latviete apprecas ar krievu ir reti. Vispārējs ieskats ir tāds, ka krievu okupācija nebūs ilgstoša un tāpēc saistīt savu dzīvi ar krievu ir bīstami. Bez tam, iebrūkot Latvijā, krievi pastrādāja neskaitāmus varas darbus. Tās ir iletas, ko latvieši neaizmirst. Ja kāda latviete ir apprecējusies ar krievu, tad to yi-ņa darījusi aiz materiāliem apsvērumiem. Ir gadījumi, ka atraitnes ar bērniem izšķīrušās spert šādu soli, lai varētu izaudzināt savus bērnus.
Stāvokli vēl launku padara tas, ka Latvijā latviešu vīriešu ir daudz mazāk kā sieviešu. Deportācijas un apcietināšanas skārušas vairāk vīriešus kā sievietes. Daudzi latvie-
G
SEWING MACHINE Co Piedāvā plašā izvēlē SINGER šujammašīnas. -  un atjaunotas
SKAroRĀ NAUDĀ VAI UZ NOMAKSU
Stājieties sakaros ar mūsu Toronto SINGER pārstāvi
H. VAlTA.EUNGU
kas sniegs informāciju latviešu valodā
SINGER  SEWING CENTRĒ
549 ST. CLAIR AVE. W.   Tel. KE. 1186, TORONTO (304)
šu jaunekļi iesaukti kara dienestā un aizsūtīt uz Krieviju, vai ari pēc skolas beigšanas nosūtīti darbos uz Krieviju. No otras puses, krievi pastāvīgi ieplūst Latvi^ jā. Te ir samanāma okupantu mērķtiecīga rīcība, liekot šķēršļus latviešu tautas bioloģiskai attīstībai.
latvietes norobežojas no krieviem arī viņu rupjās uzvešanās un dzeršanas dēļ. Latviešu jaunekļi stipri interesējas par sportu. Tā ir izklaidēšanās, kas mazāk saistīta ar politiku. Krievi daudz neinteresējas par sportu, bet savā brīvajā laikā nododas žūpošanai.
Krievi tomēr piešķir latvietēm lielu vērību, jo tās esot slaidākas, intelliģentākas, izskatīgākas un prottvt labāk ģērbties. Ir arī latvietes, kas ielaižas ar krieviem, bet tās ir tās pašas, kas vācu laikā gāja ar vāciešiem. Krievu virsnie-Kiem un augstākiem 'ierēdņiem ir daudz naudas, tie arī dzīvo aizbēgušo vai aizvesto latviešu dzīvokļos un tāpēc viņiem ir piekrišana pie vieglāka rakstura sievietēm, Venēriskās slimības un tbc irastipri izplatītas.
Latvietes ar visu savu trūcīgumu ģērbjas gaumīgi. Turpretim krievu „dāmas'* — virsnieku un varas vīru sievas — ģērbjas ļoti bezgaumīgi. Ziemā tās staigā kažokos un sudrablapsām apkrāvušās. Viņu kleitas vienmēr ir spilgtās krāsās» puķainas. Sevišķi kleitām iecienīta ir rīta svārku vai mēbeļu drēbe, spīdīga, ar lielām puķēm; Mierīgas krāsas viņām esot par drūmu. Krievietes mīl staigāt ar ļoti augstiem papēžiem, toties zīda zeķes lieto maz. Pie vakara tērpa viņas parasti uzvelk īsas zeķītes, un arī tās ir spilgti sarkanas, violetas vai dzeltenas. Visas viņas izskatās ne-intelliģentas, druknas, un bieži vien ar mongoliskiem vaigu kauliem Saviem bērniem tās piešķir maz vērības. Gadās redzēt, ka visā savā košumā izgreznojusies krievietē
paņem pie rokas netīru un noplīsušu bērnu.
Pilnīgs pretstats lepnajām la:ie-vietēm ir vienkāršās krievu strādnieces. Tās savā dzīvē citu neko nav redzējušas kā tikai smagu darbu, Viņu sejās atspoguļojās trulums un nomāktība. Tās dzīvo ļoti šauros un netīros dzīvokļos. Viņu bērni, kaut gan pārtiek no Staļina kūka<3, kāpostiem un sālītām mencām, tomēr neizskatās novārguši. Šīs krievu darba sievietes parasti staigā „vaļenkos." Ja ziemā vējš papūš viņu svārkus, tad redzams, ka viņām nav zeķu. Tās vienmēr staigā galvas notinušas lakatiem.
Tāda ir krievu vienlīdzība ..proletariāta diktatūras" valstī. Negribot uzpeld salīdzinājums ar kapitālistisko Ameriku, kur fabrikas strādniece ģērbjas tāpat kā virsnieka sieva. A. 2v.
MĀCEKĻU LAIKS
Amerikāņu . aviācijas vadība ziņo no KorejaSj ka pēc viņu domām amerikāņu strūkliznīci-nātāju pārsteidzošais pārākums pret Padomju Savienības būvētajiem MIG-15, kurus daudzi aviācijas lietpratēji ieskata par labākajām kara lidmašīnām pasaulē, izskaidrojams ar lidotāju un nevis lidmašīnu kvalitāti. Amerikāņu pretizlūkošanai izdevies saņemt ziņas, it kā pēdējā laikā Korejā lidojot vairums tikai pavisam nepiedzīvojušu lidotāju, līdz ar ko izskaidrojams viņu augstais zaudējumu pro" cents. Jau pirms amerikāņu ie-raudzīšanas viņu formācijas esot nekārtīgas un nemākulīgas. Amerikāņiem uzbrūkot, daudzus pārņemot panika, un, grīstē pārgājuši, daudzi no viņiem nosi-toties paši. Esot arī gadījumi^ ka komunistu lidotāji izlecot ar izpletņiem pat tad, kad viņu lidmašīna vēl nemaz neesot trāpīta.
Trešdien, 1953. gada 3. jūnijā
Apkārt zemes lodd
Zviedru filmaktrises Vive-as Lindforsas laulība ar Holivudas režisoru Don Sīgelu tagad galīgi izšķirta. Sīgels starp citu apsūdzēja skaisto un slaido zviedrieti par viņa ražoto ;,,Me- ^ žonīgo rietumu" filmu noniecināšanu, kā ari pārmeta viņai iemīlēšanos kādā citā vīrietī. Saskaņā ar tiesas spriedumu Vi-vekai paliek audzināšanā 9 mēneši vecais dēlēns Kristofors, •, kura uzturam tēvam jāmaksā 50 dblaru nedēlā.
©San Marino, pasaules mazākā un vecākā republika pēc ilgām , cīņāin un konferencēm, beidzot nolīgusi ar Itāliju jaunu ' līgumu, pēc kura Itālija maksā San Marino republikai 150 milj. liras gadā par to, ,ka tā joprojām atļauj Itālijai iekasēt arī viņas muitas nodevas. Tāpat Itālija apņemas izbūvēt dzelzceļa līniju starp San Marino un'Rimini pie Adrijas jūras.
Ar jauno vienošanos izbeigta 5 g. ilgā rīvēšanās ' abu^ valstu starpā. Nesaskaņas sākās, kad San Marino nesekoja Itālijas paraugam un balsošanā kristīgi—. demokrātiskā partija neguva vairākumu. Pēc kara italiešu/va-lutas vērtība strauj i kritās ļin tās maksājumi San Marino arvien vairāk samazinājās sav§ faktiskajā vērtībā, kas draudēja māzo 1600 gadus veco republiku novest pie bankrota.
Tas piespieda San Marino izdot 9 financistiem koncesiju ierīkot spēļu kazīno, lai pievilktu tūristus un viņu naudu ieplūdi-nātu valsts kasē.
Šī rīcība nepatka Itālijai un tā norikoja uz robežas muitniekus, kuri tik pamatīgi un ilgi vizi-tēja San Marino apmeklētājus, ka tiem pāi:gāja prieks doties uz turieni vēl kādu citu reizi. Ne-tatkiskā un bezkaunīgā muitnieku rīcība apturēja tūristu plūdus, un spēļu klubs bija jāslēdz. Pēc tam, protams, izzuda arī muitnieku vēlēšanās kontrolēt robežas pārgājējus.
Karaliene Elizabete II ir redzams simbols,
kas vieno Britu Kopva
sti. Kaut Kanāda
ir neatkarīga valsts, rļiēs esam garīgi saistīti ar Lielbritānijas un citāni Kop valsts zemēm. Kanādieši var būt priecīgi kronēšanas dienā, ka Viņas Majestāte, daiļā Karaliene    . , veltī savu dzīvi, lai kalpotu visām savām tautām. Ilgu mūžu Karalienei!
O'KEEFFS BREWĪXG COMPAJl' LDIĪTED
® Pazīstamais  Urugvajas ministrs Eduardo de Arteago notiesāts ar apm. 60.000 dol. lielu naudas sodu par to, ka mēģinājis no Lielbritānijas neatļautā veidā izvest (dimantus. De Arteago, kurš ir 56= gadi vecs bjis diplomātiskā dienestā ap 30 ^ gadu, nekavējoties no sava po-' steņa atlaists, par ko ar tele^ grammu paziņots Lielbritānijas valdībai.
^ Ir ļoti iespēj-ams, ka princese Margareta Roze pēc savas māsas Elizabetes kronēšanas svinībām iestājas klosterī. šādu varbūtību pieminējuši diplomāti, kas nesen no Lielbritānijas atgriezušies ASV, un minējums parādījies arī amerikāņu preses slejās. Pēc karaļa Georga nāves princese-pievērsusies reliģijai un kļuvusi ļoti nopietna. Viņas agrākais dzīves prieks zudis, un viņa reti vairs parādoties sabiedrībā, kaut gan agrāk bieži vien l)ija redzama -greznajos Londonas nakts restorānos.
9 Amerikas Savienoto Valstu policija apmācījusi jauniegādātu policijas suni. Lai pārbaudītu suņa gatavību, no Rietumvirdžī-nijaš cietuma izlaisti divi cietumnieki ar uzdevumu doties uz kādu nozīmētu vietu. Pēc tam palaida vaļā suni, lai pārbaudītu kā viņš atrod un sagūsta bēgļus.
Suns arī ļoti drīz atrada „bēg-ļus" un to's priekšzīmīgā stilā nogāza zemē. Bet pēc tam abi ..brīvlaistie" steidzīgi savukārt sagūstīja suni un ar savu „lau-pījumu" pazuda. Brīvības prieks tomēr nebija ilgs, jo policija visus trīs dezertierus drīz vien sa-gūstija par jaunu.
@ Manilā, Filipīnās, kāda 18 gadus veca meitene aizturēta par klaidonību un ievietota atsevišķā cellē. īsi pirms atbrīvošanas , meitene negaidīti sākusi kliegt; un izmisīgi saukt pēc pa-līdzībasy apgalvojot, ka viņai uzbrūkot kāda būtne ar izvalbītām acīm, tērpta melftā apmetnī, cil-vēļtam līdzīga.
Neviens no klātesošiem uzbrucēju neredzēja, bet uz meitenes rokām parādījās neredzamu zobu kodienu zīmes. Pavisam varēja saskatīt astoņus kodienus, ap kuriem varēja m..inīt kā t^e-kalu paliekas. Policija bija ļoti pārsteigta par notikumu,.jo meitene bija, glābiņu meklējot, pie" bēgusi pie kāda policista, kurš to turēja sargādams cieti savās rokās, bet ne viņš, nedz arī -kāds cits neredzēja nekā," kas varētu izsaukt kodienus.
Pieaicinātais medic^nisjcaife : eksperts varēja tikai apliecināt, ka mistiskās zīmes ir tiešām cilvēka kodiena sekas, bet bija ļoti pārsteigts par to izcelšanās veidu. Meitene, atbildot policijas vaicājumiem, paskaidrojusi, ka mistiskā . parādība neatgādina nevieinu no pazīstamiem-vai redzētiem cilvēkiem, un ka viņa to nekad iepriekš nav redzējusi.
® Londonas Tate galerijā novietoto modeli piemineklim .iNe-zināmais politiskais bēglis" sadauzījis ungāru bēglis Laslo Szilvassy. Par nodalījumu viņu tiesa sodīja pavisam saudzīgi, ti-; kai ar 12 mēnešiem cietumā, izpildīšanu nosacīti atliekot. Modeli, kurš bija kāds drāšu pinums uz akmens postamenta UB atgādinājis kaut ko burām līdzīgu, vainīgā aisstāvis advokāts apzīmēja kā smieklīgu, dumju veidojumu, kuram trūkstot satura un jēgas, lai varētu būt pae godinājumu tiem, kas izcietuSi pātagas stieņus un koncentrāci^ jas nomethes mocības.